Garīgās formācijas uzdevums ir veicināt audzēkņa ciešu vienotību ar Dievu. Tas notiek caur doktrināro un pastorālo formāciju, bet jo īpaši Dieva Vārdu un sakramentiem, un Stundu liturģiju. Tāpat ir jāiemāca saskatīt Kristu bīskapā un cilvēkos pie kā priesteris tiek sūtīts īpaši mazāk aizsargātos, nabagos, slimos, bērnos utt. Formācijai ir jāmāca dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija ideāliem.

Baznīcas atjaunotne daudzējādā ziņā ir atkarīga no Kristus Gara iedvesmotā priestera kalpojuma un šajā mērķī būtiska ir priestera formācija. Pirms varam runāt par formāciju ir jāapzinās, ka rūpes par priestera aicinājuma rašanos ir jāuzņemas visai kristiešu kopienai, ģimenei, draudzei, skolai, priesteriem. Bīskaps ir galvenais atbildīgais par aicinājumu un par tiem jārūpējas nesažēlojot spēkus. Jauno kandidātu izglītošanai ir jāatklāj priestera nepieciešamība, būtība un cildenums. Aicinājumu sekmēšanai nav robežas vienas diecēzes, ordeņa vai kopienas ietvaros, tas ir vispārējās Baznīcas aicinājums.

Laji savu apustulātu ir aicināti veikt gan individuāli, kas ietver dzīves liecību un kur vajag un var arī skaidrojot un izplata evaņģēlisko mācību, bet pāri visam jāpiepilda sava dzīve un darbība ar mīlestību. Bet otrs apustulāta vieds ir organizētais, kad laji apvienojas apvienībās un organizācijās un ar to liecina par vienotību, Baznīcu un Kristu. Īpaši jāpievērš uzmanību starptautiskām organizācijām, kas apvieno lajus un padara apustulātu īpaši efektīvu. Jāizceļ ""Katoliskā akcija"" kā paraugs laju apvienībām un kas ir pelnījuši cieņa un novērtējums.