Sagaidot Dzejas dienas, Toms un Svens dodas uz "Strautiņu" mājām Valkas pusē, lai iepazītos gan ar dzejnieces Velgas Kriles māsu Antru, kuras gādībā iznākuši visi Velgas Kriles pēcnāves dzejas krājumi, gan ar dzejnieces darbistabu un bibliotēku.

Kāds vecs un slavens aforisms vēsta, ka ierakumos neesot ateistu. Līdzīgi arī slimnīcas, kur nejauši sastaptus cilvēkus vieno grūtības un ciešanas, bieži liek pacientiem atklāt sevī literāras ievirzes. Un protams, arī profesionāliem rakstniekiem slimnīcu tēma nav sveša. Aplūkojam tai veltīto Zentas Mauriņas stāstu "Neaizsūtīta vēstule".

Kāds vecs un slavens aforisms vēsta, ka ierakumos neesot ateistu. Līdzīgi arī slimnīcas, kur nejauši sastaptus cilvēkus vieno grūtības un ciešanas, bieži liek pacientiem atklāt sevī literāras ievirzes. Un protams, arī profesionāliem rakstniekiem slimnīcu tēma nav sveša. Aplūkojam tai veltīto Zentas Mauriņas stāstu "Neaizsūtīta vēstule".

Pēteris Pētersons savu ir veltījis teātrim, strādājot gan kā režisors un dramaturgs. Paralēli tam viņš pievērsies arī skatuves mākslas teorētiskajiem aspektiem un publicējis vairāk nekā 200 rakstus nozīmīgos sava laika izdevumos. Saruna par Pētera Pētersona krājumu “Darbības māksla”, kurā apkopoti no 1956. līdz 1976. gadam tapuši kritiski raksti, esejas un publikācijas.

Toms Treibergs Cienījamo lasītāju augusta grāmatas meklējis un atradis fon Stricka villā Rīgā, kur jau gadu darbojas publiskā lasītava. Fon Stricka villā sastapām kultūras programmas vadītāju Mārtiņu Mielavu.

Pārlasām Vizmas Belševicas stāstu krājumu Lauztā sirds uz goda dēļa

Šo svētdien raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms Treibergs un Svens Kuzmins lasīs Edvīna Raupa otro dzejoļu krājumu "Dzīvo damies".

Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms un Svens dodas uz Skultes pagasta Mandegām, lai turienes bibliotēkā uzzinātu vairāk par šībrīža situāciju, un, protams, abi draugi meklē arī interesantas grāmatas, par kurām stāstīt jūlija raidījumos.

Garlība Merķeļa “Latviešus” varētu uzskatīt par vienu no pirmajiem – ja ne pašu pirmo subjektīvās pētnieciskās žurnālistikas piemēru latviešu literatūrā. Saruna par šo darbu ne tikai kā par vēsturisku, bet arī kā par literāru fenomenu, ierindojamu laikmetīgajā non-fiction žanrā.

Aplūkojam Andreja Upīša – iespējams, līdz šim produktīvākā autora latviešu literatūras vēsturē – 1926. gadā izdoto noveļu krājumu "Kailā dzīvība", kurā rakstnieks plaši apskatījis brīvības atņemšanas tēmu un ar to saistītās idejiski un psiholoģiski neviennozīmīgās nianses.