Kultūras rondo

Atceroties komponistu Mārtiņu Braunu 75. dzimšanas dienā, Nacionālajā teātrī 24. septembrī pirmizrāde viņam un viņa teātra mūzikai veltīts koncertuzvedums "Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75". Kultūras rondo par tūkstošveidi Mārtiņu Braunu teātrī un teātra mūzikā pārrunājam ar iestudējuma režisori Ditu Lūriņu un komponistu Valdi Zilveri.

Skan arī Mārtiņa Brauna mūzika, kura, kā ierakstā saka viens no jaunajiem aktieriem, nav grūta tad, ja to dzied ar jēgu.

Ir uzaugušas jaunas paaudzes, kuras Braunu zina tikai kā vienas dziesmas autoru, ko dzied kā svinīgu mantru Mežaparka Lielajā estrādē, bet Brauns savā teātra mūzikā ir bijis īsts tūkstošveidis, kacinot un dumpojoties, stilizējot un rotaļājoties. Tāpēc jaunās skaņās vērienīgi izskanēs gan pazīstamas dziesmas, gan labi piemirsti skaņdarbi no izrādēm “Sirano de Beržeraks”, “Alberts”, “Blūzi” un “Mauglis”.

"Beidzot tas notika! Mazai sapnis ir izsapņots. Ir tieši tāpat, kā pēc Eirovīzijas, tas ir noticis un izdarīts, ir jāatgriežas realitātē un jādodas tālāk," par aizvadīto tūri bilst grupas "Tautumeitas" mūziķes.

Etnomūzikas grupa „Tautumeitas” tikko atgriezušās no savas pirmās Eiropas tūres, kur ar savu mūsdienu latviešu etnomūzikas izjūtu iepazīstināja arī tūkstošiem klausītājus savā pirmajā Eiropas koncerttūrē. Viņas dzied gan latgaliski, kā arī latviski un angliski. Uzklausām mūziķu iespaidus. Stāsta Asnate Rancāne, Laura Līcīte un Annemarija Lintiņa.

Lai arī "Tautumeitas" ir piedalījušās festivālos Eiropā, pārstāvēja Latviju Eirovīzijā un koncertējušas arī Āzijā, šī bija pirmā grupas tūre Eiropā. Viņas uzstājās Varšavā, Berlīnē, Prāgā un Vīnē.

Vai tā nav mazliet augstprātība – dzīvojot Rīgā, veidot izrādi par to, ko nozīmē būt latgalietim? Tas ir viens no jautājumiem, ko iestudējumā „Apjukušais bārns” sev uzdod aktieris Jānis Kronis. Dzimis Gaigalavā, skolā gājis Rīgā. Šī izrāde ir ļoti godīga viņa saruna pašam ar savu latgalisko identitāti. Savukārt saruna ar Jāni Kroni Kultūras rondo.

Kas notiek cilvēka dvēselē, kā tikt galā ar saviem iekšējiem konfliktiem – tas interesē režisoru Dmitriju Petrenko. Īru dramaturga Konora Makfērsona lugā “Mirdzošā pilsēta” atradīsit tieši to, jo visi notikumi un konflikti ir iekšēji. Par jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” Dailes teātra Jaunajā zālē, arī par sezonas pirmajiem jauniestudējumiem Sidalinnas teātrī Tallinā uzzinām no režisora un Sidalinnas teātra mākslinieciskā vadītāja Dmitrija Petrenko. 

Dailes teātra Jaunās zāles pirmo jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” iespēja redzēt 25. septembrī, pēc tam 17.un 23.oktobrī.

Grūti noticēt, bet pagājuši jau gandrīz septiņi gadi, kopš skatītājiem ir slēgta izstāžu zāle „Arsenāls”. Taču – „Arsenāls būs!”. Ar šādu vadmotīvu sācies ceļš atpakaļ pie skatītājiem, kuriem „Arsenāla” durvis pēc rekonstrukcijas atvērs 2028. gada aprīlī. Šo atgriešanos ievada monumentāls izdevums par Arsenāla ēkas un izstāžu vēsturi. Par „Arsenālu” un tā vietu Rīgas vēsturiskajā centrā saruna ar Latvijas Vizuālās mākslas departamenta “Arsenāls” vadītāju Līnu Birzaku, grāmatas „Arsenāls” sastādītāju mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un ekspertu Rīgas vēsturiskā centra plānošanas jautājumos Aigaru Kušķi.

Sarunājamies gan par grāmatu, gan pašu „Arsenāla” ēku un arī publisko telpu ap to, kas arī ir iespējamu pārmaiņu priekšā.

--

“Arsenāls būs!” ir Mākslas muzeja „Arsenāls” iesildošā programma, kas līdz atvēršanai 2028. gadā aicinās iepazīt tā identitāti, vērtības un nākotnes ieceres. Norišu kopums atklās sabiedrībai muzeja tapšanas aizkulises, ļaujot sekot līdzi kolekcijas, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu programmas veidošanai, institūcijas pārmaiņu procesiem un citiem nozīmīgiem soļiem ceļā uz jauno „Arsenālu”.

Mans draugs – Jānis Streičs. Tā gribētu teikt daudzi, kuriem ko nozīmē kinorežisora Jāņa Streiča filmas un viņa stāstnieka talants. Viņa 90. dzimšanas dienu svinam ar koncertstāstu "Mans draugs – Jānis Streičs" vispirms Preiļos, tad – Rīgā. Kultūras rondo Preiļos pirmatskaņojuma dienā tiekas ar koncertstāsta veidotājiem un dalībniekiem.

Sarunājamies ar koncertstāsta režisori Jāņa Streiča meitu Viktoriju Streiču, pasākuma vadītājiem, viņa filmu aktieriem Gundaru Āboliņu un Artūru Skrastiņu, kā arī vakara dalībniekiem, arī Streiča filmu aktieriem - Olgu Dreģi un Jāni Paukštello. Uzklausām Latvijas TV žurnālisti, kinozinātnieci Dairu Āboliņu, kura kopā ar Jāni Streiču veidoja grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms".

Savukārt Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša stāsta par grāmatu "Jānis Streičs. Veca mīlestība nerūs". Tās veidošanā piedalījās arī Silvija Berezovska, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja Ekspozīciju un izstāžu kuratore, kuras atklājums, veidojot grāmatu, bija viņa zīmējumi.

Mēģinājums kļūst arvien skaļāks, vēl aprunājamies ar koncerta dalībniekiem - dziedātāju Kristiānu Stirāni un grupas "The Sound Poets" mūziķiem Jāni Aišpuru un Kārli Jostu.

"Lai manu dzimšanas dienu svin visa Latvija!" Režisora vēlējums – viņa 90. dzimšanas dienu svinēt kā dzīvespriecīgus svētkus visā Latvijā. Mūziķi un aktieri piepildīs Jāņa Streiča īpašo vēlējumu.

Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septembrī, Imantā atklās brīvdabas izstādi, kur eksponēs vides mākslas darbus, kas veidoti iedvesmojoties tieši no šīs apkārtnes. Ja parasti lietainās dienās mēdzam sūdzēties un būt neapmierināti, vienam no plenēra darbiem tieši ir nepieciešami šādi laikapstākļi.

Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Viesturs Kairišs. Trako jaunā aktiera Kārļa Arnolda Avota ideju palīdzēja īstenot bijusī TTT basketboliste un sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Viņa aizveda aktieri pie Uļas.

Kārlis šobrīd turpina filmēties Īrijā seriālā "Vikingi", bet, kaut arī gandrīz bez balss, piekrita telefonsarunai, jo studijā viesojas Inita Kresa-Katkovska, kura kopā ar Uļjanu Semjonovu uzrakstīja grāmatu "Kad es biju laimīga". Grāmata iznāca pirms 30 gadiem, tieši tik pašlaik ir aktierim Kārlim Arnoldam Avotam.

Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu.

Ieskats abu pasākumu norisē un saruna ar šī gada slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāju – Ziemeļlatgales dzejnieci Anneli Slišāni, kas tapusi īsi pēc apbalvošanas.

Rudens skan ne vien skolas zvanos, bet arī dzejā un dažādos literāros tekstos pašu autoru un mūziķu sniegumā. Aizvadītajā sestdienā arī Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā līdzās brokastu sarunām savus darbus lasīja Valija Platace, Inga Pizāne, Toms Treibergs un Raibīs. Tos papildināja Kārļa Kazāka, vokālās studijas “Skonai” jauniešu dziedājums un Zanes Lasmanes mūzika.

Dzeja, mūzika un nesteidzīga satikšanās, kurai savu garšu piešķir arī skats uz vēl miglā ieskauto pilsētu un mazdārziņu rajonu kalna pakājē – tā šogad jau trešo reizi izskanēja “Gulguošona”. Un ja te dzeju klausās nesteidzīgi, pie brokastu galda, tad vakarā Rēzeknes novada Rogovkā dzejas noskaņa ir pavisam cita. Te autori kāpa uz skatuves jau ar zināmu sacensības garu. “Rogovkys dzejis voga” šogad notika jau piekto reizi, un tajā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Laura Strode, Rasma Svikle, Elizabete un Ņomuks.

Pēc sacensības trīs kārtās žūrijas un skatītāju vērtējuma tika sarindoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Par trešo labāko tika atzīts mazāk pazīstamais, jaunais Daugavpils puses dzejnieks Ņomuks, 2. vietā ierindojās Aulejas puses autore Elizabete, savukārt uzvaras laurus plūca ziemeļlatgaliete Annele Slišāne.

Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim.

Plašāk stāsta festivāla “Ražas svētki” programmas kuratore Agate Bankava un  horeogrāfe Rūta Pūce.

Laikmetīgās mākslas mini festivāls “Ražas svētki” šogad notiek no 17. līdz 19.septembrim Mazsalacā un Sēļu muižā.