Krustpunktā

Krustpunktā

By Latvijas Radio 1Society & Culture
Download on the App Store

All Krustpunktā episodes

  • Krustpunktā: Vietvaru loma veselības aprūpes pieejamībā reģionos
    Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede.
    Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā.
    54 min
  • Ja vērsies reiz pie maksas ārsta, arī turpmāk būs jāmaksā. Kā mainīt šo kārtību?
    Ja pacients pats maksājis par ārsta-speciālista apmeklējumu, turpmākie izmeklējumi par valsts naudu pieejami nebūs. Šāda situācija iedzen stūri daudzus pacientus, kuriem jāizvēlas - gaidīt tikt pie ārsta ātrāk un maksāt pašam arī turpmāk. Nacionālais veselības dienests šovasar trijās slimnīcās sāks īstenot pilotprojektu, ļaujot saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi arī tiem pacientiem, kuri ārstēšanos sākuši maksas pakalpojuma ietvaros. Vai tas novedīs pie visaptveroša situācijas risinājuma, skaidrojam raidījumā. 
    Krustpunktā diskutē Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Linda Celmiņa-Ķeze, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa.
    Šai problēmaipievērsās arī raidījums Atvērtie faili.
    54 min
  • Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu
    Svētku dienās, kad atceramies gan mūsu Satversmes pirmsākumus, gan Latvijas neatkarības atjaunošanu, vienmēr nākas domāt par to, kā šos dārgumus saglabāt. Īpaši aktuāli tas ir pēdējos gados, kad apdraudētības sajūta ir ļoti pieaugusi. Tādēļ liela uzmanība un arī līdzekļi tiek veltīti aizsardzībai. Par aizsardzību arī saruna Krustpunktā. Izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu.
    54 min
  • Krustpunktā: Vai novadu teritoriālā reforma ir atnesusi solīto?
    Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, sākam iknedēļas diskusiju ciklu par vietvarās svarīgo. Vai novadu teritoriālā reforma ir atnesusi solīto?
    Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs un Smārdes pagasta iedzīvotāju padomes locekle un biedrības "Partnerība laukiem un jūrai" vadītāja Ilze Turka.
    Pirmie četri gadi jaunajās novada robežās ir aizvadīti. Pirms četriem gadiem mēs pirmo reizi vēlējām mazliet vairāk nekā 40 vietvaras, vēl viens teritoriālās reformas posms bija noslēdzies. Atceramies, kādreiz Latvijā bija simtiem pašvaldību, tagad ir virs 40. Doma bija, ka lielākas vietvaras tomēr būs efektīvākas tādā kopējā vajadzību apmierināšanā un labklājības celšanā. Vai tas tā ir - tas ir lielais jautājums, par ko arī gribam sākt runāt jau šodien, gaidot pašvaldību vēlēšanas, kas būs 7. jūnijā. Mēs gribam saprast, kādi tad šie pirmie četri gadi ir bijuši, kas ir izdevies, kas nav, kā vērtēt reformas pirmos ieguvumus un zaudējumus.
    54 min
  • Krustpunktā: Cik reāli ir izbūvēt kaut vienu "Rail Baltica" sliežu līniju piecos gados?
    Apmēram pirms gada daudz atklātāk sāka runāt par to, ka ar "Rail Baltica" projektu neiet spoži, ir milzīgs sadārdzinājums un, kas zina, vai to maz pabeigs. Par sākotnējo termiņu, kas būtu 2026. gadā, protams, neviens vairs sen nerunāja, tāpat arī atklājās, ka solītie 85 procenti, ko finansēšot Eiropa, ne tuvu nav akmenī cirsti. Bet valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kā projektu realizētu. Galu galā – lai pildītu savas saistības pret Eiropas ieguldījumu, "Rail Baltica" jābūt vismaz izbraucamam 2030.gadā. Kā tad ar to sokas, Krustpunktā analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, "RB Rail - ESG" direktore un valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica, Eiropas Dzelzceļa līniju Finanšu departamenta direktors Jānis Naglis un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
    54 min
  • Krustpunktā Lielā intervija: ekonomists Jānis Priede
    ASV prezidentam Donaldam Trampam ir plāns, ko viņš grib panākt, tā par Savienoto Valstu ekonomisko politiku un tirdzniecības kariem, saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede. Viņu iztaujājam Krustpunktā lielajā intervijā.
    Tik daudz neizpratnes pilnu komentāru kā pēdējās nedēļās par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko politiku vispār sen nav lasīti un arī dzirdēti. Haotisks, utopisks, neprāts - tie ir tikai daži tikai apzīmējumi. Arī Krustpunktā studijā lielākoties visi ir bijuši skeptiski par to, ko Amerika dara. Bet Donalds Tramps taču nav muļķis. Varbūt nepatīkams, narcists, egoists, tomēr uzņēmējs. Ir bijis arī prezidenta amatā iepriekš. Trampam ir savs plāns, ko viņš grib panākt, tā te pirms kāda laika sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede. Un Priedes kungs ir centies aktīvi analizēt, ko un kāpēc ASV prezidents dara. Vai Trampam viss izdosies, tas, protams, ir aktuāls jautājums.
    54 min
  • Krustpunktā: ASV cenšas piespiest Ukrainu piekāpties Krievijai; partiju reitingi Latvijā
    Miris Romas pāvests, ASV cenšas piespiest Ukrainu piekāpties Krievijai, Latvijā pārbauda ģenerālprokurora atbilstību amatam, politikā apspriež partiju jaunākos reitingus. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.
    54 min
  • Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi
    Viņa ir viena no tiem trim ministriem, kurus premjere mainīja tā saucamā valdības restarta laikā. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.
    54 min
  • Krustpunktā: Rosinās pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu ļaut pārcelt uz 1.līmeni
    Politiķiem atkal ir idejas, ko darīt ar pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Šoreiz izskanējis ieteikums to atļaut pārcelt uz 1. līmeni. Vai šāda doma ir laba, par to diskutēsim Krustpunktā. Diskutē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, finanšu ministra padomniece Sanda Liepiņa, Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure un ekonomikas zinātņu doktors, Rīgas biznesa skolas associētais profesors Edgars Voļskis.
    Laiku pa laikam nākas raidījumā pievērsties pensijām un īpaši pensiju otrajam līmenim, jo regulāri objektīvu, reizēm subjektīvu iemeslu dēļ tas nonāk diskusiju krustpunktā. Šoreiz to ir izprovocējusi Donalda Trampa izraisītā globālā krīze ar muitas tarifiem un nenoteiktību starptautiskajā tirdzniecībā. Akciju tirgi ir vērā ņemami kritušies, kas nozīmē, ka arī uzkrājošie pensiju fondi, kas investējuši akciju tirgos, ir ar mīnusa zīmi. Privātie akcionāri, protams, var paši izlemt, kurā brīdī kaut ko pārdot vai nogaidīt, sākoties šādām krīzēm, bet ja jums ir jādodas tagad pensijā, tad šādas izvēles iespējas nav, un otrajā pensiju līmenī uzkrātā nauda var izrādīties mazāka, nekā bijāt cerējuši. Muļķīgi, jo varbūt pēc pāris mēnešiem viss atkal būtu labi, bet tagad jūs visu atlikušo mūžu saņemsit mazāk, nekā cerēts. Vairākas institūcijas nākušas klajā ar priekšlikumiem, kā šo situāciju labot, jo iespējas būt elastīgākiem ir, bet izskatās, ka arī tie priekšlikumi ir strīdīgi. Kā būtu pareizāk rīkoties? Šis ir aktuāls jautājums topošajiem pensionāriem.
    55 min