Latvijā tūkstošiem amatiermākslinieku dzied, dejo, koklē un spēlē teātri. Pirmām kārtām, viņi to dara sava prieka pēc. Pašvaldības viņus atbalsta pēc principa, cik katrs vietējai varai spēj izpatikt. Tikmēr valstij tajā visā ir pavisam savtīga vēlme – saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu.

Sabiedriskās apspriešanas valstij un pašvaldībām jāorganizē tā, lai, plānojot teritoriālās izmaiņas, ņemtu vērā sabiedrības ieteikumus. Diemžēl prakse rāda, ka sabiedriskās diskusijas tiek organizētas vien formāli un pirms vairākiem gadiem izvēlētais veids, kā sasniegt potenciālo mērķauditoriju, nav īpaši veiksmīgs.

Nosakot kritisko brīdi, kad bērnu jāizņem no ģimenes, bārtiņtiesas vadās pēc risku izvērtēšanas kritērijiem. Tomēr joprojām iestādēm ir atšķirīga izpratne, kad bērns vēl var palikt mājās un kad jau tas kļūst viņam nedroši.

No 810 miljonu eiro budžeta Rīga investīcijām paredz sešus procentus; lauvastiesa naudas tiks "apēsta". Nākamā gadā Rīgas maks būs par 54 miljoniem eiro biezāks nekā šogad. Tomēr arvien lielākā daļa naudas tiks notiesāta tūlītējām vajadzībām.

Embargo skartie ar Krieviju vairs nerēķinās, bet jaunu tirgu iekarošana visiem Latvijas uzņēmumiem nav viegls darbs – problēmas sagādā gan pasaules ekonomikas attīstības lēnais temps, gan Eiropas Savienības prasības uzņēmēju atbalstam, gan politiskās vētras.

Beļģiju, vienā no galvaspilsētas Briseles centram tuvu esošajiem reģioniem, Molenbēkā, mituši vairāki no Parīzes terora akta īstenotājiem un plānotājiem. Molenbēka pēdējā laikā daudziem likusi uzdot jautājumu, kā tas ir bijis iespējams, ka Eiropas centrā, tik tuvu varas acīm netraucēti stiprinās džihādistu tīkls.

Turpinājums Ivo Leitāna rudenī iesāktajam stāstam par pagaidām vēl valdošās partijas „Vienotība” tiesvedībām saistībā ar 12. Saeimas vēlēšanām.

Nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā diviem grādiem. Tas ir centrālais mērķis Parīzē notiekošajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei. Jau otro nedēļu politiķi, eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas pasaules ir sapulcējušies Francijas galvaspilsētā, lai panāktu vienošanos par klimata pārmaiņu novēršanu.

Par robežkontroles pasākumu pastiprināšanu galvenokārt tiek runāts saistībā ar bēgļu krīzi un terorisma apkarošanu, gandrīz nemaz nepieminot, ka atvērtās robežas savās interesēs nekavējas izmantot arī noziedznieki.

Milzīgas patvēruma meklētāju un migrantu plūsmas ir aizsniegušās arī līdz pašiem Eiropas ziemeļiem - Somijā šogad patvērumu lūguši 30 tūkstoši cilvēku, daudzkārt vairāk nekā ierasts. Valdība novembrī paziņoja, ka Somija saņem „Eiropā ceturto lielāko skaitu patvēruma meklētāju uz vienu iedzīvotāju”.