Globālais latvietis. 21. gadsimts

Tā jau ir raidījuma Globalais latvietis. 21 gadsimts tradīcija, ka, mainoties vēstniekiem, mēs studijā kopā ar žurnālistiem un ekspertiem izvaicājam jauno vēstnieku par diasporas poltiku un sadarbību ar aktīvo diasporu. Šoreiz par galvenajiem virzieniem disporas politikā - par veiksmīgāku sazobi starp valsti un diasporu iztaujājam diasporas vēstnieci Zandu Grauzi.

Jauntājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Apvienotajā Karalistē Ilze Kalve, portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola un socioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela.

Disporas grupas speciālo uzdevumu vēstniecei Zandai Grauzei ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze Ārlietu ministrijā. Viņa strādājusi Austrumeiropas departamentā, bijusi ārlietu ministra biroja vadītāja, Konsulārā departamenta direktore un Personāla departamenta direktore. Lielu pieredzi viņa ieguvusi arī kadencēs Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs – vēstniecībā Čehijas Republikā, Lietuvas Republikā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, kā arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO. Z. Grauze bijusi arī Latvijas pastāvīgā pārstāve Palestīnā. Kopš 2020. gada Z. Grauze bija padomniece-pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO.

Ārpus Latvijas mīt gandrīz pusmiljons latviešu, un gaidāms, ka skaits turpinās palielināties. Neskatoties uz pieaugošo rādītāju, pētījumi liecina, ka jaunatne ir tā tautiešu daļa, kas viskūtrāk iesaistās diasporas dzīvē. Kā veicināt jaunās paaudzes iesaisti un vēlmi ne tikai saglabāt latvietību, bet to izkopt un uzturēt?  Kāpēc jauniešiem nepieciešams līdzdarboties, izrādīt iniciatīvu un veidot saliedētas latviešu kopienas ārzemēs? 

Sarunā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts piedalās latviešu jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, tur studējuši vai aktīvi iesaistās diasporas organizācijās un rīko dažādus pasākumus tautiešiem ārvalstīs. 

Diskutē Gunta Bambāne, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” pārstāve, kura nesen atgriezusies Latvijā pēc augstākās izglītības iegūšanas ASV, Daina Auziņa, kura uzauga Lielbritānijā un jau no agra vecuma iesaistījās diasporas aktivitātēs; pirms četriem gadiem viņa nolēma pārcelties uz Latviju, un šobrīd darbojas “Eiropas jauniešu kopienā”, Laima Kraule no Zviedrijas; kura iepriekš, dzīvovojot Latvijā, aktīvi ir iesaistījusies diasporas pasākumu rīkošanā, 2020. gadā viņa piedalījās organizācijas “Eiropas 

jaunieši” izveidē, un Kārlis Kuškēvics no ASV, viņš ir “Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības” politiskais pārstāvis, studē un strādā Vašingtonā.

Pirms 80 gadiem aptuveni seši tūkstoši cilvēku devās pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju - tas bija ceļojums, kādu mūsdienu cilvēkam Latvijā grūti iztēloties - vienkāršās laivās, ar tā laika ierobežotajām sakaru iespējām, karam un represijām minot uz papēžiem. Pieminot šo notikumu, aizvadītajā nedēļā Gotlandē norisinājās atceres pasākums, bet mēs savu piemiņas artavu pievienojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs*, Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse un arhitekte Laila Strunke Zviedrijās (Lailas vectēvs mākslinieks Niklāvs Strunke ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām).

 

*Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) vadītājs

Daudzvalodība un mantotā valoda. Par latviešu valodas uzturēšanu diasporā un ģimenes lomu valodas apguvē un lietošanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” pārstāvēm, kuras ir radījušas savu raidierakstu “Vārti”.

Sarunājas Inga Sindi ir teātra un literatūras zinātniece, ar ģimeni dzīvojusi dažādās valstīs, arī Apvienotajos Arābu Emirātos, kur vadīja nodarbības latviešu bērniem un sarakstīja grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, ko šogad izdeva Latviešu valodas aģentūra, Signe Rirdance, kura aktīvi darbojas Stokholmas latviešu skolā un nesen veikusi pētījumu par mantoto valodu latviešu diasporā Zviedrijā un Aija Otomere, Latviešu valodas aģentūras metodiķe.

Vai tā būtu maza latviešu skoliņa Maskavā vēstniecības paspārnē, vai mantoti milzu nami ar plašiem īpašumiem vecajā diasporā Amerikā, varbūt tās ir īres telpas kora mēģinājumiem vai brīvprātīgi aizlienēta teritorija latviešu sanākšanai Līgo svētkos Anglijā - diaspora nevarētu nodarboties ar latviešu aktivitātēm, ja nebūtu šo sanākšanas vietu, centru un telpu.

Kas notiek ar diasporas īpašumiem? Vai mūsdienu globālajam latvietiem ir vajadzīgs apjomīgs centrs latvietības uzturēšanai un ko nozīmē šādus centrus uzturēt? Par izaicinājumiem diasporas nekustamo īpašumu uzturēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Sarunājas Zuze Krēsliņa-Sila, kura jau krietnu laiku ir Latvijā, bet pirms tam bija Minsteres latviešu centra pārstāve, Indulis Bērziņš no Bērzaines latviešu centra Vācijā, Armands Birkens no Čikāgas latviešu biedrības un Vera Antipova no Lielbritānijas "Daugavas Vanagu" fonda lauku centra “Straumēni”.

Muzejā un pētniecības centrā iepazīt trimdinieku dzīvi mazliet no cita skatupunkta” šobrīd var ceļot laikā, jo tur aplūkojama izstāde izstāde “Līdz pasaules malai un atpakaļ. Muzeja priekšmetu stāsti par latviešu diasporas veidošanos”. Izstāde kā ceļojums ved caur dažādiem vēstures pagriezieniem, kas savulaik ir aizveduši latviešus tālu prom no dzimtenes. Izstāde ir iespēja iepazīt trimdinieku dzīvi mazliet no cita skatupunkta. Arī atklāt neparastus stāstus. Daļu no tiem atklājam arī raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Iepazīstina muzejā un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pārstāves Marianna Auliciema un Danuta Grīnfelde.

Izstādē spilgti muzeja krājuma priekšmeti vēsta par latviešu došanos prom no mājām, par izceļošanas iemesliem dažādos laikos un par dzīvi ārpus Latvijas. Eksponāti ļauj uz izceļošanu paskatīties no dažādiem skata punktiem ‒ tie atspoguļo bērnu un pieaugušo, sieviešu un vīriešu, akadēmiķu, sportistu un piedzīvojumu meklētāju dzīves tuvās un tālās pasaules malās. Izstādē iekļautie priekšmeti pabijuši visos apdzīvotajos kontinentos. Eksponātu vidū ir animācijas filmas dekorācija, skaistumkaralienes tautastērps, dievvārdi, dēkaiņa airis u. c.

Izstāde būs skatāma līdz 4. oktobrim muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84.

Floriste, IT speciālists, aviācijas un kosmosa inženierijas studente - tie ir tikai daži no Birmingemas mazā teātra aktieriem. Ar amatierteātra pārstāvjiem, kuri ar saviem iestudējumiem piedalās arī dažādos festivālos Apvienotajā Karalistē un rūpējas jaunu tradīciju rašanos diasporas amatierteātru kustībā Eiropā, tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

"Birmingemas Mazais teātris ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2018.gadā, un kopš tā brīža teātra mērķi ir augstvērtīgi sasniegumi un katra dalībnieka personiskā izaugsme, izrādes spēlējot gan latviski, gan angliski." Tā par Birmingemas Mazo teātri, lasām viņu mājas lapā.

Sarunājas Birmingemas Mazā teātra dvēseles un kurbulētāji: direktore Dace Čaklā, teātra režisors, Latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs Ingmārs Čaklais, aktrise un vairāku projektu koordinatore Elza Umure, aktrise Katrīna Tamisāre, kas teātrim pievienojusies no Zviedrijas un uz mēģinājumiem brauc no Stokholmas, un teātra režisore un aktrise Dināra Klepere.

Kad skanējumu sāks raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts, pāri okeānam - Toronto - būs izskanējušas noslēdzošās notis un izdejoti pēdējie deju soļi XVI Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā. Ar svaigākajām emocijām par svētku notikumiem dalīsies svētku rīkotāji un dalībnieki.

Tie ir svētki, kam pamatā ir darbs ne tikai pie nošu apguves un deju soļu izstrādes, bet tas arī darbs pie tā, lai būtu latvieši, rūpes par latvietību ikdienā, dzīvojot tālu prom no Latvijas. Nule izskanējuši XVI Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto, Kanādā. Tur ir agrs rīts un iespējams, kā kāds no svētku dalībniekiem vēl nemaz nav gājis gulēt. Mazliet atpūtušies ir raidījuma viesi.

Kādi bijuši svētki, kas norisinājās no 4. - 7. jūlijam Toronto, stāsta Selga Apse, svētku Rīcības komitejas vadītāja, kura arī aktīvi darbojos deju nozarē, ir Toronto deju kopas “Daugaviņa” vadītāja, Mineapoles tautas deju kopa “Pērkonītis” dalībnieki Kira Birmane un Jūlēns Pone, Toronto Latviešu kora diriģents Jānis Beloglāzovs un Ludoviks Mouttet ir bijis brīvprātīgais koru koordinators svētkos, viņš studē doktorantūrā Makgila Universitātē Montreālā.

Svētkos satikās 1800 dalībnieki no Kanādas, Amerikas, Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas daudzām citām Eiropas valstīm, arī no Brazīlijas un Austrālijas.

"XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā ir atklāti!" Tā pirms dažām dienām sacīja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš un novēlēja  visiem nenogurstošu prieku un spēku visu svētku garumā, kā arī lai būtu paliekošs gandarījums par piedzīvoto svētku laikā un ir apņēmība turpināt šo brīnumskaisto svētku tradīciju Kanādā arī turpmāk.

Piekusuši, noguruši, bet emocionāli pozitīvi uzlādēti ir gan rīkotāji, gan dalībnieki.

Tikko kā Spānijas karalis viesojās Latvijā, nule kā Spānijā pulcējās latviešu bērni folkloras dižkopu saietā. Ar savu sadziedāšanos diasporas folkloras kopas likušas neticībā noelsties gan Spānijas latviešiem, gan spāņiem. Ja Spānija pēdājās nedēļās gozējas Latvijas ziņu virsrakstos, tad diasporā Spānija ir tas galamērķis, uz kuru pēdējos gados latvieši pārceļas visai naski. Vai Spānija ir jaunā Īrija? Kāda ir dzīve šajā saules lutinātajā zemē un kas aizķēries sirdī vēsajiem latviešiem, ka tie ir gatavi veselām ģimenēm pakot mantas un doties Vidusjūras virzienā? Par to interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Runājam ar latviešiem, kuru dzīve kādā posmā bijusi saistīta ar Spāniju. 

Sarunājas Ieva Kontrerasa, kura šobrīd gan ir darbā slimnīcā Oslo, bet ikdienā dzīvo Spānijā, kur Ieva ir Levantes reģiona latviešu bērnu skolas „Ābelīte” skolotāja un arī Dienvideiropas folkloras kopas „Ābolīši” vadītāja, Natālija Grebņeva, kura dzīvo Spānijas pilsētā Alikantē, bet māksliniece Linda Riņķe dzīvo nelielā ciematiņā Spānijas vidienē.

Līgošana, Jāņi, saulgrieži, tā ir latvieša koda neatņemama sastāvdaļa un tas nozīmē, ka šiem svētkiem ir goda vieta visur pasaulē, kur dzīvo latvieši, iespējams, arī tur, kur ikdienā latviešu valoda neskan.  Tāpēc ieskandējam svētkus ar Jāņu sadziedāšanos. Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, lai pētītu, kādas ir vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas un kā tās mainījušās cauri laiku līkločiem.

Šī ir saruna ar  sadziedāšanās elementiem, kurā piedalās Jāņa tēvs - Darvinas (Austrālija) Latviešu apvienības priekšsēdis Reinis Dancis, XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības komitejas loceklis Kaspars Reinis, Īrijas Tipperary Latviešu biedrības pārstāve Līga Petrova, asociācijas "Luksemburga–Latvija" valdes locekle, mūziķe Liene Barons un folkkluba "ALA pagrabs" dibinātājs Krišjānis Putniņš.