Kā žurnālisti pieņem lēmumus, par ko stāstīt? Kā stāstīt? Cik daudz pozitīvā, cik negatīvā rādīt pirms vēlēšanām? Žurnālisti nereti saņem pārmetumus par neobjektivitāti, īpaši jau, ja rakstītais nav sakritis ar lasītāja uzskatiem. Bet, vai uzticēšanos medijiem var stiprināt atklātība – kā tad redakcijas strādā? To skaidrojam Mediju anatomijā sarunā ar "Re:Baltica" redaktori Sanitu Jembergu.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām uzsācis rīkot atklātas redakcijas sapulces, lai cilvēki var redzēt, kā tiek izvēlēti temati un arī padalītos ar kādu sev zināmu informāciju. "Re:Baltica" šāda mijiedarbība ar sabiedrību nav pavisam jauna lieta, jo jau pērn tā kopā ar neatkarīgo Daugavpils mediju "Chayka.lv" pilsētā nedēļas garumā atvēra mobilo redakciju. Tagad pirms vēlēšanām atvērtās sapulces bijušas Daugavpilī, Rīgā, būs arī Rēzeknē.

„Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Šādiem vārdiem nevainīguma prezumpcija ir iestrādāta mūsu valsts pamatlikumā. Bet kā nevainīguma prezumpcija ietekmē žurnālistiku un sabiedrības tiesības zināt – īpaši, ja noziegumi saistās ar sabiedrībā nozīmīgām personām – amatpersonām vai politiķiem? To skaidrojam Mediju anatomijā.

Medijiem nereti nākas ziņot gan par gluži ikdienišķiem, gan smagiem un īpaši smagiem noziegumiem. Tā var būt  vardarbība un var būt arī korupcija, un daudzos gadījumos šie notikumi ir sabiedrībai nozīmīgi. Bet cik daudz žurnālists drīkst atklāt un kā stāstīt, lai ievērotu nevainīguma prezumpcijas principus? Un vienlaikus, lai sabiedrībai svarīga informācija nepaliktu aizkadrā. Par to diskutējam ar Latvijas Mediju ētikas padomes pārstāvi, emeritēto Latvijas Universitātes profesori Skaidrīti Lasmani un Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Lauru Lapiņu.

Šajā reizē Mediju anatomijā iedziļināmies sarežģītajā mediju pārņemšanas fenomenā, kas kļūst arvien aktuālāks mūsdienu pasaulē. Valdības, bagāti indivīdi un pat tehnoloģiju giganti ietekmē mediju vidi, bet kā tas ietekmē mūsu spēju saņemt objektīvu informāciju?

Varšavas Universitātes pētnieks, asociētais profesors Mihals Glovackis ir piedalījies plašā pētījumā par mediju sagrābšanu Eiropā. Par secinājumiem arī saruna ar viņu raidījumā.

Šajā reizē Mediju anatomijā iedziļināmies sarežģītajā mediju pārņemšanas fenomenā, kas kļūst arvien aktuālāks mūsdienu pasaulē. Valdības, bagāti indivīdi un pat tehnoloģiju giganti ietekmē mediju vidi, bet kā tas ietekmē mūsu spēju saņemt objektīvu informāciju?

Mediji kā ceturtā vara, mediji kā instruments sabiedrības prātu grozīšanai vienmēr ir bijuši interesanti politiķiem. Vai arī biznesa haizivīm, kas gribētu pēc sava prāta grozīt politiķu gribu un rīcību, lai bruģētu gludāku ceļu naudas pelnīšanai. Un medijs „savā kabatā” šiem mērķiem var būt lielisks palīgs. Kas ir mediju sagrābšana un kā tā notiek?

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ceļā uz savienību ir gājušas cauri nozīmīgam tiesiskuma pārbaudes sietam, tomēr tas nenozīmē, ka laika gaitā lietas nemainās. Ungārija, Polija, tagad Slovākija ir pieredzējušas nopietnas pārmaiņas politikā, kas ietekmējušas arī mediju brīvību. Kur vairāk, kur mazāk.

Varšavas Universitātes pētnieks, asociētais profesors Mihals Glovackis ir piedalījies plašā pētījumā par mediju sagrābšanu Eiropā. Par secinājumiem arī saruna ar viņu raidījumā.

Lai gan pat viena reģiona valstis attiecībā uz mediju brīvību un valsts struktūru un politiķu iejaukšanos šai jomā nevar mest pār vienu kārti, tomēr ir skaidrs, ka riska faktori gan paliek vieni un tie paši. Un arī sabiedrībai ir jāapzinās, cik svarīga ir mediju neatkarība, bet atpakaļceļš pēc tās zaudēšanas būs nesalīdzināmi grūtāks kā tās noturēšana.

Piedāvājam iespēju sarunu ar Mihalu Glovacki noklausīties angļu valodā.

Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā iezīmējas, to skaidrojam Mediju anatomijā.

"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" kopš Aukstā kara laikiem nodrošina objektīvas ziņas tajās valstīs, kur brīva un neatkarīga prese ir apspiesta vai arī nav nostiprinājusies. Latvijā "Radio Brīvā Eiropa" skanēja līdz 2004.gadam – tas ir gads, kad mūsu briedumu atzina arī Eiropas Savienība un NATO un Latvija kļuva par dalībvalsti šajās organizācijās. Šobrīd "Radio Brīvība" raida 27 valodās 23 valstīs. Globālo mediju aģentūra pērn ar 886 miljonu ASV dolāru budžetu nodarbināja aptuveni 3500 cilvēku. Aptuveni 175 miljoni no šī budžeta paredzēti tieši "Radio Brīvā Eiropa". 

Pēc Baltā nama lēmuma samazināt līdzekļus Globālajai mediju aģentūrai atvaļinājumā tika aizsūtīta "Amerikas balss" redakcija, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" raidīt turpina, bet pat pēc lēmuma atjaunot finansējumu neskaidrība par nākotni ir liela.

Vēl pirms lēmuma atjaunot finansējumu "Radio Brīvā Eiropa" Rīgas biroja vadītājs Aleksejs Busarovs sarunā norādīja, ka cerības, ka finansējums tiks atjaunots, ir lielas.

Izskanot ziņām, ka "Radio Brīvā Eiropa" un tās veidotais televīzijas kanāls "Current Time" ir apdraudēts, savu atbalstu medijam Latvijas Sabiedriskā medija vārdā izteica arī mūsu kolēģis Aidis Tomsons. Sakot, ka Latvijas Radio augsti novērtē viņu radīto saturu, izceļot ziņu un analītikas programmas. Aidis norādīja, ka šīs ziņas ir satraucošas un ka mums jārūpējas, lai Eiropa ir gatava ieguldīt savus resursus "Radio Brīvā Eiropa" pastāvēšanā. 

Krievu redakcijas pastāvēšana ir nozīmīga mūsu reģiona drošībai, jo tas ir medijs, kas sasniedz gan krievu valodā runājošos Eiropā, ar kuru Krievija izvērš masīvu informatīvo karu, un sasniedz auditoriju arī pašā Krievijā.

Izdevums "The Guardian" raksta, ka pēc lēmuma par finansējuma pārtraukšanu dažādu Globālās mediju aģentūras finansēto redakciju darbiniekiem draud atgriešanās pie viņu autoritārajām valdībām un līdz ar to ieslodzījums vai pat nāve. Arī "Radio Svoboda" Krievijā ir atzīta par nevēlamu un visi tās žurnālisti strādā ārpus Krievijas, pārsvarā Rīgā.

Kara žurnālistika ir ne tikai stāsti par nāvi vai izdzīvošanu. Tā prasa šādos apstākļos ieraudzīt arī dzīvesprieku un dzīvotgribu. Kā ir būt kara žurnālistam – tas būs viens no tematiem raidījumā Mediju anatomija.

Runājam arī par satraucošajām ziņām no ASV, jo Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē. ASV Globālo mediju aģentūras, kuras paspārnē ir "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss", finansējums tiek būtiski samazināts un ir lielas bažas par raidstaciju nākotni.  

Kara žurnālistes ikdiena

Atrast dzīvesprieku un dzīvotgribu karā – arī tas ir kara reportiera darbs. Stāstīt ne tikai par to, kā izdzīvot karā, bet arī dzīvot. Jo, kad katra diena tik tiešām var būt tava pēdējā, daudzi cilvēki, iespējams, pirmo reizi mūžā sāk dzīvot pa īstam. Šveices raidorganizācijas RTS korespondente Maurīne Mersjē stāsta par viņas darbu un prieka meklēšanu karā.

Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē

Pirmā "Amerikas balss" pārraide ēterā izskanēja pirms 83 gadiem, bet pirms sešām dienām ēterā sāka skanēt mūzika un vecu ierakstu atkārtojumi. Donalda Trampa administrācijas budžeta tēriņu ierobežošanas pasākumi skāruši arī ASV Globālo mediju aģentūru, kas finansē dažādas ārvalstu mediju programmas, tajā skaitā "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss".

Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons "Amerikas balsī" strādāja kādu laiku pagājušā gadsimta 90. gados, jau pēc neatkarības atjaunošanas. Viņš atgādina, ka sākotnēji ideja bija aiznest Amerikas vēstījumu tām valstīm, kur iekļūt ar savu informāciju bija sarežģīti, bet neraidīt pašā ASV. Iespējams, tādēļ arī daļai ASV sabiedrības nav būtiski, vai šīs raidstacijas darbojas, jo cilvēki par tām nezina, kā arī nesaprot, kādēļ ASV būtu jāapmaksā mediji citur pasaulē.

"Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvībai" ir vērsusies tiesā par finansējuma pārtraukšanu, jo ASV Kongress šo naudu jau bija piešķīris. Tikmēr Eiropas Savienībā jau diskutē par  raidstacijas finansēšanas pārņemšanu.

Publiski apvainojumi, draudēšana gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē, profesionālās darbības nomelnošana ir žurnālista profesijas blaknes, ar kurām daudziem nākas saskarties arvien biežāk. Pandēmija šīs izpausmes saasināja, bet populisma vilnis politikā to vēl vairāk uzkurina. Vai žurnālisti un citi mediju profesionāļi var justies droši, to skaidrojam Mediju anatomijā.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ir veikuši padziļinātu žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējumu, kur ir fiksēti gan dažādi apdraudējuma veidi, gan tiesiskās iespējas aizsargāties. Saruna ar diviem RSU pētniekiem – Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesori Ilvu Skulti un docentu Alni Stakli.

Latvija laimīgā kārtā nav žurnālistiem tradicionāli bīstamo karsto punktu sarakstā vai valsts ar zemu tiesiskuma līmeni, tomēr līdzīgi kā citās demokrātijās, arī pie mums žurnālisti saskaras ar uzbrukumiem, ko pastiprina augošais populisms un arī tehnoloģiskās iespējas. Marta beigās RSU Zinātnes nedēļā šo pētījumu prezentēs arī plašākai sabiedrībai.

Ar aizturētu elpu esam sekojuši pelēkā kaķa uzvaras gājienam pasaulē, kas vainagojies ar ASV Kinoakadēmijas balvas – „Oskara” zelta statuetes iegūšanu Losandželosā. Sarkano paklāju ir minusi ne tikai režisora Ginta Zilbaloža komanda, bet to visu aizkulisēs vēroja arī mūsu žurnālisti, lai nelaistu garām ne mirkli no vēsturiskā vakara un parūpētos, lai no Oskaru skatuves skanētu arī latviešu valoda. Ko nozīmē atspoguļot „Oskara” ceremoniju, skaidrojam Mediju anatomijā.

„Oskara” ceremonijai tiek akreditēti simtiem žurnālistu, un lai arī ne visi tiek pie sarkanā paklāja, pa kuru uz zāli dodas kino industrijas zvaigznes, tomēr tā ir iespēja tikties ar zvaigznēm ar – ja tā var sacīt – vēl siltiem „Oskariem” rokās. Māra Rozenberga no Latvijas Radio un Anda Boša no Latvijas Televīzijas ir vienīgās Latvijas žurnālistes, kas bija akreditētas „Oskara” ceremonijas atspoguļošanai šogad. Abas žurnālistes dalās iespaidos par darbu šāda notikuma aizkulisēs.

Pirmdien, 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Informāciju par notikumiem Ukrainā galvenokārt iegūstam no vietējiem medijiem, kuriem šajos apstākļos ir būtiska loma gan sabiedrības informēšanā, gan starptautiskās izpratnes veidošanā.

Kā šie kara gadi ir mainījuši Ukrainas mediju vidi? Kā žurnālistiem ir strādāt ekstremālos apstākļos, kur informācijas karš norisinās paralēli militārajam konfliktam? Par to Mediju anatomijā saruna ar izdevuma "Kyiv Post", vecākā angļu valodā rakstošā Ukrainas laikraksta, galveno redaktoru Bohdanu Nahailo.

ASV valdības lēmums uz trim mēnešiem apturēt ārvalstu atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām ir smagi skāris arī mediju jomu. ASV Kongresa piešķirtie vairāk nekā 268 miljoni dolāru neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalstam tagad ir iesaldēti. Kādas ir šī lēmuma sekas, skaidrojam Mediju anatomijā.

ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni 30 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka spējais finansējuma zudums ir graujošāks tur, kur mediju brīvība ir vistrauslākā, kā arī tur, kur ir smaga situācija kara dēļ, kā tas ir Ukrainā, tomēr riski pastāv arī citviet. Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Szalai norāda -  īstermiņā Savienotās Valstis varbūt iegūs kaut kādu naudu federālajā budžetā, bet ilgtermiņā šis lēmums iedragās žurnālistu cīņu ar korupciju un galu galā arī demokrātiju.

ASV valdības lēmumu ir sajutuši arī mediji Latvijā, turklāt tie, kuri atrodas tuvāk Krievijas pierobežai un ir svarīgi instrumenti mūsu informatīvās telpas stiprināšanā - tas ir neatkarīgais interneta medijs Daugavpilī - "Chayka.lv", kā arī izdevums "Ezerzeme" Krāslavā. ASV finansējums gan neietekmē šo mediju pastāvēšanu kā tādu, jo tas ir saņemts atsevišķiem projektiem, turklāt Latvijā darbojas arī sava mediju atbalsta sistēma. Tomēr tā nav tik dāsna, lai tie paši reģionālie mediji varētu uzaudzēt muskuļus.

"Ezerzemes" pārstāve Iveita Leikuma stāsta, ka ASV finansējums nelielās redakcijas apjomiem bija liels un dotu iespēju ne tikai finansēt sižetu sērijas izvedi, bet arī ieguldīties tehnikas iegādē, digitalizācijā, arī iekļūt jaunās interneta platformās. No piešķirtās naudas izdevums nepaspēja iztērēt ne centa. 

Žurnalistu organizācijas aicina Eiropas demokrātijas domāt par atbalstu medijiem, lai mediji nav jāslēdz vai vēl trakāk - nonāk demokrātijām nelabvēlīgu spēku naudas atkarībā.