Rumāņu tautas pasaku "Kurš kura izbijās" 2003. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Kaspars Znotiņš.

Reiz upes līkumā kādā mazā mājiņā dzīvoja vecmāmiņa ar savu mazmeitiņu. Kādu dienu, kad mājā vairs nav ne pilītes ūdens, vecmāmiņa pošas uz upi pēc ūdens.

Paņēmusi savu mazo spainīti, drīz vien viņas pēdās dodas arī mazmeitiņa. Doma par ūdens sarūpēšanu ienāk prātā arī gailītim - sak', cik tad ilgi kašņāsi zemi un tārpus meklēsi? Ņēmis vēl mazāku spainīti, gailītis dodas līdzi mazmeitiņai. Gailītim savukārt seko arī pelīte, un visi četri satiekas upes malā. Piesmēluši pilnus spaiņus, visi dodas mājās. Neviens pat nenojauš par itin drīz gaidāmo traci!

Un proti: ceļa malā aug ābele, bet zem tās, aizmidzis ciešā miegā, guļ pelēks zaķītis. Te vējš, īstenais nebēdnieks, norauj ābolu, kurš uzkrīt akurāt zaķītim... Pārbijies kā diegs, garausis metas bēgt, ko kājas nes, nobaidīdams čaklo četrotni. Sākas tāds lērums pa visu pagastu... Viss beidzas ar pamatīgu izbīli un apgāztiem ūdensspainīšiem.

Taisnība vien būs teicienam, ka bailēm lielas acis... Kad beidzot visi attopas, izrādās - ikviens no viņiem redzējis citu "zvēru": vecmāmiņa nobijusies no lāča, meitenīte - no vilka, gailis - no lapsas, bet pelīte - nu, protams, ka no runča...

Bet kur tad zaķītis? Lielā gabalā!