Ķepa uz sirds

Vai savvaļas dzīvnieks vispār var kļūt par mājdzīvnieku? Kur beidzas cilvēka aizraušanās ar eksotiku un sākas atbildība par dzīvnieka labturību? Un vai Latvijā katrs, kurš to vēlas un var atļauties, drīkst iegādāties, piemēram, servalu, čūsku vai pērtiķi?

Studijas viešņa - Agnese Meirupska, kuras ģimenē dzīvo divi Āfrikas savvaļas kaķi – servali Nala un Zazu. Uzzināsim, kā ir ikdienā sadzīvot ar šādiem plēsējiem un kādas ilūzijas saimniekiem nācies atmest.

Mēs mēdzam teikt - labāk mazliet apaļīgāks nekā pārāk tievs. Un, kad suns ar lielām acīm lūdz vēl vienu kārumu vai kaķis neatkāpjas no ēdiena bļodiņas, atteikt bieži ir grūti.

Taču viens kārums kļūst par vēl vienu, un nemanot mīlulis iegūst liekos kilogramus. Un dzīvniekam tas jau nav tikai izskata jautājums. Aptaukošanās noslogo locītavas un sirdi, apgrūtina elpošanu un kustības, palielina vairāku slimību risku un ietekmē arī dzīves ilgumu.

Kāpēc mēs savus dzīvniekus pārbarojam? Kā saprast, ka mīlulis jau ir par resnu, ja pašam saimniekam viņš šķiet vienkārši mīļi apaļīgs? Un kā palīdzēt sunim vai kaķim notievēt, nepārvēršot mājas par mūžīgu cīņu pie ēdiena bļodas?

Studijas viesi - dzīvnieku uztura speciāliste Diāna Kontakeviča, veterinārārste Marta Fela un suņa saimniece Ilze Čursina, kura ar šo problēmu sastapusies pavisam praktiski.

4. oktobrī, atzīmējam Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu. Parasti šajā dienā runājam par to, kā dzīvniekus pasargāt no cilvēka nežēlības. Bet šoreiz gribam uzdot neērtāku jautājumu – vai katram cilvēkam vispār vajadzētu būt tiesībām turēt dzīvnieku?

Lai vadītu automašīnu, mums vajadzīgas zināšanas, apmācība un eksāmens. Bet, lai kļūtu par suņa saimnieku, lielākoties pietiek ar vēlēšanos. Arī tad, ja izvēlētais suns ir liels, spēcīgs un prasa zināšanas, kuru jaunajam saimniekam nav.

Kur beidzas tiesības uz dzīvnieku un sākas pienākums pierādīt, ka spējam par viņu atbildēt? Vai pirms pirmā suņa iegādes būtu nepieciešamas kaut minimālas zināšanas?

Studijas viesi - kinoloģe Ilze Fogele un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Meldra Ivbule Sjanita.

Ir cilvēki,  kuri dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā bijuši klāt nevis dažus gadus, bet gadu desmitus. Viņi ir redzējuši, kā mainās likumi, patversmes, sabiedrības attieksme un priekšstats par to, ko vispār nozīmē atbildība pret dzīvnieku.

Patversmes “Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība un patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa nupat saņēmušas Borisa un Ināras Teterevu fonda apbalvojumu - Goda zīmi, novērtējot viņu ilggadējo ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā.

Ko izdevies šo gadu laikā mainīt? Kāpēc patversmēs joprojām nonāk tik daudz dzīvnieku? Vai cilvēki kļuvuši atbildīgāki? Un kas vēl jāizdara valstij, pašvaldībām un mums pašiem, lai patversmēm nākotnē darba būtu mazāk, nevis vairāk?

Studijas viesi - dzīvnieku patversmju vadītājas Solvita Vība un Astrīda Kārkliņa.

Par piedzimšanu mēs runājam daudz. Par aiziešanu - daudz retāk. Taču agrāk vai vēlāk zaudējums ienāk ikviena cilvēka dzīvē. Vai sēras ir jāpārvar, vai tomēr jāiemācās tās izdzīvot? Ko teikt cilvēkam, kurš tikko zaudējis kādu no saviem mīļajiem - cilvēku, savu suni vai kaķi? Un kuras mierinājuma frāzes labāk neteikt? Un kas ir Latvijā vēl salīdzinoši maz pazīstamā nāves dūla - cilvēks, kurš palīdz būt līdzās aiziešanai un zaudējumiem?

LR2 studijā par dzīvi, nāvi, atvadīšanos no cilvēka un dzīvnieka, par spēju turpināt dzīvot. Studijas viešņa - nāves dūla Māra Niedra.

Raidījumā runājām par suņa apbrīnojamo ožu - no pavisam vienkāršas smaržu meklēšanas mājās līdz profesionālam darbam, kur suņa deguns kļūst par īstu darba instrumentu.

Kas īsti ir nosework, un vai ar to var nodarboties jebkurš suns? Vai meklēšanas spēles var palīdzēt sunim kļūt mierīgākam un pārliecinātākam? Un kā no aktīva kucēna izaug muitas darba suns, kuram starp simtiem citu smaržu jāatrod tieši tā viena, kuru cilvēks meklē?

Studijas viesi - suņu apmācības trenere Marika Krauja un muitas kinologs Edgars Sīpols.

Suņi un kaķi arvien biežāk kļūst ne tikai par mūsu ģimenes locekļiem, bet arī par influenceriem, foto un video modeļiem.

Taču vai tiešām katrs suns ir radīts kameras darbam? Kas patiesībā nepieciešams, lai dzīvnieks spētu piedalīties profesionālā fotosesijā vai filmēšanā, kur apkārt ir sveši cilvēki, gaismas, tehnika un neskaitāmi atkārtojumi?

Un vēl svarīgāk – kā saprast, vai sunim šī uzmanība un darbošanās patiešām sagādā prieku, nevis viņš vienkārši pacietīgi izpilda saimnieka prasīto? Vai mēs vienmēr spējam pamanīt brīdi, kad skaista bilde top uz dzīvnieka labsajūtas rēķina?

Studijas viesi - fotogrāfe, suņu trenere un suņu influenceru saimniece Kristīne Dafnere un četru afgāņu kurtu – foto un video modeļu saimniece Madara Matroze.

Ir suņu šķirnes, kuras joprojām piedzīvo īstu modes vilni - toipūdeļi,  franču buldogi, pomerānijas špici un vēl citi. Taču lielam pieprasījumam ir arī otra puse. Jo vairāk cilvēku grib konkrētas šķirnes kucēnu, jo vairāk rodas to, kuri ir gatavi šo pieprasījumu apmierināt – ne vienmēr domājot par suņa ģenētiku, veselību un to, kāda dzīve viņu sagaida.

Un bieži par dārgi nopirktu, šķietami perfektu kucēnu vēlāk nākas maksāt vēlreiz – veterinārajās klīnikās. Simtos un pat tūkstošos eiro. Operācijas, izmeklējumi, medikamenti un reizēm ārstēšana visa mūža garumā.

Kāpēc dažām populārām šķirnēm veselības problēmas sastopamas tik bieži? Un vai cilvēks, kurš izvēlas suni pēc modes un izskata, patiesībā zina, kam viņš piekrīt?

Studijas viesi - veterinārārste Marta Fela un divu franču buldogu saimniece Agnese Ozoliņa. Viņa izglābusi abus suņus, no kuriem veselības dēļ bija atteikušies iepriekšējie saimnieki.

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties:

Latvijā jau kādu laiku tiek diskutēts par nepieciešamību mainīt dzīvnieka juridisko statusu, skaidri pasakot - dzīvnieks nav lieta. Bet vai viens teikums Civillikumā patiešām var mainīt dzīvnieku likteni? Kas pēc tam mainītos tiesās, strīdos starp cilvēkiem un dzīvnieku aizsardzības lietās?

Nupat Latvijā par šo tēmu diskutēja arī Šveices jurists un dzīvnieku tiesību eksperts Antuāns Gotšels. Šveices pieredze rāda, ka ar dzīvnieka statusa maiņu likumā viss tikai sākas.

Par tēmu sarunājamies ar sabiedriskās iniciatīvas „Mana balss”par dzīvnieka statusa maiņu autori Martu Mackeviču, dzīvnieku aizstāvi un raidījuma “Zootēka” vadītāju Sandri Ādmini un Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekānu Ivo Krievu.

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties -

Ir suņi, kurus daudzi uztver tikai un vienīgi kā jaukus ģimenes kompanjonus. Tie ir mīļi, lācīgi, ēdelīgi un bieži pārbaroti. Bet patiesībā tie ir medību suņi ar ļoti konkrētiem darba uzdevumiem. Jā, tie ir skaistie retrīveri, kuri paaudzēs selekcionēti darbam medībās - pamanīt, kur nokritis medījums, pēc komandas doties to meklēt, strādāt gan uz sauszemes, gan ūdenī, un saudzīgi atnest medījumu saimniekam. Bet kas notiek ar šiem instinktiem, ja retrīvers dzīvo pilsētas dzīvoklī, pastaigā iziet ap kvartālu un savu lielāko dzīves izaicinājumu sastop pie pilnas ēdiena bļodas?

Sarunāsimies par šo tēmu ar retrīveru medību apmācības treneri Ivetu Straumi un gludspalvainā retrīvera Ausma saimnieku Niku Brensonu.