Kultūras rondo

Ar Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" jauniestudējumu Paulas Pļavnieces režijā 10. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 108. sezona. Izrādei dots žanra apzīmējums "precību sāga" – tajā Eglīša asprātīgais skats uz trīsdesmito gadu Rīgas sabiedrību sastapsies ar mūsdienu skatījumu uz jaunu cilvēku izvēlēm. Iestudējums ir vēltījums autoram 120. jubilejas gadā.

Kultūras rondo pirmizrādes rītā viesojas izrādes režisore Paula Pļavniece un scenogrāfs Kristaps Kramiņš.

Ierakstā uzklausām trīs aktierus – Lauru Siliņu, kura spēlē šķietami kaprīzo meiteni precību gados Grizeldu Surģenieci, Igoru Šelegovski, kurš atveido vienu no līgavu medniekiem Ati Dušeli, kura alkas pēc labas dzīves ieved gan pazemojumā, gan atriebē, un Gustu Ābeli jaunā korporeļa Vanckara lomā, kurš meklē savu veidu, kā tikt ieraudzītam un novērtētam. Runājam par to, ko kopīgu šodien varam sajust ar pagājušā gadsimta 30.gadu Latvijas „zelta jaunatnes” un viņu vecāku alkām un rīcībām, un kādā skatuves valodā to šodien stāstīt.

Lai arī "Līgavu mednieki" ir uzskatāms par vienu no populārākajiem literārajiem darbiem starpkaru periodā, šis ir pirmais romāna iestudējums uz Rīgas teātru skatuvēm.

Rūras triennālē Vācijā šovakar, 10. septembrī, pirmizrādi piedzīvos beļģu režisores Lisaboa Haubrehtsas interpretācija par Hermaņa Heses romānu “Sidharta”. Tā pieteikta kā maģisks stāsts par jauna brahmana garīgo ceļojumu uz apgaismību Indijā, meklējot sevis izzināšanas gudrību laicīgajā pasaulē. Izrāde top sadarbībā ar Dailes teātri, Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Telefonsarunā uzklausām Kasparu Putniņu.

„Sidhartas” izrādes Rīgā būs 21. - 23.oktobrī.

Kas notiek, kad skatītājs kļūst par izstādes dalībnieku? Tādu jautājumu uzdod mākslinieču dueta „Poētiskais robotisms” izstāde „AERO”, kas iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Mākslinieces Laura Prikule un Eva Vēvere tajā mudina līdzdarboties un caur šo spēli vairāk iepazīt sevi pašu. „AERO” ir izstāde, kurā daļa ekspozīcijas objektu ir pārvietojami un pārveidojami, tādēļ ik nedēļu apmeklētājiem atklājas cita izstādes versija.

Klajā nācis dzejnieces, atdzejotājas un tulkotājas Ingmāras Balodes ceturtais dzejas krājums “atrodi makšķernieku”. Tas mūs rosināja šajā Dzejas dienu mēnesī atkal tuvāk pieskarties dzejas tapšanai un dzirdēt, kā tā skan paša autora balsī. Tiekamies ar Ingmāru Balodi Kultūras rondo.

"Atgriešanās pie jau gataviem tekstiem man bieži vien šķiet visgrūtākā. Ir divi soļi. Viens ir izkāpt no tulkotājas rakstāmgalda puses un pāriet pie saviem dzejoļiem. Ar atdzejojumiem dzejoļi mēdz saspēlēties, ar prozas tulkojumiem ir mazliet citādas attiecības. Teksti mēdz būt greizsirdīgi cits uz citu," tā sajūtas, kad nākas atgriezties pie dzejoļiem, kas rakstīti pirms dažiem gadiem, bet tagad apkopoti grāmatā, raksturo Ingmāra Balode.

Ingmāras Balodes krājuma "atrodi makšķernieku" atvēršanas svētki notiks 9. septembrī, mākslas centrā “Noass”.

Kāpēc Latvijā tik slikta demogrāfiskā situācija? Atbildi uz šo jautājumu meklē izrādes "Stiprais dzimums" veidotāji. Režisors Toms Treinis un dramaturgs Matīss Gricmanis piedāvā vakara ilgu pētījumu demogrāfijā, jautājot, kāda loma tās risināšanā ir vīriešiem. Savukārt trīs stiprā dzimuma aktieri iestudēšanas procesu raksturo kā terapiju.

Iestudējums "Stiprais dzimums" ir "Dirty Deal Teatro" 19. sezonas pirmais jauniestudējums. Tuvākās paredzētas 1. un 2.oktobrī. Lai arī nav vecuma ierobežojuma, vērts zināt, ka izrādē aplūkotas seksuāla rakstura tēmas un izmantota necenzēta, rupja valoda.

Nespējot ilgāk klusēt ppar kultūras nozares dziļākajām problēmām valsts finansētajās kultūras iestādēs, to pārstāvji vakar, 7. septembrī, uz sarunu aicināja 15. Saeimas deputātu kandidātus no vairākām partijām. Budžeta samazināšanas un lielās inflācijas dēļ tās ir samilzušas tiktāl, ka šobrīd vairs neklusē pat allaž tolerantā un pieticīgā kultūras nozare. Kāda ir situācija, un vai vakar izdevās sadzirdēt arī kādus racionālus priekšlikumus tās uzlabošanai? Kultūras rondo saruna ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītāju Sandi Voldiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktori Dagniju Baltiņu.

Grafika ir ļoti daudzpusīga – pārliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas 3. kursa studentu izstāde “[Pa]ražas”, kas pašlaik skatāma "M/Darbnīcā" Rīgā. No tradicionālajām tehnikām līdz eksperimentiem 10  jaunie mākslinieki, sadarbojoties ar 4. kuras mākslas vēstures studentiem Jāni Kronīti un Esteri Neimani, veidojuši izstādi, kas apspēlē idejas par senajām grafikas tehnikām un rudeni kā ražas laiku. 

Izstāde “[Pa]ražas” M/Darbnīcā būs skatāma līdz 3. oktobrim, savukārt 19. septembrī notiks radošā darbnīca, kurā ikviens varēs izmēģināt kādu no tradicionālajām grafikas tehnikām.

Dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs” šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 8. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību. Kultūras rondo saruna ne tikai par filmām, kuras varēs redzēt foruma laikā, bet arī par sarunām, kas paredzētas ar filmu veidotājiem.

Lai gan forums ik gadu piedāvā daudzveidīgu kino programmu skatītājiem, tas nav vienkārši kino festivāls, bet gan ļoti būtisks profesionāļu starptautiskās sadarbības un redzamības veicinātājs. Stāsta foruma vadītāja un filmu projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Lelda Ozola un producents un „VFS films” dibinātājs Uldis Cekulis.

Foruma seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpils novadā Salā. Daļa programmas būs skatāma arī tiešsaistē Nacionālā kino centra platformā filmas.lv. Tāpat skatītāji aicināti apmeklēt īpašo pasākumu programmu Jūrmalā.

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā.

Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle.

Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā.

Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā.

Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī.

Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.