Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.
Lasījums no pravieša Daniēla grāmatas (Dan 13, 41c-62)
Tajās dienās Babilonas trimdā Izraēļa sapulce notiesāja uz nāvi Zuzannu, ko nepatiesi bija apsūdzējuši divi vecākie. Bet Zuzanna iesaucās skaļā balsī un sacīja: “Mūžīgais Dievs, kas pazīsti apslēptas lietas un visu zini, pirms tas notiek, Tu taču zini, ka viņi pret mani ir devuši netaisnu liecību! Un, lūk, es mirstu, lai gan neko tādu netiku darījusi, ko viņi ļaunprātīgi pateica pret mani.”
Un Kungs uzklausīja Zuzannas balsi. Kad viņa tika vesta uz nāvi, Dievs pamudināja svētu garu kādā jauneklī, kura vārds bija Daniēls. Un viņš iesaucās skaļā balsī: “Es neesmu vainīgs pie viņas asinīm!” Un visa tauta, pievērsusies viņam, jautāja: “Kas tie par vārdiem, kurus tu pateici?” Viņš, stāvēdams to vidū, sacīja: “Vai tad tik neprātīgi jūs esat, Izraēļa dēli? Neizpētījuši un neizsprieduši, kur ir patiesība, jūs pazudināt Izraēļa meitu! Griezieties atpakaļ uz tiesu, jo tie pret viņu ir devuši nepatiesu liecību!”
Tad visa tauta ar steigu griezās atpakaļ, bet vecākie viņam teica: “Nu, tad nāc, apsēdies mūsu vidū un izskaidro mums, tādēļ ka Dievs tev deva vecākuma privilēģijas.” Bet Daniēls sacīja: “Nošķiriet viņus tālu vienu no otra, un es viņus iztiesāšu.” Kad tie bija nošķirti viens no otra, viņš pasauca vienu no viņiem un tam sacīja: “Tu, ļaunumā par veci kļuvušais! Tagad nāk atklātībā tavi grēki, ko tu iepriekš darīji, spriezdams netaisnīgu tiesu, apspiezdams nevainīgos un atbrīvodams vainīgos, lai gan Kungs bija sacījis: “Nevainīgo un taisnīgo tev nebūs nonāvēt!” Tāpēc tagad, ja viņu tiki redzējis, tad saki: zem kura koka tu redzēji viņus sarunājamies?” Viņš atbildēja: “Zem mastikas koka.” Bet Daniēls sacīja: “Pareizi! Tu sameloji pats pret savu galvu, jo, lūk, Dieva eņģelis, saņēmis no Dieva spriedumu, pārplēsīs tevi uz pusēm.”
Aizsūtījis to projām, viņš lika atvest otru un tam teica: “Kanaāniešu, bet ne jūdu pēcnācēj, skaistums tevi pievīla, un iekāre sagrozīja tavu sirdi. Tā jūs darījāt ar Izraēļa meitām, un viņas baidīdamās neatteica jums, tomēr Jūdas meita nepacieta jūsu nekrietnību. Bet tagad saki man: zem kura koka tu pieķēri viņus sarunājamies?” Viņš atbildēja: “Zem ozola.” Bet Daniēls viņam sacīja: “Pareizi! Tu sameloji pats pret savu galvu, jo Dieva eņģelis gaida ar zobenu, lai tevi pārcirstu uz pusēm un jūs nonāvētu.”
Tad visa sapulce iesaucās skaļā balsī un slavēja Dievu, kas izglābj tos, kas paļaujas uz Viņu. Un viņi visi cēlās pret abiem vecākajiem, jo Daniēls tos ar viņu pašu muti bija atmaskojis nepatiesas liecības došanā. Un ar viņiem tika izdarīts tāpat, kā viņi tika ļaunu darījuši tuvākajam; ar viņiem tika izdarīts pēc Mozus Likuma, un viņi tika nonāvēti.
Un tajā dienā tika izglābtas nevainīgas asinis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
(vai: Dan 13, 1-9.15-17.19-30.33-62)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 12-20)
Tajā laikā Jēzus runāja ar farizejiem, sacīdams: “Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet viņam būs dzīvības gaisma.”
Tad farizeji Viņam sacīja: “Tu sniedz liecību pats par sevi. Tava liecība nav patiesa.” Jēzus atbildēja un viņiem sacīja: “Pat ja Es pats par sevi dodu liecību, mana liecība ir patiesa, jo Es zinu, no kurienes atnācu un uz kurieni eju. Bet jūs nezināt, no kurienes Es nāku un kurp eju. Jūs spriežat tiesu pēc miesas, bet Es netiesāju nevienu. Un, ja arī Es tiesāju, mans spriedums ir pareizs, jo Es neesmu viens, bet gan Es un Tēvs, kas mani sūtīja. Bet arī jūsu Likumā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir patiesa. Es esmu tas, kas dodu liecību par sevi pašu, un par mani liecību sniedz arī Tēvs, kas mani sūtīja.”
Tad tie Viņam sacīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Jūs nepazīstat ne mani, ne manu Tēvu. Ja jūs pazītu mani, jūs noteikti pazītu arī manu Tēvu.”
Šos vārdus Viņš pateica pie upuru lādes, mācīdams svētnīcā.. Un neviens Viņu neapcietināja, jo vēl nebija pienākusi Viņa stunda. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Visi ieraksti klausāmi šeit:
Gavēņa kalendārs 2019
Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.
Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis