Gavēņa kalendārs

Gavēņa kalendārs

By Radio Marija LatvijaEducation
Download on the App Store

Gavēņa kalendārs episodes

  • Piedošana | pr. Andžejs Lapinskis | Gavēņa kalendārs e13 | 09.03.2020, pr.
    Gavēņa 11. diena - PIEDOŠANA
    Evaņģēlijs mums bieži atgādina, ka ļaunu nevar satriekt ar ļaunu, bet gan sējot cerības sēklu un piedošanu, būvējot tiltus. Piedošana nav tikai cēls žests pret otru, tā sākas sevī pašā un maina pastāvošo atmosfēru.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 6, 36-38)
    Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs! Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots! Dodiet, tad arī jums tiks dots: labu, saspaidītu sakratītu un pārpilnīgu mēru jums iedos jūsu klēpī. Jo ar to mēru, ar kādu jūs mērīsiet, jums atmērīs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Amoris Laetitia"
    Šodien zinām, ka, lai spētu otram piedot, vispirms ir jāgūst atbrīvojošā pieredze, kas ir sevis izpratne un spēja piedot pašam sev. Daudzkārt pašu kļūdas vai mīļu cilvēku kritisks skatiens ir licis mums zaudēt mīlestību pret sevi. Un galu galā mēs sākam izvairīties no citiem, bēgt no jūtām, just bailes attiecībās ar cilvēkiem. Tad tajā, ka varam vainot citus, mēs sākam izjust neīstu atvieglojumu. Ir jālūdzas, apcerot savu dzīvesstāstu, ir jāpieņem pašiem sevi, jāprot sadzīvot ar saviem ierobežojumiem un arī jāpiedod sev, lai tāda pati attieksme mums varētu būt pret citiem. (Amoris Laetitia, 107)
    Jautājumi pārdomām
    Ko man nozīmē piedošana?
    Ko es daru, lai piedotu tiem, kas mani ir sāpinājuši?
    Kam šodien es vēlos lūgt piedošanu?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Jēzus identitāte | pr. Ingars Stepkāns | Gavēņa kalendārs e12 | 08.03.2020, sv.
    Gavēņa laika 2. svētdiena - JĒZUS IDENTITĀTE
    Kad cenšamies atklāt savu identitāti, varam ļaut savā sirdī iesakņoties šodien dzirdētajiem vārdiem par Jēzus personību - Dieva mīļotais Dēls. Šo titulu Viņš nepatur tikai sev vienam, bet vēlas, lai mēs katrs piedzīvojam unikālo mīlestību, kādu atklāj Tēva skatiens, kas par savu mīļoto bērnu sauc mūs katru.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 1-9)
    Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un viņa brāli Jāni un aizveda viņus savrup augstā kalnā. Un tur Viņš pārveidojās viņu priekšā. Viņa vaigs iemirdzējās kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Un, lūk, tiem parādījās Mozus un Elijs, kuri sarunājās ar Viņu.
    Bet Pēteris atbildot sacīja Jēzum: “Kungs, mums ir labi šeit būt! Ja vēlies, es uzcelšu šeit trīs teltis: vienu Tev un vienu Mozum, un vienu Elijam.”
    Viņam vēl runājot, lūk, mirdzošs mākonis apēnoja viņus, un no mākoņa, lūk, atskanēja balss: “Šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk. Viņu klausiet!” To dzirdot, mācekļi nokrita uz sava vaiga un ļoti izbijās.
    Bet Jēzus, piegājis un viņus aizskāris, tiem sacīja: “Celieties un nebīstieties!” Un viņi, pacēluši savas acis, vairs nevienu neredzēja, tikai Jēzu.
    Un, kāpjot lejā no kalna, Jēzus viņiem pavēlēja, sacīdams: “Nevienam nestāstiet par redzējumu, iekams Cilvēka Dēls nebūs piecēlies no miroņiem.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Svarīgi apzināties, ka Jēzus bija jauns. Viņš ziedoja dzīvību, kad vēl bija, runājot mūsdienu terminos, jauns pieaugušais. Savu misiju Viņš sāka jaunības spēku briedumā, un tā “uzausa gaisma” (Mt 4:16), sevišķi jau tad, kad Viņš atdeva sevi līdz galam. Šāds noslēgums nebūt nav nejaušība, gluži otrādi, visa Viņa jaunība katrā tās brīdī ir nenovērtējama gatavošanās tam, jo “it viss Jēzus dzīvē ir zīme, kas norāda uz Viņa noslēpumu” un “it visa Kristus dzīve ir pestīšanas noslēpums”. (Christus Vivit)
    Jautājumi pārdomām:
    Kādas ir manas domas pašam par sevi?
    Ko Dievs domā par mani?
    Vai man viegli uzlūkot Dievu kā mīlošu Tēvu?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Mīlestība | Dainis un Baiba Stikuti | Gavēņa kalendārs e11 | 07.03.2020, se.
    Gavēņa 10. diena - MĪLESTĪBA
    Draudzība ir attiecības, kurās nemitīgi nepieciešama piedošana un izlīgšana, jo daudz vieglāk būtu uz pārmetumu reaģēt ar pārmetumu, uz dusmām reaģēt ar dusmām. Jēzus aicinājums vienmēr nāk ar izaicinājumu, un šoreiz tā ir mīlestība draudzības attiecībās.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 43-48)
    Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: “Tev būs mīlēt savu tuvāko un ienīst savu ienaidnieku.”
    Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vajā, lai jūs būtu sava Tēva bērni, kurš ir Debesīs, jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem.
    Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda tad jums pienākas alga? Vai tad arī muitnieki tā nedara?
    Un, ja jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai tad arī pagāni tā nedara?
    Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Draudzība nav gaistošas un pārejošas attiecības, tā ir stabila, noturīga, uzticīga, laikam ejot, tā nobriest. Tā ir pieķeršanās, kas liek mums justies vienotiem, un vienlaicīgi tā ir devīga mīlestība, kas mudina mūs darīt draugam labu. Kaut arī draugi var būt savā starpā ļoti atšķirīgi, tiem vienmēr ir kaut kas kopīgs, kas liek tiem justies tuviem, tie dalās viens ar otru sirsnībā un paļāvībā. (Christus vivit, 152)
    Jautājumi pārdomām
    Cik svarīga man ir draudzība?
    Kas ir lielāki izaicinājumi, ko piedzīvoju, uzturot draudzības attiecības?
    Kā varu mācīties būt mīlošāks un piedodošāks šajās attiecībās?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Taisnīgums | māc. Edgars Mažis | Gavēņa kalendārs e10 | 06.03.2020, pk.
    Gavēņa 9. diena - TAISNĪGUMS
    Taisnīgums ir vērtība lielākajā daļā sabiedrības, nav pieļaujama cita dzīvības atņemšana. Arī šajā gadījumā Jēzus norāda, ka nepietiek tikai ar to, ka nevienu nenogalinām, jo viss sākam ar nespēju un nevēlēšanos kontrolēt savas dusmas. Izlīgums ar līdzcilvēkiem ir pirmais solis ceļā attiecībām ar Dievu.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 20-26)
    Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā.
    Jūs esat dzirdējuši, ka sentēviem ir sacīts: “Tev nebūs nokaut; kas nokauj, tas ir nododams tiesai.” Bet Es jums saku: ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, ir nododams tiesai, bet, kas saka savam brālim: “Nelga!” – ir nododams augstajai tiesai, bet, kas saka: “Bezdievi!” – ir sodāms elles ugunī.
    Tāpēc, ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu un ej, vispirms izlīgsti ar savu brāli un tad nāc upurēt savu dāvanu!
    Steidzies salabt ar savu pretinieku, kamēr jūs esat vēl ceļā, lai pretinieks nenodotu tevi tiesnesim, bet tiesnesis kalpotājam un tevi neiemestu cietumā. Patiesi, Es tev saku: tu neiziesi no turienes, kamēr nebūsi atdevis visu līdz pēdējam grasim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Lūdzu jūs, nepieļaujiet, ka pārmaiņās galveno lomu spēlē citi! Jūs esat tie, kam pieder nākotne! Caur jums pasaulē ienāk nākotne. Lūdzu jūs, spēlējiet šajās pārmaiņās galveno lomu. Turpiniet pārvarēt apātiju, piedāvājot kristīgu atbildi uz sociālajiem un politiskajiem nemieriem, kas parādās dažādās pasaules malās. Lūdzu jūs būt pasaules veidotājiem, ķerties pie darba labākai pasaulei. Dārgie jaunieši, neskatieties, lūdzu, uz dzīvi “no balkona”, iesaistieties tajā. (Christus Vivit, 174)
    Jautājumi pārdomām:
    Kas ir tas, kas manī visbiežāk izraisa dusmas?
    Kā es rīkojos, kad sajūtu sevī dusmas?
    Vai ir kāds, ar ko šajā gavēnī vēlos izlīgt?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Zelta likums | pr. Mārtiņš Klušs | Gavēņa kalendārs e9 | 05.03.2020, ce.
    Gavēņa 8. diena - ZELTA LIKUMS
    Zelta likums jeb pamudinājums darīt citiem to, ko paši vēlamies saņemt, nav raksturīgs tikai kristietībai. Šis princips ir svarīgs visām reliģijām un arī tiem, kuri sevi nesaista ar ticību. Jēzus izaicina mūs uz vēl lielāku uzdevumu - mīlēt otru tā, kā mūs mīl Debesu Tēvs. Tas nozīmē nevērtēt tikai to, kādu labumu paši no tā gūsim, bet gan aktīvi meklēt iespējas pirmajam parādīt mīlestību.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 7, 7-12)
    Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Lūdziet, un jums tiks dots; meklējiet, un jūs atradīsiet; klauvējiet, un jums tiks atvērts! Jo katrs, kas lūdz, saņem; un, kas meklē, tas atrod; un klauvētājam tiek atvērts.
    Vai tad starp jums ir cilvēks, kurš savam dēlam dotu akmeni, kad viņš lūgtu maizi? Vai arī pasniegtu čūsku, kad viņš lūgtu zivi?
    Tātad, ja jūs, kaut arī esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, tad jo vairāk jūsu Tēvs, kas ir Debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz.
    Visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet arī jūs viņiem! Jo tas ir Likums un pravieši.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska uzrunas ASV kongresā 2015. gadā
    Mums jāizvairās no mūsdienās tik bieži sastopama kārdinājuma atmest visu, kas mums šķiet traucējošs. Atcerēsimies zelta likumu - "Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem." (Mt 7, 12) Šis likums norāda mums skaidru virzienu. Izturēsimies pret citiem ar tādu dedzību un līdzjūtību, kādu mēs gribētu piedzīvot paši. Palīdzēsim citiem augt, tāpat kā mēs gribētu lai palīdz mums. Tātad - ja gribam drošību, būsim tie, kas sniedz drošību; ja gribam dzīvību, dosim dzīvību; ja gribam iespējas, tad sniegsim iespējas citiem. Mēraukla, kādu izmantosim attiecībā pret citiem, būs tā pati, kāda savā laikā tiks izmantota pret mums. Zelta likums atgādina arī par mūsu atbildību aizsargāt un aizstāvēt cilvēka dzīvību jebkurā tās attīstības brīdī.
    Jautājumi pārdomām:
    Kā es varētu raksturot savu attieksmi pret līdzcilvēkiem?
    Kādu attieksmi es gribētu piedzīvot no citiem?
    Kas varētu palīdzēt man kļūt laipnākam un mīlošākam savās attiecībās ar citiem?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    6 min
  • Atgriešanās | pr. Kārlis Miķelsons | Gavēņa kalendārs e8 | 04.03.2020, tr.
    Gavēņa 7. diena - ATGRIEŠANĀS
    Mēs vienmēr meklējam zīmes un apstiprinājumus, bet šodien saņemam atgādinājumu, ka Kristus pats ir zīme. Dieva klātbūtne mūsu ikdienā ienes maigus, tomēr pamanāmus atgādinājumus par to, kas Viņš ir un kā varam būt laimīgi, Viņam sekojot un vienmēr izvēloties mīlēt.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 29-32)
    Tajā laikā, ļaudīm pulcējoties kopā, Jēzus sāka runāt: “Šī cilts ir samaitāta cilts. Tā prasa zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā tikai Jonasa zīme. Jo, tāpat kā Jonass bija zīme ninīviešiem, tā Cilvēka Dēls būs šai ciltij.
    Dienvidu ķēniņiene piecelsies tiesā pret šīs cilts vīriem un viņus notiesās, jo viņa gāja no pasaules malas klausīties Salomona gudrību, bet šeit, lūk, ir vairāk nekā Salomons.
    Ninīves vīri piecelsies tiesā pret šo cilti un to notiesās, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem, bet šeit, lūk, ir vairāk nekā Jonass.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Gaudete et Exsultate"
    Reizēm dzīve mūsu priekšā nostāda lielus izaicinājumus. Caur tiem Dievs katru reizi no jauna aicina mūs uz atgriešanos, kas var ļaut Viņa žēlastībai kļūt redzamai mūsu dzīvēs, "lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki" (Ebr 12, 10). (Gaudete et Exsultate)
    Jautājumi pārdomām:
    Cik vērīgs es esmu pret Dieva zīmēm un pamudinājumiem manā ikdienā?
    Ko es uzskatu par orientieriem, lai izprastu Dieva gribu manā dzīvē?
    Kas man varētu palīdzēt vairāk ieklausīties Dieva pamudinājumos?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Lūgšana | pr. Pēteris Skudra | Gavēņa kalendārs e7 | 03.03.2020, ot.
    Gavēņa 6. diena - LŪGŠANA
    Šodien liturģija mums piedāvā lūgšanas modeli, ko māca pats Jēzus. Lūgšanā esam aicināti nostāties Dieva priekšā kā bērni, kas runā ar tēti, kā draugi, kuru starpā nav nekādu noslēpumu. Lūgšanā varam atdot godu Dievam, varam klausīties Viņā, ko Viņš vēlas mums teikt, kā arī izteikt savus lūgumus.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 6, 7-15)
    Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Lūdzoties neesiet daudzrunīgi kā pagāni. Viņi domā, ka savas daudzrunības dēļ tiks uzklausīti. Tāpēc ne­kļūstiet viņiem līdzīgi! Jūsu Tēvs taču zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs Viņu lūdzat.
    Tāpēc lūdzieties tā: “Tēvs mūsu, kas esi Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes! Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna!”
    Ja jūs cilvēkiem piedosiet viņu grēkus, tad Debesu Tēvs piedos arī jums. Bet, ja jūs cilvēkiem ne­piedosiet, tad arī jūsu Tēvs nepiedos jūsu grēkus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Ar draugu runājam, dalāmies pat visslēptākajās lietās. Arī ar Jēzu runājamies. Lūgšana ir izaicinājums un piedzīvojums. Un kāds vēl piedzīvojums! Tā ļauj mums iepazīt Viņu aizvien labāk, iedziļināties Viņā un pieaugt aizvien ciešākā vienībā. Lūgšana ļauj mums izstāstīt Viņam visu, kas ar mums notiek, un paļāvībā nodot sevi Viņa rokās. Tā dāvā mums nenovērtējamas tuvības un mīlestības mirkļus, kad Jēzus ielej mūsos savu dzīvību. Lūdzoties mēs “iesaistām Dievu ‘spēlē’, paveram Viņam telpu, lai Viņš var ienākt, darboties un uzvarēt”. (Christus Vivit, 155)
    Jautājumi pārdomām:
    Kāda ir mana lūgšana?
    Vai es piedzīvoju attiecības ar Dievu kā ar tēti, vai kā ar pakalpojumu sniedzēju?
    Vai mana lūgšana mani ved pie citiem cilvēkiem?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Mīlestības darbi | pr. Renārs Birkovs | Gavēņa kalendārs e6 | 02.03.2020, pr.
    Gavēņa 5. diena - MĪLESTĪBAS DARBI
    Kā bieži tiek uzsvērts, gavēņa augļi saredzami tuvākmīlestībā un mūsu spējā dalīties žēlsirdībā. Ne vienmēr tas no mums pieprasa grandiozus žestus, varam sākt ar mazumiņu - laipnāku skatienu, ieklausīšanos un iedziļināšanos otra perspektīvā, dalīšanos priekā.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 31-46)
    Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kad Cilvēka Dēls atnāks savā diženumā un kopā ar Viņu visi eņģeļi, tad Viņš apsēdīsies savā godības tronī un Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas. Un Viņš nošķirs viņus citu no cita, kā gans nošķir avis no āžiem. Un avis Viņš nostādīs sev pa labai, bet āžus pa kreisai rokai.
    Tad Karalis sacīs tiem, kas būs Viņam pa labai rokai: “Nāciet, mana Tēva svētītie, un ie­man­tojiet Valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! Jo Es biju izsalcis, un jūs man devāt paēst; Es biju izslāpis, un jūs man devāt padzerties; Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt; Es biju kails, un jūs mani apģērbāt; Es biju slims, un jūs mani apraudzījāt; Es biju cietumā, un jūs mani apmeklējāt.”
    Tad taisnīgie Viņam atbildēs, sacīdami: “Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un devuši Tev ēst, vai izslāpušu un devuši Tev dzert? Un kad esam redzējuši Tevi kā svešinieku un uzņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši? Un kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un Tevi apmeklējuši?”
    Un Karalis atbildot viņiem sacīs: “Patiesi, Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no maniem vis­mazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.”
    Tad Viņš sacīs arī tiem, kas būs pa kreisai rokai: “Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! Jo Es biju izsalcis, bet jūs nedevāt man paēst; Es biju izslāpis, bet jūs nedevāt man padzerties; Es biju svešinieks, bet jūs mani neuzņēmāt; Es biju kails, bet jūs mani neapģērbāt; Es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.”
    Tad arī tie Viņam atbildēs, sacīdami: “Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev pakalpojuši?” Tad Viņš tiem atbildēs, sacīdams: “Patiesi, Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši.” Un tie ieies mūžīgās ciešanās, bet taisnīgie – mūžīgajā dzīvē.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Caur jauniešu svētumu Baznīca var atjaunot savu garīgo degsmi un apustulisko enerģiju. Šo daudzo jauniešu nevainojamās dzīves svētuma balzams var dziedināt Baznīcas un pasaules brūces, vedot mūs pie tās mīlestības pilnības, uz kuru vienmēr tiekam aicināti: svētie jaunieši like mums atgriezties pie mūsu pirmās mīlestības (sal. Atkl 2:4). (Christus Vivit) vai Šajā sakarā es vēlētos atgādināt, ka kardināls Francisks Ksavers Nguen Van Tuans, ieslodzīts koncentrācijas nometnē, negribēja, ka dienas paietu tikai, gaidot un cerot uz nākotni. Viņš izvēlējās “izdzīvot pašreizējo brīdi, piepildot to ar mīlestību”, un veids, kā viņš to realizēja, bija: “Es tveru izdevības, kas parādās katru dienu, lai parastas darbības paveiktu neparastā veidā”. Cīnoties par savu sapņu īstenošanu, izdzīvo šodienu pilnībā, veltī to visu mīlestībai un katru tās mirkli piepildi ar mīlestību. Ir taču tiesa, ka šī tavas jaunības diena var būt pēdējā, tāpēc ir vērts izdzīvot to cik vien iespējams aizrautīgi un dziļi. (Christus Vivit)
    Jautājumi pārdomām:
    Kādi mīlestības žesti man ir lielākais izaicinājums?
    Cik viegli man ir patiesi ieklausīties otrā cilvēkā?
    Kā es varu nest prieku vietā, kur atrodos?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    6 min
  • Kārdinājums | pr. Renārs Birkovs | Gavēņa kalendārs e5 | 01.03.2020, sv.
    Gavēņa laika 1. svētdiena - KĀRDINĀJUMS
    Kārdināšana var šķist neierasta tēma, ko pārdomāt svētdienā. Taču šīs dienas Evaņģēlijā ieraugām, ka, sekojot Jēzus piemēram, varam atklāt veidu, kā atteikšanās mūs nevis ierobežo, bet gan ļauj piedzīvot prieku, kad dalāmies mums uzticētajā ar citiem.
    JA ŠODIEN, SVĒTDIENĀ, VĒLIES PĀRDOMĀM VELTĪT ILGĀKU LAIKU,
    SPIED ŠEIT, LAI IZLASĪTU RADIO MARIJA LATVIJA DIREKTORA PR. PĒTERA SKUDRAS RAKSTU.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 1-11)
    Tajā laikā Gars Jēzu aizveda tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, Viņš beigās sajuta izsal­kumu. Un kārdinātājs, pieiedams Viņam, sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Jēzus atbildot sacīja: “Ir rak­stīts: ne no maizes vien dzīvo cilvēks, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.”
    Tad velns Viņu paņēma uz svēto pilsētu, nostādīja svētnīcas jumta pašā galā un Viņam sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties lejup! Ir taču rakstīts: “Saviem eņģeļiem Viņš ir devis pavēli par Tevi, un viņi nesīs Tevi uz rokām, lai nejauši Tu neievainotu savu kāju uz akmens.”” Jēzus viņam atbildēja: “Bet ir arī rakstīts: “Nekārdini Kungu, savu Dievu!””
    Un vēlreiz velns Viņu paņēma līdzi ļoti augstā kalnā un parādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību, un Viņam sacīja: “To visu es Tev došu, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam atbildēja: “Atkāpies, sātan, jo ir rakstīts: “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot!”” Pēc tam velns Viņu atstāja, un, lūk, pienāca eņģeļi un Viņam kalpoja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Tomēr gribu tev arī atgādināt, ka, “dzīvojot atšķirtībā no citiem, mums ir ļoti grūti cīnīties pret savu alkatību, pret sātana un egoistiskās pasaules slazdiem un kārdinājumiem. Šī pavedinošā bombardēšana ir tik intensīva, ka gadījumā, ja esam pārāk vientuļi, mēs varam tai padoties, viegli pazaudējot realitātes sajūtu un iekšējo skaidrību”. Tas vispirmām kārtām attiecas uz jauniešiem, jo, esot kopā, jums piemīt apbrīnojams spēks. Ja kopienas dzīve ir jūs aizrāvusi, jūs esat spējīgi nest lielus upuru citu cilvēku un kopienas labā. Turpretim atšķirtība jūs novājina un dara uzņēmīgus pret vissliktākajiem mūsdienu ļaunumiem. (Christus Vivit, 110)
    Jautājumi pārdomām:
    Kas ir kārdinājumi, ar ko sastopos ikdienā?
    Kāda ir mana identitāte? Kur tā balstās?
    Vai es kā Jēzus sekotājs kalpoju citiem?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem:
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
    5 min
  • Pieņemšana | pr. Rodions Doļa | Gavēņa kalendārs e4 | 29.02.2020, se.
    Gavēņa 4. diena - PIEŅEMŠANA
    Šodien Evaņģēlija fragments runā par brīnumu! Brīnums nav tikai dziedināšanas no slimībām vai eksorcismi, bet arī sirds atgriešanās no grēkiem un sekošana Jēzum. Gavēņa laiks ir iespēja piedzīvot šo brīnumu savā dzīvē - piedzīvot atgriešanos, atzīt patiesību par sevi pazemībā.
    Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 5, 27-32)
    Tajā laikā Jēzus ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, sēžam pie muitas galda un sacīja viņam: “Seko man!” Un tas, atstājis visu, piecēlās un Viņam sekoja.
    Un Levi Jēzum sarīkoja lielu mielastu savā namā. Un tur bija daudz muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdās pie galda.
    Bet farizeji un Rakstu zinātāji kurnēja pret Viņa mācekļiem, sacīdami: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”
    Tad Jēzus atbildot sacīja viņiem: “Veseliem ārsts nav vajadzīgs, bet gan slimiem. Es neesmu nācis aicināt uz atgriešanos taisnīgos, bet gan grēciniekus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
    Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit"
    Ļoti svarīgi ir apcerēt Evaņģēlijā parādīto jauno Jēzu, jo Viņš patiešām ir viens no jums un Viņā varam atpazīt daudzus jaunām sirdīm raksturīgos aspektus. To redzam, piemēram, sekojošās iezīmēs: “Jēzum bija beznosacījumu paļāvība uz Tēvu, Viņš kopa draudzību ar saviem mācekļiem un pat krīzes brīžos palika tai uzticīgs. Viņš parādīja dziļu līdzjūtību attiecībā pret vājajiem, sevišķi jau nabagajiem, slimajiem, grēciniekiem un atstumtajiem." (Christus Vivit, 31)
    Jautājumi pārdomām
    Kā es savā dzīvē sadzirdu Jēzus aicinājumu sekot viņam?
    Vai esmu gatavs redzēt sevi Dieva priekšā pazemībā un patiesībā?
    Ko es tur redzu?
    Priestera katehēze par dienas lasījumiem:
    go.rml.lv/gavenis20
    Citi kalendāra ieraksti:
    go.rml.lv/gk2020
    Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
    Lielais gavēnis, 2020. gada februāris
    7 min

About Gavēņa kalendārs

From the publisher's feed

.