Latvijas ūdenstilpēs konkrētu sugu zivis pat vēsās un lietainās vasarās mēdz aiziet bojā it kā skābekļa trūkuma dēļ. Pie mums naftas pārstrādes uzņēmumi drīkst smirdēt uz nebēdu, kokapstrādes giganti nomērdēt lašupes. Vai tie ir atsevišķi gadījumi, vai sistēmiskas problēmas, ar ko galā netiek Valsts vides dienests? Varbūt politisks uzstādījums ekonomikas sildīšanas vārdā izlikties, ka videi nemaz pāri netiek darīts?

Centrs, Purvciems, Maskavas forštate, Imanta un citi Rīgas mikrorajoni – vai katrā no tiem pārkāpumi ir atšķirīgi?

Par pirms trim gadiem notikušo traģēdiju Zolitūdē plašākai sabiedrībai pašlaik atgādina vien apjomīgā krimināllieta, kas tiek iztiesāta jau nepilnu gadu. Šajā laikā krietni mazinājusies gan sabiedrības interese, gan cietušo ticība un vēlme runāt par traģēdiju. Kādus secinājumus pašlaik varam izdarīt, raugoties uz notiekošo tiesā?

Atklājam latgalisko Salnavu, kur dzīve un sadzīve kā ikdienā tā svētku dienās lielākoties pagasta ļaudīm noris vietējā kultūras namā.

Valdība devusi starta šāvienu Rīgas koncertzāles tapšanai sadarbībā ar privātiem investoriem. Tas ir jau trešais mēģinājums trīsdesmit gadu laikā Rīgai tikt pie savas, simfoniskajai mūzikai piemērotas koncertzāles. Izdevīgs darījums vai viduvējs kompromiss?

Kad steidzami jāpalielina budžets valsts aizsardzībai, jāfinansē skolotāju atalgojuma reforma un jāmeklē nauda veselības aprūpei, deputāti iecerējuši 26 miljonus eiro atvēlēt pašu izraudzītiem projektiem. Nauda tiks sporta objektiem reģionos, baznīcām, kā arī kultūrai. Deputāti neaizmirst arī par savām pilsētām, aicinot piešķirt valsts naudu skolu inventāram un bērnu laukumiem.

Pagājušajā ziemā deputāti rosināja likvidēt skolēnu autobusus reģionos, kur tas iespējams, un pārskatīt reisu dublēšanos ar sabiedrisko transportu, tā cerot ietaupīt. No skolēnu pārvadāšanas atteikušās tikai divas pašvaldības. Kāpēc tāda citu pašvaldību pretestība un kāds nākotnē būs pieļaujamais attālums, kas bērnam jāmēro kājām?

Stāsts par maizi kara laukā – par īsto un simbolisko, par fizisko un arī garīgo, par to, kas ar to saistās, bez kuras karavīrs īsti nav cīnītājs un kas var izšķirt kaujas un uzvaras, gan vēsturiskās, gan personiskās.

Latvijā šobrīd kopumā jaunsargos iesaistījušies vairāk nekā septiņi tūkstoši jauniešu. Tomēr šim skaitam jābūt lielākam, par to liecina Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas  jaunsardzes kustības stiprināšanai un attīstīšanai. Latvijā tuvāko gadu laikā gan jaunsargu, gan to instruktoru skaitu paredzēts palielināt.

Lai gan lāgā vēl neesam sākuši apgūt Eiropas Savienības šī pārskata perioda līdzekļus, no vairākām amatpersonām un uzņēmējiem jau ir izskanējušas bažas, ka nākamajā periodā, kas sāksies pēc 2020. gada, Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjoms var sarukt.