Grāmatu stāsti

Atis Lejiņš. Karavīrs un Guntiņa.

Politiķa un vēsturnieka Ata Lejiņa debija daiļliteratūrā ir viņa romāns “Karavīrs un Guntiņa”. Tas ir vēsturisks spiegu romāns, daļēji balstīts uz paša autora dzīves faktiem, daļēji uz citiem reāliem vai gandrīz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Vēsturiskos faktos būvētajās mizanscēnās darbojas ne tikai pats autors Laimoņa lomā, bet arī citas reālas personas, piešķirot vēstījumam dokumentāla romāna statusu.

Danute Kalinauskaite. Baltie pret melnajiem. 

Kalinauskaites romāns "Baltie pret melnajiem" ir mēģinājums noturēt gaistošu atmiņu un salikt vienkopus dzimtas pieredzējumus. Lietuvas presē Akvilina Cicēnaite to raksturojusi: “Tas ir zaudēto dzimtas vārdu arhīvs, kur pūliņi nosaukt vārdā apliecina arī vēlmi turēties pie lietām un apveidiem, kas slīd ārā no rokām, – turēties, lai caur vārdiem izdzīvotu un nosargātu savu stāstu.”

Raidījumā saruna ar politiķi un vēsturnieku Ati Lejiņu, kā arī tulkotāju Daci Meieri.

Ilze Būmane. "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni"

"Grāmatu stāstos" tiekamies ar žurnālisti Ilzi Būmani, kuras veidotā grāmata "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni" ir kā enciklopēdisks uzziņu krājums, kurā Artura Krūmiņa dzīves pieredze izgaismo gan latviešu tautai kopīgo kultūras vēstures ainu, gan dziļi individuālo un unikālo. Saspringts, pārbaudījumiem un grūtībām piepildīts izglītības un darba mūžs – tā varētu definēt arhitekta, zinātnieka, pedagoga, dzejnieka un kultūras darbinieka Artura Krūmiņa gājumu cauri vairākiem laikmetiem un dzīvi apdraudošiem pārbaudījumiem. Artura Krūmiņa vārdam Latvijas arhitektūrā ir vērā ņemams īpatsvars, un meistara veikums skaidri izgaismo sasniegtos mērķus. Viņa realizētie un uz papīra palikušie projekti vēl joprojām gaida monogrāfisku apceri. Jau kopš jaunības dienām viņš aizrāvās ar literatūru, pats rakstīja dzeju, tika arī publicēts, turklāt bija pirmās latviešu klasiskās operas, 1919. gadā uzvestās Alfrēda Kalniņa “Baņuta” libreta autors. Būdams vēl arhitektūras students, Arturs Krūmiņš apjomīgo libretu saistītā valodā uzrakstīja 1903. gadā, atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkotajam operas libretu konkursam. 2023. gadā apritēja 120 gadu kopš operas “Baņuta” libreta tapšanas.

Krišjānis Zeļģis. "Patīk!"

Un vēl raidījumā sarunājamies ar dzejnieku Krišjāni Zeļģi: dzejoļu krājums "Patīk!" ir Krišjāņa debija bērnu literatūrā. Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kuros atrodams liels retums mūslaiku dzejā bērniem: puikas domu gaita, kurā liela nozīme ir interesei par to, kā pasaule darbojas, kā to racionāli izprast, kā uz to iedarboties. Ar šo grāmatu autoram izdodas uzrunāt mazos lasošos (un mazāk lasošos) zēnus, it īpaši tādēļ, ka arī Zeļģa dzejas vizuālais interpretētājs Svens Neilands sevi jau parādījis kā ilustratoru, kura stilu un asprātību var formulēt kā “vīrišķīgu bērnišķību”. Krišjānis Zeļģis publicē dzeju kopš 2003.gada, bet pirmais no pieciem krājumiem  "visas tās lietas" iznācis 2010. gadā.

Ivars Šteinbergs "Ābece"

Dzejnieka Ivara Šteinberga trešā grāmata "Ābece" ir konceptuāls dzejprozas krājums, ko veido mikroesejas par burtiem un kombinatorās dzejas vingrinājumi. Lai arī ieturēta ābeces žanrā, Šteinberga "Ābece" paredzēta cilvēkiem, kas jau māk lasīt.

Kristīne Jučkoviča "Nesaki ne jā, ne nē"

Korporatīvais romantiskais romāns. Kristīnes Jučkovičas debijas romāns “Nesaki ne jā, ne nē” attēlo vidi, kurā autore jūtas kā zivs ūdenī. Ir dramatiskie notikumi, kas risinās ap veiksmīgo farmācijas uzņēmumu, nodrošinot intrigu spriedzes romānu cienītājiem, bet tas ir tikai fons. Svarīgāka ir tēma par četrdesmitgadnieču dzīves pieredzi, kad no ierastām sliedēm pēkšņi iekļūsti neparedzētā turbulencē.

Raidījumā tiekamies ar grāmatas autori Kristīni Jučkoviču un dzejnieku Ivaru Šteinbergu.

Andra Manfelde. "Dilstošais medus mēness"

Andra Manfelde raksta dzeju, prozu un grāmatas bērniem. Šis ir viņas piektais dzejoļu krājums.  Autore savā dzejā izvirzījusi uzdevumu nevis šokēt un apsūdzēt, bet liecināt un saglabāt. Piemēram to, kā medus krāsas mēness no namu horizonta kāpj augstu nakts zenītā līdz kļūst ierasti metāliski vēss. Šī grāmata ir atzīšanās mīlestībā. Arī "vaska vīram" aiz tirgus letes, gleznotājiem, un, protams, jūrai, kuras tuvumā šie dzejoļi sarakstīti. "Grāmatu stāstos" - plašāka saruna ar dzejnieci.

Linda Gabarajeva (Mence). "Kosmoss ir virs bēniņiem"

Un vēl raidījumā tiekamies ar dzejnieci Lindu Gabarajevu (Menci) - dzejoļu krājuma "Apļi" (2023) un dzejas grāmatas bērniem "Kosmoss ir virs bēniņiem" (2024) autori, kura raksta arī publicistiku un īsprozu. Par dzejoļu krājumu "Apļi" saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā un nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais dzejas autordarbs". Krājums "Kosmoss ir virs bēniņiem" ir Lindas debija bērnu literatūrā. Dzejoļu krājums sakņojas kontrastiem un detaļām bagātā, neizskaistinātā, bet brīnumainu notikumu un negaidītu pārvērtību pilnā bērnības pieredzē.

Zane Daudziņa. "Bērnudienas komunālijā"

Komunālā dzīvokļa mikropasaule, skatīta mazās Zanes acīm, ir stāsts, kas vienlaikus liek smieties balsī un vedina uz pārdomām. Trāpīgās etīdēs izspēlētais padomju laika sadzīves absurda teātris raisa vienlaikus uzjautrinājumu un smeldzi. Līdzās latviešu rakstnieku klasiskajām bērnības atmiņām tagad nostājas arī "Bērnudienas Komunālijā" – ne mazāk saulainas, ne mazāk skarbas, bet izstāstītas ar uzvarošu humoru un mīlestību." Tā par aktrises Zanes Daudziņas jaunāko grāmatu raksta literatūrkritiķe Bārbala Simsone. "Grāmatu stāstos" plašākā sarunā tiksimies ar pašu grāmatas autori Zani Daudziņu un viņas draudzeni Ingūnu Lozi.

 

Gabriels Garsija Markess. "Tiksimies augustā"

Savukārt ar Gabriela Garsijas Markesa romānu "Tiksimies augustā" iepazīstina tulkotājs Edvīns Raups.  "Tiksimies augustā" tiek dēvēts par jaunatklāto romānu, jo savu pirmpublicējumu grāmatā tas piedzīvo desmit gadus pēc autora nāves. Slavenā rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa dēli zināja par tā eksistenci, bet viņu tēva pēdējais spriedums bijis, ka šī grāmata nekam neder, tā ir jāiznīcina. Dēli grāmatu neiznīcināja, nolika malā, cerēdami, ka laiks izlems, ko ar to iesākt. Viņu atklājums bija, ka šis teksts glabā patiešām daudz spožu vērtību, tā ir iespēja atkal baudīt tikai Markesam piemītošo rokrakstu – viņa izdomu, viņa valodas krāšņumu un maģiskumu. Kā jau Markesam raksturīgi – romāns ir juteklisks, kaislīgs, ikdienišķais tajā cieši savijas ar pārliecīgo, mirklīgais ar mūžīgo.

Rolanda Bula. "Gulbja zvaigznājs"

"Grāmatu stāstos" tiekamies ar rakstnieci Rolandu Bulu, kura ar "Gulbja zvaigznāju" sāk jaunu detektīvromānu sēriju, kuras centrālos tēlus lasītāji, cerams, mīlēs tikpat stipri kā no iepriekšējiem romāniem pazīstamo izmeklētāju duetu Asnāti Griezi un Juri Zvirbuli. Romāns izšķetina mums blakus eksistējošā ļaunuma ceļus un takas, vienlaikus atjaunojot ticību cilvēcībai un labā pārsvaram pār ļauno.

Baiba Baikovska. "Elfa — suns, ne cilvēks"

Un vēl raidījumā uz sarunu aicinām Baibu Baikovsku, kuras grāmata "Elfa — suns, ne cilvēks" stāsta par piedzīvojumiem un iegūtajām mācībām ar Latvijā vienīgo suni - asistentu Elfu. Baiba Baikovska ir biedrības "Agape LV" nozares "Spēju kustība" vadītāja, kā arī darbojas servisa suņu biedrībā "Teodors." Viņa uzstājas stāvizrādēs, lasa vieslekcijas un runā gan par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vajadzībām, gan par kristietību. Rakstīšana Baibas dzīvē ir kļuvusi par būtisku sevis izpausmes veidu, un šī ir viņas pirmā grāmata. Ikdienā viņu pavada spalvainākā (vismaz viņa tā domā) asistente Latvijā — Elfa.

Līga Rimša. "Mazo somiņu laiks"

Apgāds "Zvaigzne ABC" klajā laidis cēsinieces, bijušās latviešu valodas skolotājas Līgas Rimšas debijas darbu – īsprozas krājumu "Mazo somiņu laiks". Stāstu varoņi ir gan pieaugušie, gan bērni, gan dzīvnieki un priekšmeti. Stāsti atklāj autores prasmi iedziļināties cilvēku attiecībās un iekšējos pārdzīvojumos, viņas mīlestību pret dabu un dzīvi.Rakstītājas valoda ir tēlaina, interesantiem izteiksmes līdzekļiem bagāta. Raidījumā – plašāka saruna ar grāmatas autori Līgu Rimšu un viņas literāro konsultanti, rakstnieci Daci Vīganti. 

Elmārs Zemovičs. Katalogs "Mūzikas instrumenti un to būvētāji Latvijā"

Rakstniecības un mūzikas muzeja izdotais katalogs "Mūzikas instrumenti un to būvētāji Latvijā" ir pirmais izdevums, kas apkopotā veidā aptver līdz šim Latvijas kultūrtelpā maz reprezentētu nacionālā mantojuma vērtību. Katalogā ietvertā informācija lasāma gan latviešu, gan angļu valodā, un lielu kataloga daļu veltīta vēsturisko instrumentu fotogrāfijām. "Grāmatu stāstos" plašāk izvaicājam Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ivetu Ruskuli.

Orhans Pamuks. "Mans vārds ir Sarkans"

"Mans vārds ir Sarkans" ir slavenākā mūsdienu turku rakstnieka Orhana Pamuka romāns par grāmatu ilustratoriem 16. gadsimta Stambulā. Miniatūra Turcijā tiek uzskatīta par pilnveides mākslu, kur ar acīm uztveramais ir mazsvarīgāks un nereti pat aizliegts – galvenais ir iespēja caur zīmējumu izzināt mūžīgo. Romānu no turku valodas tulkojusi Laima Kota, un šis tulkojums ir liels notikums latviešu grāmatniecībā, jo – cik gan daudz mums ir no turku valodas tulkotu romānu? Turku autors ar šo 1998. gadā klajā nākušo darbu kļuva slavens vai visā pasaulē, tas tulkots vismaz 60 valodās un ir bijis viens no pamatojumiem, par ko 2006. gadā rakstnieks apbalvots ar Nobela prēmiju. Kopumā Pamuks ir vairāk nekā trīsdesmit literāru balvu laureāts. "Gramatu stāstos" – plašāka saruna ar grāmatas tulkotāju Laimu Kotu.

Elga Pētermane, Biruta Zvaigznīte. "Septiņas sudraba karotes"

Elgas Pētermanes mūžs bija aculiecinieks Latvijas likteņstāstam, valsts dzimšanai, tās brīvības gadiem, kara un juku laikiem, Padomju laikiem, kā arī Latvijas atdzimšanai. Viņas rakstītās dienasgrāmatas ir kā cilvēcīga klātbūtne, kas caurstrāvo tekstu un savij stāstus par vienas dzimtas pieredzi ar plašāku Latvijas vēstures kontekstu. Raidījumā uz sarunu aicinām grāmatas autori Birutu Zvaigznīti.

Džons Donns. "Cilvēks nav sala. Dzeja un "Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos"

16./17. gs. mijas angļu dzejnieks Džons Donns bija autors, kas izteikti atšķīrās no priekšgājējiem un spilgti izcēlās sava laika literatūrā. Kā skaidro sastādītāja Anna Auziņa, "Donna oriģinalitāte iespaidoja laikabiedrus, lai gan reti kurš spēja pilnībā novērtēt viņa dzejas valodu tās sarežģītības dēļ. Pēc tam to augstu novērtēja tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki dzejnieki, tostarp Viljams Batlers Jeitss un Tomass Stērns Eliots, atklāja, cik augstā līmenī Donna tekstos savienojas kaisle un reliģiski pārdzīvojumi, intelekts un ķermeniskas metaforas."

Šis ir pirmais angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā, iepriekš tulkoti vien daži atsevišķi dzejoļi. Tulkoto darbu izlasi veido divas daļas: pirmajā apkopoti svarīgākie viņa dzejas teksti, bet otrajā — "Veltījumi ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi", ko žanriski mēdz apzīmēt kā meditācijas un kas vēstī par Donna saslimšanu tīfa epidēmijas laikā un atkopšanos. 

Štefija Baltes, Katja Hoga. "Pavērojiet lilijas"

Grāmata ir tulkojums no pavisam jaunas, šī gada sākumā Vācijā izdotas grāmatas. Tā autores Štefija Baltes un  Katja Hoga  ar tekstu un attēlu palīdzību vēsta par deviņpadsmit Bībeles augiem. Grāmatas autore Štefija Baltes daudzus gadus pavadījusi Jeruzālemē, tādēļ Svētās Zemes augu pasaule viņai ir labi pazīstama. Par šo izdevumu uz sarunu aicinām izdevēju Ingrīdu Briedi.

Kirana Milvuda Hārgreiva. "Džūlija un haizivs"

Grāmatā skartas vairākas mūsdienu sabiedrībā aktuālas tēmas – vēstījums neuzbāzīgi, tomēr spilgti un tēlaini aprāda, kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi, ļauj ielūkoties varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, akcentējot mentālās veselības nozīmību. Šis darbs sniedz gan literāru baudījumu, jo sarakstīts liriskā, skaistā un aizraujošā valodā, ir intriģējošs un dinamiskiem sižeta pavērsieniem bagāts, gan vizuālu gandarījumu, ko sniedz grāmatas ilustratora radītie dinamiskie un spilgtie sižeta attēli. "Džūlija un haizivs" 2024. gadā saņēma Starptautisko Baltvilka balvu. "Grāmatu stāstos" turvāk runājam gan ar pašu rakstnieci Kiranu Milvudu Hārgreivu, gan grāmatas tulkotāju un izdevēju Renāti Punku.

Anda Līce. "Pie vārda vēja"

Un vēl raidījumā tiekamies ar literāti Andu Līci. Jau ierasts, ka viņas grāmatu sērijā, tāpat arī jaunākajā izdevumā, lasāma gan dzeja, gan proza. Jaunākie dzejoļi atnākuši, ar dzidru smeldzi izjūtot dabas saskaņu pretstatā mūsu satricinātajai pasaulei, kas uzasinājusi cilvēkos skepsi un rūgtumu. Prozā – atspīdumos – vērojumos izjūtam sadzīves ainas ar dzejniecei bieži raksturīgo zobgalības pieskaņu.