Krustpunktā

Krustpunktā

By Latvijas Radio 1Society & Culture
Download on the App Store

All Krustpunktā episodes

  • Krustpunktā: Vai arī Latvijā 2. pensiju līmeņa uzkrājumi jānodod iedzīvotāju rokās?
    Sākotnēji visās Baltijas valstīs bija līdzīgi, bet tagad esam palikuši vienīgie, kuri joprojām uztur obligāto 2. pensiju līmeni. Lietuvieši līdzīgi kā igauņi ir lēmuši ļaut šo naudu iztērēt. Vai Latvijai jāiet līdzīgs ceļš? Ekonomisti jau kritizēja valdību, kad tā samazināja 2. līmeņa daļu par labu pirmajam, lai gan šis lēmums pieņemts uz laiku. Vērtējam kaimiņvalstu pieredzi un to, ko no tās vajag vai nevajag paņemt. Vai esam gudrākie vai muļķākie starp kaimiņiem šajā jautājumā? Krustpunktā analizē Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas deputāts Edmunds Jurēvics (Jaunā vienotība), Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas deputāts Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis un ekonomists Latvijas Universitātes rektors Gundars Berziņš.
    54 min
  • Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs Armands Broks
    2026. gads solās būt ļoti interesants gads. Daudziem tas būs arī apgrūtinošs, jo paies lielu politisko kaislību noskaņās gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, arī šeit intrigas solās būt lielas. Viens no jaunajiem spēlētājiem gaidāmajā spēlē apņēmās būt kustība "Bez partijām", kas pirms pāris mēnešiem sevi skaļi pieteica publiskajā telpā. Bet jau no paša sākuma to pavadīja daudz emocionālas nestabilitātes un pretrunīgi vēstījumi. Viens no "piecīšiem", ja tā drīkst teikt, kas tika nosaukti kā šīs kustības iniciators, ir uzņēmējs Armands Broks. Viņš izmantoja 2008. gada finanšu krīzes radītās iespējas, aktīvi darbojoties nebanku kreditēšanas biznesā, lai nopelnītu naudu. Pats ir teicis, kad daudz ir izdarīts, var nākt palīgā valstij. Sekojiet līdzi notikumu attīstībai saistībā ar pieminēto kustību, ar katru nedēļu arī mums radās vairāk jautājumu, tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Armandu Broku.
    55 min
  • Gada notikumu apskats: svarīgākais ekonomikā, politikā, kultūrā un sportā 2025. gadā
    Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti.
    2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas
    Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos.
    Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks.
    2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū
    Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties.
    Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede.
    Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā
    Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana.
    Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa.
    Karš Ukrainā un miera sarunas
    2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu.
    Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance.
    "Straume" iegūst Oskaru
    Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā.
    Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica. 
    Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu
    Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu.
    Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.
    1 hr 28 min
  • Krustpunktā: Priekšvēlēšanu gaisotne jūtama vēl pirms Saeimas vēlēšanu gada sākuma
    Saeimas vēlēšanu gads tūlīt sāksies, bet priekšvēlēšanu gaisotne ir jūtama jau labu laiku. Koalīcijas partneri jau mēnešiem viens pret otru vērš skarbus vārdus un ne tikai vārdus, bet valdība turas. Kāda ir situācija "uz politiskās starta līnijas" un kādi faktori un lēmumi ietekmēs finišu nākamgad oktobrī, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, domnīcas "PROVIDUS" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds un pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.
    54 min
  • Krustpunktā intervija: Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš
    Pieprasījums pēc mazākas birokrātijas un lētākas valsts pārvaldes no uzņēmēju puses izskan bieži. Gada sākumā valdība izveidoja rīcības grupu birokrātijas mazināšanai, kas salīdzinoši īsā laikā nāca klajā ar pasākumu kopu, tomēr kritika par to bija liela, jo skaidrs, ka problēmas ir pārāk samilzušas, lai dažu nedēļu laikā atrastu visaptverošus risinājumus. Pirms diviem mēnešiem rīcības grupas vadībā stājās uzņēmēju organizācijas pārstāvis – nu jau bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Endziņu.
    54 min
  • Krustpunktā: Kā pašvaldības realizē kultūrpolitiku un izmanto lielos kultūras objektus?
    Latgales vēstniecības "Gors" nākotne ir neskaidra. Pašvaldībā tiek domāts par koncertzāles reorganizāciju, pat izskanēja, ka to varētu atdot privātās rokās. Lai to nepieļautu, tiek vākti iedzīvotāju paraksti portālā "manabalss.lv". Tagad Rēzeknes valstspilsētas domes vadība saka, ka "Gors" jāpārņem valstij. Notiekošais liek pārdomāt, kā pašvaldības veido savu kultūrpolitiku, kā izmanto lielos kultūras objektus un cik daudz ir jāiesaistās valstij.
    Krustpunktā analizē un skaidro kultūras ministre Agnese Lāce, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks, Latgales vēstniecības "Gors" direktore Diāna Zirniņa, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs un Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Asniņš.
    54 min
  • Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis
    Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.
    Pagājušā gadā centāmies izvairīties Ziemassvētkos Krustpunktā ielaist kristietības un baznīcas tematiku, jo raidījuma primārais uzdevums ir runāt par politiku, ekonomiku, sociāliem jautājumiem. Bet nevar noliegt, ka arī reliģijai ir sava vieta Latvijas sabiedrībā, un, šķiet, šogad tai ir bijusi arī itin pamanāma ietekme ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī politiskajiem procesiem. Daudzajos strīdos par vērtībām un politiskajām izvēlēm ir iesaistījušies arī mācītāji. Kristīgās vērtības piesauc ne viens vien Saeimas deputāts, un interesanti ir tas, ka šajā daudzbalsībā nav tā, ka visi kristieši dziedātu vienas un tās pašas notis. Ne tikai sabiedrība, arī baznīca ir kļuvusi politizētāka. Krustpunktā ir ciemojušies katoļu un luterāņu mācītāji. Taču Latvijā ir vairākas lielās tradicionālās baznīcas, un baptisti noteikti ir vieni no tiem. Turklāt kādi no viņiem ir arī politiski ļoti aktīvi. Tāpēc šoreiz mūsu izvēle bija Ziemassvētku nedēļā aicināt uz interviju baptistu mācītāju.
    54 min
  • Krustpunktā: SEPLP pilnā sastāvā; ES nevienojas par Krievijas aktīvu izmatošanu Ukrainai
    Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies par 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu risināt Ukrainas budžeta problēmas. Tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šo līdzekļu iegūšanai. Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, jo vīlies atbalsta trūkumā. Biedzot ievēlēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (SEPLP) trešais loceklis. Rēzeknē spriež par "Gora" nodošanu privātuzņēmējam.
    Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškēvica un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.
    54 min
  • Krustpunktā izvaicājam VARAM vadītāju Raimondu Čudaru
    Šur tur pašvaldībās ir nemierīgi - Siguldā notiek varas maiņa, Ogrē briest neapmierinātība ar ilgstošu prombūtnē esošo mēru. Tāda ir tā vietvaru politika. Vai ir kas tāds, kas raizes dara ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbu? Ja runājam par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ir arī citi jautājumi, kas ir uzmanības fokusā. Krustpunktā izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju Raimondu Čudaru.
    Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.
    54 min
  • Krustpunktā: Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma?
    Tiesībsargs gada laikā ir saņēmis vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē. Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma, par to diskutējam Krustpunktā.
    Analizē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Liene Lācekle un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
    Ja nu ir kāds atbildīgs, ļoti grūts un svarīgs darbs, tad tas ir darbs bāriņtiesā. Šī tiesa lemj par cilvēku likteņiem, īpaši par bērnu likteņiem, un ir vajadzīga milzīga iejūtība, lielas zināšanas un gatavību stāties pretī arī spēcīgām negācijām. Bet ne visas bāriņtiesas tiek ar šo galā. Esošā sistēma novecojusi, to ir jāreorganizē, varbūt pat jālikvidē. Ar tik skarbu vērtējumu klajā nāca Latvijas Republikas tiesībsargs. Protams, tas radījis viļņošanos tajos, kas ir saistīti ar bāriņtiesām. Kas satrauc tiesībsargu, vai tiešām situācija ir tik slikta un ko vajadzētu mainīt? Vai tiesībsargs nav pārsteidzies ar skarbiem secinājumiem? Mēģinām rast skaidrību, kas notiek bāriņtiesu darbā.
    55 min