DIENA PĒC

Runāt atklāti, bet korekti un pamatoti par šobrīd notiekošo nav viegli, daudzi to negrib vai nespēj. Tikai ne LZA prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš, kurš šodienas sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu atklās, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies un kāpēc. Runāsim, kādas ir esošo vakcīnu atšķirības, kāds ir to reālais labums, kā vērtēt blaknes, ko vakcīnu izstrādātāji neizdarīja, un vai to varēja paveikt, un kādas ir Izraēlas vakcinācijas stāsta aizkulises. LZA prezidents skaidri saka, kur mums jāiegulda, lai būtu sagatavoti nākošajiem izaicinājumiem, kā arī īpaši vērsīsies pie latgaliešiem!

Pirms kāda laika DIENA PĒC autors Oskars stāstīja par saviem piedzīvojumiem, iespējams, pasaulē populārākajā iepazīšanās aplikācijā Tinder. Tas bija vīrieša skatu punkts. Šoreiz DIENA PĒC viesojas Delfi žurnāliste Andra Čudare, lai jautrā un nepiespiestā gaisotnē pastāstītu par saviem Tinder piedzīvojumiem, komunikāciju, saraksti, randiņiem, Excel tabulu, kurā atzīmē randiņus, un ko darīt, un ko nedarīt Tinder, un apspriestu, kāpēc Tinder ir kā “humpalas”. 

Uz pandēmijas laiku var paskatīties arī no iespēju puses, pandēmija daudziem kalpo kā mācību stunda, īpaši farmācijas industrijai. Vai šajā laikā tiek pārvērtētas Eiropas un pasaules farmācijas industrijas vērtības, kapacitāte, jauda un konkurētspēja, vai mēs iegūsim jaunus medikamentus, vai Latvijā var ražot vakcīnas, un kas vispār ir vakcīna, par to šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē saruna ar cilvēku, kurš ir uzbūvējis Latvijā injekciju ražotni, ko sarežģītības ziņā salīdzina ar kosmisko staciju, cilvēku, kurš Latvijā ieviesis tehnoloģiju agrīnai un precīzai vēža diagnostikai, cilvēka, kura kontā ir arī Baltijā vienīgā ciklotrona izbūve, kas ražo un pēta radiofarmaceitiskos preparātus dažādu smagu saslimšanu molekulārai diagnostikai, SIA “PharmIdea” valdes locekli un izpildirektoru Vitāliju Skrīveli.

Kriptovalūtas, visticamāk, ir vispretrunīgāk vērtētais investīciju objekts. Vieni saka, ka tā ir finanšu shēma un krāpšana, citi apgalvo, ka tā ir mūsu nākotne. Dažādās publikācijās par kriptovalūtu to dēvē par “digitālo zeltu. Kur meklēt šo zeltu, kā to rakt, kur to glabāt, un vai tiešām savu kriptovalūtu var izveidot jebkurš, uz šiem jautājumiem atbildes meklē DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar kompāniju “MaxTraffic” un “PowerMining” vadītāju Kristapu Moru. 

Šķietami neticami, ka tāds sīkums, kā košļājamās gumijas košļāšana var atstāt pozitīvu iespaidu un cilvēka vispārējo veselību. Tāpat mēs ikdienā neesam aizdomājušies, kā pārtika un industrializācija ietekmējusi cilvēka galvaskausa evolūciju, kā elpošana saistīta ar zobu un mutes veselību, un kā krākšana atstāj iespaidu uz intelektu. Šīs un citas pārsteidzošas atklāsmes rodamas šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā, kuras viešņa ir Rīgas Stradiņa universitātes “Stomatoloģijas Institūta” audiologopēde, veselības zinātņu maģistre, Jogita Kupča. 

Eiropas un Latvijas romiem problēmas ir ļoti līdzīgas. No romiem baidās. Baidās finanšu sektorā, baidās darba tirgū, baidās izglītības jomā. Par to, kāpēc tas tā ir, kā veidojušies stereotipi par romiem un kā tos lauzt, kādas ir romu attiecības ar Indiju, un kā romiem integrēties mūsdienu sabiedrībā, šajā DIENA PĒC sarunā Straptautiskās Romu Apvienības prezidentu Normundu Rudeviču.

Karatē meistars, tuvcīņas pasniedzējs un čempions, bijušais miesassargs, policists, ordinēts un kalpojošs mācītājs IVARS DZELME sarunai kameru priekšā nepiekrita uzreiz, jo neuzskata sevi par izcilu oratoru, vai darām ko labāk par citiem. Kad saruna tomēr notika, DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram nebija šaubu, ka tā daudziem var būt noderīga gan šobrīd, gan arī turpmākajā dzīves ceļā, tāpēc ar drauga atļauju tā tiek publicēta.
Ar Ivaru runājam par to, kas, pēc viņa pārliecības un pieredzes ir īstais vainīgais pie tā, ka šobrīd ir pieaugusi ne tikai savstarpējā neiecietība, bet arī agresija un vardarbība ģimenēs un starp pašiem tuvākajiem cilvēkiem, kā arī, ko varam darīt, lai to nepieļautu vai mainītu. Runājām arī par to, vai esošās grūtības ir unikālas, un kāda spēja iepriekš palīdzējusi cilvēkiem izdzīvot pat koncentrācijas nometnēs, ko darīt, ja tuvākais "krīt uz nerviem", kā mums var palīdzēt mūsu ienaidnieki, un kā mēs citādi varam raudzīties uz šo laiku, lai tas varētu mums arī ko dot.

Lai arī 3D printēšana šķiet kaut kas pavisam nesen radies, tomēr tās pamattehnoloģija patentēta jau 1988. gadā. 2008. gadā galvenais patents vairs nebija spēkā un tāpēc 3D printēšana piedzīvoja savu masveidīgo uzplaukumu visā pasaulē 30 gadu vēlāk. Arī mūsdienās var šķist, ka 3D printēšana nav īsti nopietna nodarbe. Tas ir mīts. Šī un citu mītu atspēkojumi, industriālās aizkulises un pārsteidzoši atklājumi par 3D printēšanu, rodami šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē, kuras viesis ir ar “Baltic 3D” dibinātājs Didzis Dejus.

Finanšu plānošana krīzes laikā ir izaicinošs process gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno par tādiem kļūt. TWINO Group vadītāja Anastasija Oļeiņika šajā DIENA PĒC | FINANSES epizodē dalās ar sava uzņēmuma pieredzi un zināšanām par to, kā rīkoties šādās situācijās, ko ņemt vērā, kā mācīties no savu un konkurentu kļūdām, un ko aizgūt no citu valstu tirgus pieredzēm, kā nebaidīties riskēt un kas ir nepieciešams, lai iekarotu dažādus eksporta tirgus.

Ir cilvēki, kuri izvēlas izmantot dažādas tehnoloģijas, stratēģijas un pieejas savas veselības uzlabošanā, un ir cilvēki, kuri ir spiesti izmantot visu minēto, lai atgūtu veselību. Viena no iestādēm, kur, lielākā vai mazākā nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, palīdz atgūt dzīves kvalitāti, ir  Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Šajā DIENA PĒC | VESELĪBA epizodē saruna ar šīs iestādes vadītāju Andu Nulli par terapiju tehnoloģijām, par iziešanu no komforta zonas, par to, ko varam mācīties no ekstrēmiem gadījumiem.