Kultūras rondo

Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi. Arī par anonīmi pieņemtiem lēmumiem.

Tā vien šķiet, ka māksliniecei Rutei Martai Jansonei nav bail ne no kā. Šobrīd grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” atklāta viņas izstāde “Palimpsests”, kurā ieklīdušas vairākas čūskas un pat varde. Patiešām īsti dzīvnieki, kuri kādreiz dzīvojuši mums līdzās. Rutei nav bail ne no tiem, ne no doktora darba veidošanas. Tieši šī pētniecības posma rezultāts ir apkopots izstādē. Apmēram četrus gadus ar Rasas Jansones un Jāņa Ozoliņa palīdzību viņa pētījusi ķermeni mākslā. 

Iecere par darbiem, kas šobrīd aplūkojami "Aminori" mākslas telpā, Rūtei Martai Jansonei dzima brīdī, kad viņa uzsāka studijas profesionālajā doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Ķermenis izstādes telpā ir it kā visapkārt un arī pats apmeklētājs var ieraudzīt savu ķermeni izstādes darbu atspulgos.

Kultūras rondo kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un mākslinieku Mārtiņu Heimrātu ieskatāmies izstādē, kas veltīta Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam. Māksla un ideoloģija – kādas bija iespējas un nodevas?

Līdz 22. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums”, veltīta izcilā tekstilmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadei.

“Es labprāt sēdu stellēs un aužu. Viss tas periods līdz tam paiet vienās šaubās un mokās. Mani apstāj dažādi varianti, un tā es varētu bez gala, bet, kad esmu stellēs, varu no sirds teikt, ka esmu laimīgs. Gatavojos tam kā rituālam, sakārtojis visus materiālus, izraugos skaņu plates, un tā, skanot izvēlētai mūzikai, aužu pavedienu aiz pavediena. Kājas un rokas kustas nepārtraukti, tikai galva kā tiek priekšpusdienā noliekta, tā paliek līdz vakaram, un esmu laimīgs,” kādā vēstulē rakstījis Rūdolfs Heimrāts.

Izstāde parāda Rūdolfa Heimrāta daudzpusīgo radošo mantojumu, izgaismojot viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta otrajā pusē. Līdzās gobelēniem, dekoratīvajām tekstilijām, keramikai, audumu apdruku dizainiem no dažādu muzeju kolekcijām apmeklētāji varēs iepazīt mākslinieka dzīves laikā nerealizētas ieceres, ko glabā ģimenes arhīvs. Ekspozīciju papildina audiovizuālie dokumenti no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros redzams meistars, viņa ģimene un audzēkņi, dalība starptautiskos simpozijos un izstādēs, kā arī kadri no zudušiem interjeriem. Pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta Heimrāta sadarbībai ar arhitektiem un viņa devumam interjera dizaina jomā.

Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas dzejas mēneša sestdienā – pārgājienā ar nosaukumu “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” no Daugavpils uz Berķeneli rīkoja Latgales Centrālā bibliotēka.

Domāšana par literāriem procesiem ir ļoti būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa, atzīst starptautiskās konferences "Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību" rīkotāji no Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Kultūras rondo izvaicājam institūta vadošos pētniekus Evu Eglāju-Kristsoni un Benediktu Kalnaču.

Vaicājam ne tikai par gaidāmo konferenci, bet arī, ko zinātnieki teiktu par lasīšanas kultūru 21. gadsimtā?

16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgā rīkos starptautisku zinātnisku konferenci “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”. Konference ir viens no centrālajiem notikumiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubilejas gadā.

Konferences programma veidota četros savstarpēji saistītos tematiskajos virzienos: reālisma kartēšana; poētika un literārās formas; piederība un identitāte; digitālā literatūra un lasīšanas kultūras. Referātos reālisms tiks aplūkots no 19. gadsimta līdz mūsdienām, analizējot tā saikni ar naturālismu, modernismu, sociālistisko reālismu, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, ekoloģisko domāšanu, atmiņas studijām, daudzvalodību un digitālo kultūru.

Trīs dienu garumā konference pulcēs ap 70 literatūras un kultūras procesu pētnieku no Eiropas un citām pasaules daļām, veidojot starpdisciplināru dialogu starp literatūrzinātni, kultūras studijām, atmiņas un identitātes pētniecību, digitālajām humanitārajām zinātnēm, mākslas un mediju studijām.

Festivāla “Homo novus” laikā notika konference, kurā no dažādiem leņķiem aplūkoja to, kā kultūru padarīt pieejamu ikvienam. Uz to lūkojās, gan ņemot vērā aspektus saistībā ar fizisko vidi, gan mākslas saturu un kopienu iesaistes veidošanu.

Kā mainās mūsu priekšstati par memoriālajiem muzejiem, to dažādo saturu un finansējuma šaurību. Kāpēc valstij ir svarīgas šīs atmiņu un iesaistes institūcijas? Kultūras rondo izvaicājam Memoriālo muzeju apvienības direktori Ināru Polmani un Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāvi Annu Auziņu, kura atklāj arī ieceri par jauno Raiņa skolu.

2026. gada Dzejas dienas turpinās. Neparasts notikums bija Muzeju krātuvē. Tā bija “Skaņu dzeja”. Vispirms dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa lekcija “Skaņu dzeja”. Pēc tam – dzejas lasījumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā “Skulptūru mežs”. Iedvesmojušies no skaņu dzejas, nākamajā dienā ar pieciem dzejniekiem tikāmies Latvijas Radio studijā. Lasāmo dzeju un skanošo dzeju lasa dzejnieki Elīna Vendija Rībena, Patrīcija M. Keiša, Māra Ulme, Valters Liberts un Aleksandrs Barons.

Esiet gatavi skaniskiem un cita veida pārsteigumiem!

“Svaiga gaisa malks”, “interesanta pieredze”, “atšķirīgi skatpunkti” – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” notikumus raksturo apmeklētāji. Festivāls šogad norisinās no 4. līdz 12. septembrim Rīgā un reģionos, dažādās spēles vietās. Festivāla vadmotīvs šogad – atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāls turpinās, apkopojam iespaidus pirmās puses norisēs. 

Festivāls “Homo Novus” notiek līdz 12.septembrim, savukārt teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 20.septembrim.

Kas šodien visvairāk apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un kādas ir sabiedrības iespējas šos riskus mazināt? Par to šogad aicina domāt Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Pasākuma vienojošā tēma šogad ir “Krīzes un risinājumi”. Kultūras rondo viesojas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, mākslas vēsturniece Elvita Ruka un arhitekts Pēteris Blūms.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā norisinās no 11. līdz 13. septembrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienas dažādās Eiropas valstīs notiek jau vairāk nekā 40 gadu, un to mērķis ir vairot interesi un rosināt izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un arī apzināt grūtības, ar ko tas saskaras. Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas aicina domāt par krīzēm un – ko visi kopā varam darīt to risināšanā.