Kultūras rondo

Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību.

Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni.

„Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne.

„Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

Kultūras rondo Rīgas Mākslas telpā tiekas ar mākslinieci Sarmīti Māliņu viņas jaunākajā izstādē "Skatīšanās no malas", kuras centrā ir mākslinieces pirmais – 1990. gadā radītais objekts, ar tādu pašu nosaukumu, kuram līdzās skatāms šogad tapušais objekts "Mute".

Sarmītes Māliņas 1990. gadā radītais darbs “Skatīšanās no malas” tika eksponēts pirmajā objektu un instalāciju mākslas lielformāta izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”. Darbs ir lakonisks, pat minimālistisks, iezīmējot vēlākajiem Sarmītes Māliņas darbiem raksturīgo attīrīto formu valodu.

Latvijas laikmetīgā māksla un izstāžu vēsture glabājas šķūnīšos un pagrabos, jo laikmetīgās mākslas joprojām nav pat projektā. Arī pie šādas atziņas atkal nonākam sarunā ar mākslinieci un izstādes kuratori Daigu Rudzāti.

Sarmītes Māliņas izstāde "Skatīšanās no malas" būs aplūkojama no 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē ciklā "Milži".

Ģitārista un komponista Matīsa Čudara vārds, šķiet, visbiežāk saistās ar džeza mūziku, bet viņu aizrauj arī klasiskā un laikmetīgā mūzika, kā arī popmūzika. Matīss skolojies gan Nīderlandē, apgūstot džeza ģitāras spēli Amsterdamas konservatorijā, gan vēlāk ASV, Jeila Universitātē, iegūstot maģistra diplomu mūzikas kompozīcijā un teorijā. Augustā  kopā ar "Čudara TRIO", kurā darbojas arī Edvīns Ozols (kontrabass) un Ivars Arutjunjans (bungas) ir ieskaņots jauns albums. Turklāt saikne ar Ameriku  joprojām nav zudusi.

Jaunais albums, kurā apvienotas kompozīcijas, kurās netrūkst improvizācijas, ceļu pie klausītājiem uzsāks nākamā gada pavasarī.

“Māksla ir visāda, bet man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu,” – tā par savu glezniecību saka Kristīne Rubene. Daudzus gadus esot Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas amatā, jaunajā studiju gadā viņa ievēlēta par Glezniecības katedras vadītāju. Savukārt Kristīnes Rubenes jaunākā izstāde “Zudušo laiku meklējot” pašlaik skatāma Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Māksliniece strādā lēnu un pamatīgi, tikai daļa darbu tapuši speciāli jaunākajai izstādei.

Par jauno amatu Kristīne Rubene bilst, ka ieies vēsturē ar to, ka ir pirmā sieviete Glezniecības katedras vadītājas amatā. Savukārt viņas gleznās daudz meža zemeņu, kas liek domāt, ka māksliniece ir arī aizrautīga ogotāja. "Man liekas, ka nekā skaistāka pasaulē nevar būt, kā izcirtums pilns ar meža zemenēm," atzīst Kristīne Rubene.

Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”.

Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).

Augusts ir dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas simtgades mēnesis. Viņas dzeja šonedēļ skanēja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzejā sarīkojumā ".. ir laiks atkal savā valodā varēt – Astrīde Ivaska dzīvē, dzejā un atmiņās". Kultūras Rondo ielūkojāmies Latvijas Radio arhīvā un uzklausījām viņas dzejas pētniekus.

“Viegli nav, bet ir interesanti” – atzīst iniciatīvas “Būvēt – Nebūvēt” idejas aizsācēja, arhitekte Brigita Bula, organizējot un praktiski piedaloties etnogrāfiskā sarunu galda būvēšanā.

Iniciatīva “Būvēt – Nebūvēt” sadarbībā ar Dānijas kultūras institūtu šonedēļ Pāvilostā trīs dienu laikā īstenoja vienu no savām pirmajām aktivitātēm – būvējot 18. gadsimta lībiešu dobšķīvju galda atdarinājumu. Topošie arhitekti kopā ar pieredzējušiem amatniekiem un dažādu nozaru profesionāļiem apguva praktiskas iemaņas darbā ar koku, kā arī sarunās izkristalizēja turpmākās “Būvēt – Nebūvēt” tēmas.

Šovakar tiks oficiāli atklātas šā gada Dzejas dienas ar devīzi "Dzeja dzied". Kultūras Rondo studijā par dzejas un mūzikas mijiedarbi un klātesamību gan festivālā, gan kultūrtelpā un festivāla aktualitātēm saruna ar dzejniekiem Ēriku Bērziņu, Elvīru Blomu un Guntaru Godiņu.

Pirmās Dzejas dienas tika sarīkotas Raiņa simtgadē, 1965. gada 11. septembrī,  pie dzejnieka pieminekļa, toreiz – Komunāru laukumā, tagadējā Esplanādē. Dzejas dienas 61 gada laikā ir mainījušās, apsīkušas, tad atradušas jaunas izpausmes formas.

Šobrīd Latvijā ir vairāk par vienu dzejas festivālu, un raidījumā runājam ne tikai par Dzejas dienām, bet arī par Siguldas Dzejas dienām un dzejas naktīm, kuru ietvaros gaidāms šai nedēļas nogalē dzejas pārgājiens. Bet festivāla ilgdzīvotāja – Dzejas dienu – spilgta iezīme ir tā, ka tas izstiepies nu jau divu mēnešu garumā. Tas ir jau sācies augusta sākumā, bet Dzejas dienu oficiālā atklāšana šovakar, 28. augustā.

Helsinkos, mākslas telpā "Toinen Kerros", atklāta audiovizuālās mākslas izstāde "Latvieshi International". Tajā skatāmi sešu Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojošu latviešu mākslinieku jaundarbi. Izstādes centrālā tēma ir fona troksnis.

Seši mākslinieki (Uģis Albiņš, Aina Bikše, Jurģis Peters, Mārtiņš Ratniks, Sandijs Ruļuks un Lidija Zaneripa) šim fenomenam pievēršas no dažādiem skatpunktiem.

Viņu darbos tiek pētīta mašīnu savstarpējā komunikācija, algoritmiskās sistēmas, industriālā skaņa, uztveres un uzmanības mehānismi, kā arī tās pēdas un nogulsnes, ko atmiņā un identitātē atstāj pārvietošanās un būšana citās kultūrtelpās.

Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana.

Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.