„Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt.” (no Dž. Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi”)