Nunna M. P.  "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska"

Lia Guļevska ir žurnāliste ar 40 gadu darba pieredzi Latvijas Radio, leģendārās programmas "Mikrofons" veidotāja, bet viņas meita Diāna Sproģe (Nunna M. P.) – režisore ar 30 gadu darba pieredzi Latvijas Radio un grāmatu "Galvenajā lomā Arnis Līcītis” un "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska" autore. Gan ar Liu, gan Diānu plašākā sarunā tiekamies "Grāmatu stāstos"!

Helga Tormane. "Jukī muzejā"

Un vēl pārraidē skan intervija ar Helgu Tormani, kura radījusi jaunu bērnu grāmatas sēriju. Grāmatas galvenais varonis ir zinātkārais un draudzīgais Jukī. Kopā ar Jukī ir arī viņa labākie draugi – nepacietīgā Ulla un nosvērtais Bīra Bo. Jukī ar draugiem ierodas muzejā, lai apmeklētu izstādi. Muzejā notiek dažādas neparastas lietas, un izstādes apmeklējums izvēršas par ceļojumu fantāzijas pasaulē. Izrādās, ka ikviena nodarbe var būt mākslas darbs.

Džena Andersone Romāns "Herbārijs ar leduspuķēm"

Triju atzinību ieguvušu stāstu krājumu autorei Dženai Andersonei iznācis pirmais romāns “Herbārijs ar leduspuķēm”. Sev raksturīgajā skarbajā, nedaudz mistikas caurvītajā, tomēr dzīvības pilnajā stilā autore vēsta par cilvēka dabas dziļāko būtību, spēju atzīt savu vainu un palikt uzticīgam savai sirdsapziņai un principiem. Pati rakstniece savu romānu raksturo kā psiholoģiskas spriedzes drāmu ar krimināliem elementiem, tomēr tas ir daudzslāņains darbs, kurā parādīta likumsakarību paradoksālā daba. Raidījumā - saruna ar autori

"24 stāsti Ziemassvētkiem"

24 autori aptver plašu šī brīža Latvijas literatūras ainu un spilgti parāda to, kā ziemu, Ziemassvētkus un nedaudz arī Jaungada sagaidīšanu izjūtam šobrīd, 21. gadsimta Latvijā.Vai svētku sajūta slēpjas bērnības smaržās un rotājumos? Kādā pavisam īpašā krūzītē? Vai varbūt tā meklējama, kad auto iestieg sniegā meža vidū? Vai tā sākas pirmajā decembrī un izzūd Vecgada vakarā? Katram ziemas un Ziemassvētku radītā izjūta ir netverama un īpaša, un katrs krājuma autors atrod savu ceļu līdz Ziemassvētkiem.

Liega Piešiņa izvaicā rakstniekus Ingu Grencbergu, Lauru Melni, Leldi Jauju un Viesturu Ķerus.

Sarmīte Kolāte, Elīna Kursīte. "R*sols"

Rasols pavisam noteikti vieno visus latviešu svētku galdus. Būdamas par to pārliecinātas, abas grāmatas autores – fotogrāfe un sociālantropoloģe Elīna Kursīte un žurnāliste Sarmīte Kolāte – nolēma ļauties pētnieciskai avantūrai un doties rasola ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kāds tad ir pareizais rasols un vai tāds vispār pastāv. Grāmatas tapšanas laikā autores viesojās pie 20 stāstu un recepšu autoriem, nogaršojot visdažādākās “pareizā” rasola variācijas.  Bet mēs vēl aizvien strīdamies par to, kā tad ir pareizi – rasols vai rosols. "Grāmatu stāstos"uz sarunu aicinām grāmatas autori, fotogrāfi un antropoloģi Elīnu Kursīti.

"Varu liecināt." Laikabiedri par Latvijas žurnālistikas personību Voldemāru Krustiņu. Sastādījusi Ilze Būmane

Šajā grāmatā iekļautais rakstu kopojums ir pirmais mēģinājums atstāt vēsturiskas liecības par vienu no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijā Latvijā: sabiedriskās domas veidotāju, politiķi, skolotāju, publicistu, zemnieku, žurnālistu – Voldemāru Krustiņu (1932–2020 ). Cilvēku ar neaptverami plašu un daudzveidīgu ietekmju loku uz indivīdu un kolektīvo apziņu. Raidījumā sarunājamies ar mākslas zinātnieci, grāmatas sastādītāju Ingrīdu Burāni un žurnālisti Ilzi Būmani.

Nikolā Ozano. "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums"

Franču rakstnieka un tulkotāja Nikolā Ozano grāmata "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums" ir dokumentāls stāsts par pirmo "Latviešu–franču" vārdnīcu, kas iznākusi 1941. gadā – kā uzsver autors, visbriesmīgākajā gadā Latvijas vēsturē. Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori, un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā. Visa izmeklēšana notiek lasītāja acu priekšā, un sižeta pavērsieni ir tik pārsteidzoši, kā tas iespējams tikai patiesos stāstos. Jāpiebilst, ka atrisinājuma meklējumos piedalījās vairāki Latvijā labi pazīstami valodniecības eksperti, arī šīs grāmatas tulkotājs Jānis Joņevs, redaktore Sanda Rapa un mākslinieks Aleksejs Muraško. Raidījumā tiekamies gan ar pašu grāmatas autoru Nikolā Ozano, gan tulkotāju Jāni Joņevu.

Ēriks Vilsons. "Pēc otrā zvana"

Un vēl "Grāmatu stāstos" saruna ar aktieri Ēriku Vilsonu, kura stāstnieka instinkts nepieviļ arī šoreiz. "Ievelkošs un kinematogrāfisks te ir viss, tomēr visvairāk sagūsta teātrim veltītās rindkopas. No teātra nav viegli tikt vaļā, pat ja tas liekas graujošs, neauglīgs, destruktīvs, pat nāvējošs. Mēs abpus rampai visi esam līdzīgi," raksta Orests Silabriedis.

Katalogs "Baltā vilka zemeņu lauks"

Pirmssvētku dienās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tika atklāta izstāde "Baltā vilka zemeņu lauks", kas veltīta  Baltvilka balvas divdesmit gadu vēsturei. Tā iecerēta kā ceļojošā izstāde, ir viegli transformējama un pārvietojama. Izstādei ir sagatavots katalogs, ko īpaši vērtīgu dara ik gadu balvas pasākuma laikā publicēto eseju fragmenti. Tā ir lasīšanas tradīciju un jaunrades procesus atspoguļojoša emocionāla dienasgrāmata. Kataloga dizains ir veidots vienotā stilā ar izstādi, izmantojot mākslinieces Anitas Paegles ilustrāciju elementus un Elīnas Brasliņas zīmējumus. Par šo izdevumu "Grāmatu stāstos" plašāk stāsta LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Dainis Īvāns, Māris Martinsons. "Zeme, kas dzied. 1873. gads"

Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied" scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus. Tas ir patstāvīgs literārais darbs, kas piedāvā aizraujošu un iedvesmojošu stāstu, kur ar vēstures faktiem savijas fantāzija, ironija un drāma, 21. gs. latviešu acīm parādot pirmos soļus pretim mūsdienu Latvijai. Raidījumā tiekamies ar abiem grāmatas autoriem - kinorežisoru Māri Martinsonu un ekspolitiķi, sabiedrisko darbinieku Daini Īvānu.

Ieva Viese. "Laikam"

"Grāmatu stāstos" sarunājamies ar dzejnieci, mākslinieci un pētnieci Ievu Viesi, kuras nesenākās dzejas publikācijas bijušas žurnālā "Strāva", interneta žurnālā "Satori" un literatūras un kultūras žurnālā "Punctum". " Viņas dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklēj umiem. Nosaukums "laikam" ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī neviennozīmīgo."Tā atzīst krājuma redaktore Anna Auziņa. Ievas Vieses pirmā dzejas grāmata "Laikam" ir izdota ar autores fotoattēliem. 

Ainars Mielavs. "Kad mēness jūrā krīt"

Klajā nākusi dziesminieka un gleznotāja Ainara Mielava grāmata ir gan dziesmu tekstu izlase, gan mākslas albums. "Viņa dziesmas un vārdi viņa ceļu padara svarīgu arī mums. Mīlestība skaitās un, lai cik tālu iets, nepāriet nekas. Taču savu dzīvi nodzīvot varam tikai katrs pats. Šodien, pēc visiem šiem gadiem, tas ir Mielava svarīgākais vēstījums. Dzīvotājs. Melodijās, vārdos un gleznās," saka Klāss Vāvere. Ar Ainaru Mielavu tiekamies plašākā sarunā.

Jana Egle. "Bovijs un 12 putnēni"

Un vēl pārraidē uzrunājam rakstnieci Janu Egli, kuras grāmata "Bovijs un 12 putnēni" ir stāsts par to, cik dažādas ir ģimenes. Rotaļu lācītis Bovijs ir īpašs, jo viņam ir atšķirīgas krāsas acis gluži kā Deividam Bovijam un viņš ir bērnudārza grupas “Putnēni" talismans. Ik nedēļu viņš ciemojas pie citas bērnudārza grupas ģimenes. Lācēns redz notikumus un attiecības, taču skaļi nerunā, nevērtē un arī pie sevis neizsaka spriedumus par katras ģimenes situāciju. Ģimenes, kurās Bovijs viesojas, raksta Bovija dienasgrāmatu par to, ko kopā piedzīvojuši.

Metjū Vilsons. "Māksla tuvplānā"

Grāmatas autors Metjū Vilsons ir mākslas vēsturnieks, pasniedzējs un rakstnieks. Viņš publicējies daudzos prestižos mākslas izdevumos, kā arī regulāri piedalās mākslas darbu ekspertīzēs. Latviešu lasītāju atzinību izpelnījušās viņa grāmatas “Simboli mākslā” un “Simbolu slepenā valoda” . Mākslas vēstures izklāstos bieži mēdz būt daudz sarežģītu formulējumu un tehnisku jēdzienu, tāpēc tā mēdz šķist biedējoša. Grāmata “Māksla tuvplānā” piedāvā inovatīvu pieeju: aizraujošu vizuālu jaunatklāsmes ceļojumu, kurā, dekonstruējot ievērojamus mākslas darbus, izpētīsim, kur slēpjas to autoru meistarība. "Grāmatu stāstos" ar šo darbu tuvāk iepazīstina izdevēja Renāte Punka.

Gunita Krilova. "Un viņi dzīvoja ilgi"

Un vēl raidījumā tiekamies ar Gunitu Krilovu, kura 2019. gadā debitēja ar romānu "Driftā tikai lēdijas". Pēc diviem gadiem iznāca viņas otrais romāns "Cukursaldā", bet šogad - "Un viņi dzīvoja ilgi." Tāpat kā savos iepriekšējos romānos, arī šajā autore raksta par būtiskām problēmām mūsdienu latviešu sieviešu dzīvē: par attiecībām ģimenē, bērnu audzināšanu, savas personības meklējumiem.

Janīna Kursīte. "Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu"

Šoreiz "Grāmatu stāstos" visupirms veram vaļā Janīnas Kursītes grāmatu, kurā autore mēģina noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore domājusi gan par reāliem dzijas kamoliem un kokiem, gan to simboliskajiem līdziniekiem.

Liene Behmane. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi"

Raidījumā tiekamies arī ar Lieni Behmani, kura ikdienā ir bibliotēku informācijas speciāliste. Literārās gaitas uzsākusi jau astoņu gadu vecumā ar dzejoļiem, kuri publicēti vietējā Tukuma avīzē, taču nopietnāk raksta kopš 2021. gada. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi" ir viņas pirmā grāmata. Tie ir jautri stāsti, kas pauž kaķa pozīciju...

Silvija Brice. "Piktais sentiments"

Uz sarunu aicinām vienu no Latvijas vadošajām tulkotājām un nenoliedzami - arī brīnišķīgo rakstnieci un esejisti Silviju Brici, kuras "Baigās piezīmes" bija bestsellers, un nu pēc četriem gadiem atnācis ir arī "Piktais sentiments". Jālasa un jāpriecājas par viņas piezīmēm uz mazām lapiņām, kas lasītāju mudina domāt.

Ketrīna Gildinere. "Labrīt, briesmoni!"

Un vēl raidījumā sarunājamies ar Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" izdevniecības vadītāju Lauru Stuklu, kura iepazīstina ar  Ketrīnas Gildineres gramātu "Labrīt, briesmoni!". Gildinere ir klīniskā psiholoģe ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi un daudzu atzītu grāmatu autore. Viņas teju romānam līdzīgais stāstījums par katru no klientiem ir aizkustinošs, asprātīgs un viegli smeldzīgs. Gildinere ļauj ielūkoties psihoterapeita kabinetā, parādot, kā terapijas process var dziedēt pat visneiedomājamākās brūces.Grāmata, kas iederas gan psiholoģijas, gan biogrāfiskās lteratūras plauktiņā un vienlaikus lasāma kā aizraujošs romāns.

Edīte Pauls-Vīgnere. "Vīna garša"

"Vīna garša" ir jau trešā grāmata pēc "Koronetēm" un "Ak, sievietes", kurā apkopotas mākslinieces darbu fotogrāfijas, ko uzņēmis Valdis Ošiņš. Un katra no tām veltīta kādam notikumam vai mīļam cilvēkam. Grāmatā iekļautas pirms pieciem gadiem izstādei "Vīna garša" radīto miniatūru fotogrāfijas, un tā veltīta mākslinieces vectēvam.

Ēvalds Flisars. "Zelta krastā"

Slovēņu rakstnieka Ēvalda Flisara romānu „Zelta krastā” laikraksts „The Irish Times” savulaik ierindojis starp labākajiem romāniem par Āfriku, ko sarakstījis eiropietis. Tā angļu valodas tulkojums ticis nominēts prestižākajai Eiropas literatūras balvai – Dublinas Literatūras balvai, bet tagad tas iznācis Māras Gredzenas tulkojumā latviešu valodā. Savā ziņā tas ir piedzīvojumu romāns, tomēr gandrīz nekas šajā Āfrikas stāstā nav tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā.

Raidījumā sarunājamies ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, redaktori Sandru Ošiņu, tulkotāju Māru Gredzenu un slovēņu rakstnieku Ēvaldu Flisaru.