Gavēņa kalendārs

Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 2, 1a.12-22)

Nekrietni domājošie sevī sacīja: “Uzbruksim no visām pusēm taisnīgajam, jo viņš mums nav derīgs! Viņš pretojas mūsu darbiem, pārmet mums grēkus pret Likumu un atgādina mums mūsu ieradumu kļūdas. Viņš apgalvo, ka pazīstot Dievu, un sevi sauc par Dieva bērnu! Viņš ir kļuvis par apsūdzību mūsu nodomiem. Mums ir neciešami viņu pat uzlūkot, jo viņa dzīve nelīdzinās citām un atšķirīgi ir viņa ceļi. Viņš mūs uzskata par atkri­tumiem un atturas no mūsu ceļiem kā no netīrības. Taisnīgo pēdējās lietas viņš teic esam svētīgas un lepojas, ka viņa tēvs esot Dievs.

Paskatīsimies, vai viņa vārdi ir patiesi, pārbaudīsim, kas būs, viņam aizejot bojā. Jo, ja viņš patiešām ir Dieva bērns, Dievs viņam palīdzēs un viņu atbrīvos no pretinieku rokām. Papētīsim viņu ar ņirgām un mocībām, lai uzzinātu viņa lēn­prātību un pārbaudītu viņa pacietību. Pazudināsim viņu kaunpilnā nāvē, jo saskaņā ar viņa vārdiem viņam nākšot glābiņš!”

Tā viņi domāja, bet maldījās, jo viņus darīja aklus pašu ļaunums. Un viņi neizprata Dieva noslēpumus, negaidīja atlīdzību par svētumu un nenovērtēja neaptraipītu dvēseļu godu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 7, 1-2.10.25-30)

Tajā laikā Jēzus pārstaigāja Galileju. Jūdejā Viņš negribēja uzturēties, jo jūdi tīkoja Viņu nonāvēt. Bet tuvojās jūdu Nometņu svētki. Un, kad Viņa brāļi devās uz svētkiem, tad arī Viņš aizgāja, tomēr ne atklāti, bet paslepus.

Tad daži no jeruzalemiešiem sacīja: “Vai Viņš nav Tas, kuru meklē, lai nonāvētu? Bet, lūk, Viņš runā atklātībā un tie Viņam neko nesaka. Vai tad priekšnieki patiesi ir pārliecinājušies, ka Viņš ir Kristus? Par Viņu mēs taču zinām, no kurienes Viņš ir, bet, kad atnāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes Viņš būs.”

Bet Jēzus, svētnīcā mācīdams, sauca, sacīdams: “Tiešām, jūs mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu. Un tomēr Es neatnācu pats no sevis, bet patiess ir tikai Tas, kurš mani sūtīja un kuru jūs nepazīstat. Es Viņu pazīstu, jo Es esmu no Viņa un Viņš mani sūtīja.”

Tad tie kāroja Viņu sagūstīt, bet neviens nepielika Viņam rokas, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

4.aprīlis. Gavēņa laika 26.diena

Pārdomām.

Kā pretēja mīlestībai tiek noraidīta attieksme, ko apzīmē ar vārdu zelos (greizsirdība vai skaudība). Tas nozīmē, ka mīlestībā nav vietas sarūgtinājumam, ja otram cilvēkam klājas labi (sal. Apd 7, 9; 17, 5). Skaudība ir bēdāšanās par svešu labumu, tā rāda, ka mūs neinteresē citu laime, jo esam koncentrējušies tikai un vienīgi uz savu labklājību. Ja mīlestība mums liek pacelties sev pāri, tad skaudība mūs ieslēdz sevī. Patiesa mīlestība novērtē citu panākumus, neuztver tos kā draudu sev; patiesa mīlestība atbrīvo no skaudības rūgtās garšas. Tā pieņem faktu, ka ikvienam ir savas atšķirīgas dāvanas un savs atšķirīgs dzīves ceļš. Tāpēc tā cenšas atklāt savu ceļu uz laimi, ļaujot, ka arī citi atrod savējo.

(Amoris Laetitia, 74)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai salīdzinos ar citiem? Kā jūtos, ja otram cilvēkam pieder vairāk, viņš ir talantīgāks, izveicīgāks, skaistāks? Vai skaudības un greizsirdsības dēļ esmu noslēdzis sirdi uz otru cilvēku?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Šodien atteikšos no greizsirdības izraisītā rūgtuma un skumjām, izsakot īsu lūgšanu:"Jēzus Vārdā atsakos no greizsirdības un salīdzināšanās gara! Slavēju Tevi, Kungs, par dāvanām un talantiem, kuras esi devis šim cilvēkam!"

Dienas Evaņģēlijs.

Kā gan jūs varat ticēt, ja pieņemat godu viens no otra? (Jņ 5:44).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis tēvs Sergejs Ivanovs.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 32, 7-14)

Tajās dienās Kungs sacīja Mozum: “Dodies, kāp lejā! Tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, ir sagrēkojusi. Ātri viņi atkāpās no ceļa, kuru Es viņiem norādīju, un sev pagatavoja no metāla izlietu teļu, un to pielūdza, un nesa tam upurus, sacīdami: “Šie ir tavi dievi, Izraēl, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes.””

Un atkal Kungs sacīja Mozum: “Es redzu, ka šī tauta ir ar cietu skaustu; liec mani mierā, lai mans niknums varētu iesvilties pret viņiem un Es viņus iznīcinātu, bet tevi padarītu par lielu tautu.”

Bet Mozus sāka lūgt Kungu, savu Dievu, sacīdams: “Kāpēc, Kungs, Tavs niknums iedegas pret Tavu tautu, kuru Tu izvedi no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku? Ak, lai ēģiptieši nesaka: “Viņš ir tos izvedis ar viltu, lai kalnos viņus no­nāvētu un izdeldētu no zemes virsas.”

Lai norimst Tavas dusmas! Piedod savas tautas ļaunumu! Piemini Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu, savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pats pie sevis, biji solījis, sacīdams: “Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes un visu šo zemi, par kuru esmu teicis, Es atdošu jūsu bērniem, un jums tā piederēs vienmēr.””

Tad Kungs iežēlojās un nenodarīja postu, kuru bija nolēmis uzsūtīt savai tautai. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 31-47)

Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem: “Ja Es pats liecinātu par sevi, mana liecība nebūtu patiesa. Ir cits, kas liecina par mani. Un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par mani, ir patiesa. Jūs sūtījāt pie Jāņa, un viņš deva liecību patiesībai. Man nav vajadzīga cilvēka dota liecība, bet Es runāju par to, lai jūs tiktu pestīti. Viņš bija degoša un spoža lāpa, bet jūs gribējāt tikai īsu brīdi priecāties viņa gaismā.

Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa dotā. Jo darbi, kurus Tēvs man ir licis izdarīt, šie paši darbi, kurus Es daru, liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs. Un Tēvs, kas mani sūtīja, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad neesat dzirdējuši Viņa balsi, nedz redzējuši Viņa izskatu, un Viņa vārds jūsos nav palicis, jo jūs neticat Tam, kuru Viņš ir sūtījis.

Jūs pētāt Rakstus, jo uzskatāt, ka tajos ir mūžīgā dzīve; un tie taču dod liecību par mani. Tomēr jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība.

No ļaudīm godu Es nepieņemu, bet jūs Es pazīstu, ka jūsos nav Dieva mīlestības. Es atnācu sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņēmāt. Ja kāds cits nāks savā vārdā, to gan jūs pieņemsiet. Kā gan jūs varat ieticēt, ja pieņemat godu cits no cita, bet ne­tiecaties pēc goda, kas ir vienīgi no Dieva?

Tomēr nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu Tēva priekšā. Ir, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat. Jo, ja jūs būtu ticējuši Mozum, jūs ticētu arī man, jo viņš rakstīja par mani. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā gan jūs ticēsiet maniem vārdiem?” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

3.aprīlis. Gavēņa laika 25.diena

Pārdomām.

Kāpēc vērts izcelt otrā labās īpašības, nevis tā vājumu un kļūdas? Tas nav tikai ārējs žests, tas izriet no iekšējās attieksmes. Tā arī nav vientiesīga izlikšanās neredzam otrā problēmas un vājos punktus, bet gan plašāks skatījums, kas redz šīs vājības un misēkļus to kontekstā, atceras, ka šie trūkumi neveido otra cilvēka būtību kopumā, bet ir tikai tās daļa. Kāda nepatīkama attiecību nianse nebūt nav viss šo attiecību kopums. Mums vienkārši jāapzinās, ka mēs katrs esam sarežģīta gaismu un ēnu kombinācija. Otrs cilvēks mums nav tikai nepatikšanu avots. Viņš ir kas daudz vairāk. Man jāprot novērtēt otra cilvēka mīlestību arī tad, ja tā nav ideāla. Viņš mīl mani tāds, kāds viņš ir, un tā, kā to spēj, ar viņam piemītošajiem ierobežojumiem, bet tas, ka viņa mīlestība nav ideāla, nebūt nenozīmē, ka tā būtu nepatiesa vai nereāla.

(Amoris Laetitia, 83)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai ļauju otram būt tādam, kāds viņš ir? Vai mēģinu otru pārveidot pēc savas "mērauklas", ielikt rāmītī pēc saviem "izmēriem"? Vai spēju novērtēt otra cilvēka mīlestību arī tad, ja tā neatbilst manām cerībām?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Šodien ielūkošos savās attiecībās ar līdzcilvēkiem - mēģināšu atpazīt to īpašo veidu, kā izpaužas viņu mīlestība uz mani, pat, ja tas nav tāds, ar kādu vēlētos būt mīlēts. Pateikšu par to paldies.

Dienas Evaņģēlijs.

Kas klausa manus vārdus un tic tam, kurš mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība (Jņ 5:24).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis tēvs Jānis Vīlaks.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 49, 8-15)

Tā saka Kungs: “Žēlastības laikā Es tevi uzklausīju un tev palīdzēju pestīšanas dienā. Es tevi pasargāju un liku par derību tautai, lai tu at­jaunotu zemi un sadalītu izkaisīto mantojumu, lai pateiktu gūstekņiem: “Izejiet brīvībā!” – un tiem, kas ir tumsībā, sacītu: “Rādieties ārā!”

Viņi ganīsies blakus ceļiem, un uz visiem no kokiem brīviem pakalniem būs viņu ganības. Viņi neizsalks un nepazīs slāpes, un viņus nemocīs nedz tveice, nedz saule, jo viņus vadīs viņu apžēlotājs un viņus aizvedīs pie ūdens avotiem. Visus savus kalnus Es pārveidošu par ceļiem, un manas taciņas pacelsies augstāk. Lūk, šie pārnāks no tālienes, un, lūk, tie – no ziemeļiem un jūras, un vēl tie – no Sinimas zemes.

Gavilējiet, debesis, un priecājies, zeme, skaniet gavilēs, kalni, jo Kungs ir iepriecinājis savu tautu un ir apžēlojies par saviem nabagiem!

Bet Siona bija teikusi: “Kungs mani atstāja, un Kungs mani aizmirsa.” Vai tad sieviete var aizmirst savu zīdaini, tā ka neiežēlotos par savu miesīgo dēlu? Bet, pat ja viņa to aizmirstu, Es tomēr tevi neaizmirsīšu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 17-30)

Jūdi vajāja Jēzu, tādēļ ka Viņš bija sabatā izdziedinājis cilvēku. Bet Jēzus viņiem atbildēja: “Mans Tēvs darbojas līdz pat šim brīdim, un arī Es darbojos.” Tāpēc jūdi vēl vairāk tīkoja Viņu nogalināt, jo Viņš bija ne tikai pārkāpis sabatu, bet vēl Dievu nosaucis par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

Tad Jēzus atbildot viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Dēls pats no sevis neko nevar darīt, ja nebūs redzējis darām Tēvu; jo, ko vien Viņš dara, to arī Dēls līdzīgi dara. Un Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un parādīs Viņam vēl lielākus darbus par šiem, lai jūs brīnītos. Jo, tāpat kā Tēvs uzmodina mirušos un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina tos, kurus vēlas. Un Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesāšanu ir atdevis Dēlam, lai visi godātu arī Dēlu, tāpat kā godā Tēvu. Tas, kas nedod godu Dēlam, negodina arī Tēvu, kurš Viņu ir sūtījis. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzklausa manus vārdus un tic Tam, kurš mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un viņšnenonāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvē. Patiesi, patiesi, Es jums saku: nāk stunda, un tā jau ir klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos. Jo, kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš ir devis Dēlam dzīvību pašam sevī un ir devis Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.

Nebrīnieties par to! Jo tuvojas stunda, kurā visi, kas guļ kapos, dzirdēs Viņa balsi, un tie, kas ir darījuši labu, celsies augšā, lai dzīvotu, bet tie, kas ir darījuši ļaunu, celsies augšā uz tiesu. Pats no sevis Es neko nevaru darīt. Es tiesāju tā, kā dzirdu, un mans spriedums ir taisnīgs, jo Es nemeklēju savu gribu, bet Tā gribu, kas mani ir sūtījis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

2.aprīlis. Gavēņa laika 24.diena

Pārdomām.

Būt laipnam nav izturēšanās veids, ko kristietis varētu izvēlēties vai noraidīt, - tā ir neatņemama mīlestības prasība, un tāpēc “katram cilvēkam ir jābūt laipnam pret apkārtējiem”. Katru dienu “ienākšana cilvēka dzīvē, pat ja tas jau ir mūsu dzīves sastāvdaļa, prasa smalkjūtīgu un neuzbrūkošu attieksmi, kas var atjaunot uzticību un cieņu. Jo mīlestība ir tuvāka un dziļāka, jo vairāk tā prasa ievērot otra cilvēka brīvību un spēt gaidīt, kamēr viņš mums atvērs savu sirdi”.

(Amoris Laetitia, 76–77)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai spēju glabāt sev uzticētos otra cilvēka sirds un dzīves noslēpumus? Vai esmu labs un uzticams draugs, vīrs, sieva, kolēģis? Vai spēju būt laipns un neievainot otru arī tad, ja pašam sāp?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Padomāšu, vai ir attiecības, kurās esmu atsvešinājies vai kuras ir pārtrūkušas, un kuras vēlētos atjaunot, nemeklējot vainīgo un aizbildinājumus.

Dienas Evaņģēlijs.

Negrēko vairs, lai kas ļaunāks tev nenotiek (Jņ 5:14).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Māris Ozoliņš.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no pravieša Ezehiēla grāmatas (Ez 47, 1-9.12)

Tajās dienās eņģelis aizveda mani pie Kunga nama durvīm, un, lūk, no svētnīcas sliekšņa apakšas izplūda ūdeņi uz austrumiem, jo svētnīcas priekšpuse bija vērsta pret austrumiem, un ūdeņi plūda no svētnīcas labās puses dienvidos no altāra. Un viņš mani izveda ārā pa ziemeļu vārtiem un aiz mūriem mani aizveda pa ceļu līdz ārējiem

vārtiem, kas bija vērsti uz austrumiem. Un, lūk, ūdeņi plūda no labās puses.

Tad šis vīrs, kam rokā bija mēraukla, devās uz austrumu pusi, atmērīja tūkstoš olekšu un pārveda mani pa ūdeni, kas sniedzās līdz potītēm. Pēc tam viņš atkal nomērīja tūkstoš olekšu un mani pārveda pa ūdeni, kas sniedzās līdz ceļiem. Viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu un pārveda mani pa ūdeni, kas sniedzās līdz īkstīm. Un atkal viņš atmērīja tūkstoti; tur bija upe, kuru es vairs nevarēju pāriet, jo ūdens bija dziļš, tāds ūdens, ka nāktos peldēt; tā bija upe, kurai nevarēja pārbrist pāri. Un viņš man sacīja: “To nu tu esi redzējis, cilvēka dēls.”

Tad viņš mani veda atpakaļ gar upes krastu. Kad es atgriezos, lūk, upes abos krastos bija ļoti daudz koku. Un viņš man sacīja: “Šie ūdeņi, kas plūst uz austrumu pusi un aiztek lejup uz Arabu, ieplūdīs jūrā, sāļainos ūdeņos, un ūdeņi kļūs veselīgi. Un ikviena dzīva būtne, kas kustas, dzīvos, kur vien aiztecēs upe. Ļoti daudz būs arī zivju pēc tam, kad uz turieni aizplūdīs šie ūdeņi, un visi dzīvos un būs veseli – visi tie, pie kuriem nonāks šī upe.

Un upes abos krastos izaugs dažādi augļu koki. Tiem nenobirs lapas un nepietrūks augļu: ik mēnesi tie nesīs jaunu ražu, jo upes ūdeņi izplūst no svētnīcas. Un to augļi derēs par barību, bet lapas – par dziednieciskām zālēm.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 1-3a.5-16)

Tajā laikā bija jūdu svētki, un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi. Bet Jeruzalemē augšpus Avju vārtiem ir dīķis ar piecām nojumēm, kas ebrejiski saucas Betsata. Tajās gulēja liels daudzums slimo, aklo, klibo un paralizēto.

Tur bija arī kāds cilvēks, kas slimoja jau trīsdesmit astoņus gadus. Jēzus, ieraudzījis viņu guļam un sapratis, ka šis cilvēks slimo jau ilgu laiku, viņam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” Slimais atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas. Bet, kamēr es aizeju pats, cits iekāpj pirms manis.” Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Un cilvēks tūdaļ kļuva vesels un, paņēmis savu gultu, staigāja.

Bet tajā dienā bija sabats. Tāpēc jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, un tu nedrīksti nest savu gultu!” Bet viņš tiem atbildēja: “Tas, kas mani izdziedināja, man sacīja: ņem savu gultu un staigā!” Tie viņam pajautāja: “Kas ir tas cilvēks, kurš tev teica: ņem un staigā?” Bet izdziedinātais nezināja, kas Viņš bija, tādēļ ka Jēzus izvairījās no ļaudīm, kas bija tajā vietā.

Vēlāk Jēzus viņu satika svētnīcā un viņam pateica: “Lūk, tu kļuvi vesels. Negrēko vairs, lai kaut kas ļaunāks tev nenotiek!” Tad cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja. Un tāpēc jūdi vajāja Jēzu, jo Viņš to bija darījis sabatā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

1.aprīlis. Gavēņa laika 23.diena

Pārdomām.

Mīlestības estētiskā pieredze izpaužas skatienā, ar kādu otrs cilvēks tiek uztverts un apcerēts kā vērtība pats par sevi, pat ja viņš ir slims, vecs vai fiziski nepievilcīgs. Atzinīgam skatienam ir neizsakāma nozīme, un tad, ja esam tajā skopi, ar to parasti tiek nodarīts ļaunums. [..] Daudzi ievainojumi un krīzes rodas no tā, ka pārtraucam uzlūkot viens otru. [..] Mīlestība atver acis un ļauj saskatīt – vispirms jau to, cik vērtīga ir cilvēciska būtne.

(Amoris Laetitia, 91)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Mans skatiens ir otru cilvēku iznīcinošs un atraidošs, vai iedrošinošs un dzīvību dodošs? Vai mēdzu sodīt līdzcilvēkus ar klusēšanu un neskatīšanos uz viņiem? Kā es rūpējos par sava skatiena šķīstību?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Šodien uzlūkošu Jēzus Vaiga attēlu. Skatīšos uz Viņu un ļaušu Viņam skatīties uz mani. Mēģināšu saskatīt atbildi uz jautājumu - kas es esmu Viņam.

Dienas Evaņģēlijs.

Ja jūs neredzēsiet zīmes un brīnumus, jūs neticēsiet (Jņ 4:48).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Valdis Drīksna.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 65, 17-21)

Tā saka Kungs: “Redzi, Es radu jaunas debesis un jaunu zemi, un agrākais vairs netiks pieminēts un neienāks vairs prātā. Bet viņi priecāsies un līksmosies uz mūžiem par to, ko Es veidoju, jo, lūk, Jeruzalemi Es pārveidoju par līksmību un viņas tautu – par prieku. Un Es līksmošu par Jeruzalemi un priecāšos par savu tautu, un tajā nebūs vairs dzirdama nedz asaru, nedz vaimanu balss. Nebūs tur vairs zīdaiņa, kas dzīvotu tikai dažas dienas, nedz sirmgalvja, kas nepiepildītu savu mūžu, jo visjaunākais būs tas, kas nomirs simts gadu vecumā, un tas, kas nebūs sasniedzis simts gadus, tiks uzskatīts par nolādētu. Un viņi uzbūvēs namus un dzīvos, un stādīs vīnadārzus, un baudīs to augļus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 4, 43-54)

Tajā laikā Jēzus no Samarijas aizgāja uz Galileju. Jēzus pats bija liecinājis, ka pravietis savā dzimtenē netiek cienīts. Bet, kad Viņš nonāca Galilejā, galilejieši Viņu uzņēma, jo bija redzējuši visu, ko Viņš svētku dienā darīja Jeruzalemē, tā kā arī viņi paši bija ieradušies uz svētkiem.

Tad Viņš atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis par vīnu. Un tur bija kāds ķēniņa ierēdnis, kura dēls slimoja Kafarnaumā. Viņš, dzirdot, ka Jēzus no Jūdejas ir ieradies Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza, lai Viņš aizietu un iz­dziedinātu viņa dēlu, jo tas bija tuvu nāvei. Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs neredzēsiet zīmes un brīnumus, jūs neticēsiet.” Ķēniņa ierēdnis Viņam atbildēja: “Kungs, atnāc, kamēr mans dēls vēl nav nomiris.” Jēzus viņam teica: “Ej! Tavs dēls dzīvo.” Cilvēks ieticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. Bet, kamēr ķēniņa ierēdnis vēl bija ceļā, viņa kalpi izsteidzās tam pretī, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo. Tad viņš tiem pajautāja par stundu, kurā dēlam bija kļuvis labāk. Tie atbildēja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.” Tad tēvs saprata, ka tā bija stunda, kad Jēzus viņam pateica: “Tavs dēls dzīvo.” Un viņš un viss viņa nams ieticēja.

Šis bija jau otrais brīnums, ko Jēzus izdarīja, no Jūdejas atnācis uz Galileju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

31.marts. Gavēņa laika IV svētdiena

Pārdomām.

Ir jāziedo laiks, vērtīgais laiks, lai pacietīgi un uzmanīgi uzklausītu, līdz otrs cilvēks būs pateicis visu, ko viņam vajadzēja pateikt. Tas prasa zināmu askēzi, lai nesāktu runāt, pirms iestājies īstais brīdis. Tā vietā, lai sāktu piedāvāt savu viedokli vai padomus, mums jāpārliecinās, ka esam sadzirdējuši visu, ko otrs cilvēks noteikti gribēja pateikt. Tas prasa ievērot iekšējo klusumu, lai troksnis sirdī un prātā netraucētu klausīties, - atraisīties no jebkādas steigas, nolikt pie malas savas paša vajadzības un raizes, atbrīvot telpu.

(Amoris Laetitia, 96)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai pārtraucu citus, lai pateiktu savu sakāmo? Vai uzdodot jautājumu - kā tev klājas? - noklausos atbildi līdz galam, nemēģinot pārtraukt, lai pastāstītu par sevi, izteiktu viedokli, komentētu?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Ja iespējams, atradīšu iespēju būt Vissvētākā Sakramena priekšā un adorēt Jēzu klusumā - neko nelūdzot un nesakot, tikai skatoties un ieklausoties Viņā. Mācīšos vienkārši būt.

Dienas Evaņģēlijs.

Dēls, tu vienmēr esi pie manis, viss manējais ir arī tavs (Lk 15:31).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Modris Lācis.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada marts