Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties:

Latvijā jau kādu laiku tiek diskutēts par nepieciešamību mainīt dzīvnieka juridisko statusu, skaidri pasakot - dzīvnieks nav lieta. Bet vai viens teikums Civillikumā patiešām var mainīt dzīvnieku likteni? Kas pēc tam mainītos tiesās, strīdos starp cilvēkiem un dzīvnieku aizsardzības lietās?

Nupat Latvijā par šo tēmu diskutēja arī Šveices jurists un dzīvnieku tiesību eksperts Antuāns Gotšels. Šveices pieredze rāda, ka ar dzīvnieka statusa maiņu likumā viss tikai sākas.

Par tēmu sarunājamies ar sabiedriskās iniciatīvas „Mana balss”par dzīvnieka statusa maiņu autori Martu Mackeviču, dzīvnieku aizstāvi un raidījuma “Zootēka” vadītāju Sandri Ādmini un Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekānu Ivo Krievu.

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties -

Ir suņi, kurus daudzi uztver tikai un vienīgi kā jaukus ģimenes kompanjonus. Tie ir mīļi, lācīgi, ēdelīgi un bieži pārbaroti. Bet patiesībā tie ir medību suņi ar ļoti konkrētiem darba uzdevumiem. Jā, tie ir skaistie retrīveri, kuri paaudzēs selekcionēti darbam medībās - pamanīt, kur nokritis medījums, pēc komandas doties to meklēt, strādāt gan uz sauszemes, gan ūdenī, un saudzīgi atnest medījumu saimniekam. Bet kas notiek ar šiem instinktiem, ja retrīvers dzīvo pilsētas dzīvoklī, pastaigā iziet ap kvartālu un savu lielāko dzīves izaicinājumu sastop pie pilnas ēdiena bļodas?

Sarunāsimies par šo tēmu ar retrīveru medību apmācības treneri Ivetu Straumi un gludspalvainā retrīvera Ausma saimnieku Niku Brensonu.

Vai lapsa var būt mājdzīvnieks? Vai jenots tiešām ir tik mīlīgs, kā izskatās sociālajos tīklos? Un kas notiek brīdī, kad eksotisks dzīvnieks kļūst par nastu savam saimniekam?

Arvien vairāk cilvēku vēlas turēt ko neparastu – čūskas, ķirzakas, pērtiķus, jenotus, lielus papagaiļus un citus eksotiskus dzīvniekus. 

Taču aiz eksotikas bieži slēpjas smags ikdienas darbs, milzīgas izmaksas un dzīvnieki kļūst par cilvēku neapdomīgu lēmumu upuriem.

Kas notiek ar šiem dzīvniekiem, kad saimnieki no tiem atsakās? Vai Latvijā pietiek vietu, kur tos izglābt? 

Studijas viesis - izglābto dzīvnieku pansijas dibinātājs Ilmārs Krieviņš.

Mājdzīvnieks daudziem no mums ir ģimenes loceklis un uzticams draugs.Taču, domājot par nākotni,  cilvēki biežāk plāno, kas notiks ar mantu un īpašumiem, nevis ar tiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no viņu rūpēm.

Dzīvnieku glābēji un patversmes regulāri sastopas ar situācijām, kad pēc saimnieka nāves suns vai kaķis paliek viens. 

Ne vienmēr radinieki ir gatavi uzņemties atbildību, un bieži dzīvnieks, kurš visu mūžu dzīvojis ģimenē, nonāk patversmē.

Vai dzīvnieku var iekļaut mantojumā? Un kā laikus parūpēties par sava mīluļa nākotni?

Ko paredz likums, ko savā darbā redz dzīvnieku glābēji un kā katrs saimnieks jau šodien var pasargāt savu suni vai kaķi no nenoteiktas nākotnes?

Studijas viesi - Latvijas zvērinātu notāru padomes vadītāja vietniece un notāre Ilze Metuzāle, dzīvnieku glābēja, biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone un juriste, dzīvnieku tiesību aizstāve Inese Bāra.

Arvien biežāk redzam kaķus pārgājienos, kempingos, laivu braucienos un automašīnās. Vieni apbrīno šādus piedzīvojumus, citi uzdod jautājumu – vai tas tiešām patīk pašam kaķim, vai tomēr tā vairāk ir saimnieka vēlme dalīties savā dzīvesveidā ar mīluli?

Vai visus kaķus iespējams pieradināt pie ceļošanas? Kā saprast, vai dzīvnieks jūtas droši un komfortabli? Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj saimnieki, mēģinot kaķi ņemt līdzi visur? Un kad labākā izvēle tomēr ir atstāt kaķi mājās, viņam pazīstamā vidē?

Studijas viesi - kaķu audzētāji un saimnieki Signija un Arnis Purgaiļi!

Vēzis ir diagnoze, kuru baidās dzirdēt ikviens mājdzīvnieka saimnieks. Taču veterinārārsti atzīst – onkoloģiskās saslimšanas suņiem un kaķiem tiek diagnosticētas arvien biežāk. Vienlaikus attīstās arī veterinārmedicīna, un daudzas diagnozes, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita kā spriedums, šodien iespējams veiksmīgi kontrolēt un izārstēt.

Kā pamanīt dzīvnieka pirmās slimības pazīmes?

Kā pieņemt lēmumu par ārstēšanu? Vai dzīvnieki spēj panest ķīmijterapiju un citas procedūras? Un kā saglabāt cerību, vienlaikus saglabājot godīgumu pret sevi un savu mīluli?

Studijas viesi - veterinārārste Maija Catlakša un dobermaņa Barona saimniece Diāna Trinska Laķe. Barons un viņa saimniece ir īsti cīnītāji, pēc atklātās limfomas diagnozes.

Daudziem čūska joprojām šķiet biedējošs un noslēpumains dzīvnieks, taču arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši pitonus, boas un citas čūskas par saviem mājas mīluļiem.

Kas cilvēkus piesaista šajos klusajos un neparastajos dzīvniekos? Kā izskatās ikdiena mājās, kur līdzās kaķim vai sunim dzīvo arī čūska? Un vai bailes no čūskām patiešām ir pamatotas?

Studijas viesi Dita Brauna Lejniece un Kaspars Lejnieks, kuru mājās čūskas kļuvušas par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem.

Raidījumā par kādu tēmu, kas daudziem dabas mīļotājiem ir īpaši tuva – savvaļas dzīvnieku piebarošana. Jā, jā, tas nekas, ka ir jau vasara, jo ļoti daudzi cilvēki mīl piebarot putnus un zvērus visu gadu.

Vai palīdzēt vāverēm un citiem meža iemītniekiem ir labi vienmēr? Kad piebarošana kļūst par atbalstu, bet kad – par kaitējumu? 

Kādi našķi vāverēm ir piemēroti, un kādi var nopietni apdraudēt to veselību?

Studijas viesi - Diāna Ozola, kura jau vairākus gadus piebaro vāveres savās mājās Vecāķos un  Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo uzmanību un, šķiet, dzīvi izbauda ar īpašu stilu. Bet vai tas ir kaķa raksturs, saimnieces nopelns vai abu neparastā draudzība?

Studijas viesi ir Anita Zaharenko ar savu kaķi Antošku un dzīvnieku aktieru trenere Daina Matskina, kura labi zina, ko nozīmē sagatavot suni, kaķi, zirgu un pat žurciņu darbam kameras priekšā un kā atpazīt īstu dzīvnieka talantu. Daina pazīst arī Antošku, jo kaķis jau ir arī paspējis darboties kā filmu aktieris.

Saulgrieži latviešiem vienmēr bijis īpašs laiks – brīdis, kad daba ir spēka pilna un robeža starp redzamo un neredzamo šķiet trauslāka nekā ikdienā. Mūsu senči vēroja kokus, putnus, mājdzīvniekus, meklējot zīmes, kas palīdzētu saprast pasauli. Vai dzīvnieki sajūt to, ko cilvēks neredz? Vai tie uztver zemes āderes, enerģijas laukus un pārmaiņas dabā? Un ko par to saka senču gudrība un  mūsdienu novērojumi?

Studijas viesis šoreiz rīkstnieks un baltu ritu vadītājs Māris Zvaunis.