Jelgavā iecerēts būvēt jaunu tiltu pār Lielupi. Galvenais ieguvums būtu ērtā piekļuve postā ejošajam Jelgavas lidlaukam, ko nākotnē dome redz kā milzīgu rūpniecības rajonu. Daudzmiljonu plānam gan ir vismaz pāris šķēršļu.

Simt gadu pēc uzcelšanas pirmo lielo rekonstrukciju piedzīvojis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tā atjaunošana ilga divarpus gadus un izmaksāja gandrīz 30 miljonus eiro. Pēdējā laikā daudz runāts par vērienīgajiem būvdarbiem, bet ēnā palikusi pašas muzeja ēkas raibā vēsture.

Pēdējos divos gados Latvijā nodibinātas trīs jaunas vecāku kustības, kas, kā pašas uzsver - iestājas par ģimenes vērtībām. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” izpētījis, kas ir šie tikumības aizstāvji un no kurienes smeļas informāciju. Centrs secināja, ka vairākiem vēstījumiem „kājas aug” no Krievijas.

Elektroenerģijas tirgus būtiskākās pārmaiņas piedzīvoja jau gada sākumā, kad tika pārtraukta elektroenerģijas tirgus cenu regulēšana. Ekspertu vērtējumā – elektrības tirgus attīstība nebūt vēl nav beigusies. Tomēr, vai valsts īstenotā politika neradīs šķēršļus tirgus attīstībai?

Līdz 2020. gadam Labklājības ministrija plāno sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošināt vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem ar garīgās veselības traucējumiem pašvaldībās.

Pašvaldību oficiālos informatīvos izdevumus pašas domes lepni sauc par avīzēm un laikrakstiem. Pašvaldību savienība pēdējā laikā skaļā kampaņā aizstāv pašvaldību oficiozus, jo neuzskata, ka par nodokļu naudu tiek drukāti rupori varas propagandai, iznīdējot neatkarīgus medijus, kas pieskata varu.

Pāris kilometrus pirms Austrijas-Vācijas robežpārejas, Minhenes Bundesštrāses malā atrodas ēku komplekss, kuru vietējie senāk pazina kā ceļu remonta dienesta tehnikas bāzi. Nu jau vairākas nedēļas šajā teritorijā dzīvo cilvēki. Tie ir bēgļi, kuri no Slovēnijas caur Austriju dodas uz Vāciju. Jeb, kā viņus dēvē Austrijas iestādes -“tranzīta bēgļi”.

“Ja es varētu atgriezties pagātnē un satikt sevi pusaudža vecumā, es skaļi uzbļautu – ko tu ar sevi dari!” tā saka rīdzinieks Aleksandrs. Jau pusaudža vecumā viņa svars pārsniedza 200 kilogramu

Radikālais grupējums „Islāma valsts” ir līdzīgs sektai, kas gatavojas pasaules galam. Tas ir ideoloģisks grupējums, un pret to jācīnās ar attiecīgiem ieročiem. Tā Latvijas Radio norādīja Tuvo Austrumu eksperti, brīdinot, ka cīņa prasīs ilgu laiku.

Motivācijas trūkums, garlaicīgas mācības, nabadzība un ģimenes dzīves sākšana ir galvenie iemesli, kādēļ skolēni pamet mācības. Aptuveni katrs desmitais skolēns līdz vidusskolas atestātam tā arī nespēj aizsniegties. Daļa izstājas jau pirms 9. klases beigšanas, kaut gan pamatizglītība Latvijā ir obligāta.