Nu jau uz sliekšņa jūnijs, un mūsu domas arvien vairāk pievēršas gaidāmajai vasarai. Viens no ikgadējiem tradicionālajiem notikumiem dažādās pasaules malās ir 3x3 pasākumi. „Latviešiem pasaulē” šoreiz ieskandināsim Īrijas ģimeņu saietu. Savukārt atzīmējot Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas gadu, turpināsim interesēties par apvienības aktualitātēm.

Lai sniegtu atbalstu dažādiem trimdas kultūras pasākumiem 1972. gadā ticis nodibināts PBLA Kultūras fonds. 1979. gadā Visbijā un citviet Gotlandē sarīkotas Pirmās Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas, kas bijis pirmais tik liela mēroga trimdas latviešu pasākums tik tuvu Latvijas krastam un izraisījis lielu ievērību un politisku rezonansi. Zināmā mērā arī šīs vasaras XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV noritēs Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas zīmē. LR2 studijā viesojās PBLA priekšsēža vietniece, arī Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa (attēlā), ar kuru pārrunāsim vēl citas PBLA aktualitātes. Sākot ar nākamo gadu, valsts aizsardzības dienestam tiks pakļauti jaunieši, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, tāpēc diasporas jauniešiem un viņu vecākiem pavasarī tikuši organizēti tiešsaistes semināri par valsts aizsardzības dienestu un iesaukšanas kārtību ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Bez tam radušās arī idejas, kā diasporas norisēs iekļaut un veidot dažādas sadarbības ar ārvalstīs mūzikas un mākslas nozarē studējošajiem latviešu jauniešiem. Arī diasporā viena no aktualitātēm ir rudenī gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas. Mārīte Kļaviņa kopā ar Kristīni Krauzi no Apvienotās Karalistes apstiprinātas kā oficiālās CVK koordinatores sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem, un viņu pienākumos ietilps visa veida atbalsta sniegšana iecirkņu izveidošanas procesā, vēlēšanu norises laikā, un arī pēc vēlēšanām. Kopumā ārvalstīs būs 88 vēlēšanu iecirkņi un to komisijas: no tiem 48 tiks veidoti diasporā, savukārt 40 - Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vislielākais iecirkņu skaits plānots Amerikas Savienotajās Valstīs – 16, Apvienotajā Karalistē – 9, Vācijā – 8 un Kanādā – 6 iecirkņi.

Ja Pasaules brīvo latviešu apvienībai šogad  70, tad pieredzes bagāta vēsture ir arī pasaules  kustībai visu paaudžu latviešiem 3x3. Tā norisinās jau 45 gadus un sākusies 1981. gadā, kad pirmā ģimeņu nometne rīkota ASV, Garezerā. Vēlākos gados ģeogrāfija paplašinājusies un aptvērusi arī Austrāliju, Apvienoto Karalisti, Īriju, Zviedriju, Franciju un Kanādu, bet kopš neatkarības atjaunošanas ik gadu saiets notiek arī Latvijā. 3x3 mērķis ir latvisko zināšanu paplašināšana, kopības izjūtas veicināšana, ģimeņu stiprināšana un latvisko draudzību sekmēšana. Šovasar saieti plānoti Vācijā - Bērzainē, Amerikā - Garezerā, Īrijā un Latvijā - Bebrenē un Strenčos pie Gaujas. Īrija 3x3 kustībai pirmo reizi pievienojusies 2012. gadā, bet šovasar ar moto „Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās” nometne tur norisināsies no 16. līdz 22. augustam. Saieta dalībniekiem būs iespēja apgūt dažādas praktiskās iemaņas, piemēram, mozaīktamborēšanu, etnogrāfisku rotu kalšanu no misiņa un sudraba, grozu uzmeistarošanu no kārklu klūgām, kreklu darināšanu, masāžas pamatprincipus un krēmu un skurbju pagatavošanu, dažādu āra un galda spēļu, rotaļlietu un saimniecībai noderīgu koka priekšmetu izveidošanu. „Latviešiem pasaulē” par Īrijas 3x3 iecerēm uzzinājām no nometnes vadītājas Baiba Gaigras. Tā kā Baiba ir Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” vadītāja un režisore un perfekti pārzina publiskās uzstāšanās un runas nianses, tad sava amata noslēpumus viņa atklās ievirzē „Runā laimīgs! Publiskā runa ikvienam”. Baiba sola, ka nodarbībā varēšot uzzināt, kā uzstāšanās laiku no stresa minūtēm pārvērst par laimes mirkļiem, būšot arī praktiskas padomu bumbas, smieklu vingrinājumi un garantēts prieka lādiņš.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” aicināja vienoties kopīgā dziesmā un dejā, gatavojoties gan XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ASV, Grand Rapidos, gan Minsteres latviešu deju kopas „MiLaDeKo” piecpadsmitās dzimšanas dienas koncertam.

Lai ieskandinātu Amerikas latviešu dziesmu svētkus, LR2 studijā klātienē satikāmies ar Paulu Berkoldu (attēlā), kuram gadāmajos svētkos vairākas lomas - viņš ir viens no organizatoru komandas, Dziesmu svētku mūzikas nozares vadītājs, arī koru virsdiriģents un pat pats kādā no koncertiem dziedās solo. Svētku kopkorī sadziedāsies ap 500 dziedātāju, un daudzi simti dejotāju sadejos Tautas deju lieluzvedumā. Vienā no Grand Rapidi vecākajām baznīcām plānots īpašs garīgās mūzikas koncerts. Svētku ietvaros notiks arī teātra izrāde-viencēliena komēdija „Lūdzu uzgaidiet”, Rakstnieku cēliens, tautastērpu un jaundeju skate, mākslas izstādes, vieskolektīvu no Latvijas - TAD „Daiļrade” un Rīgas Doma kora skolas jauktā kora koncerts, biedrību salidojumi un saviesīgi pasākumi. Protams, padomāts arī par dalībnieku izklaidi - būs gan Zaļumballe un Atvadu balle „No krasta līdz krastam”, gan Rokvakars, kurā visus sajūsminās ja ne gluži pašas roķīgākās, tad neapšaubāmi savā žanrā populārākās grupas „Apvedceļš” un „Bermudu Divstūris”. Šajā pavasarī Amerikā Dziesmu svētku ieskaņas pasākumi notikuši gan Vašingtonas jauktā kora 10 gadu jubilejas koncertā, kuru noslēgusi kopīga sadziedāšanās ar skatītājiem, gan Kalamazū, kur, lai slīpētu svētku kopkora koncerta repertuāru, uz vidienes reģiona mēģinājumu un koncertu esot sabraukuši koristi no Mičiganas un blakus štatiem, gan Latvijā, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, kur Amerikas XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem veltītā koncertā uzstājies Ogres Apvienotais koris „Upe", jauktais koris „Laudate", Emīla Dārziņa jauktais koris un Zemessardzes orķestris, savukārt Sietlā un Losandželosā deju meistarklases vadījis Latviešu diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš.

Ja jūlija sākumā bezmaz visi okeāna viņa krasta dziedošie un dancojošie latvieši satiksies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV, tad 13. jūnijā gluži vai uz Eiropas mazajiem deju svētkiem savā jubilejās koncertā Minsteres latviešu deju kopa „MiLaDeKo” (attēlos galerijā) pulcēs Frankfurtes „Dimdarus”, Štutgartes „Trejdeksnīti”, Dānijas „Ziemeļblāzmu”, Zviedrijas „Zibenīti”, Norvēģijas „Ziemeļmeitu”, Šveices „Ramtai” un Minsteres „Rudzupuķi”, kuriem pievienosies līnijdeju grupa „Balzāms”, Minsteres ansamblis „DoReMi” un koris „Dudan”. Kopas FB kontā varam lasīt: „MiLaDeKo” svin 15 gadus - 15 gadus soļu, sviedru, smieklu, satraukuma pirms uzstāšanās, kopīgu ceļojumu un draudzības. 15 gadus, kuros latviešu tautas deja Minsterē un ne tikai ir dzīvojusi caur jums.” „MiLaDeKo” vadītāja Lauma Leišovnika atklāj, ka šobrīd kolektīvā ir 25 dejotāji, bet tā pirmsākumi un pati pirmā uzstāšanās tikai trīs meiteņu sastāvā ar deju „Viņš bučojis man’” esot bijusi Minsteres pilsētas Vasaras svētkos. „MiLaDeKo” dalībniekus vieno ne vien dejas, bet arī ceļošanas prieks - piedzīvotas uzstāšanās Itālijā, Beļģijā, Īrijā, Kanādā, pat Austrālijā un, protams, vairākkārt Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Ja vēlaties viņiem pievienoties dejotāju rindās, tad ar saukli „MiLaDeKo roku rokā, dejo tautas dejas kopā!!!” esot laipni aicināts ikviens, „kurš mīl deju, labprāt ceļo un ir gatavs piektdienas vakaros izlocīt kājiņas!”.

Turpinot svinēt Eiropas Latviešu apvienības 75. jubilejas gadu, „Latviešiem pasaulē” gan apciemoja vietu, kurai ir visai nozīmīga loma Eiropas latviešu dzīvē – Annabergas namu Bonnā, gan ielūkojās Eiropas Vasaras skolas šīs vasaras plānos.

Annabergas pils atrodas Vācijā Bonnas tuvumā un ir unikāla ar to, ka ir vienīgais īpašums pasaulē, kas savulaik iegādāts un šobrīd uzturēts kā latviešu, lietuviešu un igauņu kopīpašums. Tas pieder Baltiešu kristīgajai apvienībai, kura dibināta 1947. gadā, bet īpašums iegādāts piecus gadus vēlāk. Pils kara laikā esot cietusi, augšējie stāvi izdeguši, bet pašu spēkiem tā uzcelta gandrīz no jauna. Lai iegūtu līdzekļus īpašuma uzturēšanai, telpas tiek izīrētas gan kā mājvietas studentiem, gan pasākumu rīkošanai - šeit notiek dažādi latviešu, lietuviešu, igauņu un  baltvācu sarīkojumi. Regulāri uz „Latviešu literatūras pulciņa” pasākumiem Annabergā pulcējas arī latviešu literatūras mīļotāji no visas Eiropas. Annabergas īpašumu par tikšanās vietu dažādam izglītojošām aktivitātēm savu biedrorganizāciju kopu vadītājiem mēdz izraudzīties ELA un šeit, lai gatavotos gan Eiropas, gan Latvijas dziesmu svētkiem, regulāri notiek koru kopmēģinājumi. Sākotnēji īpašuma saimniecības vadītājs bijis Jāzeps Urdze, vēlāk viņa misiju turpinājis Jāzepa dēls Andrejs Urdze. Savukārt, nu viņu stafeti pārņēmusi „Latviešiem pasaulē” viešņa Zane Hevikere. Pavisam drīz maija beidzamās nedēļas nogalē Annabergas Baltiešu namā  uz kārtējo koru kopmēģinājumu un  meistarklasēm pulcēsies latviešu dziedātāji no Vācijas un tuvējām valstīm. Turklāt sestdienas vakarā visi koristi varēs kārtīgi izdanocoties zaļumballē ar Eslingenas Orķestri.

Ja dziedātāji slīpēs vokālās prasmes un pareizu elpošanas tehniku, tad diasporas jauniešiem ik vasaru apgūt latviskās zināšanas, stiprināt savstarpējās draudzības saites un veidot latvisko identitāti ir iespēja Eiropas vasaras skolā. Pirmo reizi tā tika rīkota 1979. gadā Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās Vācijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nometne pārcēlās uz Latviju un ikreiz ar Eiropas Latviešu apvienības gādību tiek organizēta citā Latvijas novadā. Šī gada  Eiropas Vasara skolas tēma ir „Zemgales līdzenums” un tā no 26. jūlija līdz 9. augustam norisināsies kultūras un atpūtas centrā „Bērzmuiža”. Divu nedēļu garumā jaunieši pilnveidos latviešu valodas prasmes, iepazīs Latvijas vēstures nozīmīgākos posmus, dosies ekskursijās pa Zemgales reģionu, klātienē iepazīstot novada vidi un kultūru, kā arī piedalīties dejošanas un folkloras nodarbībās. EVS moto ir „Draudzība bez robežām”, un bieži vien šajā nometnē radušās draudzīgās saites turpinās mūža garumā. „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar šīgada Eiropas Vasaras skolas vadītāju Diānu Timermani. Diāna šobrīd dzīvo Igaunijā, un ieguvusi pieredzi gan Somijā, gan Tartu starptautiskā skolā, kur darbojas kā latviešu valodas skolotāja.

Vispirms – vismīļākie sveicieni, apskāvieni un bučas visas pasaules māmiņām, vecmāmiņām, omītēm, vecvecmāmiņām, audžumātēm un krustmātēm Mātes dienā! Vēsture liecina, ka pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tikusi atzīmēta 1908. gadā ASV, kad Rietumvirdžīnijā svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa par godu savai mātei baznīcā sarīkojusi dievkalpojumu. Arī Latvijā, godinot mūsu mammas, Mātes dienu svinam maija otrajā svētdienā.

Bet „Latviešiem pasaulē” šoreiz ielūkojās pasākumos, kas gaidāmi maija trešās un ceturtās nedēļas nogalē - Zalcburgā norisināsies III Latvijas kultūras dienas Austrijā, tikmēr Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis” un viņu diriģents Matīss Briedis ielūgs uz koncertu Tallinā. Savukārt Bergenas latvieši ieklausās cilvēkstāstos, skrien maratonu, tērpušies latviešu tautastērpos, gatavojas Norvēģijas Nacionālās dienas svinīgajai parādei un jau noskaņojas vasarai.

Bergenas Latviešu biedrībā sabiedriskā dzīve kūsāt kūsā, bezgala piepildīts ar dažādiem notikumiem bijis gan aprīlis, gan solās būt maijs, bet jūnija nogalē 11 - 18 gadus vecie latviešu jaunieši pošas pavadīt aizraujošu nedēļu unikālā „Meža skolas” nometnē. Tās dalībniekiem būs iespēja izbaudīt īstu piedzīvojumu garu - gan pārgājienus kalnos, ekskursiju uz vikingu ciemu, kanoe laivošanu, nakšņošanu mežā pašgatavotos slieteņos un uz ugunskura gatavotu maltīti, gan radošās darbnīcas, Vilkaču meža mācību, latviskās tradīcijas, dančus un vakara ugunskurus. Jauni draugi, jaunas prasmes un neaizmirstami piedzīvojumi- tas viss sagaida „Meža skolas” nometnes dalībniekus. „Latviešiem pasaulē” par Bergenas latviešu aktivitātēm uzzinājām no Bergenas Latviešu biedrības vadītājas Ilgas Švānes.

Ja Norvēģijas latvieši ar atzīstamiem sasniegumiem pirms pāris nedēļām startējuši Bergenas maratonā - jauktā stafetes komanda izcīnījusi 15. vietu 488 jaukto komandu konkurencē un 43. vietu starp visām 668 finišējušajām komandām, tad nākamās nedēļas nogalē gaidāms gan Rīgas maratons, kura skrējēju vidū pēc „Latviešiem pasaulē” zināmās informācijas būšot arī diasporas latvieši, gan Zalcburgas maratons, kura laikā norisināsies III Latvijas kultūras dienas Austrijā „Ielūdz Latvija”. To organizētāja - diriģente un ērģelniece Ilze Dūmiņa sola, ka „Zalcburgā, pilsētā, kur mūzika jau gadsimtiem ilgi ir daļa no ikdienas elpas, Latvijas balsis saplūdīs ar skrējēju soļiem”. Uz Latvijas kultūras dienām Zalcburgā ieradīsies vairāk nekā 120 amatiermākslinieku no Latvijas - pieci kori, etnomūzikas ansamblis un koklētāju kolektīvs. 15. maijā Latvijas mūzika ieskanēsies Zalcburgas skriešanas festivāla Sieviešu skrējiena trasē, kur dziesma kļūs par iedvesmas avotu skrējējām. Vakarā Volksgarten parkā notiks Latvijas kultūras dienu atklāšanas koncerts. 17. maijā Latvijas kolektīvi muzicēs dažādās maratona trases vietās. Dienas noslēgumā Svētā Andrē Romas katoļu baznīcā norisināsies galā koncerts, kurā Latvijas kori apvienosies ar Zalcburgas koru asociācijas dziedātājiem, un pasākuma „nagla” būšot  Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”, kas izskanēs gan latviešu, gan vācu valodā, tostarp Zalcburgas dialektā, aicinot līdzi dziedāt arī maratona dalībniekus un skatītājus.

Savukārt nedēļu vēlāk, 24. maijā Igaunijas Latviešu koris „Ziemeļu Balsis" aicina uz īpašu koncertu Tallinā, Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Koncerts vienlaikus būs svarīgs pagrieziena punkts un maģistra diriģēšanas eksāmens „Latviešiem pasaulē” labi pazīstamajam „Ziemeļu Balsu" diriģentam Matīsam Briedim. Programmā „Trīs saules uzlec”, atspoguļojot mūsu reģiona kopīgo muzikālo mantojumu, būs bagātīgi pārstāvēta Baltijas valstu kormūzikas izlase un tādi komponisti kā Tormiss, Maskats, Melngailis, Ešenvalds un Miškinis.

Ir maija pirmās nedēļas nogale, kad visa pasaulē uzziedējusi mūsu sarkanbaltsarkanajās krāsās, un arī „Latviešiem pasaulē” sūta mīļus sveicienus Latvijas brīvības un neatkarības svētkos. Šonedēļ klājam baltos galdautus, pucējamies latviešu tautastērpos un pulcējamies, lai kopīgi svinētu, savukārt nākamās nedēļas nogalē sportosim, un uz teatrāli fiziskām aktivitātēm aicināja Itālijas latviešu teātra „Momento” vadītāja Lāsma Pintere (attēlā) kopā ar režisori un teātra pedagoģi Astru Kacenu (attēlā), savukārt pavisam nesen sportisko garu izbaudījuši Parīzes latviešu skoliņas „Garā Pupa” bērni, viņu vecāku un skolas vadītāja Anda Auziņa, jo Parīzē startējis „Olimpiskais kvants”.

Ja līdz šim „Olimpiskā kvants” pārsvarā norisinājies Latvijā, tad šogad tas krietni paplašinājis savu ģeogrāfiju, un aptvēris vairākas Eiropas valstis, jo aprīlī un maijā latviešu diasporas skoliņās un latviešu kopienās Eiropā tiek rīkotas vairākas projekta „Olimpiskais kvants” darbnīcas. Tās jau notikušas Parīzē, Amsterdamā, Ženēvā un Strasbūrā, nākamās nedēļas izskaņā dosies uz Luksemburgu un maija nogalē uz Tulūzu, bet rudenī uz Spāniju - Barselonu un Alikanti. „Olimpiskā kvanta” nodarbībās viesojas dažādas latviešu sporta personības, un to programmā ir latviešu valodas stiprināšana caur kustību un uzdevumu lasīšanu, prāta spēles par sportu un Latvijas sporta personībām, veiklības stafetes, sporta spēles un fanu atribūtikas veidošana. Turklāt pasākuma noslēgumā katrs dalībnieks tiekot apbalvots ar veicināšanas balviņām no Latvijas Olimpiskās komitejas.

Arī Itālija joprojām dzīvo olimpiskajos ritmos. Tur par to, lai nerimtu sportiskais azarts, parūpējies Itālijas latviešu teātris „Momento” un tā vadītāja Lāsma Pintere. „Momento” šogad svin savu piecu gadu jubileju, un tai par godu Romā organizē unikālu latviešu amatierteātru sadraudzības tikšanos, kuras centrā būs intriģējošs, aizraujošs un spontāns skatuves mākslas veids - Teātra Sports. Šis notikums pulcēs gan Latvijā, gan diasporā dzīvojošos teātra entuziastus un teātrus no visas Eiropas - Latviešu teātri Īrijā „Sliedes”, Dānijas latviešu amatierteātri „Pūpols”, Londonas latviešu teātri „Trepes”, Birmingemas Mazo teātri, Jauno Stokholmas latviešu amatierteātri, Alesundas latviešu amatierteātri ALA, Minhenes letiņu amatierteātri „Brecelis”, Stavangeres latviešu teātra studiju, Austrālijas latviešu teātri un, protams, pašus jubilārus - Itālijas latviešu teātri „Momento”. Improvizācijas meistarklases vadīs Teātra Sporta aizsācēja Latvijā, Jelgavas Studentu teātra režisore un teātra pedagoģe Astra Kacena. Uz atraktīvo un jautro Teātra Sporta maču aicināta publika, kurai visai neparastā veidā būs iespēja paust savas emocijas, piemēram, aktierus apmētājot ar slapjām švammēm! Bet kā jau kārtīgā sportā nepieciešami arī kompetenti tiesneši, to vidū būs diasporas latviešu teātra guru Ingmārs Čaklais un viens no Jaunā Rīgas teātra korifejiem Jānis Skutelis.

Aprīlis tuvojas savai izskaņai, tāpēc „Latviešiem pasaulē” jau lūkojas maija virzienā, kad svinēsim ne vien mūsu Neatkarības svētkus, bet arī pilnā krāšņumā daudzviet pasaulē uzplauks latviskā kultūra. Arī vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc īstais laiks uzzināt, kā to pavadīt interesanti, aizraujoši un krāsaini.

Latviešu - somu ģimeņu biedrība „Laivas" un  Latviešu skola „Pikku Putni”  jau piekto vasaru organizē „Latviskās ģimeņu dienās Loimā 2026", kuras no 5. līdz 9. augustam norisināsies Somijas pilsētas Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā. Nometnē darbosies gan Somijā dzīvojošie latviešu bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 18 gadiem, gan mīļi aicināti arī viņu vienaudži no Latvijas un citām valstīm kopā ar savām mammām, tētiem, mazajiem brāļiem, māsām un pat vecmāmiņām un vectētiņiem. Nometnē būs sporta, dabas un mākslas dienas, dalībnieki lasīs latviešu grāmatas, orientēsies vietējā apkaimē, dosies ekskursijā, iepazīs Loimas ainavas, tās gleznojot un izpētot apkārtnes kukainīšus, dejos, dziedās un veidos nometnes avīzi. Turklāt vakaros dienas putekļus un sviedrus varēs nomazgāt iemīļotajā un tradicionālajā Zaķīšu pirtiņā. „Latviešiem pasaulē” par šīs vasaras iecerēm uzzinājām no „Latviskās ģimeņu dienās Loimā” un skoliņas „Pikku Putni” vadītājas Zanes Uitto (attēlā), kura aicināja nekavēties un potenciālos dalībniekus pieteikties līdz aprīļa beigām.

Tikmēr maiju visā pasaulē ieskandinās latviešu dziesmas, uzziedēs sarkanbaltsarkanās krāsas un reizē ar Latvijas neatkarību tiks svinēta arī latviešu kultūra. 2. maijā Lesterā jau desmito reizi norisināsies Apvienotās Karalistes Kultūras Dienas, kurās satiksies latviešu deju kopas un kori no visas Anglijas. Dienu vēlāk Dublinas centrā, notiks XV Latviešu kultūras svētki Īrijā. Tur visas dienas garumā ieplānota plaša kultūras programma  ar koncertu, dalībnieku gājienu tautastērpos, meistarklasēm, tautastērpu izstādi, dančiem un amatnieku un ēdienu tirdziņu. Apvienotajai Karalistei un Īrijai pievienosies Austrija, kur no 7. līdz 10. maijam Grāca pirmo reizi izskanēs „Baltijas Mūzikas Festivāls”. „Latviešiem pasaulē” vērienīgās ieceres ieskicēja festivāla rikotājtrio - Ilze Dūmiņa, idejas autores Katrīna Kroja un Anna Amanda Stolere. Visas trīs pašas ir arī lieliskas mūziķes un Grācas publiku priecēs dažos no gaidāmajiem koncertiem. „Baltijas Mūzikas Festivāla” pamatideja ir „Vienoti daudzveidībā”, un tas iecerēts kā platforma pieredzes apmaiņai starp starptautiski atzītiem māksliniekiem un studentiem, radot vidi personiskām tikšanās reizēm un iedvesmai. Turklāt kā rezidējošais mākslinieks festivālu ar savu klātbūtni pagodinās izcilais latviešu komponists, kuru zina un kura darbi tiek atskaņoti visā pasaulē – Pēteris Vasks. „Baltijas Mūzikas Festivāla” koncerti izskanēs Grācas Priestersemināra Baroka zāle, Grācas Mariahilfer baznīcā un Johanna Jozefa Fuksa konservatorijā.

Pavasaris jau uzņēmis pilnus apgriezienus, aktīva rosība manāma ne vien dabā, bet arī visas pasaules latviešu kultūras dzīvē. Tā vārda tiešā nozīmē kūsāt kūsā, un „Latviešiem pasaulē” krietni jāiespringst, lai vismaz neklātienē paspētu pabūt kaut daļā no dažādajiem pasākumiem, svētkiem, jubilejām, koncertiem un citiem kopā sanākšanas brīžiem. Šoreiz uzmanības centrā būs divi no tiem: Maija sākumā Vācijā, Eslingenā notiks 2. Eiropas latviešu koru meistarklases un sadziedāšanās, kas vainagosies ar koncertu Dienvidu baznīcā. Savukārt uz „neapaļām”, toties vērienīgām 11. jubilejas svinībām aicina Norvēģijas pilsētas Sandefjordas latviešu Tautas deju kopa „Ozoliņš”.

Pērnajā rudenī viena no aktīvākajām un radošākajām diasporas organizācijām Eiropā - Latviešu kultūras biedrība „Saime” Štutgartē Vācijā nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Biedrības paspārnē darbojas deju kopa „Trejdeksnītis”, bērnu un jauniešu kultūrskola „Štutgartes Dzintariņi” un uzņēmēju klubs „Biznesa Bites”. Netālu no Štutgartes atrodas īpaši nozīmīgs latviešu kultūras centrs -Eslingena. Šeit 1947. gadā norisinājās pirmie trimdas latviešu Dziesmu svētki. Tos godinot, ar  krāšņiem pasākumiem tika svinēta gan Eslingenas Dziesmu svētku 70., gan 75. gadskārta. Savukārt šogad savu 100 gadu jubileju svin Dienvidu baznīca Esslingenā pie Neckar, turklāt vairāk nekā 80 gadus spēcīga un nozīmīga šīs baznīcas sastāvdaļa ir bijusi Latvijas baznīcas kopiena un latviešu draudze. Baznīca ir viens no galvenajiem latviešu centriem, kurā regulāri notiek dievkalpojumi, tostarp arhibīskapa emeritētā Elmāra Ernsta Rozīša vadībā. Tā ir cieši saistīta arī ar 1947. gada pirmajiem trimdas Dziesmu svētkiem un ir bijusi atklāšanas dievkalpojumu vieta atjaunotajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem. Maija sākumā trīs dienu garumā Eslingenā pulcēsies latviešu kori un diriģenti no visas Eiropas, kopumā ap 100 dziedātāju no Vācijas, Itālijas, Šveices, Luksemburgas, Briseles, Francijas, Dānijas, Nīderlandes un Latvijas. Tur norisināsies 2. Eiropas latviešu koru meistarklases un sadziedāšanās, kas vainagosies ar koncertu un īpaši šim notikumam sagatavotu garīgu, klasisku un mūsdienīgu dziesmu programmu Dienvidu baznīcā. Arī šoreiz viesmīlīgās mājasmātes lomu uzņēmusies Latviešu kultūras biedrība „Saime” un tās vadītāja Laura Putāne, ar kuru „Latviešiem pasaulē” cieša draudzība saista jau kopš iepriekšējiem Eslingenas svētkiem.

Tikmēr pirmā tikšanās un iepazīšanās mūs gaida ar Norvēģijas pilsētas Sandefjordas Tautas deju kopu „Ozoliņš” un viņu vadītāju Ritu Simsoni. „Ozoliņa” dejotāji par Ritu saka, ka viņa esot „cilvēks, kurš deju pārvērš sajūtās un kustības - stāstos”, bet par sevi teic: „Mums it visur iet superīgi, kamēr vien esam kopā”. Pirms gada aprīlī „Ozoliņš” Starptautisko Dejas dienu ar uzstāšanos svinējis un skatītājus priecējis Oslo, vasarā Rīgā, Mežaparkā dejojis, smējies un dzīvojis „Dūnas” ritmā, rudenī, pirms kārtējā svētdienas mēģinājuma „iesildījies”, piedaloties Sandefjordas rīkotajā akcijā, kur palīdzējis no nevajadzīgajiem atkritumiem un plastmasas atbrīvot un sakopt pilsētvidi. Savukārt nākamās nedēļas nogale piederēs svētkiem - enerģiskām dejām, mūzikai, ritmiem, krāšņiem tautastērpiem un īstai kopības sajūtai. Jo kopā ar viesiem Oslo TDK „Ziemeļmeita”, Stavangeres TDK „Karmīns”, Bradfordas „Kamoliņu”, Norvēģijas latviešu kori „Laipa”, Oslo teātri „OLatTe” un aktieru trupu „Aurora” koncertā  „Zeme .Elpo. Dejā.” tiks svinēta „Ozoliņa” 11. dzimšanas diena.

Patīkama satraukuma piepildīta pavasarīga rosība valda gan Lielbitānijas pilsētā Lesterā, kur maija sākumā vairāki simti dejotāju, dziedātāju un teātra spēlētāju pulcēsies uz  Kultūras Dienu Apvienotajā Karalistē, gan Briselē, kur Mazie Briseles latviešu dejotāji cītīgi gatavojas savas 15. dzimšanas dienas koncertam.

„Beļģijas latviešu ziņās” varam lasīt:

„Mūsu stāsts ir aizsācies Briselē, kur jau piecpadsmito gadu latviešu deju soļus rosīgi izdejo lielāki un mazāki dejotāji. Tomēr šis stāsts nav par Beļģiju, bet gan par Latviju, par mūsu Tēvu zemi, par dzimteni, par bērnības takām un mājas sajūtu. Tā nav neaizsniedzama leģendu vai stāstu zeme. Mūsu bērniem Latvija ir īsta, piedzīvota, izbaudīta un ļoti mīļa. Tā ir vieta, kur lielākajai daļai no mums ir īstas mājas, kurās pa vasarām smaržo pēc omes pankūkām un opja stāstiem.”

Ar apburošajiem Mazajiem Briseles latviešu dejotājiem un viņu vadītāju Ilzi Baranovsku „Latviešiem pasaulē” iepazināmies jau pērnajā vasarā, kad viņi Skolēnu dziesmu svētku laikā viesojās LR2 studijā. Savukārt šoreiz, lai satiktos, būs jādodas uz Briseli, kur 18. aprīlī ar koncertu „Augšup” tiks svinēta kolektīva 15. dzimšanas diena. Tajā tiek gaidīti arī mīļi draugi no Latvijas - jauniešu kolektīvs „Pumpuri", kuru vada savulaik Mazo Briseles latviešu dejotāju dibinātāja Dagnija Martinsone. Jubilejas koncertam gatavošanās notiek jau kopš rudens - gan iknedēļas mēģinājumos, gan deju nometnēs tiek mācītas jaunas dejas un slīpētas jau zināmās. Aizkustinošus un sirsnīgus prieka mirkļus decembrī sagādājusi uzstāšanās Eiropas Briseles II skolas labdarības tirdziņā, kur Mazie Briseles latviešu dejotāji ieskandinājuši Ziemassvētkus un darbojušies vecāku un draugu sarūpētajā Latvijas gardumu stendā. Tajā nopelnītā naudiņa tikusi ziedota, lai atbalstītu un palīdzētu Latvijā bez vecāku rūpēm palikušos bērnus.

No Briseles „Latviešiem pasaulē” tālāk ceļš vedīs uz Lielbritānijas pilsētu Lesteru. Tur 2. maijā gaidāms vērienīgs notikums - tradicionālā Kultūras Diena Apvienotajā Karalistē, kas šoreiz tiks svinēta jau desmito reizi. Viss sāksies ar košu un krāsainu dalībnieku gājienu pilsētas ielās, turpinājumā Jubilejas laukumā  plānots Lielkoncerts, teātru izrādes un Latviešu kultūras izstāde. Lesterā uz šo dienu latviskās kultūras, deju, dziesmu un kopā būšanas noskaņās pulcēsies latvieši no visas Apvienotās Karalistes: pieaugušo tautas deju kopas „Pērkonītis", „Virpulis", „Dindaru Dandaru", „Dejo ar Mani”, „Salinieki", „Galophop”, „Kamoliņš", „Rokraksts", „Kūmiņš”, „Jautrais Pāris", „Zīlaine", „Straumēni", „Rakstā" un „Londona Dejo", bērnu deju kopas „Lapsēni”, „Kaķīši", „Kastanītis", „Jumītis" un „Vanadzēni", Apvienotās Karalistes bērnu un jauniešu apvienotais koris, bērnu vokālie ansambļi „Skani” un „Sienāži" un Bradfordas latviešu skola „Dzīpari". „Latviešiem pasaulē” gaidāmajos Kultūras svētkos ielūkojāmies kopā ar vienu no to organizētājām - Lieni Mann. Liene vada arī TDK „Rokraksts", pati dejo kopš 7 gadu vecuma un savu tautas deju mīlestību mantojusi no vecmāmiņas un mammas.

Sveiciens aprīlī, kurš sācies ar Latvijas Radio 2 dzimšanas dienas svinībām. Jo pirms 31 gada, tieši 1. aprīlī gandrīz kā aprīļa joks piedzimis LR2, kurš, gadiem ejot, iekarojis arvien lielāku auditoriju gan Latvijā, gan ar interneta starpniecību plašajā pasaulē un jau daudzus gadus ieņem Latvijas klausītāko radiostaciju topa virsotni. Lai svinētu savu dzimšanas dienu un vienlaikus godinātu maestro Raimondu Paulu 90.jubilejā, šogad tika nolemts dibināt Klausītāju Zvaigžņu kori. Atsaucība bija milzīga, tam pieteicās dalībnieki ar brīnišķīgām balsīm no visas Latvijas, un radio ierakstu studijā mūziķa Ata Auzāna virsvadībā tapa jauns Raimonda Paula dziesmas „Cielaviņa” ieraksts.

Vieni svētki nosvinēti, bet klāt jau nākamie, un šīs nedēļas nogalē latvieši visā pasaulē pulcējas uz kopīgām Lieldienu svinībām. Krāsainās olas tiek ripinātas un šūpoles kārtas Vācijā- Frankfurtē un  Latviešu centrā „Bērzaine”, Lielbritānijā,- Latviešu centrā „Straumēni”, Norvēģijas pilsētā Olesunnē, Gruzijā pie Lisi ezera, Amerikā- Sietlā un daudzviet citur. Tikmēr nākamās nedēļas nogalē uz pavasarīgu pārgājienu dabā un labā kompānijā visus Austrijas latviešus aicina Grācas Latviešu Kultūras biedrība. Martā turienes latvieši pulcējušies Lielajā GLKB salidojumā, kur draudzīgā un nepiespiestā gaisotnē baudījuši latvisku atmosfēru un izstādē–tirdziņā priecājušies par brīnišķīgajiem  vietējo latviešu rokdarbnieču darinājumiem. Savukārt maija sākumā jau iecerēts nākamais kopīgais pasākums-Balta galdauta pikniks, bet jūnijā tikšot degts spožs Jāņu ugunskurs. „Latviešiem pasaulē” gaidāmajos Grācas Latviešu Kultūras biedrības plānos ielūkojāmies kopā ar Anniju Pētersoni.

Bet diemžēl ne visur pasaulē valda miers un prieks. Jau labu laiku ar satraukumu un bažām sekojam līdzi kara notikumiem Tuvajos Austrumos. Lai uzzinātu, kā jūtas mūsējie vienā no turīgākajām un modernākajām austrumu valstīm – AAE, kuru arī skāris karš, „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Dubaijā mītošo latvieti Annu Jentgen. Viņai šobrīd uzmanību pievērsuši vairāki pasaules mediji, un Annas stāsts aizkustinājis daudzas slavenas ziņu aģentūras. Anna Jentgen uz AAE kopā ar ģimeni devusies vēl kā bērns un tur dzīvo jau padsmit gadus. Šobrīd, kad daudzi no Dubaijas dodas prom, lai meklētu patvērumu citās valstīs, līdzi netiek ņemti un likteņa varā pamesti viņu mīluļi- suņi un kaķi. Par tiem cenšas parūpēties un dzīvniekiem jaunas mājvietas atrast vietējie brīvprātīgie. Arī Anna adoptējusi divus pamestos suņus – labradoru un zelta retrīveru. Viņa teic, ka dzīvniekiem psiholoģisku traumu rada ne vien tas, ka tos pametuši saimnieki, bet arī nemitīgie uzlidojumi pilsētai un bumbu sprādzieni. Par laimi šobrīd abi mīluļi – Bruno un Milo jaunajās mājās jau iedzīvojušies un jūtas labi.

Cerams, ka visi jau paspējuši izbaudīt neiztrūkstošo Pūposvētdienas rituālu - pūpolpērienu un saņemt tradicionālo mantru: Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks! Tam pievienojas arī „Latviešiem pasaulē” ar vēlējumu: Slimība ārā veselība iekšā! Bet „Latviešiem pasaulē” šoreiz par to, kas norisinājies nedēļu pirms un kas gaidāms nedēļu pēc Pūpolsvētdienas.

Nākamnedēļ svinēsim Lieldienas, un tām pošas jaundibinātā Olesunnes Latviešu biedrība. Par Ziemeļu Venēciju dēvētā Norvēģijas rietumkrasta pilsēta, jūgendstila pērle Olesunne atrodas uz vairākām salām. Tā slavena ar savu Jūgendstila centru, Sunnmøre Brīvdabas muzeju un Ziemeļeiropā lielāko Akvāriju, kas atrodas tieši Atlantijas okeāna krastā, tāpēc vasarā tā kļūst par tūristu iecienītu galamērķi. Savukārt par pastāvīgu mājvietu turieni izvēlējušies ap tūkstotis latviešu, pārsvarā no Kurzemes. Saikne starp Olesunni un Kurzemes pilsētu Saldu sākusies pagājušā gadsimta 90. gados, kad vispirms radusies sadarbība starp abu pilsētu baznīcām, bet vēlāk Saldū sākušas darboties un tur savos uzņēmumos investēt vairākas norvēģu kompānijas. Olesunnē jau vairākus gadus pastāv latviešu teātris „Ala”, novembrī kopīgi tiek svinēta Latvijas dzimšanas diena, bet šogad 15. februārī ar jaunu enerģiju, jaunu sākumu un vēlmi apvienot latviešus Olesunnē un tās apkārtnē nodibināta Olesunnes Latviešu biedrība. Viens no tās lielajiem mērķiem ir rudenī atvērt latviešu bērnu skoliņu, bet pavisam drīz, nākamās nedēļas nogalē jau gaidāma pirmā kopā sanākšana, lai svinētu Lieldienas. Olesunnes Latviešu biedrības vadītājs Vilnis Griguts visus aicina pievienoties un atgādina neaizmirst paņemt līdzi olas, kuras varēšot krāsot kopīgā katlā. Būšot arī dažādas rotaļas bērniem un tikšot gatavoti putnu būrīši, kurus vēlāk uzstādīt kopīgā pārgājienā.

Ja Olesunnē „Latviešiem pasaulē” viesojās pirmo reizi, tad leģendārajā Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” neklātienē esam bijuši jau vairākkārt. Šoreiz uz turieni dosimies kopā ar mūsu radio un TV kolēģi Arni Krauzi (attēlā). Lai izklaidētu un iepriecinātu Anglijas latviešus, viņš kopā ar savu brāli Valteru uz „Straumēniem” bija aizveduši šovu „Divi Krauzes”. Tam esot bijusi milzīga piekrišana un, lai to noskatītos, sabraukuši latvieši ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no tālākām vietām. Turklāt piedzīvots arī kāds pārsteigums - vienlaikus ar brāļiem Krauzēm „Straumēnos” viesojies arī Īrijas latviešu bērnu koris, kam tur kopā ar Lielbritānijas latviešu bērnu kori norisinājusies meistarklase un sadraudzības nometne. „Latviešiem pasaulē” pievienosies arī Īrijas diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa un kopā ar Arni Krauzi dalīsies piedzīvotajās atmiņās un iespaidos.