Ilgtspēja Praksē

Ilgtspējas rādītāju ziņošana un labās prakses ieviešana uzņēmumiem prasa resursus. Laikā, kad liela daļa obligāto prasību atceltas, atsevišķi uzņēmumi vienalga turpina ilgtspējas ceļu.

Par TET pieredzi un izvēli turpināt būt ilgtspējīgam uzņēmumam, saruna ar TET ilgtspējas attīstības direktori Adriānu Kauliņu.

(00:00:00) - Ievads

(00:01:00) - Kāpēc TET turpina ieguldīt ilgtspējā

(00:04:46) - Ilgtspējas ieguvumi uzņēmuma darbiniekiem

(00:05:57) - Ilgtspējas nozīme privātpersonu izvēlē

(00:07:14) - Enerģijas pieejamība un mazā tirgus izaicinājumi

(00:11:00) - Iekārtu apritīgums un nozares riski

(00:13:00) - Iekārtu atkārtota izmantošana un atjaunotā tehnika

(00:16:46) - Ilgtspējas pāreja no modes uz pragmatismu

(00:21:06) - Ziņošanas prasības un ilgtspējas praktiskā vērtība

(00:23:02) - TET datu centra atlikumsiltuma izmantošana

(00:25:04) - Digitālā pratība un sabiedrības kiberdrošība

(00:27:46) - Drošības rīki un cilvēciskais faktors

(00:29:11) - Maksas drošības pakalpojumi un lietošanas ērtums

(00:30:17) - Drošības un lietošanas ērtuma kompromiss

(00:31:14) - Ilgtspējas nākotne un vidusceļa meklējumi

(00:31:58) - Ilgtspējīgi ieradumi ikdienā

Ilgtspējas prasību ievērošana un ziņošana uzņēmējiem bieži vien bija pienākums, nevis brīva izvēle. Tagad, kad prasības mazinājušās, ir uzņēmēji, kas tāpat turpina uzturēt ilgtspējas nozīmi savā dienaskārtībā. Kas liek turpināt šo darbu? Un ko no ilgtspējas prasību ievērošanas sagaidām kā sabiedrība? Saruna kopā ar Pasaules Dabas fonda vadītāju Jāni Rozīti, KPMG ilgtspējas, ESG un korporatīvās pārvaldības eksperti Ilzi Garozu un Swedbank ilgtspējas jomas vadītāju Baltijā Martu Lusti.

Pasaulē videi draudzīgu auto kļūst arvien vairāk, bet skaidrs ka Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā. Daudz palīdzējis valsts finansiālais atbalsts, bet tam izsīkstot rodas jautājumi - vai un kā turpinās attīstīties šī nozare?

Jautājumu daudz, viedokļu daudz, tādēļ šoreiz uz Swedbank Ilgtspējas podkāstu pie Lolitas Stašānes esam aicinājuši 2 ekspertus - Kārli Mendziņu, Latvijas elektroauto biedrības valdes locekli un elektroauto uzlādes tīkla Eleport vadītāju Latvijā, un Paulu Timrotu, televīzijas raidījumu Zebra un Ātruma cilts vadītāju.

00:00 Intro

01:40 Latvijas auto tirgus – kur esam salīdzinājumā ar pasauli

07:32 Kā izvēlēties piemērotu elektroauto

11:20 Vai valstij jāatbalsta elektroauto iegāde

16:10 Atvieglojumi elektroauto – sabiedriskā transporta joslas un bezmaksas stāvvietas

18:05 Uzlādes infrastruktūra Latvijā

22:10 Auto industrijas izaicinājumi elektroauto ražošanā

25:50 Ķīnas elektroauto popularitāte

28:00 Pāreja uz elektroauto – kā un cik ātri

31:00 Plug-in hibrīdais elektroauto kā pārejas risinājums

34:40 Gaisa piesārņojums

35:32 Elektroauto izvēle – ko ņemt vērā

40:58 Elektroauto dzīves cikla beigas

45:02 Kādi faktori būs izšķiroši elektroauto izrāvienam

Kāpēc uzņēmumiem ir nozīmīgi paust savu viedokli, iestāties par vērtībām?

Gatavojoties sarunu festivālam LAMPA, uz sarunu aicinājām festivāla direktori Egitu Prāmu un zvērināto advokātu Matīsu Šķiņķi, lai apspriestu, kāpēc katram uzņēmumam mūsdienu mainīgajā pasaulē ir svarīgi būt drosmīgam, definēt savas vērtības un lepoties ar tām.

Sarunu festivāls LAMPA, kas jau 20. un 21. jūnijā norisināsies Cēsīs, ir kļuvis par brīvu zonu, kurā uzņēmumiem ir iespēja apmainīties ar viedokļiem, runāt drosmīgi un cieņpilni diskutēt.

Tiekamies 20. un 21. jūnijā Cēsīs, sarunu festivālā LAMPA!

Nākotnes pilsētvides veidošana ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem mūsdienu sabiedrībā. Klimata pārmaiņas, urbanizācija un iedzīvotāju paradumu maiņa pilsētām liek domāt par to, kā joprojām būt pievilcīgām.

Kā veidot cilvēkiem un videi draudzīgas pilsētas?

Kā iesaistīt gan sabiedrību, gan uzņēmumus, gan tehnoloģijas, lai rezultātā iegūtu ērtāku un zaļāku dzīvi?

Par to visu klausies sarunā ar pilsētplānotāju un VEFRESH izpilddirektoru, Viesturu Celmiņu.

Šoreiz pie Lolitas Stašānes Swedbank ilgtspējas podkāstā viesojas Agita Baltbārde, CleanR Grupas valdes locekle, ilgtspējas eksperte, Eiropas savienības klimata pakta vēstnese Latvijā.

Aprites ekonomika kļūst arvien svarīgāka tēma un lai gan šķiet, ka par to zinām salīdzinoši maz, viss iekodēts jau mūsu senču paradumos un dzīvesziņā - ratus taisām ziemā, bet ragavas vasarā.

Kā panākt, ka apzināmies atkritumu vērtību un saredzam to kā resursu kā ikdienā, tā biznesā? Kur meklēt reālus, labus praktiskus piemērus?

Šajā epizodē sarunā ar Jāni Brizgu, vides zinātnieku, biedrības “Zaļā brīvība” vadītāju un Rūtu Sniedzi - Kretalovu, botāniķi, Latvijas Dabas fonda eksperti, noskaidrosim, kas ir bioloģiskā daudzveidība un cik apdraudēta tā ir.Sarunā skaidrojam vai varam paļauties uz dabas aizsardzības politiku, vai lielāka ietekme ir vērtību un domāšanas veida izmaiņām kultūras līmenī? Kas motivētu atrast līdzsvaru mijiedarbībā ar dabu? Vai pilsētvidē ir iespējama bioloģiskā daudzveidība? Ko darīt vai nedarīt ikdienā, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību?