
Sign up to save your podcasts
Or


By Latvijas Radio 1
4.5
44 ratings
The podcast currently has 2,404 episodes available.
The most played episodes among Podcast App listeners.

Ja nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši vairākus pārus acu, kas spēj ieraudzīt tāltālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. To visu mums sniedz teleskopi – gan tādi, kas riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās, gan tie, kas atrodas tepat uz Zemes. Šajās dienās NASA kosmosā laiž jaunu teleskopu – sauktu par godu amerikāņu astronomei Nensijai Greisai Romanai. Tāpat nesen darbu sākusi arī Veras Rubīnas observatorija Čīlē, kas dienvidu debesis kartēs ar 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju. Kas jauns teleskopu pasaulē, un ko esam uzzinājuši, pateicoties šiem tehnoloģiju brīnumiem? Par to saruna ar IT speciālistiem un astronomijas entuziastiem Intu Ķešānu un Raiti Misu un sazināmies Suntažu observatorijas saimnieci Annu Ginteri.

Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas? Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zinātņu prorektora dienesta Drošības pētniecības un inovāciju centra vadošais pētnieks Kārlis Dambītis.

Oto fon Hūns bija vācbaltu ārsts un vēsturnieks, kurš pirmais aizsāka baku vakcināciju Latvijā. Kādas viņa laikā bija vakcīnas, cik ievērojams viņš bija kā ārsts un kādi bijuši viņa kā vēsturnieka sasniegumi? To pārrunājam ar vēsturnieci Mārīti Jakovļevu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti. Bet, nošķindot zvaniņam, dodamies iekšā Farmācijas muzejā, Rīgā, Riharda Vāgnera ielā. Iespējams, kāds zvaniņš atskanējis arī, verot seno aptieku durvis. Tā kā Farmācijas muzejs ir Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja struktūrvienība, tad arī šeit iespējams iepazīt aizraujošus stāstus un skatīt daudz priekšmetu par ārstniecības vēsturi, bet īpaši – par to, kā cilvēki laika gaitā meklēja zāļvielas, kā iemācījās dziedniecībā izmantot dažādus augus un kā sāka darboties aptiekas. Farmācijas muzeja muzejpedagoģe, vēsturniece Indra Vīlistere ved mūs cauri muzeja pagalmam ar ārstniecības augu dārziņu, bet pēc tam dodamies uz pagrabu, kas atklāj viduslaiku aptieku šarmu. Senāk aptiekās tirgoja daudz tādu preču, kas mūsdienās nonākušas citu veikalu plauktos, un viena no šādām precēm bija vīns. Tiesa, vīns un citas lietas tika uzglabātas aptiekas noliktavā vai pagrabā, bet tirgošanās notika atsevišķā telpā. Iespējams, balzamam līdzīgu ārstniecisko zālīšu alkohola ekstrakti Rīgas aptiekās lietoti jau kopš viduslaikiem, taču “Kunces balzams” rakstos pirmo reizi pieminēts 1752. gadā. Tieši aptiekārs Abrahams Kunce radīja unikālo dzēriena recepti, kas ir Rīgas Melnā balzama pamatā. Tā nu, runājot par Rīgas Melno balzamu, esam aizceļojuši līdz krietni tālākiem gadsimtiem, bet nu atgriežamies viduslaikos. Indra Vīlistere norāda, ka teksts no 1357. gada varētu būt uzskatāms par pirmo, kurā parādās ziņas par aptieku kā zāļu tirgošanas vietu Rīgā. Aptieka atradusies blakus Rātsnamam, un tekstā tiek minēts vīns un garšvielas. Visbeidzot – līdzās svecēm un garšvielām pagrabā skatam paveras vēl kāda iekārta gan griešanai, gan smalcināšanai ar ziepju kluča paraugu. Iekārtas atvasinājumus noteikti varam atrast veikalos un arī birojos mūsdienās. Iepazinuši aptiekas vīna pagrabu, ar Indru Vīlisteri dodamies pagalmā ar ārstniecības augu dārzu, un šeit uz brīdi piestājam pie mandragoras augļiem. Mandragoras ir nakteņu dzimtas augi, kas satur halucinogēnus un kuru saknes atgādina cilvēka ķermeņu formu. Viduslaiku medicīnā mandragora plaši pielietota kā pretsāpju līdzeklis un arī maģisku dzērienu pagatavošanai. Saskaņā ar senu leģendu, kad mandragoras sakni izrauj no zemes, tā izdod tik briesmīgu un spalgu kliedzienu, ka ikviens cilvēks, kurš to dzird, uz vietas mirst vai zaudē prātu.

No vienas puses – dabisks process, savdabīga deja starp Karību un Dienvidamerikas tektoniskām plātnēm, no otras puses – traģiskas postošas sekas pilsētām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo ar šādu kustīgu pasauli zem kājām. Nesen notikusī zemestrīce Venecuālā bija viena no traģiskākajām, ko šī latīņamerikas valsts piedzīvojusi ilgā laikā, taču nebūt ne vienīgā. Ģeologi norāda, ka lielākā daļa venecuēliešu dzīvo burtiski zemestrīču epicentrā. Ko zinām par Dienvidamerikas ģeoloģiju un kāpēc šajā zemestrīcē ir tik liels bojā gājušo skaits? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis. -- Latīņamerikas valsti Venecuēlu trešdien, 24. jūnijā, satricinājušas divas spēcīgas zemestrīces ar 7,2 un 7,5 magnitūdu stiprumu. Postījumi nodarīti arī galvaspilsētā Karakasā. Pirmās zemestrīces epicentrs atradās 21 kilometru uz rietumiem no piekrastes pilsētas Moronas. 39 sekundes vēlāk aptuveni 45 kilometru attālumā notika otra zemestrīce. Piedzīvoti vēl 20 pēcgrūdieni. NASA publicētie dati liecina, ka spēcīgajās zemestrīcēs Venecuelā ir sabojājušas vai sagrāvušas vairāk nekā 58 000 ēku. Ko par zemestrīcēm domāja cilvēki vairākus tūkstošus gadu senā vēsturē? Dievu dusmas, nepaklausīgu dievību dumpošanās pazemē, milzu dzīvnieki, kas kustas uz saviem pleciem nesot pasauli – tā senāk cilvēki ir skaidrojuši zemestrīču rašanos. Pa starpu šiem ticējumiem arī zinātniski skaidrojumi, piemēram, 1774. gadā izdotajā „Augstas gudrības grāmatā” Vecais Stenders par zemestrīci raksta šādi: „Dziļā zemē ir daudz alas, dažas no iekšķīgiem sērainiem tvaikiem iekarst un gruzd, kamēr uguns iešaujās, kur nu caurumu atrod, un kad vietām caurumu neatrod, kur tie iekšķīgi karsti tvaiki, kas plešās, iziet varētu, tad visa virsēja zeme top celta un kratīta un rīb un trīc. Ak tu Dieva sodība! Kas par briesmām, kad zeme apakš kājām zūd un lejas par kalniem ceļās.” Lai arī Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā, tomēr vēl pirms Stendera zinātnisku pamatojumu šai dabas parādībai ir devis Stendera tautietis, vācbaltu mācītājs Georgs Mancelis un runa ir par zemestrīci Bauskas apkaimē 1616. gadā. Par to stāsta ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš. -- Vālodzes dosjē - iepazīstam retāk sastopamu putniņu, kas gan daudz ir apdziedāts tautasdziesmās. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone. Japāņu kultūrā bija izplatīts mīts par milzu samu Namazu, kurš mīt zem Japānas salām un dievs Kašima ir izmantojis burvju akmeni, lai šo samu piespiestu pie zemes. Tikko Kašima novērsis uzmanību, tā sams dauzījis asti un kustējies un sākās zemestrīce. Pievēršamies arī citiem pasaules reģioniem un mītiem. Valdis Segliņš stāsta par Centrālamerikas indiāņu ciltīm un viņu skatījumu un šo dabas parādību.

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi. Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē un nereti to atklāj pēc kaulu lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Kā zobārsta kabinets var palīdzēt kaulu veselības uzlabošanā, par to saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošo pētnieci, projekta "OsteoXplore" vadītāju Andu Slaidiņu. Ārste skaidro, ka, piemēram, pacients atnāk pie zobārsta, viņam veic rentgenu kāda iemesla dēļ, piemēram, viņš grib ievietot zobu implantus, viņam veic 3D rentgenu, kas ir standarts mūsdienu implantoloģijā, papildus tam, izmantojot veikto rentgenu, var noteikt arī osteoporozes risku. Šī vairāk varētu būt skrīninga metode, pēc kuras jāveic padziļināti izmeklējumi. Lielākoties osteoporozes risks ir sievietēm vecumā pēc menopauzes. Ar hormonu aizvietojošu terapiju var pasargāt. Tāpat nozīmīgi osteoporozes riska faktori ir D vitamīna un kalcija trūkums organismā. Pareizi būtu jebkurai sievietei pēc 65 gadu vecuma veikt osteoporozes risku pārbaudi, lai novērtētu kaulu blīvumu. Realitāte pacienti par to uzzina, kad jau ir bijis pirmais kaulu lūzums. Osteoporozi labi palīdz novērst un kontrolēt medikamenti.
The podcast currently has 2,404 episodes available.

0 Listeners

4 Listeners

0 Listeners

5 Listeners

1 Listeners

8 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

2 Listeners

2 Listeners

3 Listeners

1 Listeners

1 Listeners

1 Listeners

1 Listeners

0 Listeners

3 Listeners

0 Listeners

2 Listeners

1 Listeners

0 Listeners