Ilgtspēja Praksē

Ilgtspēja Praksē

By Swedbank LatviaBusiness
Download on the App Store

Ilgtspēja Praksē episodes

  • Saruna ar Andri Vīksnu par to, kā klimata pārmaiņas skar uzņēmumus un sabiedrību | Ilgtspēja Praksē

    Ilgtspēja nav tikai modes vārds - tā ir mūsu nākotne! Šajā "Ilgtspēja praksē" epizodē aicinājām Andri Vīksnu, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu un klimata daļas vadītāju, lai noskaidrotu, kā klimata pārmaiņas ietekmē gan mūsu dzīvesveidu, gan biznesa pasauli.

    Šajā epizodē Andris Vīksna skaidro:

    Kā klimata pārmaiņas jau šobrīd maina mūsu ikdienu un uzņēmējdarbību?

    Kā uzņēmumi un indivīdi var pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt savu ietekmi uz vidi?

    Kā jaunas tehnoloģijas palīdzēs mums radīt zaļāku un ilgtspējīgāku sabiedrību?

    Kā individuālas izvēles var ietekmēt globālas pārmaiņas?

    31 min
  • Kā Swedbank komanda savā ikdienā domā par ilgtspēju | Ilgtspēja Praksē

    Lai gan varētu domāt, ka ilgtspējas jautājumi attiecas uz šauru cilvēku un uzņēmumu loku, tā ieņem tomēr ļoti nozīmīgu lomu arī mūsu ikdienas lēmumos un rīcībā. Tāpēc "Ilgtspēja praksē" kopā ar dažādiem ekspertiem paplašināsim savu redzesloku un kopā mācīsimies, kā dažādus risinājumus pielietot ikdienā un biznesā. Pirmo sarunu sākam ar sevi un savu komandu - sarunā dzirdēsi, kāpēc Swedbank ir svarīgi iekļaut dažādus ilgtspējas jautājumus savā ikdienā un, kā tie pārvēršas reālos darbos gan pašu ikdienā, gan klientiem piedāvātajos risinājumos un pakalpojumos.

    33 min
  • Kas ir un kas nav ilgtspēja? | Swedbank podkāsts Tērējam Gudri
    Podkāsta Tērējam Gudri 18. epizodē centīsimies saprast, kas īsti ir ilgtspēja un kā panākt, lai izpratne par to iesakņotos sabiedrībā?
    2021. gada vasarā Swedbank Baltijas valstīs veica socioloģisku aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājumiem. 85% aptaujāto Latvijā apliecināja, ka viņi ir dzirdējuši jēdzienu ilgtspēja. Salīdzinājumam – Lietuvā tie bija 58%, Igaunijā 92%. Tomēr šī jēdziena izpratne ir virspusēja – iespējams, vārda konstrukcijas mudināti, Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju uztver kā kaut ko, kas ir ilgstošs, stabils, izturīgs, nemainīgs. Šīs sarunas mērķis ir padarīt šo jēdzienu mazāk abstraktu un svešu.
    Sarunā piedalās:
    Elgars Felcis, ilgtspējas pētnieks, LU pasniedzējs
    Uģis Rotbergs, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs
    58 min
  • Kurš stūrē pārmaiņas - cilvēks vai bizness? | Swedbank podkāsts Tērējam Gudri
    Podkāsta Tērējam Gudri 17. epizodē centīsimies saprast, kas ir pārmaiņu galvenais virzītājspēks un ar kādiem pārmaiņu procesiem tiksim pie zemu izmešu ekonomikas?
    Ilgtspējīgi patēriņa paradumi sabiedrībā nespēj iedzīvoties, jo zaļās izvēles nav ērtākās, lētākās un plaši pieejamas. Tādas tās var tapt tikai biznesam uz šo mērķi ilgstoši strādājot, savukārt, uzņēmējam stimuls investēt ir patērētāju pieprasījums un preču, pakalpojumu noiets – kurš turas margināls, jo nav masu pieprasījuma. Apburtais loks! Kam pirmajam jāsper solis, lai to pārlauztu? Šī saruna ir veltīta vistas vai olas dilemmai ilgtspējas jautājumos.
    Sarunā piedalās:
    Ivars Ījabs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas parlamenta deputāts
    Andris Šuvajevs, antropologs, ekonomikas un politikas pētnieks, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs
    57 min
  • Nemīlētās kleitas dzīve pēc šķiršanās - Swedbank podkāsts Tērējam Gudri
    Podkāsta Tērējam Gudri 16. epizodē runājam par to, kā labāk rīkoties ar lieko apģērbu un kā pārvaldīt drēbju skapi tā, lai lieks apģērbs tajā nemaz nerastos?
    Teju katrs reiz ir vēlējies tikt vaļā no nemīlētas kleitas, novalkāta mēteļa vai neērtiem džinsiem. Nereti šie apģērba gabali ir nodzīvojuši garu un vientuļu dzīvi skapja tālākajā plauktā, jo nezinām, ko īsti ar tiem iesākt – ārā mest žēl, taču valkāt arī neizdodas. Godprātīgi būtu dot apģērbam otro iespēju vai vismaz atbrīvoties no tā videi draudzīgā veidā. Sliktākajā variantā – nemīlēto kleitu iestūķēt parastajā atkritumu maisā un izmest pagalma konteinerā. Kā pareizāk šķirties no tā, kas pašiem vairs nav nepieciešams?
    Sarunā piedalās:
    Elīna Kolāte, ilgtspējas eksperte
    Ance Vaivode, jauniete ar ilgtspējīgiem paradumiem
    49 min
  • Lietas, ko es vairāk nepērku - Swedbank podkāsts Tērējam gudri
    Podkāsta Tērējam gudri 15. epizodē Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriāna Kauliņa aicina pārdomāt, cik nepieciešamas ir visas mums piederošās lietas un ar kādiem paradumiem mēs varam šo lietu daudzumu samazināt.
    Ir vairāki argumenti, kas runā par labu dzīvei ar mazāk lietām. Kādam vadošais arguments būs zaļš – katras lietas saražošana prasa resursus. Citam finansiāls – ietaupīta nauda, citam praktisks – ar mantām nepiekrauta dzīves telpa. Un patiešām, ir lietas, pēc kurām vajadzība ir izdomāta nevis īsta, un mēs tīri labi varam dzīvot arī bez tām. Kuras tās ir – atbildes smelsimies ne tikai mūsu, bet arī FaceBook grupas Tērējam gudri dalībnieku pieredzē.
    Sarunā piedalās:
    Marija Sološenko, beziepakojuma veikala Burka dibinātāja
    Elīna Meiere, autore maģistra darbam par zero waste dzīvesveidu Latvijā
    1 hr 3 min
  • Ilgtspējas rokasgrāmata uzņēmējiem
    Šī ir Tērējam Gudri ilgtspējas podkāsta 14.epizode. 13 reizes uz sarunu aicināti dažādu jomu eksperti, lai kopīgi izprastu dažādus ilgtspējas jautājumus. 
    Šoreiz Tērējam Gudri podkāsta ekspertes lomā ir Adriāna Kauliņa, kura ne tikai ir raidieraksta autore, bet arī Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā un kopā ar kolēģiem no privātā, valsts un NVO sektora apkopojusi ilgtspējas jautājumu pamata tēmas vienuviet, izveidojot ilgtspējas rokasgrāmatu uzņēmējiem. 
    Grāmatas mērķis ir palīdzēt izprast ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un tajā apkopota "minimālā programma", kas palīdzēs ne tikai veidojot jaunu biznesu, bet arī uzlabojot jau esošo uzņēmējdarbības veidu ikvienam uzņēmumam Latvijā.
    Epizodē piedalās:Elīna Egle, VA Purpose partnereLiene Lapševska, VA Purpose konsultante
    1 hr 3 min
  • Siltumnīcas stikla siena jeb CO2 un globālā sasilšana
    Zemes atmosfēru veido skābeklis, slāpeklis un citas gāzes. Ogļskābā gāze,metāns, ūdens tvaiki darbojas līdzīgi kā siltumnīcas stikls - tās laiž cauri saules starojumu un aiztur no Zemes virsmas atstaroto siltumu.
     
    Ņemot vērā iedarbības efektu, šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. CO2 (oglekļa dioksīds) veido lielāko daļu no tām un ir primārais globālas sasilšanas un klimata pārmaiņu cēlonis. Tāpēc globāli valda vienprātība, ka oglekļa izmeši ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk un krasāk.Šoreiz Tērējam Gudri podkāstā runājam ar viesiem, kas atgādinās 6.klases dabas mācības saturuun izskaidros arī citas lietas, lai mēs saprastu, kas ar oglekli notiek dabā un kāpēc CO2 no nozīmīga spēlētāja dabas procesos kļūst par arvien nozīmīgāku arī ekonomiskajos un sadzīves lēmumos.
    Sarunā piedalās:
    Jānis Brizga - Dr.geogr., biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs, emisiju mērīšanas rīka NotHot līdzautors
    Kristaps Kovaļevskis, KPMG Baltics vecākais konsultants
    1 hr
  • Gudrās, pasīvās vai gandrīz nulles ēkas - kādas ir iespējas Latvijā? Swedbank podkāsts Tērējam Gudri
    Pēdējā laikā izskan iepriekš ne tik dzirdēta frāze: "gandrīz nulles enerģijas ēka". No 2021.gada visām jaunbūvēm jātiek projektētām kā gandrīz nulles enerģijas ēkām.
    Latvijā pagaidām esot relatīvi maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā. Kāpēc tā?
    Šīs sarunas fokusā ēku energoefektivitāte un soļi, ko varētu spert, lai mūs priecētu niecīgi apkures un elektrības izdevumi, bet ne uz mūsu labsajūtas rēķina.
    Sarunā piedalās:
    Andris Vulāns, SIA “Būvfizika” būvfizikas inženieris
    Edgars Kudurs, ALTUM energoefektivitātes eksperts
    Didzis Solims, TELE2 produktu direktors
    57 min
  • Koplietošanas jeb sadarbošanās ekonomika – kā tā var padarīt manu dzīvi ērtāku?
    Arvien populārāki kļūst dalīšanās ekonomikas risinājumi. Tie maina veidus, kā pārvietojamies, ceļojam, iepērkamies, risinām sadzīves jautājumus, strādājam, aizņemamies naudu un veicam citas lietas.  AirBnB un Uber ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu "koplietošana".
    Sadarbošanās, koplietošana, dalīšanās – tie ir atslēgvārdi šajos patērēšanas modeļos. Viena daļa šo ekonomisko modeļu nozīmē preces vietā pirkt pakalpojumu un neapgrūtināt sevi ar mantas uzturēšanu – piemēram, nevis pirkt savu auto, bet lietot koplietošanas auto vai nevis pirkt urbjmašīnu, lai pieliktu gleznu pie sienas, bet iznomāt to.Cita daļa modeļu palīdz gūt sev papildus ienākumus no sev piederošām mantām – iznomāt dzīvokli tūristiem vai pārdot vairs nevajadzīgās drēbes un mantas. Kopīgais virsmērķis šo risinājumu vidū ir mazināt pasaulē vajadzību pēc mantas un padarīt saražoto lietu izmantošanu pilnvērtīgāku.
    Un jo mazāk mantu, jo labāk ekoloģijai – mazāk patērētu dabas resursu, mazāk atkritumu. Tomēr, lai šādi modeļi iedzīvotos, ar vides ieguvumiem nepietiek, tāpēc šoreiz sarunas fokusā ir cilvēku ieguvumi no šī jaunā patērēšanas pavērsiena.
     
    Epizodē piedalās:
    Līva Jaunozola, platformas Andelemandele dibinātāja un vadītāja
    Māris Avotiņš, transporta koplietošanas uzņēmuma Fiqsy dibinātājs un vadītājs
    Lauris Zvirbulis, mājsaimniecības lietu koplietošanas platformas Sharentic līdzdibinātājs
    1 hr 6 min

About Ilgtspēja Praksē

From the publisher's feed

Lai arī jautājumi par ilgtspēju var šķist attāli, tomēr tie kļūst arvien integrētāki mūsu ikdienas darbībās. Tāpēc šajā Swedbank podkāstā - “Ilgtspēja praksē” - kopā ar nozares ekspertiem šķetināsim…