Pēc daudzu pētnieku ieskata Mateja evaņģēlija 23. nodaļa esot pats svešādākais, “neevaņģēliskākais” teksts visā Jaunajā Derībā. Daži to mēģina “aizskaidrot prom”, citi - labprāt izmanto savās cīņās ar oponentiem. Kas slēpjas aiz “Vai! jums…”? Vai tiešām Jēzus atkāpjas no paša sludinātajiem principiem un pieejas?

23. nodaļa, kurā Jēzus vārdos atklājas dažādi smalki un rafinēti veidi, kā garīguma prakses īpatnības var aizstāties priekšā tā dziļākajai jēgai. Kā nesajaukt formu ar saturu? Kas patiešām der un kas neder Dieva valstības uzcelšanai? Šī nodaļa var tikt izmantota, lai tiesātu citus, bet tā domāta, lai izvērtētu savu paša attieksmi.

24. nodaļu mēdz dēvēt par “mazo Apokalipsi” ("lielā" ir Jāņa atklāsmes grāmata Jaunās Derības noslēgumā).

24. nodaļas noslēguma daļā Kristus pravieto Jeruzālemes izpostīšanu un saista to ar Dieva Valstības nākšanu/atklāšanos. Kā saprast kristīgo vēsti par “Kristus otro atnākšanu?” Vai un kā ir iespējams tai sagatavoties vai pie tās līdzdarboties?

Trīs līdzības, kas atrodamas evaņģēlija 25. nodaļā iezīmē pārsteidzošus secinājumus par to, kā Jēzus skaidro t.s. Dieva tiesu laiku beigās. Kādi ir galējie kritēriji, iepretī kuriem var izvērtēt savu dzīvi un saprast, vai tā ir piederīga tikai šim (paejošajam) laikmetam, vai tomēr tajā atspīd Dieva iecerētā nākotne? Ko Dievs pēdējā nozīmē no mums šobrīd sagaida?

Tuvojoties jūdu Pashas svētkiem, tuvojas arī Jēzus nāves brīdis. Kāpēc tika nolemts Jēzu nogalināt? Kāpēc viens no Viņa tuvākajiem mācekļiem izšķīrās par nodevību? Kāds tam visam sakars ar viltus dievbijību, kuru Matejs ir jau iepriekš detalizēti iezīmējis?

Jēzus ciešanu stāstu Matejs ataino visai lietišķi, bez daudzām niansēm, kas parādās citos - īpaši Jāņa - evaņģēlijā. Un tomēr šos konkrētos tekstus vieno lielā tēma par nodevību: cik vāja izrādās cilvēka sirds pūļa priekšā! Savā ziņā ļoti aktuāli arī mūsu laikos, vai ne?

26. nodaļa noslēdzas ar stāstu par Jēzus arestu un pirmo nopratināšanu – nē, nevis tiesas, bet priesteru, reliģisko vadītāju priekšā. Kad pūlis pauž savu spriedumu, cilvēkam ir grūti pretoties un netikt iespaidotam. Galvenais apsūdzētāju nolūks – neļaut sev un citiem saskatīt arestētajā cilvēku, vienu no savējiem… Vai tam var kaut kā pretoties?

Pēdējās divas evaņģēlija nodaļas iezīmē Jēzus dzīves kulmināciju - dramatiskus un reizē cerības pilnus stāstus par to, kā Kristus personā pasaulē atklājas (ielaužas?) patiesi citāda pieeja dzīvei, citāds Gars.

Stāsts par Jēzus dzīves pēdējām stundām. Vēsturiskais aspekts savijas kopā ar dziļu simboliku. Kā gan viena cilvēka nāve var dot dzīvību citiem? Ar ko Jēzus nāve atšķiras no tik daudziem netaisnības gadījumiem, kas pasaulē ir bijuši un turpina rasties aizvien no jauna?