KĀ ES - podkāsts normāliem cilvēkiem

Vasara beigusies, lai dzīvo vasara! Vai Tu jau biji vasaras galvaspilsētā Pāvilostā, vai Tev jau mati ceļas stāvus no visiem miljardtriljons pasākumiem, kuros šovasar jābūt, vai Tavs to do lists Tevi drīz piebeigs ātrāk kā tveice?Iznīdējam pesimismu sevī, bet pirms to darām - vajag izravēt un paskatīties, no kā tas sastāv, tāpēc es un jūs - atzīstamies, kas mums besī. Šajā epizodē Kultūras sūklī par Intara Busuļa un Abonementa orķestra koncertu Dzintaros ( protams, pāris normāli ieteikumi auditorijas un sastāva atjaunināšanai). Tālāk - kāpēc es negribu atgriezties pagātnē jeb Seņkova “Bolderāja” Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī ( Justīne Kļava ir ģēnijs). Protams, arī vasaras obligātās literatūras saraksts - Ingas Grencbergas “Selīna, kā Tev klājas” un Kirila Eča “Te nu bija tā vasariņa” - ar komentāriem, kuri būtu katram normālam cilvēkam. Priekā un palieciet normāli!

Vasara tikai iesilst un es arī. Tāpēc īsi par svarīgo - kur sastapt mīlestību un kur to nemeklēt jeb “KĀ ES vasaras romāns”, KĀ ES esmu dārzniece jeb kā vienreiz ieliekot rokas zemē, kā atvarā ieraujies jau ar 230 stādiem savas karjeras pirmajā sezonā, Kultūras sūklī par mūziku un diviem lieliskiem albumiem šai vasarai- MAAR MAAR "Pusmūža krīze" un Carnival Youth "Labākā doma pasaulē". Kā arī, ļoti būtiski - tu neskaities, ja tev nav heiteru - kā es tiku pie pirmajiem un kā vispār tādus iegūt un kāpēc viņi ir vajadzīgi. Baudiet, draugi un esam normāli.

KĀ ES atgriežos pie jums? Vienkārši, kā normāls cilvēks, jo arī vasarās ir pirmdienas! Otrās sezonas pirmā epizode nāk, pateicoties diviem lieliskiem sadarbības partneriem - Bigbank un MySkin! Šajā epizodē KĀ ES Kultūras sūklī par Filipa Šmita izstādi, kāpēc obligāti jāaiziet uz "Veldzes" kvartālu Matīsa ielā, divām izrādēm, kas jāliek “Must” sarakstā - Gerda Lapoškas Indrāni JRT un Valtera Sīļa iestudēto Matīsa Gricmaņa “Rīkojums Nr.2” Dailes teātrī, kā arī kārtīgu vasaras romānu - Leldes Kovaļovas “Stalkere”. KĀ ES Kūrortā par to, kā tad normāli baudīt kūrorta dzīvi un kas Corfu ir labāk/ sliktāk, nekā pie mums? KĀ ES mācos naudu par to, cik daudz naudas Latvijā ir privātpersonu kontos un kāpēc latvietis vidēji izmanto tikai 1,5 banku, jeb tur vēžus vienā klulītē ( varbūt vērts apsvērt bezmaksas bankas kontu, ar bezmaksas karti un vēl 2% peļņu gadā no sava konta atlikuma BigBank?). Tikai viela pārdomām, un iekļauta #reklamaKĀ ES mācos runāt kā vaig - aplūkojam, kas ir lecskaps, bendārzs, driķers, gružkast, knausis un kas tik vēl ne, jeb ielūkojamies Kurzemes apvidvārdos, kas bagātina mūsu valodu un piešķir smeķi mūsu vasaras ceļojumiem tepat pa Latviju un mīļo Kurzemi! NU, būs normāli? Komentē, citādāk nav normāli tikai skatīties un nelaikot un nekomentēt.

Šajā epizodē runāju par to, kā integrēties jaunās dzīvesvietās un es esmu speciāliste, ne tāpēc, ka esmu dzīvojusi ilgāk par pusgādu/ gadu vairāk nekā četrās valstīs, ne tāpēc, ka mācēju no Bolderājas integrēties Ķekavā un tad Rīgā, bet tāpēc, ka pavisam nesen atkal integrējos un beidzot to "saliku pa plauktiem". Kultūras sūklī šoreiz par Matīsa Budovska iestudēto "Rītausmu vakaros" Liepājas teātrī, bet pirmā sezona noslēdzas... ar kaut ko tik bezjēdzīgu kā horoskopi. Jo ja kaut kam ir nozīme tad tas ir Tavs horoskops - teica neviens nekad, vai varbūt Mezopotāmijā tomēr pirms 4000- 5000 gadu tam bija svars. Un es esmu skorpions un šīs ir sezonas beigas.

Pateicībā par brīvu un saulainu Latviju devītajā epizodē "KĀ ES" par to, ko mēs darām un nedarām par brīvu un ko mums lūdz darīt, uzsūcot kultūru izvēlos runāt par diviem pārdzīvojumiem - grāmatu vieglā valodā par naudu un sarežģīto Harolda Pintera "Nodevību", kas piedzīvojusi piemizrādi Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī. Atsloedzei jeb normālo cilvēku īstajai dzīvei - vienkāršs zoo apskats ar plusiem un mīnusiem, pēc piedzīvotā. Citrreiz būtu normālam ir tikai normāli. Palieciet tādi arī maijā! Paldies par make up - Marisai Vipulei

Šajā epizodē nevarēju noturēties beidzot nepadalīties ar visu laiku labākajām bulciņu vietām. Nu vismaz četrām. Ļoti reģionāls piesitiens, brīdinu! Ir gan par Kukul Engurē un Tukumā, gan par Bitīti Jūrmalā, gan Siguldas Eklēri, gan Kūkotavu Tērbatas ielā un Mīklu Dzirnavu ielā, Rīgā. Kā saka, plaša profila un diapazona bulciņu baudītājas ieteikumi. Protams, pieķeros vienam no latviešu nacionālajiem sporta veidiem - citu cilvēku problēmu risināšanai, iesakot tikai galēji nejēdzīgus ( bet varbūt tomēr.. ) risinājumus. Kā arī, neko nevar padarīt - atmiņu virpulis vienmēr liek salīdzināt, kā bija toreiz un atskārst, kā ir tagad. Varbūt nav ne labāk, ne sliktāk, viss ir citādāk.

Šoreiz ejam pa vieglo, it kā iepriekš būtu bijis smagais? Mani uztrauc mūsu valoda, anglicismu birums un mati ceļas stāvus, kad jaunieši runā - man ir pienācis vecums, jo no sirds "manā laikā tā nebija". Ar jauno paaudzi jāmācās kā runāt tā saprasties, tāpēc es ņemu grožus savās rokās un palīdzēšu arī jums noorientēties. Kultūras sūklī slavinu Viestura Kairiša režisēto "Pirmavotu" Dailes teātrī un solu balvas, kā arī dodu dažus padomus, kā un kad lasīt dzeju, ielūkojoties šī gada LALIGABAS nominantu sarakstā. Priešālasīšana arī draud klausoties šo epizodi. Noslēgumā pilnīgi lieki, tāpat kā jebkurā žurnālā - anekdotes, ko apguvu Threads, ierakstot, ka esmu no tiem, kas ne mūžam nevienu normālu anekdoti neatceras. Kur nu normālu - tā ka vienkārši nevienu!Lai normāla nedēļa jums!P.s. Ja Tu esi kaut cik normāls, Tu mani nepametīsi bez īkšķīša, sirsniņas vai normāla komentāra!

PIRMDIENA? TĀ TU? KĀ ES 6 EP ir klāt! Šoreiz dažas ainiņas no influenceru dzīves ( kurš gan negrib tur ielīst?), "Kultūras sūklī" par Dirty Deal Teatro "Alfām" un Zuzeum abām izstādēm ( Bravo Roberts Rurans! ), būs arī sākamvārdu vācelīte jeb laiks runāt stilīgi savā starpā, nevis izmantojot anglicismus, rupjības, bet vienkārši zināmus, seksīgus un normālus latviešu sakāmvārdus! Lai viss normāli jums arī šonedēļ, Kristīne Stakena jeb Kā eS

Šajā Lieldienu svētku nedēļā gribējās izvilkt esenci.. no sevis un nācās secināt, ka uz pleciem ir pārāk daudz "Jā" -dara, -būt, -paspēj, -piedzīvo, -redz.. nu neko, atliek noskurināties un pieņemt, ka arī labo jeb kultūru ir iespējams pārdozēt. Šajā nedēļā "Kultūras sūklī" par Liepājas teātra "Latviešu raķetēm" un Jaunā Rīgas teātra "Donu Kihotu"- divām izrādēm, kuras mani jau pusotru nedēļu tur savas ietekmes gūstā un turpina iespaidot. Izveidoju arī sarakstiņu, kā tad ir jāiet uz teātri, uz kuru iet, ko ņemt vērā, kā aprēķināt, kurā rindā stāvēt, kur nestāvēt un kad vīrietim uz teātri labāk neiet?Kā arī pameklēju jūsu normālības meklējumus Threads pasaulē. Es ceru, ka šajās brīvdienās atguvāties no vāveres riteņa un esat spējuši rast mieriņu jaunam darba cēlienam! Esi normāls - komentē, dalies un dzīvo sveiks un vesels!Kristīne

"Toreiz un tagad" turpina mirkt nostalģijā, kas šoreiz plūst no jūsu puses caur Threads un Instagram komentāriem. Kultūras sūklī šoreiz trīs dažādi notikumi katrs savā žanrā: "Precēto sieviešu grēk( sūdzes), rež. Rēzija Kalniņa kultūrtelpā Oratorio, Runcis Zābakos, rež. M. Meijers Dailes teātrī un Disko Roze Mūzikas namā Daile. Epizodi noslēgsim ar vissliktākajiem un ierastākajiem latviešu mierinājumiem. Es mierinu jūs - šī ir visu laiku īsākā "KĀ ES" epizode, bet ar, iespējams, vislabāko mācību. Komentē, piedalies, dalies un dzīvo normāli!