42% ģimeņu Latvijā izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus savu bērnu mācību vajadzībām, turklāt vēl 36% vecāku ir to apsvēruši kā nepieciešamību, bet nav piesaistījuši privātskolotāju galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Tā liecina kāds nupat veikts vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" pētījums.

Kādu diagnozi mūsu izglītības sistēmai uzstāda šādi dati un vai jāpiemēro kāda, tikpat tēlaini sakot, atveseļošanās programma?

Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, pētījuma autors Edmunds Vanags, vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.

Daudz tiek runāts par to, kā sievietes gatavojas brīdim, kad kļūs par mammu. Ko tikai sievietes nedara bērna gaidīšanas laikā un arī jau pirms tās. Bet vai un kā bērna piedzimšanai gatavojas vīrieši - topošie tēti? Vai viņiem tas vispār ir jādara un arī ir nepieciešams? Vai svarīgi ir fiziski vai emocionāli sagatavoties, varbūt svarīga ir kādu jaunu zināšanu apguve?

Ģimenes studijā analizē ārsts-andrologs Andris Ābele, bērnu emocionālās audzināšanas grupu vadītājs, biedrības "Tēvi" valdes loceklis Lauris Bokišs, RSU Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis un tētis Dāvis Bricis-Ābele.

Latvijā ir mainīta kārtība, kā iegūstami atbrīvojumi pamatskolas beigu no eksāmeniem. Lai gan tā ir šķietami sarežģītāka, atbrīvojumu skaits nemazinās. Psihiatri, kuriem ir tiesības šādus atbrīvojumus noformēt, ceļ trauksmi, ka zīmju gribētāju loks ir pārlieku liels. Pedagogi, savukārt, norāda, ka bieži vecāki gadiem nav pievērsuši uzmanību bērnu veselības problēmām un tagad vienīgais risinājums – dabūt zīmi. Tikmēr daļa vecāku bažījas, ka atbrīvojumus pieprasa skolas un tas var ierobežot bērnu iespējas mācīties tālāk. Vai sistēma atkal jāpārskata?

Ģimenes studijā analizē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Evita Karpoviča, Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe, un Kaspars Špūle, Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs.

Ierakstā uzklausām kādas mammas viedokli.

Vai mums ir risinājumi situācijām, kad bērnam uzbrūk un viņu piekauj cits bērns? Kā darbojas tiesībsargājošā sistēma un kā šādus gadījumus risina. Kas tiek sagaidīts no iestādēm, vecākiem un vai mācību iestādes pievērš pietiekamu uzmanību vienaudžu savstarpējās vardarbības prevencijai un mazināšanai, un kā risina dažādus gadījumus?

Ģimenes studijā diskutē Anda Sauļūna, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece, Solvita Kučere, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas vecākā inspektore, Olga Matulēna, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas inspektore, Iveta Grāvīte, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas eksperte, klīniskā un veselības psiholoģe.

Radījuma ievadā skan kādas mammas stāsts. Tas ir anonīms, jo bērns turpina mācības tajā pašā skolā. Un šis ir tikai ilustrējošs stāsts, jo ir skaidrs, ka līdzīgu gadījumu ir daudz vairāk.

Ir tāds mazs laika sprīdis, kad bērni tic, ja mēs aktīvi negaidīsim pavasari, tas neatnāks. Ģimenes studija aicina ļauties šim brīdim un kopā ar bērniem doties dabā lūkot pirmos pavasara vēstnešus, saklausīt, saredzēt un sasmaržot pirmos pavasara vēstnešus.

Ģimenes studijā sarunājas Juris Smaļinskis, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvis, mamma Ulrika Plotniece un tētis Jānis Vītols.

"Skola 2030" jeb pilnveidotajā izglītības saturā mājturību un darbmācību jau pirms vairākiem gadiem nomainījis mācību priekšmets, ko sauc "Dizains un tehnoloģijas". Priekšmets, kurā skolēni no 1.-9. klasei apgūst produktu, informācijas un vides risinājumu dizainu. Izvēles kārtā to ir iespējams mācīties arī vidusskolās. Kas tad ir mainījies līdz ar priekšmeta nosaukuma maiņu? Vai un kā mācību programma sakrīt ar reālo praksi skolās? Vai "Dizainā un tehnoloģijās" tiešām māca dizainu un tehnoloģijas?

Ģimenes studijā diskutē Dace Alksne, Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķe Dizainā un tehnoloģijās, Ieva Mickus, Zūru pamatskolas un Ventspils 6. vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja, mācību materiālu autore, Edgars Visockis, Siguldas 1.pamatskolas direktors, diziana un tehnoloģiju skolotājs, un Ieva Lāce-Lukševica, divu skolēnu mamma, arhitekte, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore.

No šī gada arī vecmāte var būt galvenā grūtniecību uzraugošā persona. Līdz šim topošā māmiņa bija galvenokārt ginekologa uzraudzībā. Kāpēc šādas pārmaiņas? Un kā saprast, kuros gadījumos izvēlēties vecmātes un kuros ārsta uzraudzību?

Par to raidījumā saruna ar Rīgas Dzemdību nama vecmāti, Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani, bērnu un pusaudžu ginekoloģi, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidenti Lāsmu Līdaku, kā arī uzklausām Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas Baibas Bērziņas pamatojumu, kāpēc jauninājums ieviests.

Saeima virza likuma grozījumus, kas liedz līdz 9. klasei mācīties tālmācībā. 6. martā šie grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā, tikmēr portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 12 000 parakstu, lai attālinātās mācības arī turpmāk būtu pieejamas visu vecumu skolēniem. Kāpēc šāda iniciatīva no likumdevēju puses un ar kādiem pretargumentiem klajā nāk vecāki, kuru bērni mācās tālmācībā, un arī paši tālmācības pārstāvji?

Par to spriežam Ģimenes studijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Kristīni Niedri-Latheri, attiecīgas iniciatīvas portālā "manabalss.lv" autori Janu Koroļovu, kas ir mamma bērnam, kurš mācās tālmācībā, Ādažu vidusskolas direktori Solvitu Vasiļevsku, kā arī ar Rīgas Tālmācības vidusskolas direktoru Edgaru Grīni.

Ģimenes studijā saruna ar Skujiņu ģimeni. Evija Ridūze-Skujiņa ir dūla, Māris Skujiņš darbojas e-komercijas jomā un viņi abi tiecas savā darbā sasniegt augstākās virsotnes. Reizē viņi steidz baudīt dzīvi visā tās krāsainībā daudz ceļojot, pēdējos gadus arī kopā ar savu meitu – četrgadīgo Olīviju. Sarunā viņā atklāj, ka Olivija iemācījusies Šrilankā peldēt, bet slēpot kalnos ārpus Latvijas. Un tas viņiem nav apgrūtinājums – iespējami bieži būt kopā ar Olīviju. Tā ir dzīve, kurā viņi visi ir kopā, viens otru bagātinot ar savu redzējumu un arī norādot uz to, ko un kā varētu darīt labāk.

No 2025. gada februāra stājušies spēkā daži grozījumi Izglītības likumā, un viens no tiem – vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu, tas attiecas uz uzņemšanu skolā, arī uz bērna veselības stāvokļa izmaiņām vai kādām izmaiņām ģimenē, un par šīs informācijas nenodrošināšanu, piemēram, paredzēts arī naudas sods no 100 līdz 700 eiro. Par šo jauno prasību - atklāt bērnu diagnozes skolai jeb atklāt sensitīvos datus - arī spriežam Ģimenes studijā.

Diskutē Olga Ozola, Izglītības un zinātnes Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos, Kristīna Freiberga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, un Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors.

Ierakstos uzklausām vecāku viedokļus.