Festivāla “Homo novus” laikā notika konference, kurā no dažādiem leņķiem aplūkoja to, kā kultūru padarīt pieejamu ikvienam. Uz to lūkojās, gan ņemot vērā aspektus saistībā ar fizisko vidi, gan mākslas saturu un kopienu iesaistes veidošanu.

Kā mainās mūsu priekšstati par memoriālajiem muzejiem, to dažādo saturu un finansējuma šaurību. Kāpēc valstij ir svarīgas šīs atmiņu un iesaistes institūcijas? Kultūras rondo izvaicājam Memoriālo muzeju apvienības direktori Ināru Polmani un Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāvi Annu Auziņu, kura atklāj arī ieceri par jauno Raiņa skolu.

2026. gada Dzejas dienas turpinās. Neparasts notikums bija Muzeju krātuvē. Tā bija “Skaņu dzeja”. Vispirms dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa lekcija “Skaņu dzeja”. Pēc tam – dzejas lasījumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā “Skulptūru mežs”. Iedvesmojušies no skaņu dzejas, nākamajā dienā ar pieciem dzejniekiem tikāmies Latvijas Radio studijā. Lasāmo dzeju un skanošo dzeju lasa dzejnieki Elīna Vendija Rībena, Patrīcija M. Keiša, Māra Ulme, Valters Liberts un Aleksandrs Barons.

Esiet gatavi skaniskiem un cita veida pārsteigumiem!

“Svaiga gaisa malks”, “interesanta pieredze”, “atšķirīgi skatpunkti” – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” notikumus raksturo apmeklētāji. Festivāls šogad norisinās no 4. līdz 12. septembrim Rīgā un reģionos, dažādās spēles vietās. Festivāla vadmotīvs šogad – atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāls turpinās, apkopojam iespaidus pirmās puses norisēs. 

Festivāls “Homo Novus” notiek līdz 12.septembrim, savukārt teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 20.septembrim.

Kas šodien visvairāk apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un kādas ir sabiedrības iespējas šos riskus mazināt? Par to šogad aicina domāt Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Pasākuma vienojošā tēma šogad ir “Krīzes un risinājumi”. Kultūras rondo viesojas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, mākslas vēsturniece Elvita Ruka un arhitekts Pēteris Blūms.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā norisinās no 11. līdz 13. septembrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienas dažādās Eiropas valstīs notiek jau vairāk nekā 40 gadu, un to mērķis ir vairot interesi un rosināt izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un arī apzināt grūtības, ar ko tas saskaras. Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas aicina domāt par krīzēm un – ko visi kopā varam darīt to risināšanā.

Ar Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" jauniestudējumu Paulas Pļavnieces režijā 10. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 108. sezona. Izrādei dots žanra apzīmējums "precību sāga" – tajā Eglīša asprātīgais skats uz trīsdesmito gadu Rīgas sabiedrību sastapsies ar mūsdienu skatījumu uz jaunu cilvēku izvēlēm. Iestudējums ir vēltījums autoram 120. jubilejas gadā.

Kultūras rondo pirmizrādes rītā viesojas izrādes režisore Paula Pļavniece un scenogrāfs Kristaps Kramiņš.

Ierakstā uzklausām trīs aktierus – Lauru Siliņu, kura spēlē šķietami kaprīzo meiteni precību gados Grizeldu Surģenieci, Igoru Šelegovski, kurš atveido vienu no līgavu medniekiem Ati Dušeli, kura alkas pēc labas dzīves ieved gan pazemojumā, gan atriebē, un Gustu Ābeli jaunā korporeļa Vanckara lomā, kurš meklē savu veidu, kā tikt ieraudzītam un novērtētam. Runājam par to, ko kopīgu šodien varam sajust ar pagājušā gadsimta 30.gadu Latvijas „zelta jaunatnes” un viņu vecāku alkām un rīcībām, un kādā skatuves valodā to šodien stāstīt.

Lai arī "Līgavu mednieki" ir uzskatāms par vienu no populārākajiem literārajiem darbiem starpkaru periodā, šis ir pirmais romāna iestudējums uz Rīgas teātru skatuvēm.

Rūras triennālē Vācijā šovakar, 10. septembrī, pirmizrādi piedzīvos beļģu režisores Lisaboa Haubrehtsas interpretācija par Hermaņa Heses romānu “Sidharta”. Tā pieteikta kā maģisks stāsts par jauna brahmana garīgo ceļojumu uz apgaismību Indijā, meklējot sevis izzināšanas gudrību laicīgajā pasaulē. Izrāde top sadarbībā ar Dailes teātri, Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Telefonsarunā uzklausām Kasparu Putniņu.

„Sidhartas” izrādes Rīgā būs 21. - 23.oktobrī.

Kas notiek, kad skatītājs kļūst par izstādes dalībnieku? Tādu jautājumu uzdod mākslinieču dueta „Poētiskais robotisms” izstāde „AERO”, kas iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Mākslinieces Laura Prikule un Eva Vēvere tajā mudina līdzdarboties un caur šo spēli vairāk iepazīt sevi pašu. „AERO” ir izstāde, kurā daļa ekspozīcijas objektu ir pārvietojami un pārveidojami, tādēļ ik nedēļu apmeklētājiem atklājas cita izstādes versija.

Klajā nācis dzejnieces, atdzejotājas un tulkotājas Ingmāras Balodes ceturtais dzejas krājums “atrodi makšķernieku”. Tas mūs rosināja šajā Dzejas dienu mēnesī atkal tuvāk pieskarties dzejas tapšanai un dzirdēt, kā tā skan paša autora balsī. Tiekamies ar Ingmāru Balodi Kultūras rondo.

"Atgriešanās pie jau gataviem tekstiem man bieži vien šķiet visgrūtākā. Ir divi soļi. Viens ir izkāpt no tulkotājas rakstāmgalda puses un pāriet pie saviem dzejoļiem. Ar atdzejojumiem dzejoļi mēdz saspēlēties, ar prozas tulkojumiem ir mazliet citādas attiecības. Teksti mēdz būt greizsirdīgi cits uz citu," tā sajūtas, kad nākas atgriezties pie dzejoļiem, kas rakstīti pirms dažiem gadiem, bet tagad apkopoti grāmatā, raksturo Ingmāra Balode.

Ingmāras Balodes krājuma "atrodi makšķernieku" atvēršanas svētki notiks 9. septembrī, mākslas centrā “Noass”.

Kāpēc Latvijā tik slikta demogrāfiskā situācija? Atbildi uz šo jautājumu meklē izrādes "Stiprais dzimums" veidotāji. Režisors Toms Treinis un dramaturgs Matīss Gricmanis piedāvā vakara ilgu pētījumu demogrāfijā, jautājot, kāda loma tās risināšanā ir vīriešiem. Savukārt trīs stiprā dzimuma aktieri iestudēšanas procesu raksturo kā terapiju.

Iestudējums "Stiprais dzimums" ir "Dirty Deal Teatro" 19. sezonas pirmais jauniestudējums. Tuvākās paredzētas 1. un 2.oktobrī. Lai arī nav vecuma ierobežojuma, vērts zināt, ka izrādē aplūkotas seksuāla rakstura tēmas un izmantota necenzēta, rupja valoda.