Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū.

Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere.

--

20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”.

1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem.

Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu.

"Kad tauta ir tā izkaisīta kā tagad mēs, avīze ir galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja, kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem, iecerēm un ir pilnīgi neaizstājams." Šos filozofa un profesora Paula Jurēviča vārdus savulaik citēja trimdas laikraksta "Laiks" dibinātājs, ievērojamais grāmatizdevējs, arī "Bellacord" plašu izdevējs Helmars Rudzītis, atgādinot avīzes nozīmi trimdas apstākļos. Un avīzes "Laiks" pirmais numurs klajā nāca 1949. gada 8. novembrī Amerikā. 

Vēlāk tas kļuva par patiesi nozīmīgu latviešu trimdas laikrakstu. Bet šodien raidījumā esam satikušies, lai atvadītos no šī laikraksta, jo 2026. gada maijā pārstāja iznākt viens no vecākajiem trimdas laikrakstiem. 

Šajā mirklī vēlamies ieskicēt to kopainu, kāda ir šobrīd diasporas mediju vidē, skaidrojot, kāda ir mediju loma ārpus Latvijas dzīvojošo informēšanā un kuri ir tie plašsaziņas līdzekļi, kuri sasniedz diasporu. Un cik svarīgi ir radīt tieši diasporai domātu saturu?

Diskutē laikraksta "Laiks" redaktore Ligita Kovtuna, portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”. 

Ar kādām sajūtām 4. maiju sagaida Latvijā jau ilgāku laiku dzīvojošie cittautieši, atklāj mūziķis Jorens Šteinhauers, Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjusons un neiroķirurģs no Šrilankas Kavšanta Malinka Rambadagalla, kurš dzīvo Rēzeknē, bet praktizē Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā un nu arī daļu laika aizvada Īrijā.

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie?

Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.

Aktualizējam dubultpilsonības jautājumu diasporā. Cik svarīgi bērnam ir izvēlēties ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pilsonību, kas motivē izvēlēties dubultpilsonību, kādi no tās ieguvumi un vai ir kādi apgrūtinājumi? Saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītājas vietniece Ilze Kalniņa, PMLP Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dace Kupče, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāja Renāte de Karvaļo-Albrehta, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārās nodaļas vadītāja Ilvija Birkhāne.

Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdi.

Straujiem soļiem tuvojas 2027. gada janvāris, kad Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī ārvalstīs dzīvojošus Latvijas pilsoņus. Kā noritēs iesaukuma process un kā uz to raugās diasporas organizācijas un paši jaunieši, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, no Brazīlijas, Sanpaulu, sarunā piedalās Andrejs Puriņš, viņš 2022. gadā ir piedalījies rezervistu mācībās Latvijā, no Jaunzēlandes raidījumā piedalās četru bērnu vecāki Marita un Gints Mazulbri, savukārt Henriks Hevikers ir no Annabergas Vācijā. 

Par šo tematu raidījumā esam runājuši pirms trim gadiem. Toreiz izkristalizējās fakts, ka valsts aizsardzības dienests diasporā, protams, rada virkni neskaidru jautājumu. Toreiz runājām par to, ka ir nepieciešams veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas veicinātu tā prestižu diasporas jauniešu vidū. Tāpat toreiz sprieda, ka dienestam vajadzētu būt iespējai jauniešu karjerā un ieguvumam, nevis valsts aizsardzības dienesta dēļ kāds diasporas jaunietis izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības.

Ilze Atardo Itālijā nokļuva mīlestības dēļ. Sevi viņa sauc par profesionālu latvieti un ir saņēmusi balvu "Gada cilvēks Latvijas diasporā". Par to, kā desmit gadus dzīvojot Itālijā Ilze stiprina latvisko identitāti, sniedz ieguldījumu diasporas izglītībā, kultūras dzīvē un sabiedrības informēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Tas, kas mums, dzīvojot Latvijā, šķiet tik pašsaprotams, iebraucējam vai pašam latvietim pēc ilgākas prombūtnes var atklāties pavisam citās krāsās. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ar vieglu pašironijas devu bruņojušies ielūkosimies savās latviskajās dīvainībās, kas pamanāmas tikai no atstatuma.

Uz šo sarunu mūs pamudināja nesen notikušais stāvizrāžu stāstu vakars, ko rīkoja biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā", ar smaidu atklājot, ar ko saskaras cilvēki, pārceļoties no ārzemēm uz Latviju vai arī atgriežoties dzimtenē pēc ilgākas prombūtnes. Dažādi humora vai paradoksu pilni notikumi, stāsti par neveiklām situācijām, kultūršoku vai negaidītiem pārsteigumiem, nokļūstot Latvijā, par to runājam raidījumā. 

Sarunājas Anna Lūse, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāja, Marta Vilka ir pa dienu ķīmiķe, vakaros - komiķe, brīvajā - laikā tūriste. Eiss Supriatna ir no Indonēzijas, studē Latvijas Universitātē, Latvijā dzīvo jau pusotru gadu, patstāvīgi mācās latviešu valodu, viņam patīk karaoke, Laura Reinika dziesmas un Latvijā dzied tikai latviski. Dainis Rijkuris ir sociālo mediju kontu @knowyourlatvians jeb "Pazīsti savus latviešus" veidotājs um Dace Micāne-Zālīte, repatriante, dzejniece, režisore, nu jāteic, arī komēdijseriāla "Sirdsmīļā Monika" viena no režisorēm.

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Diskutē Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas intitūta vadošais pētnieks, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, un Inguna Mieze, portāla "Baltic-ireland.ie" žurnāliste. Ierakstā uzklausām Jūliju Norveli, Luksemburgas latviešu kora vadītāja.

Latvijas diaspora nav tikai etniskie latvieši. Vienlaikus publiskajā telpā citas balsis un tradīcijas mēs diezgan maz dzirdam. Tomēr ir maldīgi domāt, ka no Latvijas aizbraukuši tikai latvieši, tie ir arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. Dzirdot stāstus, ka latvieši tieši pēc aizbraukšanas ir sajutuši sevī īstu latvieti, mēs uzdodam jautājumu: vai, esot svešumā, ir vieglāk kļūt par latvieti arī cittautietim? Vai gluži pretēji – tā ir varena iespēja norobežoties no piederības Latvijai? 

Diskutējam, kā sevi identificē diasporā dzīvojošie mūsu cittautieši, vai Latvijas diasporas politika sasniedz un uzrunā arī viņus un vai viņiem to vajag?