KĀ ES - podkāsts normāliem cilvēkiem

Aizvadītā nedēļa, tāpat kā jebkura cita normāla nedēļa, bija ar saviem kalniņiem augšup un lejup, bet, kā man parasti patīk domāt- kultūra var izglābt visu. Tāpēc šoreiz labdien visiem, izņemot tos, kas akceptēs slepkavbrālēna piedalīšanos Venēcijas biennālē, “sēžot pie viena galdiņa” ar jaunu T – kreklu, kas nu parādīs visu un visi visu sapratīs. Šoreiz nebūs labdien no manis. Šajā epizodē par profesionālām draudzībām un savstarpēju iespējošanos. Pieminu gan Martas Grigales jauno plati “Wrong woman. According to the rule book”, gan @pieturzimes valodas klubu un ieguvumus, gan randiņus, kas iedvesmo – šoreiz ar mākslas zinātnieci Elīnu Sproģi devāmies uz izstādēm mākslas galerijā “Asni” un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kuram man ir abonements ( un Tev arī tāds var būt) – tur šobrīd divas izcilas un viena, varbūt, mazāk manai gaumei atbilstoša izstāde. Noteikti ejiet randiņos ar draugiem, ģimenēm – muzejs ir brīnišķīga pasaule, ko piedzīvot. Pieminu arī Pifu Leļļu teātrī,jo kurš nav redzējis Pifu? Ir arī daži primitīvi ieteikumi no manis tiem, kam vispār “nav pa ceļam” ar mākslas galerijām vai muzejiem, jo comon, visi neiet uz muzejiem. Es dažu labu velku aiz matiem.. un dažu nekad tā arī neiazvelku, bet tagad tiem, kas neaizvelkami ir izcils burkāns – izstāde “Ielu maldos” LNMM 4. un 5. stāvā. Un! Pilnīgi episks un godīgs Rīgas jaunāko brasēriju apskats- nesakiet, ka neesat pamanījuši, ka tagad visas vietas ir brasērijas, ne resotorāni, ne kafejnīcas, ne vēl kas – brasērijas. Kas tie ir par zvēriem? Pastāstīšu! Es aplūkoju un iedevu godīgu ieskatu tajās, kur esmu bijusi sākot no šī gada janvāra – Madame Mei, Gut Food, Maijas brasērija un Better Bread jaunā brokastu vieta Rūpniecības ielā. Pati maksāju – pati liku mutītē – pati godīgi visu izstāstīšu. Lai forša klausīšanās un lūdzu, lūdzu pieglabā, komentē!!!! – man tas ļoti daudz nozīmē un iespējo arī šī podkāsta dzīvotgribu!Sirsnībā, Kristīne ( šoreiz bez sēru lakatiņa).

"KĀ ES" šajā nedēļā turpina ar “Kultūras sūkli”, jo kultūra izglābs pasauli, dzīvi vai vismaz šodienu, būs arī “Toreiz un Tagad”, kā arī “Kā Es risina problēmas” - labprāt nodarbošos ar vienu no mīļākajiem daudzu cilvēku sporta veidiem - risināšu citu problēmas, lai nav jārisina savējās. Skatiet ar smaidu, esiet veseli un lai izdevusies nedēļa!"Kultūras sūklī” šoreiz:Brazīliešu rakstnieces Klarisas Lispektores “Dzīvais ūdens” - https://www.janisroze.lv/en/books/fic...Zanes Zustas “Precēto sieviešu ( grēk) sūdzes” - https://www.zvaigzne.lv/603616-precet...Tās nule kā iestudētas arī kultūras telpā “Oratorio” ( rež. Rēzija Kalniņa), tas vēl manā plānā - https://www.bilesuparadize.lv/lv/even...Režisora Matīsa Budovska iestudētais izcilais “Ods” Latvijas Nacionālajā teātrī - https://teatris.lv/izrade/ods/ Komentē, piedalies un lai viss normāli! KS

Šī ir pirmā Kristīnes Stakenas: "Kā eS" epizode, kurā noskaidrosi, kādam ir jābūt normālam cilvēkam, kāpēc pasaule nav godīga un kā tas izpaužas, būs arī "Kultūras sūklis", kurā šoriez par Dailes teātra izrādi "Sapņu novele", Valmieras drāmas teātra "Burvju kalnu" un Dž.Dž.Džilindžera perfektajiem. Normāls podkāsts, kurā nekas nav jāuztver kā balta patiesība, neviens nemāca dzīvot, neviens nevienu neintervē. Šis ir podkāsts, kuru bija pelnījuši visi normālie cilvēki un bez kura varēja iztikt. Vai arī nē.. Jo tagad beidzot ir jēga gaidīt pirmdienas, jo beidzot būs kaut kas normāls, ko paklausīties. Ierakstīts: pie manis Fons: aizkari un palmaPriekšplāns: esMontāža: realpaulzySkaņa: vēl top Vizuālā identitāte: Helēna Vernere Lietas, ko minu podkāstā: Sapņu novele Dailes teātrī:https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/20... Burvju kalns Valmieras teātrī: https://valmierasteatris.lv/izrade/burvju-...Perfektiehttps://www.forumcinemas.lv/event/304657/t...Tā meitene, kura māk instagram salikt ziņas vienā teikumā pa visu nedēļu: https://www.instagram.com/brazhe.inese/

Aptuveni mēnesi pirms pirmās podkāsta "Kā eS" epizodes nāk pirms- pirmā epizode. Tādas, iespējams, būs vairākas. Kuru gan interesē izskaistinātas studijas, gaismas, lēkājoši burti, efekti?Daudzus! Mani vairs nē.

Tāpēc šodien gan ierakstīju, gan atradu kā publicēt pirmo sēriju, jo mani interesē tā pirmatējā - jēlā / negatavā sajūta, kad viss nav aprēķināts. Kamēr neviens nav izteicis savu viedokli, kamēr neviens nav pateicis "man to vajag", kamēr Tu neesi publicējis to rūpīgi apstrādāto bildi, izstrādājis konceptu līdz perfekcijai, piesaistījis atbalstītājus, sponsorus un palūdzis visiem ar to dalīties, kamēr Tu esi Tu pats.

Mani interesē cilvēki - tādi īsti, pirmatnēji- viņi paši, kā ir un vispār šī ir pirmā reize 10 un vairāk gadu laikā, kad caur līgumu vai kā citādi nevienam nepiederu un varu būt pati sev, kāda esmu - Kā eS. Neizskaistināta, īsta. Varbūt tas ir mans TAS?