Latvijas Centrālā padome un ģenerāļa Jāņa Kureļa militārā vienība 1944. gadā paredzēja sagaidīt izdevīgu brīdi starp Vācijas armijas atkāpšanos un PSRS karaspēka iebrukumu Latvijas teritorijā jeb X stundu, lai pārņemtu varu savās rokās un pasludinātu Latvijas neatkarību un pagaidu valdības izveidošanu. Tie bija drosmīgi Latvijas patrioti, kuri pēc Latvijas faktiskās suverenitātes zaudēšanas un nonākšanas divu totalitāru režīmu – PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – pakļautībā uzdrošinājās izrādīt pretestību, nevis sadarboties ar vienu vai otru okupācijas režīmu. Kāpēc atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku tomēr neizdevās?

Raidījumā skan fragmenti no Latvijas Centrālās padomes sakarnieces Valentīnes Lasmanes (1916-2018) videoliecības, kas glabājas Okupācijas muzejā, kā arī no režisora Arvīda Krieva spēlfilmas "Dancis pa trim" (2011).

Stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs.

Latvijā diskotēkas, iespējams, izveidojās pirmās visā Padomju Savienībā jau pērnā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tomēr rodas jautājums, kādēļ šī izklaide, kas no padomju ideoloģijas viedokļa varēja būt apkarojama un nepieņemama, tik viegli iekaroja Latvijas PSR? Kādēļ Kompartijas un komjaunatnes vadība nesaskatīja diskotēkās briesmas un, pats galvenais, kāpēc līdz pat 1980.gadam, tātad pirmos sešus darbības gadus, mēģinājumi kontrolēt un regulēt diskotēku darbību bija visai kusli? Un kā ideoloģiskā kontrole atšķiras padomju režīma norieta periodā no Putina Krievijas īstenotā?

Viesos Jānis Šipkēvics (sen.), Radio SWH valdes priekšsēdētājs, Poligrāfiķu kluba bijušais diskors.

Raidījumu vada Dr. hist Daina Bleiere, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece.

Kāpēc tieši laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1986. gadā parādījās leģendārais Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts “Par Daugavas likteni domājot”, kas satricināja okupācijas režīmu un apturēja Daugavas HES būvniecību? Raidieraksta “Kas tad bija?” ciklā komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns atklāj, kāda bija ideoloģiskās kontroles un cenzūras sistēma okupācijas laikā Latvijā un kā “Literatūra un Māksla” galvenais redaktors Jānis Škapars tomēr spēja panākt, ka laikraksts kļūst par latviešu inteliģences diskusiju centru, kurā top sabiedrības kritiskās pārdomas par sava laika nebūšanām un sabiedrības vērtībām.

Raidierakstā viesojas bijusī “Literatūras un Mākslas” Kino nodaļas redaktore, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un atklāj laikraksta redakcijas ikdienas cīņu pret cenzūru.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Pētniecības darbs par pretošanās kustību īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts "Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā", projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003.

Gunārs Astra kļuvis par simbolu pretošanās kustībai vēlīnajā padomju okupācijas periodā, sevišķi 1980. gados.

1961. gadā viņš tika arestēts pirmo reizi un notiesāts uz 15 gadiem par sakariem ar ASV vēstniecību Maskavā, kas tika kvalificēti kā dzimtenes nodevība. Pēc atbrīvošanas 1976. gadā atgriezās Latvijā. Turpināja brīvi paust savas domas, iesaistījās pagrīdes organizācijā “Latvijas Neatkarības kustība”. 1983. gadā tika arestēts un notiesāts vēlreiz uz 7 gadiem ieslodzījumā un 5 gadiem izsūtījumā. Oficiāli – par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Bet būtībā – par saviem uzskatiem un principiālo nostāju.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Dr. hist. Gints Apals un muzeja direktore Solvita Vība izstāsta Gunāra Astras nozīmi un viņa mantojumu Latvijas tautai. Ļaujot ielūkoties pretošanās kustībā.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Raidījumā sniegts skats uz Latvijai būtiskiem notikumiem Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos. 1939.gada 30.oktobrī tika noslēgts līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Pamatojoties uz to, Latviju sāka atstāt vācbaltieši. Vienlaikus aizbrauca arī vairāki tūkstoši latviešu, krievu, ebreju un citu tautību pilsoņu. Šis process turpinājās pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā. Galvenajos vilcienos tas tika pabeigts līdz Vācijas un Padomju Savienības kara sākumam 1941.gadā. Rezultātā Latvija zaudēja vācbaltiešu kopienu, ko var uzskatīt par mūsu zemes senāko mazākumtautību.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts apspriež izceļošanas svarīgākos aspektus un sekas ne tikai Latvijas vēstures kontekstā, bet arī saistībā ar tā laika starptautiskajām norisēm.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Pirms 83 gadiem 1939. gada septembra beigās PSRS piespieda Baltijas valstis parakstīt “Savstarpējās palīdzības līgumus”, kas noteica Sarkanās armijas vienību izvietošanu Baltijas valstu teritorijās. Militāro bāžu izvietošana radīja daudzas problēmas, kuras bija steidzami risināmas. Vienlaikus bāžu izvietošana ievadīja arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijas sākumu.

"Radio Naba" raidījumā "Kas tad bija?" šī perioda notikumus skaidroja vēsturnieki Kārlis Dambītis un Ainārs Lerhis.

Raidījumā sniegts ieskats par Latvijai un Baltijai tik būtisko vēstures krustpunktu, kas bija pamatā Otrajam pasaules karam – Molotova - Rībentropa paktu. Tiek atsegtas galvenās sakarības un nianses, kas būtu jāzina mums visiem, lai spētu izprast 1930. gadu beigu notikumu kompleksitāti.

Divi vēsturnieki Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts sarunā atainos 1939. gada 23. augusta notikumu sakarības, raugoties uz notikumiem no starptautiskā skatupunkta, gan arī sniedzot ieskatu līguma sekās Latvijai.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.