Gavēņa kalendārs

Gavēņa 3. diena - GAVĒNIS

Laiks pārdomāt gavēšanas būtību - atcerēties, ka Dievs nevar ienākt pārpildītā telpā. Tikai tad, kad piedzīvojam ilgas un sajūtam tukšumu sevī, ko nevar piepildīt nekas cits, varam piedzīvot prieku par Kristus klātbūtni, kas pārveido.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 14-15)

Tajā laikā, kad Jēzus bija pārcēlies atpakaļ pār ezeru no geraziešu zemes, pie Viņa piegāja Jāņa mācekļi un jautāja: “Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?”

Un Jēzus viņiem sacīja: “Vai kāzu viesi var būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem?

Bet nāks dienas, kad no viņiem līgavainis tiks paņemts. Un tad viņi gavēs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska sprediķa 2018. gada 16. februārī

Gavē, lai palīdzētu citiem. Bet vienmēr ar smaidu! Gavēšana iekļauj arī sevis pazemināšanu, pārdomājot savus grēkus un lūdzot Dieva piedošanu.

Jautājumi pārdomām

Kas ir tie līdzekļi, ar kuriem cenšos aizpildīt tukšumu sevī?

Vai ikdienā izjūtu ilgas pēc Dieva klātbūtnes?

Ko es varu darīt, lai manī būtu vairāk vietas Dievam?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem:

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2020. gada februāris

Gavēņa 2. diena - KRUSTS

Lai kopā ar Kristu izdzīvotu pilnvērtīgu Gavēņa laiku, šodien saņemam atgādinājumu pieņemt savu krustu, nevis censties visiem spēkiem no tā tikt vaļā. Vienlaikus saņemam apliecinājumu, ka, to nesot, sastapsim Kristu viņa ceļā uz augšāmcelšanos.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 22-25)

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Cilvēka Dēlam vajadzēs daudz ciest un būt vecāko un augsto priesteru, un Rakstu zinātāju atmestam un nonāvētam, bet trešajā dienā Viņš augšām­celsies.”

Pēc tam Viņš sacīja visiem: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi un ik dienas lai ņem savu krustu un seko man! Jo, kas gribēs savu dzīvību izglābt, tas to pazaudēs, bet, kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to izglābs.

Jo ko tas līdzēs cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet pats sevi pazaudēs vai nodarīs sev zaudējumu?” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit!"

Uzlūko Viņa krustu, pieķeries pie Viņa, ļaujies, ka tevi glābj, jo “tie, kas ļauj, lai Viņš tos atpestī, tiek atbrīvoti no grēka, skumjām, iekšēja tukšuma, vientulības”. Un, ja tu grēko un attālinies no Viņa, Viņš no jauna paceļ tevi ar sava Krusta spēku. Nekad neaizmirsti, ka “Viņš piedod septiņdesmit reiz septiņas reizes. Viņš atkal un atkal atgriežas, lai nestu mūs uz saviem pleciem. Neviens mums nevar atņemt cieņu, ko piešķir šī bezgalīgā un nesalaužamā mīlestība. (Christus Vivit, 119)

Jautājumi pārdomām

Kas ir tas krusts vai krusti, ko šobrīd varu ieraudzīt savā dzīvē?

Cik viegli man ir pieņemt izaicinājumus, ko Dievs manā dzīvē pieļauj?

Kas man palīdz ieraudzīt jēgu grūtos brīžos?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem:

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2020. gada februāris

Pelnu trešdiena. Gavēņa 1. diena - SIRDS

Šodien uzsākam Gavēņa laiku. Šodienas Evaņģēlijs mudina uz trim attieksmēm: lūgšanu, gavēni un žēlsirdības darbiem. Visas šīs trīs attieksmes esam aicināti ievērot, lai piedzīvotu sirds pārmaiņu, kurā mīt Dievs, lai labāk Viņu iepazīt.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 6, 1-6.16-18)

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Sargieties, ka jūs savu taisnību nedarītu cilvēku priekšā, lai viņi jūs redzētu, jo tad jums nebūs algas pie jūsu Tēva, kas ir Debesīs.

Tātad, kad tu dod nabagiem dāvanas, neliec savā priekšā pūst tauri, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki viņus slavētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu dosi nabagiem dāvanas, tava kreisā roka lai nezina, ko dara labā, lai tava nabagdāvana paliktu no­slēpumā. Bet tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.

Un, kad jūs lūdzaties, neesiet kā liekuļi, kas mīl, sinagogās un ielu stūros stāvēdami, lūgties, lai cilvēki viņus redzētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu lūgsi Dievu, ieej savā istabā un, aizslēdzis durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.

Un, kad jūs gavējat, neesiet saīguši kā liekuļi! Jo viņi savu seju padara drūmu, lai parādītos cil­vēkiem kā gavētāji. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet tu, kad gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju, lai tu parādītos kā gavētājs ne cilvēku, bet gan sava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit!"

Jēzus, kurš pats ir mūžīgi jauns, grib dāvāt mums vienmēr jaunu sirdi. Dieva Vārds mudina mūs: “Izmetiet veco raugu, lai jūs būtu jauna mīkla” (1 Kor 5:7). Vienlaicīgi Viņš aicina mūs novilkt “veco cilvēku” un apģērbt jauno” (sal. Kol 3:9,10). Bet ieģērbties šajā jaunībā, “kas atjaunojas”, nozīmē, ka dzīvojam “sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, pacietībā, viens otru paciezdami un cits citam piedodami, ja vienam pret otru ir kāda sūdzība” (Kol 3:12-13). Tātad, patiesa jaunība pastāv tajā, ka sirds spēj mīlēt, jo viss, kas mūs nošķir no citiem, dvēseli dara vecu. (Christus Vivit, 13)

Jautājumi pārdomām

Vai man ikdienā ir laiks sirdsapziņas izmeklēšanai?

Vai esmu gatavs sirds klusumā sastapt visu to, kas ir manā sirdī?

Kāda ir mana šī gavēņa apņemšanās attiecībā uz lūgšanu, atturību un žēlsirdības darbiem?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem:

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2020. gada februāris

21.aprīlis. Kunga Augšāmcelšanās Lieldienu svētdiena.

Dienas Evaņģēlijs.

Viņš ir augšāmcēlies! (Lk 24:6).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Pēteris Skudra.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Lieldienu svētdienas Svēto rakstu lasījumi.

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 10, 34a.37-43)

Tajā laikā Pēteris sāka runāt, sacīdams: “Jums ir zināms, kas risinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc Jāņa sludinātās kristības – kā Dievs svaidīja Svētajā Garā un spēkā Jēzu no Nācaretes, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna apsēstos, jo Dievs bija ar Viņu.

Un mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darīja jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tad nonāvēja, pakarot krusta kokā. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un ļāva Viņam parādīties, taču ne visai tautai, bet gan Dieva izvēlētiem lieciniekiem – mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc Viņa augšāmcelšanās no miroņiem. Viņš mums pavēlēja sludināt tautai un liecināt, ka Viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis pār dzīviem un mirušiem.

Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic Viņam, saņem Viņa vārdā grēku piedošanu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 118 (117)

Refrēns: Šī ir diena, ko Kungs ir devis:

līksmosim un priecāsimies!

vai: Alleluja, alleluja, alleluja!

Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs,

jo Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!

Lai Izraēlis tagad saka: “Viņš ir labs,

Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.” R.

Kunga labā roka paaugstināja mani,

Kunga labā roka parādīja spēku.

Es nemiršu, bet dzīvošu

un sludināšu Kunga darbus. R.

Akmens, ko namdari atmeta,

ir kļuvis par stūrakmeni;

tas ir Kunga darbs,

un tas ir brīnums mūsu acīs. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 1-4)

Brāļi, ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! Jūs taču esat miruši, un jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs līdz ar Viņu parādīsieties godībā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(vai: 1 Kor 5, 6b-8)

Sekvence

Lai kristieši šajos līksmajos svētkos

dod Lieldienu upurim godu un slavu!

Jērs izglāba avis – Kristus, kam nebija grēka,

grēcīgiem cilvēkiem deva iespēju izlīgt ar Tēvu.

Nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā,

dzīvības Valdnieks, kaut krita,

tomēr dzīvo un valda.

Saki mums, Marija, ko redzēji ceļā?

“Es redzēju kapu jau tukšu

un Augšāmpieceltā godību.

Kristu es sastapu dzīvu, redzēju Debesu sūtņus

un satītos audeklus, un blakus tiem – sviedrautu.

Augšāmcēlies ir Kristus, Viņš – mana cerība!

Lai satiktos Galilejā,

Viņš turp dosies pirms jums.”

Mēs zinām, ka Kristus

patiesi ir augšāmcēlies no kapa:

ak, Karali, kas guvi uzvaru, esi mums žēlīgs!

Alleluja.

Kristus ir upurēts kā mūsu Pasha,

tāpēc savus svētkus svinēsim Kungā!

Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 1-9)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā dienā Marija Magdalēna agri no rīta, kamēr bija vēl tumšs, atnāca pie Kristus kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts. Tad viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, kuru Jēzus mīlēja, un viņiem sacīja: “Kungs ir paņemts no kapa, un mēs nezinām, kur Viņš ir nolikts!”

Tad Pēteris un tas otrais māceklis izgāja ārā un devās uz kapu. Viņi abi skrēja reizē, tomēr šis otrais māceklis aizskrēja ātrāk un pie kapa nonāca pirmais. Pieliecies viņš ieraudzīja noliktus audeklus, bet iekšā negāja.

Pēc tam, viņam sekodams, atnāca arī Sīmanis Pēteris un iegāja kapā, un redzēja noliktos audeklus un sviedrautu, kas bija uz Viņa galvas, noliktu nevis kopā ar audekliem, bet atsevišķi satītu vienā vietā. Tad arī otrais māceklis, kas pie kapa bija nonācis pirmais, iegāja iekšā un redzēja, un ieticēja. Jo līdz tam viņi vēl nebija sapratuši Rakstus, ka Kristum vajadzēja piecelties no miroņiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(vai: Lk 24, 1-12)

20.aprīlis. Gavēņa laika 40.diena. Klusā Sestdiena

Pārdomām.

Kad nedzīvojam kā Dieva bērni, bieži vien izturamies iznīcinoši attiecībā pret tuvāko un citām radībām, kā arī paši pret sevi, vairāk vai mazāk apzināti uzskatot, ka varam visu izmantot, kā vien mums tīk. Un virsroku ņem negausība, novedot mūs pie dzīvesveida, kas pārkāpj visas robežas, kuras ievērot pieprasa mūsu cilvēciskā daba un stāvoklis. Tad sekojam nekontrolētām iegribām, kuras Gudrības grāmatā tiek piedēvētas neticīgajiem jeb tiem, kuru darbības atskaites punkts nav Dievs un kuri netic nākotnei (sal. 2, 1-11). Ja nemitīgi netiecamies pretī Lieldienām, pretī Augšāmcelšanās horizontiem, tad kļūst skaidrs, ka ir uzvarējusi “visu un nekavējoties” un “vienmēr iegūt vairāk” loģika.

(No pāvesta vēstījuma Lielajam gavēnim 2019)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai protu pacietīgi gaidīt - attiecībās, lūgšanā, dzīves notikumos? Vai vēlos, lai manas ieceres un vēlmes tiktu apmierinātas pēc iespējas ātrāk, lai lūgšana tiktu uzklausīta nekavējoties?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Šodien visu savu dzīvi, attiecības, ieceres un plānus, veiksmes un neveiksmes uzticēšu Marijai, Jēzus un mūsu Mātei. Kopā ar viņu pacietīgi gaidīšu, kad atspīdēs augšāmcelšanās gaisma.

Dienas Evaņģēlijs.

Viņi guldīja Jēzu kapā (Jņ 19:42).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Pēteris Skudra.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

19.aprīlis. Gavēņa laika 39.diena. Lielā Piektdiena

Pārdomām.

Šī atgriešnās ietver vairākas nostājas, kas visas kopā sekmē nesavtīgu, maiguma pilnu gādību. Vispirms tā ir pateicības izjūta un apziņa, ka viss saņemts nepelnīti, proti, ka pasaule ir Tēva mīlestības dāvana. Šādas nostājas sekas ir gatavība uz pašaizliedzīgu atteikšanos un augstsirdīgu rīcību, pat ja neviens to neredz un neatzīst. (..) Savu izredzētību mēs neuztveram kā iemeslu tam, lai lepotos ar sevi vai bezatbildīgi uzkundzētos citiem, bet gan kā vēl vienu iespēju, kas mums uzliek lielu atbildību, kuras pamatā ir ticība.

(Laudato Si, 220)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Kurā dzīves jomā man nepieciešama atgriešanās? Vai ir kādi šķēršļi, kas to kavē? Ko varu darīt, lai tos novērstu?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Iespēja atbalstīt dienas centru bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, kurš šovasar tiks atvērts Rīgā, O.Vācieša ielā 6, lai vajadzīgo speciālistu palīdzību varētu saņemt ilgtermiņā, bez maksas un vienuviet. Centrā darbosies arī mūzikas terapeits. Ar savu atbalstu vari palīdzēt, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu piedalīties mūzikas terapijas nodarbībās. Kabineta iekārtošanai ir nepieciešami dažādi mūzikas instrumenti kā, piemēram, bungas, tamburīns, ksilofons, šķīvji, lietuskoks, metalofons, zvaniņu komplekti, blokflauta, džamba, oekāna skaņas, lietuskoks, u.c., kā arī sintezators, mūzikas centrs, mēbeles un paklājs. Šim nolūkam ir nepieciešami: 1953 EUR. Atbalstiet mūzikas terapijas kabineta izveidi praktiski, ziedojot uz “CARITAS LATVIJA” kontu: LV46HABA0551008657797, ar norādi: mūzikas terapija dienas centrā. "Caritas Latvija" Reģ. nr. 40008086191.

Dienas Evaņģēlijs.

Ir piepildīts! (Jņ 18:30).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Modris Lācis.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Lielā Piektdiena. Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 52, 13–53, 12)

Redzi, manam kalpam labi veiksies – viņš izcelsies, tiks paaugstināts un kļūs ļoti cildens. Kā daudzi par viņu izbrīnā satrūkās, cik necilvēcīgi izkropļots bija viņa izskats, un viņa tēls nebija cilvēkam līdzīgs, tā viņš pārsteigs daudzas tautas. Viņa priekšā karaļi aizvērs savu muti, jo ieraudzīs to, kas viņiem nebija stāstīts, un sapratīs to, ko nebija dzirdējuši.

Kas ticēs tam, ko mēs dzirdējām? Un kam ir atklājusies Kunga roka? Viņš uzaugs tā priekšā kā atvase, kā sakne no izkaltušas zemes.

Viņam nebija nekāda jaukuma, nedz skaistuma, ka mēs viņu uzlūkotu, nedz arī izskata, ka viņš mums patiktu. Viņš bija nicināts un ļaužu atstumts, sāpju vīrs, kas pazīst ciešanas, un kā tāds, kura priekšā mēs aizsedzam seju, tik nonievāts, ka mēs viņu diez ko nevērtējām.

Taču viņš nesa mūsu grūtumu un uzņēmās mūsu ciešanas, bet mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva šaustītu un pazemotu. Viņš bija ievainots mūsu grēku dēļ un mūsu noziegumu dēļ satriekts. Viņš saņēma sodu, lai mēs gūtu mieru, caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs visi maldījāmies kā avis un aizgājām katrs savu ceļu, bet Kungs uzlika viņam mūsu visu pārkāpumus. Viņš tika mocīts, un pats to atļāva un neatvēra savu muti. Kā jērs, kas tiek vests uz kaušanu, kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā, tā viņš neatdarīja savu muti. Pēc varmācības un tiesas viņš tika aizrauts projām.

Kam tad rūp viņa liktenis? Viņš tika paņemts no dzīvo zemes, manas tautas noziegumu dēļ saistīts un nonāvēts. Kapu tie viņam ierādīja pie bez­dievjiem, tomēr viņa atdusas vieta bija starp bagātajiem, jo viņš netaisnību nebija darījis un viltus nebija uz viņa lūpām. Bet Kungs gribēja viņu satriekt ciešanās.

Ja savu dzīvību viņš atdos upurī par grēkiem, viņš pieredzēs ilgu mūžu pēcnācējos un caur viņa roku piepildīsies Kunga griba. Savas dvēseles ciešanu dēļ viņš ieraudzīs gaismu un būs apmierināts par savu atzīšanu. Mans taisnīgais kalps attaisnos

daudzus un pats nesīs viņu grēkus. Tādēļ Es viņam piešķiršu daudzus, un viņš kopā ar varenajiem sadalīs laupījumu, jo viņš savu dzīvību atdeva nāvē un tika pieskaitīts noziedzniekiem. Un viņš uzņēmās daudzu grēkus un par pārkāpējiem lūdzās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 31 (30)

Refrēns: Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu garu!

Uz Tevi, Kungs, es ceru:

nemūžam lai es netieku apkaunots!

Savā taisnībā atbrīvo mani!

Tavās rokās es atdodu savu garu –

Tu atpestīsi mani, Kungs, uzticīgais Dievs. R.

Visiem saviem ienaidniekiem

esmu kļuvis par apsmieklu

un pat saviem kaimiņiem

un paziņām par biedēkli –

kas ieraudzīja mani uz ielas,

tie aizbēga projām no manis.

Sirdīs es esmu aizmirsts kā mirušais,

esmu kļuvis līdzīgs sadauzītam traukam. R.

Bet es paļaujos uz Tevi, Kungs,

es saku: “Mans Dievs Tu esi,

Tavās rokās ir mans liktenis.”

Izglāb mani no ienaidnieku rokas

un no maniem vajātājiem! R.

Tavs vaigs lai gaiši atmirdz pār Tavu kalpu,

savā žēlsirdībā atpestī mani!

Esiet drosmīgi, un jūsu sirds lai ir stipra,

jūs visi, kas cerat uz Kungu. R.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 4, 14-16–5, 7-9)

Tā kā mums ir liels Augstais priesteris, kas ir izgājis caur debesīm, – Jēzus, Dieva Dēls –, tad cieši turēsimies pie savas ticības apliecinājuma. Jo mūsu Augstais priesteris nav tāds, kas nespēj just līdzi mūsu vājumam, bet ir tāpat pārbaudīts visā, izņemot grēku.

Iesim tāpēc ar paļāvību pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un lai atrastu žēlastību īstajā brīdī kā palīdzību!

Savas miesas dienās Kristus ar asarām, skaļi saukdams, raidīja karstas lūgšanas un lūgumus Tam, kas spēja Viņu izglābt no nāves, un savas padevības dēļ Viņš tika uzklausīts. Un, lai gan bija Dēls, Viņš tomēr iemācījās paklausību caur to, ko tika izcietis. Un, kad visu bija izpildījis, Viņš kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas devējs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Mūsu dēļ Kristus kļuva paklausīgs līdz nāvei,

līdz pat nāvei pie krusta.

Tādēļ Dievs Viņu paaugstināja pāri visam

un deva Viņam vārdu,

kas ir pāri pār katru vārdu.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts,

ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 18, 1–19, 42)

K – Kristus vārdi;

E – evaņģēlista vārdi;

C – citu atsevišķu personu vārdi;

P – vairākas personas vai pūlis.

E Pēc Pēdējām vakariņām Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Cedronas strautam. Tur bija dārzs, kurā iegāja Viņš un Viņa mācekļi.

Bet arī Jūdass, kas Viņu nodeva, zināja šo vietu, jo Jēzus tur bieži sapulcējās ar saviem mācekļiem. Tāpēc Jūdass, pasaucis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju kalpus, devās uz turieni ar lukturiem, lāpām un ieročiem. Bet Jēzus, zinādams visu, kam bija jānāk pār Viņu, izgāja pretī un tiem sacīja: K “Ko jūs meklējat?” E Tie Viņam atbildēja: P “Jēzu Nācarieti.” E Viņš tiem sacīja: K “Es tas esmu!” E Tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad Viņš tiem otrreiz jautāja: K “Ko jūs meklējat?” E Bet tie sacīja: P “Jēzu Nācarieti.” E Jēzus atbildēja: K “Es jums teicu: tas esmu Es. Tādēļ, ja jūs meklējat mani, tad ļaujiet šiem aiziet!” E Tas notika, lai piepildītos vārdi, ko Viņš bija teicis: “Nevienu no tiem, kurus Tu man devi, Es nepazaudēju.”

Tad Sīmanis Pēteris, kuram bija zobens, izvilka to un cirta virspriestera kalpam, un nocirta viņa labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhuss. Tad Jēzus sacīja Pēterim: K “Bāz zobenu makstī! Vai tad man nav jāizdzer biķeris, ko Tēvs man ir devis?”

E Sasējuši tie Viņu aizveda vispirms pie Annasa, jo tas bija tā gada virspriestera Kaifasa sievastēvs. Bet Kaifass bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: “Ir labāk, ka viens cilvēks mirst par tautu.”

Bet Sīmanis Pēteris un otrs māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija virspriesterim pazīstams un kopā ar Jēzu iegāja virspriestera pagalmā. Bet Pēteris stāvēja ārā pie vārtiem. Tad šis otrais māceklis, kas bija pazīstams virspriesterim, izgāja un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda iekšā Pēteri. Bet kalpone – vārtu sargātāja – Pēterim sacīja: C “Vai tik arī tu neesi viens no šī cilvēka mācekļiem?” E Viņš atbildēja: C “Neesmu.” E Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši uguni, stāvēja un sildījās, jo bija auksts. Un arī Pēteris nostājās starp tiem un sildījās.

Tad virspriesteris jautāja Jēzum par Viņa mācekļiem un Viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: K “Es atklāti runāju pasaulei. Es vienmēr mācīju sinagogā un svētnīcā, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu mācījis slepenībā. Kāpēc tu jautā man? Pajautā tiem, kas dzirdēja, ko Es tiem sacīju! Lūk, viņi zina, ko Es teicu.”

E Bet, kad Viņš to pateica, viens no klātesošajiem kalpiem cirta Jēzum pļauku, sacīdams: C “Vai tā Tu atbildi virspriesterim?” E Jēzus tam sacīja: K “Ja Es slikti pateicu, tad pierādi, ka slikti. Bet, ja labi, kāpēc tu mani sit?”

E Pēc tam Annass Viņu sasietu aizsūtīja pie virspriestera Kaifasa.

Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie viņam sacīja: P “Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem?” E Viņš liedzās un sacīja: C “Es neesmu.” E Viens no virspriestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris nocirta ausi, teica: C “Vai tik es neredzēju tevi dārzā kopā ar Viņu?” E Tad Pēteris atkal noliedza. Un tūlīt iedziedājās gailis.

No Kaifasa tie aizveda Jēzu uz tiesas namu. Bija agrs rīts. Paši tie negāja iekšā tiesas namā, lai nepaliktu nešķīsti un lai varētu ēst Pashu.

Tādēļ Pilāts izgāja pie tiem ārā un sacīja: C “Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?” E Tie viņam atbildēja, sacīdami: P “Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs tev Viņu nenodotu.” E Tad Pilāts tiem teica: C “Ņemiet Viņu jūs un tiesājiet saskaņā ar savu Likumu!” E Jūdi viņam atbildēja: P “Mēs nevienu nedrīkstam nonāvēt.” E Tā piepildījās Jēzus vārdi, ko Viņš teica, norādīdams, kādā nāvē Viņam būs jāmirst.

Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un, iesaucis Jēzu, Viņam sacīja: C “Vai Tu esi jūdu ķēniņš?” E Jēzus atbildēja: K “Vai tu pats no sevis to saki, vai arī citi par mani tev ir stāstījuši?” E Pilāts teica: C “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un

augstie priesteri man Tevi nodeva. Ko Tu izdarīji?’’ E Jēzus atbildēja: K “Mana Valstība nav no šīs pasaules. Ja mana Valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi cīnītos, lai Es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana Valstība nav no šejienes.” E Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tātad Tu esi ķēniņš?” E Jēzus atbildēja: K “Jā, Es esmu ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un tāpēc nācis pasaulē, lai liecinātu par patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, klausa manai balsij.” E Pilāts Viņam teica: C “Kas tad ir patiesība?”

E Un, to pateicis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un tiem sacīja: C “Es neatrodu Viņā nekādas vainas. Bet jums ir ieradums, ka es jums Pashas svētkos vienu atbrīvoju. Vai gribat, lai es jums atlaižu jūdu ķēniņu?” E Bet tie atkal sāka kliegt, sacīdami: P “Ne Viņu, bet gan Barabu!” E Bet Baraba bija laupītājs.

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu nošaustīt. Un kareivji, no ērkšķiem nopinuši vainagu, uzlika to Viņam galvā un Viņu apsedza ar purpura apmetni. Tie gāja Viņam klāt un sacīja: P “Sveicināts, jūdu ķēniņ!” – E un sita Viņam vaigā.

Un Pilāts vēlreiz izgāja ārā un tiem sacīja: C “Lūk, es Viņu izvedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu Viņā nekādas vainas.”

E Tā Jēzus ērkšķu vainagā un purpura apmetnī izgāja ārā.. Un Pilāts tiem teica: C “Lūk, cilvēks!” E Augstie priesteri un kalpi, ieraudzījuši Viņu, sāka kliegt, sacīdami: P “Sit krustā! Sit krustā!” E Pilāts tiem sacīja: C “Ņemiet Viņu jūs un sitiet krustā, jo es Viņā vainas neatrodu.” E Jūdi viņam atbildēja: P “Mums ir Likums, un pēc Likuma Viņam jāmirst, jo Viņš sevi ir uzdevis par Dieva Dēlu.”

E Kad Pilāts izdzirdēja šos vārdus, viņš izbijās vēl vairāk un, iegājis atkal tiesas namā, Jēzum jautāja: C “No kurienes Tu esi?” E Bet Jēzus viņam nedeva atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tu man neatbildi? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atbrīvot un vara Tevi sist krustā?” E Jēzus atbildēja: K “Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšas. Tādēļ tam, kurš mani tev nodeva, ir lielāks grēks.” E No šī brīža Pilāts centās Viņu atlaist. Bet jūdi kliedza, sacīdami: P “Ja tu Viņu atlaidīsi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas sevi taisa par ķēniņu, pretojas ķeizaram.”

E Tad Pilāts, izdzirdējis šos vārdus, izveda Jēzu ārā un pats apsēdās tiesneša krēslā tajā vietā, kas saucās Litostrota, bet ebrejiski Gabata. Bet tas bija Sagatavošanās dienā pirms Pashas, ap sesto stundu. Un viņš jūdiem sacīja: C “Lūk, jūsu ķēniņš!” E Bet tie kliedza: P “Nost! Nost! Sit Viņu krustā!” E Pilāts tiem teica: C “Vai es lai situ krustā jūsu ķēniņu?” E Augstie priesteri atbildēja: P “Mums nav ķ?ni?a, tikai ?eizars!?

ēnņia, tikai ķeizars! !”

E Tad viņš atdeva tiem Jēzu krustā sišanai. Un tie Jēzu paņēma. Un Viņš, nesdams savu krustu, izgāja uz vietu, ko sauc par Galvaskausa vietu, bet ebrejiski par Golgātu. Tur tie piesita Viņu krustā un kopā ar Viņu divus citus, vienā un otrā pusē, bet vidū Jēzu.

Pilāts uzrakstīja arī vainas apzīmējumu un lika novietot uz krusta. Bet uzrakstīts bija: “Jēzus Nācarietis, jūdu ķēniņš.” Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija piesists krustā, bija tuvu pilsētai un rakstīts bija ebreju, latīņu un grieķu valodās.

Tad jūdu augstie priesteri Pilātam sacīja: P “Neraksti: “Jūdu ķēniņš,” – bet gan: “Viņš teica: Es esmu jūdu ķēniņš”.” E Pilāts atbildēja: C “Ko rakstīju, to uzrakstīju!”

E Bet kareivji, piesituši Jēzu krustā, paņēma Viņa drēbes un sadalīja četrās daļās, katram kareivim pa daļai, un paņēma arī svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet gan austi vienā gabalā no augšas līdz apakšai. Tāpēc tie sacīja cits citam: P “Negriezīsim tos, bet metīsim kauliņus, kuram tie piederēs.”

E Tā piepildījās Rakstu vārdi: “Viņi sadalīja savā starpā manas drēbes, bet par maniem svārkiem meta kauliņus.” Un kareivji tā izdarīja.

Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa Māte un Viņa Mātes māsa, Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna.

Tad Jēzus, ieraudzījis Māti un līdzās stāvošo mācekli, kuru Viņš mīlēja, sacīja Mātei: K “Sieviete, lūk, tavs dēls!” E Pēc tam Viņš sacīja māceklim: K “Lūk, tava Māte!” E Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss jau ir izpildīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: K “Man slāpst!” E Tur bija nolikts trauks, pilns ar etiķi. Tāpēc tie uzsprauda uz īzapa stiebra ar etiķi piepildītu sūkli un pacēla to Viņam pie mutes.

Ieņēmis etiķi, Jēzus sacīja: K “Ir piepildīts!” E Un, galvu noliecis, Viņš atdeva garu.

(Visi nometas ceļos un brīdi paliek klusumā.)

E Tā kā bija Sagatavošanās diena un lai sabatā miesas nepaliktu uz krusta, jo šī sabata diena bija liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liek salauzt krustā sistajiem stilbu kaulus un noņemt viņu miesas. Tad atnāca kareivji un pārlauza stilbus gan pirmajam, gan otrajam, kas bija krustā sisti kopā ar Jēzu.

Bet, kad tie piegāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau ir miris, tie Viņam kaulus nelauza. Tikai viens no kareivjiem ar šķēpu pārdūra Viņa sānu, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens.

Un, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas ir noticis, lai piepildītos Raksti: “Viņa kauli netiks salauzti.” Un arī citā vietā Raksti saka: “Viņi raudzīsies uz to, kuru ir pārdūruši.”

Pēc tam Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus

māceklis, bet tikai slepenībā, jo viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātam atļauju paņemt Jēzus miesu. Un Pilāts atļāva. Tad viņš aizgāja un paņēma Viņa miesu. Atnāca arī Nikodēms, kas pirmo reizi pie Jēzus bija gājis naktī. Viņš atnesa ap simts mārciņu mirru un alvejas maisījuma.

Un viņi paņēma Jēzus miesu un sasēja to audeklos kopā ar smaržzālēm, kā tas jūdiem ir ierasts apbedījot.

Bet tajā vietā, kur Viņu piesita krustā, bija dārzs un dārzā – jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts. Tāpēc jūdu Sagatavošanās dienas dēļ viņi tur guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Visi ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar mieramtuvu.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

Lielā ceturtdiena, 2019

Šoreiz raidījumā Ceļš uz Emmausu priesteris Pēteris Skudra sarunājas ar priesteri Paulu Kļaviņu par Jēzus iedibināto Savas klātbūtnes zīmi Euharistiju.

Vēl par šo tēmu vari uzzināt, noskatoties atbilžu un jautājumu video katolis.lv vai lasot Rīgas sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzes mājaslapā.

Visi gavēņa laika ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Citi Ceļš uz Emmausu ieraksti šeit un arhivs.rml.lv.

18.aprīlis. Gavēņa laika 38.diena. Lielā Ceturtdiena

Pārdomām.

Stāstā par Kainu un Ābelu (Rad 4, 9 – 11) redzam, kā greizsirdība Kainu noved līdz vislielākās netaisnības izdarīšanai pret savu brāli. Tas savukārt izraisa to, ka tiek sarautas attiecības starp Kainu un Dievu, kā arī starp Kainu un zemi, no kuras viņš tika padzīts. (..) Nolaidība pienākumos kopt un uzturēt pareizas attiecības ar tuvāko, par kuru man jārūpējas un kurš man jāsargā, izposta manas attiecības pašam ar sevi, ar citiem, ar Dievu un zemi.

(Laudato Si, 70)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai ļauju greizsirdībai un skaudībai ietekmēt attiecības? Vai vainoju otru cilvēku savās neveiksmēs? Kas ir pats labākais, ko no sevis varu dot otram cilvēkam?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Šodien padomāšu par to, kā veidoju savas attiecības ar līdzcilvēkiem.

Dienas Evaņģēlijs.

Kungs, vai tad Tu man mazgāsi kājas? (Jņ 13:6).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Vitālijs Filipenoks.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis

17.aprīlis. Gavēņa laika 37.diena

Pārdomām.

Cilvēce ir dziļi mainījusies, un nemitīgo jaunumu pārbagātība ceļ godā paviršību, kas mūs virza vienā vienīgā virzienā. Kļūst grūti apstāties un atgūt dzīves dziļumu. (..) Nesamierināsimies ar to un nepārstāsim sev jautāt, kāda ir visu lietu jēga un mērķis! Pretējā gadījumā mēs atzītu par likumīgu pašreizējo situāciju un tukšuma aizpildīšanai mums būtu nepieciešami arvien jauni aizstājēji.

(Laudato Si, 113)

Jautājumi sirdsapziņas izmeklēšanai.

Vai esmu ļāvis sevī iemājot noguruma garam, kas ved pie neapmierinātības, cerības un dzīves jēgas zuduma? Ar ko mēģinu aizpildīt savu iekšējo tukšumu un vientulību?

Pamudinājums labākai ikdienai.

Ja jūtos, ka esmu zaudējis dzīves, attiecību dziļumu, tad izdarīšu apņemšanos pēc iespējas apzinātāk un dziļāk izdzīvot „Triduum Paschalis” jeb Trīs svēto dienu liturģiju.

Dienas Evaņģēlijs.

Mans laiks ir tuvu (Mt 26:18).

Dienas Evaņģēlija komentāru šodien sagatavojis priesteris Jānis Meļņikovs.

Priestera katehēze par dienas lasījumiem un citi kalendāra ieraksti klausāmi šeit:

Gavēņa kalendārs 2019

Teksts sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2019. gada aprīlis