Ģimenes studija

Valsts paredz priekšrocības studijās pēc valsts aizsardzības dienesta, proti, pilsoņi, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pēc dienesta beigām atvaļināti rezervē, valsts augstskolās un koledžās – klātienes un neklātienes studiju programmās – var studēt bez maksas. Kādi trūkumi laika gaitā šajā sistēmā atklājušies un vai plānotas kādas izmaiņas, diskutējam Ģimenes studijā.

Sarunā piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese, Valsts aizsardzības dienesta departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Dātavs, uzklausām arī Rīgas Stradiņa universitātes rektora Aigara Pētersona viedokli.

Mana, tava vai mūsu nauda – kā pārim veidot kopīgu budžetu, nezaudējot finansiālo brīvību un uzticēšanos?

Par to diskutējam Ģimenes studijā, un šīs sarunas dalībnieki: SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska, ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Indexo" valdes loceklis Artūrs Roze, divu mazu bērnu māmiņa un Instagram personība Linda Pērkone, kā arī psiholoģijas doktore, emocijfokusētas terapijas (EFT) un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Inese Elsiņa.

Mentora klātbūtne var kļūt par nozīmīgu atbalstu riska grupas jauniešiem, kuriem dzīvē pietrūkst vecāku rūpju, uzticama drauga vai vienkārši pieaugušā, kurš ir gatavs uzklausīt, iedrošināt un būt līdzās.

Studijā sarunājas Bērnu un pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, biedrības "Mentor Latvija" izpilddirektore un mentore Edīte Zvirbule, biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks, kā arī mentors jaunietim Jānis Bullītis.

Centralizētais eksāmens dabaszinībās 9. klasē, iespēja labot pārbaudes darbus un atestāta iegūšana pamatskolā, pamatojoties uz gada vērtējumiem, nevis eksāmenu rezultātiem – par šīm Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām šobrīd notiek plašas diskusijas.

Kopā ar nozares pārstāvjiem un vecākiem vērtējam – vai izglītības sistēma kļūst skolēnu nākotnei draudzīgāka vai, tieši pretēji, mazinām prasības? Tāpat meklējam atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar 9. klašu skolēniem, kuriem līdz šim nav izdevies nokārtot eksāmenus, un cik pieejama ir izlīdzinošā gada programma arodskolās?

Studijā Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins un Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile.

Uzklausām mammas pieredzi par bērna nenokārtotu centralizēto eksāmenu un tālāko ceļu.

Ja pašreizējie vecāki un vecvecāki savā bērnībā lasīja "Brīnumzemes" sērijas pasakas, arī par Vinniju Pūku, Runci zābakos, Pepiju Garzeķi, Smaragda pilsētas burvi un Sīpoliņa piedzīvojumiem un citas grāmatas, tad literatūras piedāvājums šībrīža mazajiem lasītājiem ir gan plašāks, gan arī daudzveidīgāks. Tas nepārtraukti tiek papildināts gan ar aizvien jauniem ārzemju autoru grāmatu tulkojumiem, gan pašmāju autoru darbiem. Pēdējos gados arvien biežāk diskusijas izraisa bērnu grāmatu saturs – tajās parādās tēmas, kas agrāk bērnu literatūrā bija reti sastopamas vai vispār netika aplūkotas. Daļa uzskata, ka bērnu literatūrai jāpalīdz runāt par sarežģītiem dzīves jautājumiem, citi bažījas, ka atsevišķas tēmas bērniem nav piemērotas.

Ģimenes studijā diskutē portāla "LSM.lv" literatūras apskatniece, bibliotekāre, bērnu literatūras entuziaste Aija Bremšmite, bērnu un jauniešu literatūras pētniece, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Ilze Stikāne, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece un vadītāja Alīse Nīgale, apgāda "Zvaigzne ABC" līdzīpašiece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un klīniskā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vidēji katra trešā ģimene rūpējas par izvēlīgu ēdāju, kura uzturu varētu vērtēt kā nepilnvērtīgu vai pat neveselīgu. Arī Latvijas ģimenēs ar maziem bērniem visvairāk veselīgu ēšanu apgrūtina tieši bērna izvēlīgums. Ko tas īsti nozīmē - izvēlīgs ēdājs, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad tiešām būtu jāsatraucas? Kā, neskatoties uz bērnu nevēlēšanos ēst to vai citu produktu, tomēr nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiena galda?

Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Kā pāri mūsdienās izvēlas svinēt savu mīlestību un spert soli pretī laulībai? Raidījumā uzklausām trīs pāru pieredzes stāstus un kopā ar Ģimenes studijas viesiem runājam par kāzu tradīcijām, baznīcas laulības nozīmi un gatavošanos vienam no svarīgākajiem dzīves lēmumiem.

Sarunājas aktieris un kāzu vadītājs Gints Andžāns, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests un bīskaps Andris Kravalis, kāzu vadītāja Antra Skutele. Par savu laulību dienu stāsta Skārleta Baiba Siliņa, Aiga Zalva un Estere Raiskuma.

Zane Balode ir jauna, enerģiska sieviete ar ļoti pozitīvu personības starojumu. Jau desmit gadu garumā ģenētiska saslimšana viņai pamazām pavājina redzi, tomēr Zane teic – "tas liek vairāk novērtēt, cik daudz es varu, priecāties par katru dienu šeit un tagad". Ar vīru Gunti  iepazinušies medicīnas studijās, tagad kopā audzina divas meitas, drīzumā gaidāms arī ģimenes pieaugums. Viņi ir lieli dabas mīļotāji, arī aktīvi ceļotāji un savulaik vēl divatā ar autostopiem devušies no Latvijas uz Indonēziju.

Zane un Guntis atzīst, ka ne vienmēr bijuši tik harmoniski, kā šobrīd, arī veselības problēmas sagādājušas un turpina sagādāt grūtus brīžus, tomēr viņiem izdodas vienam otru līdzsvarot, lai varētu abpusēji teikt – tu mani dari par labāku cilvēku.

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. To paredz grozījumi Izglītības likumā. Kā skolām pagājušajā mācību gadā izdevies atturēt skolēnus no telefona lietošanas izglītības iestādēs, vai tas ļāvis viņiem vairāk koncentrēties mācību darbam un intensīvāk komunicēt savā starpā starpbrīžu laikā, vai bijuši arī kādi izaicinājumi un kādi ieteikumi vecākiem? Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas gaitas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt. Varbūt pirmklasnieku vecākiem jādomā par viedpulksteņa iegādi?

Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

"Mammu, kāpēc es izskatos citādāk?" Kā ar mazu bērnu runāt par redzamām izskata atšķirībām un palīdzēt viņam augt ar pārliecinātam par sevi. Un kā vispār ar mazu bērnu runāt par to, kāpēc citi cilvēki izskatās vai dara kaut ko citādāk?

Ģimenes studijā analizē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, pirmsskolas izglītības iestādes "Creakids" skolotāja Alda Rusina un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze.

Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.