Nespējot ilgāk klusēt ppar kultūras nozares dziļākajām problēmām valsts finansētajās kultūras iestādēs, to pārstāvji vakar, 7. septembrī, uz sarunu aicināja 15. Saeimas deputātu kandidātus no vairākām partijām. Budžeta samazināšanas un lielās inflācijas dēļ tās ir samilzušas tiktāl, ka šobrīd vairs neklusē pat allaž tolerantā un pieticīgā kultūras nozare. Kāda ir situācija, un vai vakar izdevās sadzirdēt arī kādus racionālus priekšlikumus tās uzlabošanai? Kultūras rondo saruna ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītāju Sandi Voldiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktori Dagniju Baltiņu.

Grafika ir ļoti daudzpusīga – pārliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas 3. kursa studentu izstāde “[Pa]ražas”, kas pašlaik skatāma "M/Darbnīcā" Rīgā. No tradicionālajām tehnikām līdz eksperimentiem 10  jaunie mākslinieki, sadarbojoties ar 4. kuras mākslas vēstures studentiem Jāni Kronīti un Esteri Neimani, veidojuši izstādi, kas apspēlē idejas par senajām grafikas tehnikām un rudeni kā ražas laiku. 

Izstāde “[Pa]ražas” M/Darbnīcā būs skatāma līdz 3. oktobrim, savukārt 19. septembrī notiks radošā darbnīca, kurā ikviens varēs izmēģināt kādu no tradicionālajām grafikas tehnikām.

Dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs” šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 8. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību. Kultūras rondo saruna ne tikai par filmām, kuras varēs redzēt foruma laikā, bet arī par sarunām, kas paredzētas ar filmu veidotājiem.

Lai gan forums ik gadu piedāvā daudzveidīgu kino programmu skatītājiem, tas nav vienkārši kino festivāls, bet gan ļoti būtisks profesionāļu starptautiskās sadarbības un redzamības veicinātājs. Stāsta foruma vadītāja un filmu projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Lelda Ozola un producents un „VFS films” dibinātājs Uldis Cekulis.

Foruma seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpils novadā Salā. Daļa programmas būs skatāma arī tiešsaistē Nacionālā kino centra platformā filmas.lv. Tāpat skatītāji aicināti apmeklēt īpašo pasākumu programmu Jūrmalā.

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā.

Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle.

Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā.

Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā.

Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī.

Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.

Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību.

Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni.

„Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne.

„Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

Kultūras rondo Rīgas Mākslas telpā tiekas ar mākslinieci Sarmīti Māliņu viņas jaunākajā izstādē "Skatīšanās no malas", kuras centrā ir mākslinieces pirmais – 1990. gadā radītais objekts, ar tādu pašu nosaukumu, kuram līdzās skatāms šogad tapušais objekts "Mute".

Sarmītes Māliņas 1990. gadā radītais darbs “Skatīšanās no malas” tika eksponēts pirmajā objektu un instalāciju mākslas lielformāta izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”. Darbs ir lakonisks, pat minimālistisks, iezīmējot vēlākajiem Sarmītes Māliņas darbiem raksturīgo attīrīto formu valodu.

Latvijas laikmetīgā māksla un izstāžu vēsture glabājas šķūnīšos un pagrabos, jo laikmetīgās mākslas joprojām nav pat projektā. Arī pie šādas atziņas atkal nonākam sarunā ar mākslinieci un izstādes kuratori Daigu Rudzāti.

Sarmītes Māliņas izstāde "Skatīšanās no malas" būs aplūkojama no 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē ciklā "Milži".

Ģitārista un komponista Matīsa Čudara vārds, šķiet, visbiežāk saistās ar džeza mūziku, bet viņu aizrauj arī klasiskā un laikmetīgā mūzika, kā arī popmūzika. Matīss skolojies gan Nīderlandē, apgūstot džeza ģitāras spēli Amsterdamas konservatorijā, gan vēlāk ASV, Jeila Universitātē, iegūstot maģistra diplomu mūzikas kompozīcijā un teorijā. Augustā  kopā ar "Čudara TRIO", kurā darbojas arī Edvīns Ozols (kontrabass) un Ivars Arutjunjans (bungas) ir ieskaņots jauns albums. Turklāt saikne ar Ameriku  joprojām nav zudusi.

Jaunais albums, kurā apvienotas kompozīcijas, kurās netrūkst improvizācijas, ceļu pie klausītājiem uzsāks nākamā gada pavasarī.

“Māksla ir visāda, bet man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu,” – tā par savu glezniecību saka Kristīne Rubene. Daudzus gadus esot Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas amatā, jaunajā studiju gadā viņa ievēlēta par Glezniecības katedras vadītāju. Savukārt Kristīnes Rubenes jaunākā izstāde “Zudušo laiku meklējot” pašlaik skatāma Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Māksliniece strādā lēnu un pamatīgi, tikai daļa darbu tapuši speciāli jaunākajai izstādei.

Par jauno amatu Kristīne Rubene bilst, ka ieies vēsturē ar to, ka ir pirmā sieviete Glezniecības katedras vadītājas amatā. Savukārt viņas gleznās daudz meža zemeņu, kas liek domāt, ka māksliniece ir arī aizrautīga ogotāja. "Man liekas, ka nekā skaistāka pasaulē nevar būt, kā izcirtums pilns ar meža zemenēm," atzīst Kristīne Rubene.

Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”.

Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).