Augusts ir dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas simtgades mēnesis. Viņas dzeja šonedēļ skanēja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzejā sarīkojumā ".. ir laiks atkal savā valodā varēt – Astrīde Ivaska dzīvē, dzejā un atmiņās". Kultūras Rondo ielūkojāmies Latvijas Radio arhīvā un uzklausījām viņas dzejas pētniekus.

“Viegli nav, bet ir interesanti” – atzīst iniciatīvas “Būvēt – Nebūvēt” idejas aizsācēja, arhitekte Brigita Bula, organizējot un praktiski piedaloties etnogrāfiskā sarunu galda būvēšanā.

Iniciatīva “Būvēt – Nebūvēt” sadarbībā ar Dānijas kultūras institūtu šonedēļ Pāvilostā trīs dienu laikā īstenoja vienu no savām pirmajām aktivitātēm – būvējot 18. gadsimta lībiešu dobšķīvju galda atdarinājumu. Topošie arhitekti kopā ar pieredzējušiem amatniekiem un dažādu nozaru profesionāļiem apguva praktiskas iemaņas darbā ar koku, kā arī sarunās izkristalizēja turpmākās “Būvēt – Nebūvēt” tēmas.

Šovakar tiks oficiāli atklātas šā gada Dzejas dienas ar devīzi "Dzeja dzied". Kultūras Rondo studijā par dzejas un mūzikas mijiedarbi un klātesamību gan festivālā, gan kultūrtelpā un festivāla aktualitātēm saruna ar dzejniekiem Ēriku Bērziņu, Elvīru Blomu un Guntaru Godiņu.

Pirmās Dzejas dienas tika sarīkotas Raiņa simtgadē, 1965. gada 11. septembrī,  pie dzejnieka pieminekļa, toreiz – Komunāru laukumā, tagadējā Esplanādē. Dzejas dienas 61 gada laikā ir mainījušās, apsīkušas, tad atradušas jaunas izpausmes formas.

Šobrīd Latvijā ir vairāk par vienu dzejas festivālu, un raidījumā runājam ne tikai par Dzejas dienām, bet arī par Siguldas Dzejas dienām un dzejas naktīm, kuru ietvaros gaidāms šai nedēļas nogalē dzejas pārgājiens. Bet festivāla ilgdzīvotāja – Dzejas dienu – spilgta iezīme ir tā, ka tas izstiepies nu jau divu mēnešu garumā. Tas ir jau sācies augusta sākumā, bet Dzejas dienu oficiālā atklāšana šovakar, 28. augustā.

Helsinkos, mākslas telpā "Toinen Kerros", atklāta audiovizuālās mākslas izstāde "Latvieshi International". Tajā skatāmi sešu Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojošu latviešu mākslinieku jaundarbi. Izstādes centrālā tēma ir fona troksnis.

Seši mākslinieki (Uģis Albiņš, Aina Bikše, Jurģis Peters, Mārtiņš Ratniks, Sandijs Ruļuks un Lidija Zaneripa) šim fenomenam pievēršas no dažādiem skatpunktiem.

Viņu darbos tiek pētīta mašīnu savstarpējā komunikācija, algoritmiskās sistēmas, industriālā skaņa, uztveres un uzmanības mehānismi, kā arī tās pēdas un nogulsnes, ko atmiņā un identitātē atstāj pārvietošanās un būšana citās kultūrtelpās.

Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana.

Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.

Veltījums Cēsīm un cēsniekiem, tā ir veidota izstāde “Pilsēta aiz loga”, kas pašlaik skatāma Cēsu muzejā. Izstādei  izvēlētas 10  ēkas ar kultūrvēsturisku nozīmi, ekspozīciju veidojot par katru namu, par tā īpašniekiem un iemītniekiem, pievienojot arī priekšmetus no muzeja krājuma. Savukārt sasaisti ar mūsdienām rada cēsnieku vēstījums par namu, ko redz pa sava dzīvokļa vai darbavietas logu.

Māksliniece Krista Vindberga-Auzniece Kim? Laikmetīgās mākslas centrā radījusi odu pieskārienam Circles Are Better Than Lines. Kultūras Rondo studijā iztaujājam mākslinieci par ideju un darbu tapšanu.

Par 17. Starptautiskā laikmetīgā mākslas festivāla "Survival Kit" izvēlēto tēmu un aktualitātēm "Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu" Kultūras Rondo izvaicājam festivāla dibinātāju un radošo direktori Solvitu Kresi un mākslinieci Annu Egli, uzklausām arī festivāla kuratores Elenu Sorokinu un Simonu Markelu Dvorāku.

Konrāda kvartāls ir vecās un jaunās arhitektūras ansamblis Cēsu vecpilsētā. Četras ēkas no dažādiem gadsimtiem veido mūsdienīgu ansambli: kvartālā ir gan 18. gadsimta klasicisma mūra ēka, jaunbūve, mācītājmāja un vēl mazs namiņš – ratnīca, kā arī atsegts 13. gadsimta viduslaiku aizsargmūris. 

Tā kā par “Draugiem Group” uzņēmumu “Mājas Cēsīs” daudz rakstīts, mēs dodamies Konrāda kvartāla izpētē kopā ar tās arhitektu Pēteri Bajāru no “Outofbox Architecture”.

Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”.

Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.