Vai mēs vēlamies, lai datus par mūsu veselību iekļauj vienotā elektroniskā jeb e-veselības sistēmā, to valsts iestādes neprasa – mūsu medicīnas dati pamazām tur tiks uzkrāti. Pagaidām nesen atvērtajā portālā datu ir maz, bet pēc mēneša būs vairāk, un no nākamā gada vidus paredzēts, ka jau krietni daudz.

Jau mēnesi turpinās lašveidīgo zivju ieguves aizlieguma jeb saudzēšanas laiks, jo laši, taimiņi un strauta foreles pret straumi dodas straujākajās upēs un meklē labākās nārsta vietas. Tomēr Latvijā ir virkne ūdenstilpju, ko par lašupēm sauc vairs tikai atmiņās.

Par pēdējo gadu desmitu problēmu visā pasaulē kļūst bērnu veselība, jeb slimošanas biežums un slimību smagums. Skaudro statistiku atklāj skolu sporta stundu apmeklējums.

20. oktobrī Eiropas Savienības valstu premjeri un prezidenti sanāks kopā Briselē, lai apspriestu, kā turpmāk būvēt attiecības ar Krieviju. Sākotnēji šādu sarunu ierosināja tās valstis, kas vēlas atcelt vai mīkstināt esošās Eiropas sankcijas pret Krieviju.Tomēr pēdējā laika notikumi Sīrijā, kas izraisīja jaunu saspīlējuma vilni starp Rietumiem un Krieviju, lika pārskatīt šos plānus.

Lai pašvaldības savlaicīgi sagatavotos nodokļa administrēšanai, lēmumi par to, kāda tad izskatīsies nekustamā īpašuma nodokļa sistēma pēc 2018. gada 1. janvāra, ir jāpieņem līdz nākamā gada Jāņiem, tas ir, laikā, kad iespaidu uz diskusiju saturu un formu neizbēgami atstās pašvaldību vēlēšanu gaisotne. Nav gluži tā, ka pie reformas netiktu strādāts. Finanšu ministrija ir izstrādājusi sešus dažādus reformu variantus.

Pērn piena ražotājiem piederošās pārstrādes rūpnīcas SIA “Latvijas piens” vislielākais kapitāla daļu īpašnieks – Trikātas kooperatīvs tika pasludināts par maksātnespējīgu. Šodien ražotnes lielākā daļa pieder graudu kooperatīvam. Paši piena zemnieki atzīst, ka kooperācija šajā sektorā līdz šim tomēr izgāzusies.

Pagājuši 25 gadi kopš nepilsoņa statusa ieviešanas Latvijā.

Turpinām stāstīt par veselības nozari. Naudas būs vairāk, bet nav zināms, cik un kam.  Kas īsti stāv aiz solījumiem palielināt veselības nozares budžetu un pagaidām neveiksmīgiem mēģinājumiem īstenot sen gaidītās reformas un ieviest caurspīdīgumu budžeta tēriņos.

Jau pēc divām dienām nākamā gada budžeta portfelis ceļos uz Saeimu, mediķu protestu un „zaļās nāves” pavadīts. Veselības budžets ir vispretrunīgāk vērtētais, jo tam piešķirta liela nauda, bet skaidrības par gaidāmajām reformām nav.

Vācija tiek dēvēta par Eiropas ekonomikas motoru, “eksporta lielmeistaru” un “paraugu, no kura mācīties”. Un nereti arī tiek nosodīta, saucot to par “hegemonu” jeb valsti, kura egoistiski izmanto savas priekšrocības eirozonā, iedzenot parādos Eiropas dienvidus. Kas ir Vācijas veiksmes stāsta pamatā? Un varbūt tik liels eksports patiesībā ir bīstams?