„Latviešiem pasaulē” visām daiļā dzimuma pārstāvēm sūta ziedoši dziesmotus sveicienus 8. martā jeb Starptautiskajā sieviešu dienā. To pēc ANO ierosinājuma visā pasaulē atzīmē kopš 1975. gada. Savukārt „Latviešiem pasaulē” sarunas šoreiz  rosinājušas divas apaļas gadskārtas - gan Eiropas Latviešu apvienības, gan Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības 75 gadu jubileja.

Eiropas Latviešu apvienība dibināta 1951. gada 31. jūlijā Londonā, un pašlaik tajā apvienojušās 30 organizācijas 19 Eiropas valstīs. Viena no tām ir Latviešu Apvienība Francijā. „Latviešiem pasaulē” iepazinās ar Anitu Kļaviņš, kas savulaik daudzus gadus darbojusies Latviešu Apvienības Francijā valdē, un vienu no šī brīža aktīvistēm - Daci Gaigalu. Anita ir unikāla personība – māksliniece, uzņēmēja, tulkotāja, mākslas mecenāte, latviešu kultūras atbalstītāja un īstena Latvijas patriote. Dzimusi Latgalē, Rugājos, bet pavisam agrā bērnībā kopā ar ģimeni bēgļu gaitās caur Vāciju nonākusi Francijā, kur mācījusies gleznošanu. 1986. gadā uz Jāņu svinībām pie Anitas pulcējušies līgotāji no Anglijas un Vācijas, un tur visiem kopā radusies ideja par latviešu īpašuma - pils pirkšanu Francijā. Savulaik „Francijas Abrenē” darbojusies latviešu tautas augstskola un notikušas „3×3” nometnes. Bez tam Latvijā, dzimtajos Rugājos, no savas vecmāmiņas mantotajā īpašumā Anita Kļaviņš dibinājusi vietu, kur kopā ar profesionāliem amata meistariem attīstīties jaunajiem māksliniekiem – biedrību „Piena ceļš”. Turklāt Anita franču valodā tulkojusi Imantu Ziedoni, bet pagājušā gadsimta 80. gados kopā ar vīru vadījusi nelielu ražotni, kurā tapuši kompaktdisku vāciņi.

Savukārt Dace Gaigala Latviešu Apvienībā Francijā darbojas 10 gadus, bez tam dzied Parīzes latviešu korī „Latve” un spēlē kokli  „Vakareiropas koklētājos”. Nesenajā Latviešu Apvienības Francijā kopsapulcē nosprausti šī gada plāni - sportiskas aktivitātes varēs piedzīvot „Olimpiskajā kvantā”, vēl neapgūtas Parīzes vietas iepazīt izziņas orientēšanās pārgājienā, bet jau pavisam drīz, nākamās nedēļas nogalē Latvijas vēstniecības Francijā pagalmā visi mīļi aicināti uz Danču meistarklasi.

Arī okeāna otrā krastā svin! 1951. gadā Amerikā Oklandē dibināta Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība. 75 gadu jubilejas svinības ar koncertu, teātra priekšnesumiem un balli kopā ar grupu „Adam Zahl" notiks 21. martā. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar svētku dalībniekiem – Sanfrancisko Jaunā teātra vadītāju un režisori Māru Lewis. Teātra trupai gads iesācies visai iedvesmojoši - ar viesizrādēm Mineapolē, par godu Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības jubilejai tiek iestudēts futuristisks skečs, ir uzsākta radoša sadarbība un zooma mēģinājumi ar Latvijas režisoru Vari Piņķi, bet vasarā Sanfrancisko Jaunais teātris pošas uz Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā, Katalonijas kūrortpilsētā Loret de Mar.

Sācies marts, un pamazām varam atvadīties no sniega kupenām, siltajiem kažokiem un biezajām šallēm. Savukārt ziemas sportisko prieku piekritējiem jāpārorientējas uz cita veida pozitīvo emociju gūšanas metodēm. Piemēram, teātra baudīšanu. Mēneša nogalē svinēsim Starptautisko teātra dienu, tāpēc „Latviešiem pasaulē” martu pasludina par Teātra mēnesi.

Vērienīgai Latvijas viesizrāžu tūrei, kurai dots nosaukums „Vēstule no Anglijas”, sasparojušies divi Apvienotās Karalistes teātri - Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”. Turklāt reti kurš Latvijas amatierteātris uzdrošinātos tik „trakam” izaicinājumam – izrāžu maratonam veselas nedēļas garumā - no 17. - 24. martam dažādās Latvijas pilsētās: Jēkabpilī, Līvānos, Smiltenē, Jelgavā, Lielvārdē un Daugavpilī. Tūres programmā iekļauti trīs iestudējumi: grotesks un asprātīgs trilleris „Arlabunakti!”,  ironiska absurda drāma „Atklātā jūrā” un pēc Žana Pola Sartra darbu motīviem veidota skatuves meditācija „Aiz durvīm”. Abi latviešu teātri - gan Birmingemas Mazais teātris, gan Londonas „Trepes” vairakkārt godalgoti un profesionālas žūrijas cildinošas atsauksmes izpelnījušies Pasaules Amatierteātru saietos „PLATS solis”. Bez tam Latvijas publikai būs iespēja noskatīties ne vien spožas izrādes, bet arī uz skatuves sastapt vairākas diasporas aktierzvaigznes. Ar nepacietību gaidot „Vēstuli no Anglijas”, „Latviešiem pasaulē” izskanēs telefonsaruna ar Angliju - viesizrāžu tūres priekšvakarā sazinājāmies ar abu teātru vadītāju un režisoru Ingmāru Čaklo.

Arī Aspazija, kuras 161. jubileju atzīmēsim marta vidū, bijusi ne vien izcila dzejniece, bet  arī visai cieši saistīta ar teātri - viņa ir vairāku lugu autore, bez tam savulaik bijusi iecelta par Dailes teātra goda direktori. Kā zināms, kādu savas dzīves daļu viņa pavadījusi Šveicē. Tāpēc Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībai ALISI un Itālijas latviešu korim „Saule” izveidojusies skaista tradīcija - martā visus aicināt uz Kastaņolu, lai svinētu Aspaziju, dzeju, mūziku un pavasari. 14. martā Raiņa un Aspazijas muzeja mājas koncertzālē kopā ar saviem draugiem - Frankfurtes latviešu sieviešu kori „Silava”, Dienvideiropas bērnu folkloras kopu „Ābolīši” un Itālijas latviešu teātri „Momento” savu 10. dzimšanas dienu svinēs Itālijas latviešu koris „Saule”. Koncerta programmā būs latviešu tautas dziesmas, kora mūzika un Aspazijas dzeja. Līdztekus muzikāliem priekšnesumiem tiks prezentēts arī „Staidziņš”-mākslinieciski informatīvs ceļvedis pa Raiņa un Aspazijas vietām Lugāno. Tas paredzēts iešanai ar kājām un ikvienam, kurš vēlas maršrutu izstaigāt, būs brīvi pieejams Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā. Svētdienas rītā visiem, kas vēlēsies, būs iespēja piedalīties „Staidziņa” atklāšanas pārgājienā. Tā maršruts, apvienojot dažādas pieturvietas, kas saistītas ar Raiņa un Aspazijas dzīvi un darbiem, vedīs no San Džordžo baznīcas Kastaņolā  līdz San Salvatores kalnam. Pavasari, dzeju un mūziku baudīt Kastaņolā  „Latviešiem pasaulē” aicināja „Saules” diriģente un viena no pasākuma organizatorēm Ilze Atardo (attēlā).

Tuvojas februāra nogale, tāpēc laiks mosties no ziemas miega un ļauties kustību priekam! Arī „Latviešiem pasaulē” gatavs izlocīt kājas gan ar diasporas bērnu folkloras dižkopu „Dzirkstis" (attēlā), gan Ņujorkas tautas deju kopu „Jumalīte”.

Pērnais gads „Jumalītei” bijis piepildīts ar aizraujošiem piedzīvojumiem, to vidū neaizmirstams notikums pašā Manhetenas sirdī - deju uzvedums „Vidū rit sidrabiņš”. Sākoties jaunajam gadam, „Jumalītes” dejotāji sola trenēties vēl ātrāk, kājas pacelt augstāk, turpināt iesaistīt vietējo sabiedrību un  amerikāņu draugiem parādīt, kas ir īstas latviešu tautas dejas. Šogad jūlijā deju kopa dosies uz Grand Rapidu Amerikas latviešu dziesmu svētkiem, bet, turpinot tradīciju, marta sākumā Igauņu namā „Jumalīte” atkal rīko Danču vakaru, kas domāts visiem vecumiem, visiem dejošanas spēju līmeņiem un visiem valodas līmeņiem. Kopas vadītāja Māra Zālīte uz dančiem aicina ņemt līdzi arī amerikāņu draugus, jo būšot lustīgi, būšot dzīvā mūzika, izdejoties varēšot ikviens un turklāt šis būšot izcils pasākums, kurā cittautiešiem iepazīt latviešu dančus, mūziku un kultūru.

Tikmēr jaunieši no vairākām bērnu folkloras kopām - no Luksemburgas „Mazajām dzērvēm", Parīzes „Guntiņām", Hāgas „Stārķīšiem", Dienvideiropas „Ābolīšiem" un Bergenas „Bergaušiem", kas apvienojušies diasporas bērnu folkloras dižkopā „Dzirkstis", lai apgūtu kadriļas dejotprasmi, nākamās nedēļas nogalē pulcēsies Hāgā. Savulaik, 18. un 19. gadsimtā kadriļa bija Eiropā un tās kolonijās izplatīta modes deja, tās pirmsākumi rodami tā saucamajās angļu „lauku dejās", ko vēlāk pilnveidoja Francijas karaliskās deju akadēmijas skolotāji. Laika gaitā kadriļa kļuva arvien iecienītāka, no modīgas balles dejas kļuva par tautas deju un šobrīd ir izplatīta daudzās Eiropas valstīs. Latvijā kadriļa popularitāti ieguva 19. gadsimtā, un tā bijusi izplatīta visos novados, taču visvairāk Latgalē. Līdztekus dejošanai „Dzirkstīm” iecerēts apgūt arī citas noderīgas prasmes - kā pareizi valkāt tautastērpu un pastalas un kā pie tautastērpa pareizi sakārtot matus. „Latviešiem pasaulē” par gaidāmo salidojumu pastāstīja „Ābolīšu” vadītāja Ieva Kontrerasa, kura pie sevis uz Spānijas pilsētu Alikanti maijā aicinās uz „kadriļu nometnes” turpinājumu.

Ar lustīgām ballēm, romantiskām melodijām un mīlestībā pukstošām sirdīm latvieši dažnedažādās pasaules malās godam nosvinējuši Valentīndienu. Bet ar to vēl nekas nav beidzies! Jo, kā labi zināms, mīlestība iet caur vēderu, tāpēc „Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsīsies vēderpriekiem un ielūkosies jaunatklātajā izstādē „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas”. Ja kārtīgi paēsts, tad laiks izlocīt kājas un jādodas uz Apvienoto Karalisti, kur top latviešu tautas deju lielkoncerts.

Deju skolotāja un horeogrāfe Gunta Lielmane ir pārliecināta, ka deja gan vieno latviešus, gan ir pozitīvu emociju un enerģijas avots. Tāpēc tradīcija turpinās, un jau kopš pērnās vasaras norisinās organizatoriskais darbs, lai nākamās nedēļas nogalē Skotijas pilsētā Aberdīnā uz lielkoncertu „Dejo ar mani” pulcētos deju kopas no visas Apvienotās Karalistes – „Rokraksts", „Pērkonītis", „Zīlaine", „Salinieki", „Dindaru-Dandaru", „Londona Dejo" un „Rakstā", kā arī viesi no Īrijas- „Rietumkrasts". Turklāt arī pašā Aberdīnā radusies jauna deju kopa „Dejo ar mani”. Pirmie dejas soļi jau apgūti un spēki izmēģināti Vispasaules Tautas Deju konkursā „Krustimi dejama", kur viņu Lecamais Lipindraks ieguvis 3. vietu. Savukārt pirmo skatuves debiju un ugunskristības Aberdīnas dejotāji piedzīvos lielkoncertā „Dejo ar mani”. Koncerts vietējo latviešu vidū izpelnījies lielu piekrišanu, un visas biļetes jau izpārdotas, tomēr Gunta Lielmane sola, ka vēl kāda lieka stāvvietiņa kādam ļoti skatīties gribošam atradīšoties.

Dejas burvība valdzina vēl vienu „Latviešiem pasaulē” viešņu – Jūliju Apsi (attēlā). Viņa dzimusi Kanādā, kopš bērnības dejojusi latviešu tautas dejas, arī savas mammas Selgas Apses slavenajā Toronto deju kopā „Daugaviņa”. Kanādā Jūlija apmeklējusi latviešu skolas, Tērvetes un Katskiļu latviešu vasaras nometni un Garezera vasaras vidusskolu, bet nu jau piecus gadus dzīvo Rīgā un Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu sociālā un kultūras antropoloģijā. Šobrīd Jūlija pievienojusies muzeja „Latvieši pasaulē” komandai un ir viena no tikko atklātās izstādes „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas” kuratorēm. Izstādē aplūkojamas 20 pavārgrāmatas, kas dažādos laika posmos izdotas ārpus Latvijas un ir spilgta sava laika liecība. Pēc Otrā pasaules kara nonākot trimdā, daudzas latviešu saimnieces saskārušās ar izaicinājumu – kā gatavot pazīstamus ēdienus svešā vidē? Bēgļu nometnēs tikušas pārpublicētas Latvijā pirms kara izdotās pavārgrāmatas, bet pagājušā gadsimta 50. gados iznākušas pirmās diasporā tapušās pavārgrāmatas. Tās piedāvājušas receptes ar pielāgotām sastāvdaļām un palīdzējušas atšķirīgajos apstākļos pagatavot  produktus ar „Latvijas garšu”. Izstāde „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas” muzeja „Latvieši pasaulē” izstāžu zālē Berga bazārā būs aplūkojama līdz 8. maijam.

Kamēr Itālijā virmo olimpiskās kaislības un par mūsējiem turam īkšķus gan pie televizora ekrāniem, gan sarkanbaltsarkanā krāsu gamma manāma arī Kortīnas ledus trases klātienes līdzjutēju rindās un pavisam drīz sarkanbaltsarkanajā tērptais latviešu „sestais spēlētājs” ar savu īpašo enerģiju uzlādēs arī Milānas hokeja arēnu, tikmēr pamazām savas ar mīlestību lādētās bultas steidz asināt Amors. Jo neapturami un nepielūdzami tuvojas mīlestības svētki - Valentīna diena! Sirsniņu balli svinēs gan tautieši viņpus okeānam - Sietlā un Floridā, gan lustīgas dejas iecerējuši Mansfīldas latvieši. Bet tas vēl nebūt nav viss! Īrijā Valentīndienas noskaņās savu 10. dzimšanas dienu atzīmēs arī Latviešu biedrība Kavanā.

Tikmēr Vācijā, Minsteres Latviešu ģimnāzija pamazām jau noskaņojas savas 80.jubilejas svinībām. Ģimnāzija 1946. gadā dibināta bēgļu nometnē Detmoldā, tieši Valentīndienā - 14. februārī. Šobrīd tā savu darbību beigusi, tomēr reiz bijusi vienīgā pilna laika mācību iestāde ārpus Latvijas, kurā varēja iegūt vidējās izglītības diplomu latviešu valodā un savulaik apliecinājusi, ka latviešu valoda, kultūra un augsta līmeņa izglītība var pastāvēt arī ārpus Latvijas robežām. Ģimnāziju absolvējuši vairāki simti audzēkņu, tostarp tādas pazīstamas personības kā Latvijas Valsts exprezidents Egils Levits, expremjers Krišjānis Kariņš, bijušais Volkswagen izpilddirektors un Latvijas Bankas padomes loceklis Bruno Rubess, mūziķis un folkloras pētnieks Austris Grasis, filmu producents Artūrs Rūsis un daudzi citi. Maijā Latvieši Pasaulē muzejā iecerēta MLĢ veltīta izstāde, cilvēkstāstu videociklā tiks apkopotas dažādu paaudžu skolēnu, skolotāju un ģimeņu liecības, bet vasaras nogalē Rīgā visi absolventi tiks aicināti uz bijušo skolēnu salidojumu. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar vienu no viņiem - Annu Muhku (attēlā). Anna dzimusi Stokholmā, vēlāk mācījusies Minsteres Latviešu ģimnāzijā, Minsterē studējusi ekonomiku un mārketingu, vadījusi Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību, bet kopš pagājušā gadsimta 90tajiem gadiem dzīvo Latvijā, strādājusi laikrakstā Diena un Latvijas Nacionālā bibliotēkā un darbojusies „Rīga 2014-Eiropas kultūras galvaspilsēta” pasākumu organizēšanā.

Līdzās Minsteres Latviešu ģimnāzijai radusies arī bibliotēka, kas sākotnēji nodrošinājusi ar nepieciešamajām mācību grāmatām. Šobrīd bibliotēka un arhīvs, kurā glabājas vērtīgu dokumentu, fotogrāfiju, video, periodikas un bibliogrāfiskie krājumi no visas pasaules, mājo un turpina attīstīties Latviešu Centrā Minsterē. Bibliotēka ir iecienīta vietējo latviešu vidū, pieaugušajiem tiek organizēti izglītojoši semināri, bet bērniem tiek rīkoti dažādi pasākumi un radošās darbnīcas, notiek gan „Pūčulēnu skolas” nodarbības, gan lasīšanas veicināšanas projekts „Grāmatu starts”, kas rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku un lasīšanā iesaista ģimenes. „Latviešiem pasaulē” ar Latviešu Centra Minsterē bibliotēku iepazīstināja tās vadītāja, arī muzejtelpu un arhīva koordinatore, bez tam arī FB grupas „Minsteres grāmatmīļi” vadītāja Dina Krastiņa.

Ar karognesēju Kasparu Daugaviņu priekšgalā uz Milānas un Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajām spēlēm dodas Latvijas olimpiskā komanda. Turklāt šīs Ziemas Olimpiskās spēles izcelsies ne tikai ar Latvijas sportistu rekordskaitu - sešdesmit astoņiem. Jo uz Milānu traucas arī „Latviešu raķetes”! Ziemas Olimpisko spēļu Kultūras olimpiādes programmā iekļautās Liepājas teātra izrādes „Latviešu raķetes” darbība daļēji saistīta tieši ar Kortīnas bobsleja trasi, kur notiks gaidāmie olimpiskie starti, tādējādi simboliski sasaistot Latvijas bobsleja mantojumu ar olimpiskās kustības šodienu. Iestudējums stāsta par Latvijas bobsleja vēsturi un tās aizsākumiem pagājušā gadsimta 80. gados. Dienu pēc Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, 7. februārī,  Milānas Teatro Lirico Giorgio Gaber zālē skatītāju pulkā noteikti būs arī turienes latvieši, tostarp Milānas un Boloņas Latviešu skolas skolotāja, arī diriģente un ELA izglītības referente Ilze Atardo. Ilze sola, ka teātra zālē valdīšot īsti olimpiska atmosfēra, latviešu publika ieradīšoties kā kārtīgiem sporta faniem pienākas - ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem un citiem sportiskiem aksesuāriem. Izrādās, ka, Olimpiskajai lāpai tās ceļā uz Milānu pamanījušies līdzi paskriet arī Florences latvieši – Boloņas Latviešu skolas dalībnieki. Turklāt, gaidot Olimpiskās spēles, Boloņas Latviešu skoliņā jau tikušas sarīkotas pašiem savas jautras un krāsainas olimpiskās spēles - svētdienas nodarbībā bērni iepazinušies ar visiem šī gada ziemas spēlēs pārstāvētajiem sporta veidiem, darinājuši olimpisko lāpu, piedalījušies komandu stafetēs ar hokeja, biatlona un frīstaila elementiem, bet ledus trasēs sacentušies lego bobslejisti, skeletonisti un daiļslidotāji (attēlā).

Pasaules latviešu dzīvē 2026. gads solās būt ne vien sportiski azartisks, bet arī pārpilns ar nozīmīgām jubilejām: aprit 75 gadi kopš radusies gan Eiropas Latviešu apvienība (ELA), gan Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), pirms 75 gadiem - 1951. gada 24. februārī Vašingtonā noticis Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongress. Savukārt piecus gadus vēlāk, 1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas Latviešu apvienību, savu darbību uzsākusi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA). „Latviešiem pasaulē” PBLA 70tās jubilejas gadu ieskicējām kopā ar tās priekšsēža vietnieci Mārīti Kļaviņu. Mārīte ir Eiropas pārstāve PBLA un līdztekus arī Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja, turklāt pati dzied Frankfurtes latviešu sieviešu korī „Silava”. Pirms pāris nedēļām Frankfurtē un Luksemburgā norisinājusies PBLA vadības loka tikšanās, kuras laikā gan iezīmētas šī gada prioritātes, gan baudīta kultūra - pilsētas Vecajā Operā kopā ar vietējiem Frankfurtes latviešiem apmeklēts Valsts akadēmiskā kora „Latvija" un ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncerts. Viena no gada aktualitātēm, kas atrodas PBLA uzmanības lokā, ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iesaiste rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanas. Tāpēc jau šobrīd tiek apzinātas diasporas organizācijas un aktīvisti, kas varētu piedalīties ārvalstu vēlēšanu iecirkņu organizēšanā un vēlēšanu komisiju darbā. Mārīte Kļaviņa bijusi vēlēšanu iecirkņa vadītāja gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās, tāpēc ir gatava dalīties gan ar savu pieredzi, gan padomiem un palīdzību.

Tālu ceļu uz Ameriku, uz Kolorādo Latviešu kultūras centru mērojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas sarūpētā izstāde, kas veltīta pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas piecsimtgadei un vēsta par pirmo latviešu valodā nodrukāto grāmatu. Savukārt pretējā virzienā - no Čikāgas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nonācis apjomīgs, vērtīgs un kultūrvēsturisks sūtījums - Čikāgas latviešu radio arhīva materiāli, kas aptver plašu tematisko loku trimdas dzīvē un Latvijā, to vidū visdažādāko notikumu atspoguļojumu, intervijas ar pazīstamām personībām un ārpus Latvijas tapuši mūzikas ierakstus un skaņuplates. Šie ieraksti papildinās LNB krājumu, tiks digitalizēti, padarīti pieejami plašākai sabiedrībai un kļūs par noderīgu avotu pētniecībā, izglītībā un diasporas mantojuma saglabāšanā.  Čikāgas latviešu radio raidījumi skanējuši 73 gadus un ir pasaules visvecākie nepārtrauktie ārpus Latvijas latviešu valodas raidījumi, kuros katru pirmdienas vakaru ēterā bijušas dzirdamas latviešu dziesmas, intervijas, ziņas, sludinājumi utt. Pirmais raidījums Čikāgas radio viļņos „gājis gaisā” 1952. gada 28. decembrī. Pēc daudzu gadu desmitu skanēšanas ārpus Latvijas, Čikāgas latviešu radio beidz raidīt un visu radio ierakstu krājumus pārceļ uz Rīgu. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Čikāgas latviešu radio ētera balsi Silviju Kļaviņu-Bershney, kura ar lielu rūpību visus materiālus pakojusi kastēs un rūpējusies par to nogādāšanu Latvijā. Silvija dzimusi Amerikā, aktīvi darbojusies diasporas latviešu sabiedrībā, ir Čikāgas Ciānas draudzes priekšniece, bijusi skolotāja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolā, mācījusi dziedāšanu, teātra mākslu un ticības mācību, diriģējusi korus, bijusi grupas „Kabarē” vadītāja, arī XI Vispārējo latviešu dziesmu svētku ASV, Čikāgā virsdiriģente, bet visā drīzumā divatā ar vīru nolēmuši pārcelties uz Latviju.

Tikmēr „Latviešiem pasaulē” vēl uz brīdi uzkavēsies Ziemeļamerikā un dosies uz Kanādu, Toronto, lai paviesotos Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas skolā un satiktos ar tās pārzini un vadītāju Ilzi Maksiņu. Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skola dibināta 1951. gadā un šogad 30. maijā svinēs savu 75to jubileju, uz kuru mīļi gaidīti visi bijušie, esošie un topošie skolas absolventi, kā arī visi skolas draugi un atbalstītāji. Mazie Kanādas latvieši Sestdienas skolā mācās valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, ticības mācību, tautas dejas, dziedāšanu un koklēšanu. Īpašās tradīcijas ir uzstāšanās karavīru piemiņas sarīkojumā Saulainē, Ķekatas, Latvijas dzimšanas dienas svinības 18. novembrī, Ziemassvētki, Draudzīgais aicinājums, Kalpaka piemiņas brīdis, operas apmeklējums, muzikāls priekšnesums veco ļaužu mītnē „Kristus dārzs", Ģimenes diena un izlaidums. Ilze Maksiņa Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas jubileju ieskandinās un ar personīgu stāstu par skolas vēsturi 29. janvārī viesosies Toronto Latviešu Pensionāru Apvienības ikceturtdienas tikšanās reizē, kurai ar Facebbok, Zoom vai YouTube starpniecību var pievienoties ikviens, no jebkuras vietas pasaulē.

Pēc garajām Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām darbīgajā ierindā atgriežas visas pasaules latviešu radošais gars, kurš neapšaubāmi arī 2026. gadā būs diasporas tautiešu uzticamais pavadonis. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” galvenajās lomās bija teātris un deja.

Kad pērnajā vasarā, apceļojot Eiropu, arī Latvijā viesojies interneta slavenība IShowSpeed un vēlējies nodejot kādu latviešu tautas deju, Rīgas Latviešu biedrības kopienai „Rīgas Danči” radusies ideja mūsu tautas seno kultūras mantojumu papildināt ar jaunradītām dejām, tāpēc ticis izsludināts Vispasaules tautas dejas konkurss „Krustami dejama”. Tradicionālās latviešu Krusta dejas ir gan senie deju paraugi, piem., Skalu deja, gan arī vēlāku laiku horeogrāfiskā jaunrade, piemēram, Krusta polka un Latviešu kadriļa. Krusta deju senākās formas dejo ar dažādiem priekšmetiem – plēstiem skaliem, nūjām, kātiem, jostām u.c. Parasti šos atribūtus liek zemē krusta formā un, krustojot kājas, dejo tiem pāri. Četrus mēnešus, no augusta līdz Ziemassvētkiem diasporas dejotāji studējuši mūsu senākās krustdejas, radījuši savas variācijas un deju video sūtījuši Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijai. Atsaucība bijusi liela, bet visvairāk deju iesūtījuši Anglijas, Vācijas, ASV, Zviedrijas un Kanādas latvieši. „Latviešiem pasaulē” ar savām konkursa krusta dejām iepazīstināja Stokholmas TDK „Zibenītis”  vadītāja Iveta Lāce un Kanādas latviete Laura Legzdiņa.  „Zibenīša” „Meža Mikita” ieguvusi ne vien galveno balvu, bet arī TDA „Zelta Sietiņš“ un Latviešu Folkloras krātuves apbalvojumus. Savukārt Lauras Legzdiņas solo „Kokles deja”, kas filmēta gleznainā vietā, pie 16 jūdžu strauta Okvilā, Ontario provincē novērtēta ar īpašo Rīgas Latviešu biedrības balvu.

Bezgala rosīgi jaunais gads sācies arī Īrijas Latviešu teātrim „Sliedes”. Savu 5 gadu jubileju pašā Dublinas centrā, Teachers Club Mazajā teātra zālē trīs dienu garumā, no 23. - 25. janvārim viņi svinēs ar „Izrāžu maratonu”. „Sliedes” jubilejas maratonā piedalīsies arī vieskolektīvi – Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”, arī Norvēģijas teātris „LATiBergen”. Programmā iekļautie iestudējumi ir atzinīgi novērtēti Latvijas teātra ekspertu un kritiķu vidū, kā arī guvuši nominācijas un balvas starptautiskos festivālos. Visas izrādes tiks spēlētas latviešu valodā, piedāvājot daudzveidīgu repertuāru gan bērniem un pusaudžiem, gan pieaugušajiem. Turklāt tikšot nodrošināts sinhronais tulkojums arī angļu valodā, tāpēc skatītāju pulkā aicināti arī īru draugi un ģimenes locekļi. Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” jubilejas „Izrāžu maratona” priekšvakarā LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” viesojās Pasaules Latviešu Amatierteātru savienības priekšsēde, arī viena no „Sliedes” režisorēm Sandra Bondarevska (attēlā).

Mūsu izcilajam un ģeniālajam komponistam Raimondam Paulam 12.janvārī aprit apaļi deviņdesmit. Latvijas Radio 2 mīļotā Maestro jubileju svin ar 90 stundu Maestro Mūzikas Maratonu - MMM, un tas nozīmē, ka tieši 90 stundas, sākot no 9.janvāra plkst. 6 rītā līdz 12. janvāra pusnaktij, LR2 ēterā skan tikai un vienīgi Raimonda Paula brīnišķīgā un daudzveidīgā mūzika. Turklāt ēterā ar stāstiem par savām mīļākajām un īpašajām Paula dziesmām rubrikā „Katram savs Pauls” bija dzirdamas gan dažādas populāras personības, piemēram, Vaira Vīķe–Freiberga, Edgars Rinkēvičs, Sandis Ozoliņš, Dairis Bertāns, Kaspars Daugaviņš, Matīss Kaža, Ance Krauze, Ints Teterovskis, Ingmārs Čaklais, Lauris Reiniks, Kaspars Roga, gan mūsu klausītāji. Savukārt ar sarunām par radošo sadarbību LR2 studijā viesojās Maestro muzikālie un radošie draugi – diriģenti Māris Sirmais, Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers, komponists Juris Vaivods, dziedātājs Viktors Lapčenoks, aktrise Marija Bērziņa u.c. Bet īstajā dzimšanas dienā - 12. janvārī komponistu ar muzikāliem karaoke sveicieniem „Dziedi ar Paulu” sumināja LR2 dziedošās personības.

Raimonda Paula mūzika skanējusi dažādos laikos, palīdzējusi uzturēt mūsu latvisko garu un joprojām ir viena no tām kultūras vērtībām, kas vieno visas pasaules latviešus. Maestro Mūzikas Maratonu kuplinās arī raidījums „Latviešiem pasaulē” – tajā ar saviem stāstiem piedalīsies vairāki diasporas koru diriģenti un dziedātāji: Itālijas latviešu kora „Saule” diriģentei Ilzei Atardo bijis īpašs prieks Raimondu Paulu satikt pagājušajā vasarā, Skolēnu dziesmu svētku laikā, kad viņa ar saviem mazajiem dziedātājiem viesojās Latvijas Radio, lai piedalītos raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Igaunijas latviešu kora „Ziemeļmeita” diriģenta Matīsa Brieža vectētiņš esot Maestro vienaudzis. Parīzes latviešu kora „Latve” diriģentei Inārai Bražei bērnības „repertuārā uz bis” bijusi „Dāvāja Māriņa”. Īrijas latviešu korim „LA’IR” vislabāk patīkot dziedāt „Manai dzimtenei”, kas ne reizi vien skanējusi lielajos Dziesmu svētkos, un „Es nāku no mazas tautas”, bet dziedātāja Dace Skudra kā savu mīļāko nosauc „Svētvakaru”. Savukārt Īrijas latviešu korim „eLVē” un viņu diriģentei Ingunai Grietiņai-Dārziņai neoficiālo ballīšu atklāšanas himna esot Raimonda Paula vasarīgi lustīgā „Tā es tevi mīlēšu”. Mīlestībā un patiesā cieņā pret mūsu dižo Maestro, arī „Latviešiem pasaulē” vienojas daudzbalsīgā korī un saka: „Daudz laimes dzimšanas dienā!”

Ar piparkūku, mandarīnu un eglīšu smaržu, arī ar sniegputeņiem, salu un slideniem ceļiem Latvijā ieradies Jaunais gads. Iespējams, latvieši visā pasaulē to svinējuši tā, kā lārtīgiem latviešiem pienākas - ar pīrāgiem, rasolu un štovētiem kāpostiem, bet tikpat ļoti iespējams - ievērojot vietējās visai neparastās tradīcijas: Piemēram, izrādās, ka Grieķijā vislabākās dāvanas esot akmeņi, turklāt - jo lielāks un smagāks, jo svarīgāks nākamgad būšot apdāvinātā maciņš. Lai jaunais gads būtu materiāli nodrošināts un turīgs, Vācijā Vecgada naktī, pulkstenim nositot divpadsmit, rokās esot jātur monēta. Arī Čehijā, lai piesaistītu bagātību, Vecgada vakarā jāpiepilda kabatas ar naudu. Itālijā, sagaidot jauno gadu, jāatbrīvojas no vecām lietām, tās izmetot pa logu. Somijā tradicionālajā svētku galdā pieņemts celt plūmju ķīseli un saldu rīsu putru. Bet Spānijā plkst. 12 naktī esot jāapēd 12 veiksmes vīnogas. Dānijā, jauno gadu sagaidot, esot jālec no krēsla, tādējādi „ielecot” gan nākamajā gadā, gan pie viena aizbaidot ļaunos garus. Savukārt Brazīlijā, lai tos aizgaiņātu, jaunais gads esot jāsagaida baltā apģērbā, bet, lai piepildītos septiņas vēlēšanās, esot jālec pāri 7 viļņiem. Lai vai kā, cerams, visas pasaules latvieši arī Jaunajā, 2026. turpinās brīnišķīgo tradīciju - svētdienās pēc Latvijas laika plkst.5os pēcpusdienā atrasties uz LR2 viļņa un vienoties, klausoties raidījumu „Latviešiem pasaulē”.

Aizejošais gads bijis visdažādākajiem svētkiem, jubilejām un notikumiem bagāts un tikpat daudzkrāsains solās būt arī Jaunais. Gada pirmajā „Latviešiem pasaulē” pievērsīsimies divām gadskārtām: šogad nozīmīgu, 75to jubileju svinēs Eiropas Latviešu apvienība, bet janvārī aprit 35. gadadiena kopš 1991. gada Barikāžu notikumiem.

Ik gadu ar īpašu pasākumu Barikādes un tā laika piemiņu godina Lielbritānijas latvieši. Arī šoreiz, atceroties to dienu notikumus, kad Latvijas neatkarības cīnītāji devās uz barikādēm, lai demonstrētu vienotību un nevardarbīgā veidā aizstāvētu Latvijas brīvību, 17. janvārī visi mīļi gaidīti uz piemiņas brīdi Londonas Daugavas Vanagu namā. Tajā skanēs Barikāžu dalībnieku atmiņu stāsti un visi varēs nobaudīt maizniekmeistara Aigara Opihtina cepto īpašo kliņģeri. Aigars tolaik dzīvoja Latvijā, strādāja Dobeles maizes kombinātā un 1991. gadā bija viens no Barikāžu dalībniekiem, bet šobrīd Londonā vada Barikāžu aizstāvju grupu.

Savukārt Eiropas Latviešu apvienībai šis gads aizritēs apaļās 75tās jubilejas zīmē, un svinību kulminācija tiek plānota septembrī, Latvijā. ELA pirmsākumi meklējami 1951. gada jūlijā Londonā, kad ar ideju sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu un piedaloties pārstāvjiem no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu palīdzības komitejas Francijā, Francijas Latviešu biedrības, Latviešu centrālās padomes Vācijā un Zviedrijas latviešu nacionālās padomes dalībniekiem, ticis dibināts Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs. Šobrīd ELA mērķis ir veicināt Eiropas valstīs dzīvojošo tautiešu latviskās identitātes saglabāšanu un latviešu kultūras popularizēšanu, atbalstīt dažādas diasporas organizācijas, skolas un mākslinieciskās kopas, veidot ciešas saites starp Latviju un diasporu un nostiprināt apziņu, ka ikviens tautietis ir piederīgs un var būt noderīgs Latvijai. „Latviešiem pasaulē” ELA jubilejas gadu ieskicēja tās priekšsēde Justīne Krēsliņa.