Trauksmes poga – parasti iedomājamies ugunsdzēsības trauksmi vai apsardzes pogu, bet šajā decembrī izveidota īpaša trauksmes poga žurnālistiem. Latvijas Žurnālistu asociācija izveidojusi platformu, kurā jebkurš, arī paši žurnālisti, varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem sociālajos medijos vai ikdienas dzīvē.

Kurā brīdī kritika par darbu kļūst par uzbrukumu? Mediju anatomijā saruna ar Anastasiju Teterenko-Supi, viņa ir Nacionālā Žurnālistu drošības kontaktpunta Latvijā koordinatore.

Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot.

Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi Braži.

Raidījumā Mediju anatomija saruna ar abiem filmas autoriem, par to, kā veidojās šī sadarbība, kāpēc filma tapa tik ilgi - vai no otras puses, pabeigta vēl pirms "Rail Baltica" pabeigšanas, kā arī par to, vai žurnāliste Inese Braže to būtu samontējusi citādāk nekā režisors Kārlis Lesiņš.

Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam?

Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieku, žurnāla “Klubs” galveno redaktoru Aivaru Pastalnieku.

Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti.

Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, Mediju anatomijā skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.

Ukrainas baltā saraksta mediji:

Suspilne

Radio Liberty

Ukrainian Pravda

Babel

Hromadske

Texty

ZN.ua

Espreso

Slovo i Dilo

Ukrainskyi Tyzhden

Hromadske Radio

Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.

Jaunākais pētījums par medijpratību Latvijā atklāja – vēl joprojām gana daudz iedzīvotāju nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Piemēram, aptaujātie lieto gan portālu "Delfi", gan sociālo mediju "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. 

Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā sociālajos medijos atrast uzticamus informācijas avotus? Stāsta kolēģe Anete Bērzkalne, kura savā maģistra darbā pētīja Krievijas dezinformāciju Latvijā. Un to turpina darīt, strādājot Latvijas Radio.

Oktobra beigās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tas ir līdz šim lielākais Latvijā veiktais pētījums par šo tēmu. Viens no galvenajiem secinājumiem – mēs neuzticamies medijiem. 

Lai labāk izprastu, kā veidojusies šī uzticības krīze medijiem, saruna ar TV3 raidījuma „Nekā personīga” producenti Artu Ģigu un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docenti Klintu Ločmeli.

Bet vispirms par to, ko būtisku šis pētījums ir atklājis.

"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps. 

Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt – a r to, ka televīzijas debates mainīja vēlēšanu kandidātu, ar to, ka „The Washington Post” atteicās lasītājiem paust savu nostāju par kandidātiem, vai ar to, ka „twitter” jeb „X” īpašnieks Īlons Masks bija viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem?

Raidījuma ieraksts notika dažas stundas pēc tam, kad pavisam oficiāli bija paziņots – nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps.

Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas. 

Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidrojam, kā pašlaik izskan radio balss reģionos.

Kas noticis ar krievvalodīgo mediju lietošanas paradumiem Latvijā un Igaunijā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam lēmumam slēgt Kremļa propagandas medijus Baltijas valstīs? Vai mainījies šīs sabiedrības daļas pasaules skatījums, vērtību orientācija un arī mediju izvēle?

Fokusgrupu diskusijās un kvantitatīvajās aptaujās uz šiem jautājumiem atbildi meklē pētnieki Jānis Juzefovičs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Ar abiem pētniekiem saruna raidījumā Mediju anatomija, lai noskaidrotu, kādus atklājumus uzrāda vairākus gadus ilgie pētījumi.