Latviešu tautas pasaku "Gāganu kari" 2010. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis Rihards Jakovels. Pasaciņas lasījums iekļauts projektā "Latvijas Kultūras akadēmijas studenti stāsta pasakas".

Īsti jestra padomu vācelīte vīriem, kā izmācīt pļāpīgas sievas...

Kāds lāga vīrs reiz atrod podu ar naudu, taču viņa sieva - visīstākā pļāpukule! - savā neprātībā par negaidīto atradumu izpļāpājas pašam muižkungam. Ilgi nav jāgaida, un vīrs saņem ziņu: tā un tā, abiem ar naudas podu jāierodas muižā.

Ka tevi deviņi vilki! Ko nu darīt, kā nu būt, kā izlieto sasmelt un naudu paturēt? Vīrs nav ar pliku roku ņemams, tāpēc padoms viņam klāt, kā saukts. Visupirms iestāsta sievai, ka šopavasar gaidāmi gāganu kari. To padzirdējusi, sieva dreb kā apšu lapa. Kā izglābties? "Nu, tak slēpies tupeņu bedrē, tad paliksi dzīvotāja," vīrs iesaka. Ieslēpis sievu kartupeļu bedrē, pārklāj tai sakaltušu govs ādu, virs tās izber zirņus un saūjina vistas. Tās saceļ tādu trādirīdi kā viskarstākajā kara zonā...

Ar to vēl nav gana: no rīta, iejūdzis zirdziņu, abi laidīs pie kunga. Sievu nosēdinājis ratu priekšgalā, vīrs izgudrēm apmetas aizmugurē, slepus izvelk no kabatas kliņģeri un iemet to sievai klēpī. Sak', ir nu gan laiki pienākuši - baltmaize no gaisa pati krīt klēpī! Un tad vēl pa ceļam tas āzis siena šķūnī vēkšķ. "Kas vēl tas?!" - prasa sieva. "Ak, tur jau velns mūsu kungu moka..."

Nobraukuši muižā, kungs pretī: "Kur nauda?" Kad nu sieva sāk stāstīt par gāganu kariem un baltmaizes krišanu no debesīm, un - pats trakākais - par kunga mocībām, kas tam bijis jāizcieš šķūnī, kungs, galvu saķēris, aizdzen dullos projām.

Ak, jā - kur paliek nauda? Nu, protams, ka laimīgajam atradējam - lādzīgajam, taču ļoti attapīgajam vīram.