Viņi ir noziedznieki, kādēļ par viņiem ir jāraksta? Vai viņu teiktajam maz var ticēt? Vai jūs meklējat attaisnojumu viņu noziegumiem? Tie ir daži jautājumi, kas nereti seko publikācijām, kuru centrā ir notiesātie. Un patiešām – kāpēc žurnālisti par viņiem raksta un stāsta? Vai tas būtu nepieciešams klikšķu medībām vai arī, lai līdzētu tikt klāt kādam samilzušam augonim sociālajā un tiesību laukā?

Raidījumā Mediju anatomija saruna Latvijas Radio raidījuma Atvērtie faili žurnālisti Lindu Spundiņu.

Viņa pirms vairāk nekā diviem gadiem veidoja sešu raidījumu sēriju „Cietuma ēnā” un arī šobrīd nāk klajā ar raidījumu sēriju „Aizēnotie motīvi”, kurā stāsta par cilvēkiem, kuri izdarījuši noziegumus.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas Mediju ētikas padomes pārstāve, raidījuma “Kas notiek Latvijā” redaktore Zane Mače vaicāta par pamatprincipiem, kuri jāievēro šajā žurnālistikas žanrā, kā pašu pirmo uzsver – cietuma stāsti nav domāti izklaidei.