Latviešiem pasaulē

Mūsu izcilajam un ģeniālajam komponistam Raimondam Paulam 12.janvārī aprit apaļi deviņdesmit. Latvijas Radio 2 mīļotā Maestro jubileju svin ar 90 stundu Maestro Mūzikas Maratonu - MMM, un tas nozīmē, ka tieši 90 stundas, sākot no 9.janvāra plkst. 6 rītā līdz 12. janvāra pusnaktij, LR2 ēterā skan tikai un vienīgi Raimonda Paula brīnišķīgā un daudzveidīgā mūzika. Turklāt ēterā ar stāstiem par savām mīļākajām un īpašajām Paula dziesmām rubrikā „Katram savs Pauls” bija dzirdamas gan dažādas populāras personības, piemēram, Vaira Vīķe–Freiberga, Edgars Rinkēvičs, Sandis Ozoliņš, Dairis Bertāns, Kaspars Daugaviņš, Matīss Kaža, Ance Krauze, Ints Teterovskis, Ingmārs Čaklais, Lauris Reiniks, Kaspars Roga, gan mūsu klausītāji. Savukārt ar sarunām par radošo sadarbību LR2 studijā viesojās Maestro muzikālie un radošie draugi – diriģenti Māris Sirmais, Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers, komponists Juris Vaivods, dziedātājs Viktors Lapčenoks, aktrise Marija Bērziņa u.c. Bet īstajā dzimšanas dienā - 12. janvārī komponistu ar muzikāliem karaoke sveicieniem „Dziedi ar Paulu” sumināja LR2 dziedošās personības.

Raimonda Paula mūzika skanējusi dažādos laikos, palīdzējusi uzturēt mūsu latvisko garu un joprojām ir viena no tām kultūras vērtībām, kas vieno visas pasaules latviešus. Maestro Mūzikas Maratonu kuplinās arī raidījums „Latviešiem pasaulē” – tajā ar saviem stāstiem piedalīsies vairāki diasporas koru diriģenti un dziedātāji: Itālijas latviešu kora „Saule” diriģentei Ilzei Atardo bijis īpašs prieks Raimondu Paulu satikt pagājušajā vasarā, Skolēnu dziesmu svētku laikā, kad viņa ar saviem mazajiem dziedātājiem viesojās Latvijas Radio, lai piedalītos raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Igaunijas latviešu kora „Ziemeļmeita” diriģenta Matīsa Brieža vectētiņš esot Maestro vienaudzis. Parīzes latviešu kora „Latve” diriģentei Inārai Bražei bērnības „repertuārā uz bis” bijusi „Dāvāja Māriņa”. Īrijas latviešu korim „LA’IR” vislabāk patīkot dziedāt „Manai dzimtenei”, kas ne reizi vien skanējusi lielajos Dziesmu svētkos, un „Es nāku no mazas tautas”, bet dziedātāja Dace Skudra kā savu mīļāko nosauc „Svētvakaru”. Savukārt Īrijas latviešu korim „eLVē” un viņu diriģentei Ingunai Grietiņai-Dārziņai neoficiālo ballīšu atklāšanas himna esot Raimonda Paula vasarīgi lustīgā „Tā es tevi mīlēšu”. Mīlestībā un patiesā cieņā pret mūsu dižo Maestro, arī „Latviešiem pasaulē” vienojas daudzbalsīgā korī un saka: „Daudz laimes dzimšanas dienā!”

Ar piparkūku, mandarīnu un eglīšu smaržu, arī ar sniegputeņiem, salu un slideniem ceļiem Latvijā ieradies Jaunais gads. Iespējams, latvieši visā pasaulē to svinējuši tā, kā lārtīgiem latviešiem pienākas - ar pīrāgiem, rasolu un štovētiem kāpostiem, bet tikpat ļoti iespējams - ievērojot vietējās visai neparastās tradīcijas: Piemēram, izrādās, ka Grieķijā vislabākās dāvanas esot akmeņi, turklāt - jo lielāks un smagāks, jo svarīgāks nākamgad būšot apdāvinātā maciņš. Lai jaunais gads būtu materiāli nodrošināts un turīgs, Vācijā Vecgada naktī, pulkstenim nositot divpadsmit, rokās esot jātur monēta. Arī Čehijā, lai piesaistītu bagātību, Vecgada vakarā jāpiepilda kabatas ar naudu. Itālijā, sagaidot jauno gadu, jāatbrīvojas no vecām lietām, tās izmetot pa logu. Somijā tradicionālajā svētku galdā pieņemts celt plūmju ķīseli un saldu rīsu putru. Bet Spānijā plkst. 12 naktī esot jāapēd 12 veiksmes vīnogas. Dānijā, jauno gadu sagaidot, esot jālec no krēsla, tādējādi „ielecot” gan nākamajā gadā, gan pie viena aizbaidot ļaunos garus. Savukārt Brazīlijā, lai tos aizgaiņātu, jaunais gads esot jāsagaida baltā apģērbā, bet, lai piepildītos septiņas vēlēšanās, esot jālec pāri 7 viļņiem. Lai vai kā, cerams, visas pasaules latvieši arī Jaunajā, 2026. turpinās brīnišķīgo tradīciju - svētdienās pēc Latvijas laika plkst.5os pēcpusdienā atrasties uz LR2 viļņa un vienoties, klausoties raidījumu „Latviešiem pasaulē”.

Aizejošais gads bijis visdažādākajiem svētkiem, jubilejām un notikumiem bagāts un tikpat daudzkrāsains solās būt arī Jaunais. Gada pirmajā „Latviešiem pasaulē” pievērsīsimies divām gadskārtām: šogad nozīmīgu, 75to jubileju svinēs Eiropas Latviešu apvienība, bet janvārī aprit 35. gadadiena kopš 1991. gada Barikāžu notikumiem.

Ik gadu ar īpašu pasākumu Barikādes un tā laika piemiņu godina Lielbritānijas latvieši. Arī šoreiz, atceroties to dienu notikumus, kad Latvijas neatkarības cīnītāji devās uz barikādēm, lai demonstrētu vienotību un nevardarbīgā veidā aizstāvētu Latvijas brīvību, 17. janvārī visi mīļi gaidīti uz piemiņas brīdi Londonas Daugavas Vanagu namā. Tajā skanēs Barikāžu dalībnieku atmiņu stāsti un visi varēs nobaudīt maizniekmeistara Aigara Opihtina cepto īpašo kliņģeri. Aigars tolaik dzīvoja Latvijā, strādāja Dobeles maizes kombinātā un 1991. gadā bija viens no Barikāžu dalībniekiem, bet šobrīd Londonā vada Barikāžu aizstāvju grupu.

Savukārt Eiropas Latviešu apvienībai šis gads aizritēs apaļās 75tās jubilejas zīmē, un svinību kulminācija tiek plānota septembrī, Latvijā. ELA pirmsākumi meklējami 1951. gada jūlijā Londonā, kad ar ideju sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu un piedaloties pārstāvjiem no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu palīdzības komitejas Francijā, Francijas Latviešu biedrības, Latviešu centrālās padomes Vācijā un Zviedrijas latviešu nacionālās padomes dalībniekiem, ticis dibināts Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs. Šobrīd ELA mērķis ir veicināt Eiropas valstīs dzīvojošo tautiešu latviskās identitātes saglabāšanu un latviešu kultūras popularizēšanu, atbalstīt dažādas diasporas organizācijas, skolas un mākslinieciskās kopas, veidot ciešas saites starp Latviju un diasporu un nostiprināt apziņu, ka ikviens tautietis ir piederīgs un var būt noderīgs Latvijai. „Latviešiem pasaulē” ELA jubilejas gadu ieskicēja tās priekšsēde Justīne Krēsliņa.

Kamēr Latvija joprojām gaida ziemas baltumu, tikmēr „Latviešiem pasaulē” ar prieku secina, ka aizejošais gads bijis jo krāsains, daudzām apaļām jubilejām, aizraujošiem svētkiem, skanīgiem koncertiem, brīnumainām teātra izrādēm un citiem vērienīgiem pasākumiem pārpilns! Ap pusmiljona mūsu tautiešu mīt ārpus Latvijas, un ar daudziem no viņiem šogad satikāmies, iepazināmies un pat sadraudzējāmies. Gada noslēdzošajā raidījumā „Latviešiem pasaulē” gan atskatījāmies uz 2025. gada pasaules latviešu spilgtākajiem notikumiem, gan sagaidījām viesus - jau iepazītos Mārtiņu un Luannu Stākus (attēlā). Viņi no Amerikas Latvijā ieradušies ne vien lai nosvinētu Ziemassvētkus un sagaidītu Jauno gadu, bet arī lai piedalītos „Daugavas Vanagu” 80 gadu jubilejas svinībās.

Mārtiņš Stāks ir ASV „Daugavas Vanagu” priekšnieks un darbojas arī Daugavas Vanagu” Centrālajā valdē. Organizācija „Daugavas Vanagi” dibināta 1945. gada 28. decembrī Zedelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tolaik tur atradās bijušie latviešu leģionāri -  ap 12 000 bijušo latviešu karavīru un vairāk nekā 350 virsnieku, un organizācijas dibināšanai atbalstu izteica gandrīz 8 tūkstoši tur esošo karavīru. Sākotnēji „Daugavas Vanagi” bija atvaļināto karavīru un viņu ģimeņu aprūpes organizācija, turklāt viens no tās uzdevumiem bija savākt un savienot latviešus, lai saglabātu latviešu nācijas vienotību. Vēlākos gados tās ģeogrāfija un mērķi paplašinājās - šobrīd „Daugavas Vanagi” izpletuši spārnus un darbojas vairākās pasaules valstīs – Latvijā, ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā, tās  misija ir apvienot latviešus visā pasaulē, atbalstīt grūtībās nonākušos tautiešus, veicināt latviešu kultūru un izglītību, kā arī uzturēt ticību Latvijas neatkarībai. Šobrīd organizācijas rindās ir ap 2500 biedru. Īpaša vieta, kur pulcēties un pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos latviešu leģiona karavīrus izveidota Lestenē, kur atrodas brāļu kapu memoriālais ansamblis, pavasarī tur atklāts  piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”, bet rudenī, Lāčplēša dienas priekšvakarā – topošā muzeja nams. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu ietvaros „Daugavas Vanagu” nozīmīgā 80. gadadiena ar izstādi tiek godināta Adelaides Daugavas Vanagu namā, bet Latvijā - ar izstādi Latviešu biedrības namā un īpašu sarīkojumu Okupācijas muzejā. „Latviešiem pasaulē” par to plašāk uzzinājām no jubilejas pasākuma koordinatores Lindas Ahinovičas (attēlā).

Laikā, kad lielā daļā pasaules pilnā sparā rit ziema, „Latviešiem pasaulē” mēros tālu ceļu uz vietu, kur lēkā ķenguri, eikaliptu lapas grauž koala lācīši, kur vasara un gaisa temperatūra šobrīd pakāpusies virs + 30, tātad uz Austrāliju! Tur latviešu kultūrai ir dziļas un spēcīgas saknes, 1951. gadā aizsākās nozīmīga diasporas tradīcija - Austrālijas Latviešu Kultūras dienas. Kopš tā laika tās notiek ik pēc diviem gadiem, ikreiz citā pilsētā, un šogad Adelaidē no 26. - 31. decembrim Kultūras dienas norisināsies jau sešdesmito reizi.

Šī gada Kultūras dienu tēma ir „Latvju tauta mirdz un zied”, tādējādi apliecinot latviešu radošumu, vienotību, latviskās identitātes spēku un bagātīgo kultūras mantojumu un tā dzīvīgumu diasporā. Jubilejas, 60.Austrālijas Latviešu Kultūras dienas būs patiesi vērienīgs un grandiozs diasporas notikums ar koncertiem, izstādēm un meistarklasēm. Gada nogales nedēļa būs piesātināta ar dejām, dziesmām un latvisku kopābūšanu vairākās Adelaides vietās – Sv. Pētera baznīcā, Adelaides Latviešu biedrības namā, „Tālavas” zālē, koncertzālē „Elder" un pat Nacionālajā vīna centrā. Kultūras dienu programmā iekļauti vairāki muzikāli pasākumi -  kora koncerti, tostarp - kopkora koncerts, tautas deju lieluzvedums, danču vakars, dzejniekam Jānim Peteram veltīts koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs”, sadziedāšanās vakars, mākslas izstāde „Staro”, izstāde „Daugavas Vanagiem 80”, īsfilmu festivāls „Dille”, brīvā mikrofona vakars „Zem zvaigznēm”, meistarklases ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Vecgada vakarā - lustīga Kultūras dienu noslēguma balle.

Dalībnieku vidū būs gan daudzi Austrālijas latviešu kolektīvi- kori un deju kolektīvi, gan viesi no Latvijas, Brazīlijas un Īrijas - koris „Aura”, Īrijas latviešu koris „eLVē”, postfolka grupa „Iļģi” un māsas Katrīna un Laima Dimantas.

„Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Austrālijas Latviešu Kultūras dienu epicentru - Adelaidi, ar Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdi Ilzi Radziņu un vieskolektīva, Īrijas Latviešu kora „eLVē” diriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Inguna ar nepacietību gaida atkalredzēšnos ar Austrālijas latviešiem, jo ar saviem dziedātājiem jau reiz, 2014. gadā viņi bijuši Austrālijas Latviešu Kultūras dienu dalībnieki. Savukārt Ilze Radziņa pastāstīs ne vien par gaidāmajiem svētkiem, bet arī par citām Adelaides latviešu aktivitātēm - šī gada nogalē tapis tradicionālais - 2026. gada kalendārs, gaidot Ziemassvētkus, lielu piekrišanu izpelnījušās Ziemassvētku gardumu meistarklases, turklāt turienes latvieši piedalījušies aizraujošā projektā - Stobija stabu apgleznošanā. Stobija stabi ir raksturīgi vienīgi Adelaides reģionam, un tie ir pret termītiem izturīgi tērauda elektrības stabi, kurus pagājušā gadsimta sākumā izgudrojis Adelaidas Elektroapgādes uzņēmuma inženieris Džeimss Stobijs. Lai tie izskatītos skaistāk, daudzi Stobija stabi tiek dekorēti ar mākslas darbiem vai izdaiļoti ar augiem. Adelaides latvieši izpaudušies ar savu radošumu un apgleznojuši Stobija stabus ar dažādiem latviskiem simboliem - tautiskiem rakstiem, Latvijas ziediem, gadalaikiem un pat visā pasaulē slaveno „Straumes” kaķi.

Visas pasaules latvieši pamazām noskaņojas Ziemassvētkiem: Hamburgā ar Ziemassvētku pasaciņām nosvinēti „Jautrie ziemas svētki”, ar kopīgu svētku galdu un dzejolīšiem, kas skaitīti pie eglītes, Īrijas latvieši baudījuši „Ziemassvētku gaidīšanas vakariņas”, Norvēģijā Stavangeres latviešu biedrība rīkojusi sirsnīgu un radošu pasākumu visai ģimenei „Ziemassvētku noslēpums", Ņujorkas latviešu koris aicinājis uz tradicionālo, ikgadējo Adventes koncertu „Baltā eņģeļa miers", Latvijas vēstniecībā Austrijā pie Ziemassvētku eglītes pulcējušās diasporas ģimenes un studenti no Austrijas, Lihtenšteinas, Slovākijas un Šveices, bet Latvijas vēstniecībā Gruzijā ģimenes un bērni satikušies ar Ziemassvētku vecīti.

„Latviešiem pasaulē” trešajā Adventes svētdienā satikās ar viešņām no Ziemassvētku vecīša kaimiņzemes Zviedrijas - projekta „RaDi latvieši” vadītāju Guntu Enerūtu un Stokholmas Latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi.

Vasaras sākumā ar vērienīgu balli Stokholmas Latviešu skola nosvinējusi apaļo un lielo 80to dzimšanas dienu, un arī gada nogale joprojām aizrit jubilejas zīmē. Skolas FB kontā tiek veidots Stokholmas Latviešu skolas Adventes kalendār s- katrā decembra dienā tiek atvērts viens kalendāra lodziņš, kurā lasāmi sirsnīgi stāstiņi par cilvēkiem un mirkļiem no skolas vēstures. Savukārt sestdienu nodarbībās bērni jau labu laiku gatavojušies Ziemassvētkiem - robotikas nodarbībās būvējuši ziemeļbriežus, skatījušies Ziemassvētku filmas, mācījušies Ziemassvētku tradīcijas un dziesmas un aizrautīgi gatavojušies lielajam koncertam - krāšņai un skanīgai Ziemassvētku Popielai.

Gada nogale sagaidīta ar vēl kādu priecīgu un ievērojamu notikumu - izdevniecībā jau nonācis un drīz atvēršanas svētkus piedzīvos Guntas Enerūtas daudzu gadu garumā veidotais krājums "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas”, kurā apkopoti gan atmiņu stāsti, gan personiskas liecības par savulaik trimdā dibinātajām un šobrīd aktīvajām organizācijām un radošajām kopām, gan zinātniskie pētījumi. Līdz šim daudzi no šiem stāstiem glabājušies mapēs un bijuši zināmi tikai šauram lokam. Otrā pasaules kara noslēgumā tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem saglabāja valodu, kultūru, ticību un cerību brīvai Latvijai, kas iedvesmoja ikdienā turpināt runāt latviski un brīvo laiku veltīt latvietības saglabāšanai: dziedot koros, spēlējot teātri un basketbolu, dibinot latviešu skolas, pulcējoties svētbrīžos, rakstot un izdodot grāmatas. Krājuma "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas" idejas autore  Gunta teic, ka izdevums tapis, kā „sirsnīga pateicība visiem aktīvajiem latviešiem – gan tiem, kuri jau gadu desmitiem darbojās, gan tiem, kuri turpina uzturēt latvietību ārpus Latvijas!”.

Šīs nedēļas nogale Grācā aizritējusi latviešu kora “Pilskalns” 10 gadu jubilejas zīmē, Londonas Latviešu namā Ziemassvētku tirdziņā goda vietā celtas sveces, rotas, dekori, piparkūkas, Ziemassvētku pupiņu zupa un kāposti ar desiņām, un svētku atmosfēra ar latviskiem gardumiem baudīta arī Ziemassvētku tirdziņā Bostonas latviešu evaņģēliski luteriskās Trimdas draudzes zālē.

Par gardām lietām šoreiz parūpējies arī LR2. Iespējams, daudzās latviešu mājās svētku galdā tiks celti pašu skābēti gurķīši, bet „Latviešiem pasaulē” gatavs piedāvāt kādu interesantu ideju, kā papildināt Ziemassvētku (un ne tikai) garšu buķeti. Jau ceturto reizi izdots sienas „Fermentēšanas kalendārs”. Ar vārdu „fermentēšana” saprot gan skābēšanu, gan raudzēšanu un brūvēšanu. Fermentēti produkti esot veselīgi, jo bagātina mūsu zarnu mikrobiomu ar labajām baktērijām. Fermentēšanas procesa rezultātā top, piemēram, dabīgais kvass, kefīrs, skābētie kāposti un gurķi un daudzi plaši pazīstami pārtikas produkti. „Fermentēšanas kalendāra” autore, fermentēšanas „guru” Baiba Rudoviča ne vien pati eksperimentējusi, izgudrojusi un izmēģinājusi dažnedažādas, pat visnegaidītākās receptes, bet arī dalās ar savām zināšanām, rīko meistarklases Vācijā, Latvijā un arī tiešsaistē un vada „Fermentēšanas" grupu FB, kurā ir vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku. Baiba pati dzīvo Vācijā, arī viņas kolēģes, kas piedalījušās kalendāra tapšanā - fotogrāfe Elīze Zaļuma un redaktore Zane Pudule, mīt Vācijā. Baiba Rudoviča teic, ka, pateicoties viņas meistarklasēm, daudzi vācieši izrādījuši interesi par Latviju un mūsu valsti izvēlējušies kā sava ceļojuma galamērķi. Savukārt „Latviešiem pasaulē” klausītāji tiks „iekārdināti” ar kādu interesantu, gardu, bet ne pārāk sarežģītu recepti. Tāpēc esiet gatavi - nolieciet pa rokai savu recepšu kladīti un kādu rakstāmo!

Tikmēr „garīgo barību” smēlāmies Grieķijā. „Latviešiem pasaulē” ne reizi vien jau esam satikušies ar Latviešu draugu kopas Atēnās vadītāju Alisi Vītolu. Šoreiz Alisei pievienojās arī grieķis Sotiris Vandis. Viņš lieliski runā latviski, daudzus gadus dzīvojis Latvijā un, starp citu, viņa meitiņa apmeklē latviešu bērnu skoliņu Atēnās „Jautrais apelsīns”. Sotiris kopā ar kolēģiem no LU piedalījies jaungrieķu - latviešu valodas vārdnīcas izveidē, bet tikko viņa tulkojumā grieķu valodā iznākusi rakstnieka Jāņa Joņeva populārā grāmata „Jelgava 94”. Sotiris Vandis nesen viesojies Latvijas vēstniecībā Grieķijā, kur „Grāmatu apmaiņas biedrības Atēnās” pasākumā stāstījis par „Jelgava 94” tulkošanas norisi un gaitu. Savukārt 8. decembrī Grieķijas mazos latviešus gaida aizraujoša tikšanās ar mākslinieci, animācijas filmu autori un grāmatu ilustratori Aneti Meleci, kuras iemīļotā bērnu grāmata „Kiosks" izdota arī grieķu valodā.

Ar dažādiem pasākumiem, koncertiem, dievkalpojumiem, dziesmām, rotaļām un Ziemassvētku puzuru, kroņu un vainagu meistarklasēm pasaules latviešu sabiedrība daudzviet ieskandinājusi pirmo Adventi.

Savukārt mēs, „Latviešiem pasaulē” novembra pēdējā svētdienā un patriotu mēneša izskaņā vēl nedaudz pakavēsimies tajā piedzīvotajās sajūtās. 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšana gadadienā prezidēta pilī tradicionāli tika pasniegti Latvijas valsts augstākie apbalvojumi. Tos saņēma arī dažas diasporas personības. Par nesavtīgu mūža darbu latvietības saglabāšanā un ievērojamu sabiedrisko aktivitāti, sniedzot atbalstu Ukrainai, tās civiliedzīvotājiem un karavīriem par Atzinības krusta virsnieci tika iecelta ilggadējā latviešu sabiedriskā un izglītības darbiniece, Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēde, savulaik arī ALA priekšsēde Anita Bataraga. Šis saviļņojošais notikums bija iemesls, lai Anita svētku laikā viesotos Latvijā un LR2 „Latviešiem pasaulē”. Viņa devusi nenovērtējamu ieguldījumu latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā - uzrunājusi Amerikas latviešus un vākusi gan retas grāmatas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, gan mākslas darbus Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs, gan vēsturiskas pavārgrāmatas un citus priekšmetus LaPa muzejam un pētniecības centram. 90to gadu sākumā Anita Bataraga (attēlā) kopā ar kolēģi dibinājusi vienu no pirmajiem neatkarīgās Latvijas un ASV kopuzņēmumiem „Latvian American Shipping Line”, kas nodarbojas ar kravu transportēšanu starp ASV un Baltijas valstīm.  Kompānijas gandrīz 35 gadu darbības laikā uz Latviju sūtītas gan privātās paciņas, gan humānā palīdzība, arī grāmatas un mākslas darbi, gan pretējā virzienā - uz Ameriku - Latvijā ražoti pārtikas produkti. Pēdējā laikā Amerikas tautiešu palīdzība - medicīniskie žņaugi, aizsargtīkli, guļammaisi, drēbes un citas nepieciešamās lietas tiek nogādātas uz Ukrainu. Pirms pāris gadiem Anita uzsāka akciju, kas turpinās joprojām – viņa aicina ziedot dažādas rotaslietas, ko pārdot labdarības tirdziņos, bet par iegūto naudu iegādāties nepieciešamo Ukrainas karavīru atbalstam.

Amerikā dzimusi, bet šobrīd, pateicoties mūzikas studijām, nonākusi Eiropa un Vācijā,  vēl cita „Latviešiem pasaulē” viešņa - jaunā un talantīgā dziedātāja Annija Dziesma Teteris (attēlos - galerijā). Viņa studējusi Manhetenas Mūzikas skolā Ņujorkā, uzstājusies daudzos latviešu sabiedrībai nozīmīgos koncertos, tostarp dziedājusi solo XV Vispārējos Minesotas Dziesmu svētkos, bijusi gan Ņujorkas Latviešu kora, gan deju kopas „Jumalīte” dalībniece, bet šogad uzsākusi mācības Berlīnes Operas akadēmijā. Šīs nedēļas nogalē Annija ieradusies Latvijā, lai startētu jauno izpildītāju konkursa „Ineses Galantes talanti” finālā, kas norisinās Dzintaru koncertzālē, un piedalītos sacensībā gan par prestižā konkursa laureāta godu, gan titulu „Publikas simpātija”.

"Mēs esam spēcīga tauta" - tā savā 18. novembra svētku uzrunā teica Latvijas Valsts prezidents, piebilstot, ka „mēs nedrīkstam zaudēt mūsu Latviju, dzenoties pēc maldugunīm. Mūsu brīvības gaisma nāk no rietumiem, nevis austrumiem.”. Daudzviet pasaulē šīs nedēļas nogale aizvien aizrit Latvijas dzimšanas dienas zīmē - ar Latvijas Zemessardzes orķestra, Losandželosas latviešu skolas audzēkņu, tautas deju kopas „Pērkonītis" un kora koncertu Losandželosas latviešu namā, ar svētku pasākumu „Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!” un Londonas Latviešu kori, tautas deju kolektīviem „Jautrais Pāris", „Salinieki" un „Londona Dejo" un folkloras kopu „Kokļu Zapte" Londonā, ar Miku Galvanovski viesos Minsterē, bet Anci Krauzi - Parīzē. Savukārt Lielbritānijā, Latviešu Kultūras centrs Birmingemā jau ceturto reizi rīko starptautisko diasporas teātra festivālu „5 Salas”, kurā ir iespēja noskatīties 9 izrādes un kurā piedalās Londonas teātris „Trepes”, "Birmingemas Mazais teātris",  Stokholmas atraktīvais latviešu amatierteātris „Sala”, Pīterboro teātra studija „Saime", Latviešu teātris Īrijā „Sliedes", kā arī viesteātri no Latvijas.

Tikmēr citviet jau drīzumā ieskandinās Adventa laiku un Ziemassvētkus. Kad ziemas miers apskauj kalnus, Norvēģijas latviešu koris „Laipa” un viņu draugi - „Nordisk kor” pirmajā Adventa svētdienā aicina uz koncertu Oslo, Holmenkollen kapell, kur mūzika un gaisma savīsies sirds siltumā un kopības skaņā. Koncertā piedalīsies arī jaunie latviešu mūziķi, kuri studē Oslo Mūzikas akadēmijā, un tajā skanēs latviešu, norvēģu un cittautu komponistu Ziemassvētku dziesmas. „Latviešiem pasaulē” par gaidāmo pasākumu un citām šīs sezonas aktualitātēm stāstīs „Laipas” diriģente Ilga Šarkovska. Savukārt Toronto Pensionāru apvienības 4. decembra saietā ar aizraujošu ziemas džeza programmu viesosies latviešu dziedātāja un komponiste no Ņujorkas - Arta Jēkabsone (attēlā). Ar Artu tikāmies arī „Latviešiem pasaulē”. Viņa gandrīz pirms desmit gadiem no Latvijas devusies uz Ņujorku, lai tur studētu mūziku. Arta ne vien bieži uzstājas Amerikas latviešu pasākumos, bet arī ir aranžējusi vairāk nekā 45 latviešu tautasdziesmas, attīstot savu unikālo muzikālo valodu, kas savieno Baltijas saknes ar starptautiskās džeza skatuves pieredzi. Viņas mūzikā skan tautas dainu dvēsele, vienlaikus elpojot brīvībā, harmonijā un pasaules mūzikas valodā. Oktobrī iznācis Artas Jēkabsones ilgi lolotais albumu „Dziesmu Kamoliņš”, kurā kopā ar latviešu dziedātāju piedalās spilgta Artas draugu - mūziķu komanda no visas pasaules: Amerikas, Japānas, Taizemes, Marokas, Argentīnas, Itālijas, Izraēlas un Latvijas. Protams, arī „Latviešiem pasaulē” klausītājus priecēja pāris melodijas no jaunā „Dziesmu Kamoliņa”.

Latviešiem pasaulē tiekamies svētku noskaņā, kad ar tūkstošiem svecīšu liesmām, lāpu gājieniem, skanīgiem koncertiem un brīvības cīnītāju pieminēšanu tikko aizvadīta Lāčplēša diena, bet sarkanbaltsarkanie karogi joprojām lepni plīvo, jo pavisam drīz, Latviju sveiksim dzimšanas dienā. Kaut īstais datums ir 18. novembris, tomēr daudzviet pasaulē svinības rit jau pilnā sparā: Somijas latvieši valsts neatkarības 107. gadadienu atzīmējuši, klausoties Ievas Akurāteres dziesmās, Beļģijas latviešus priecēja Annija Putniņa, Uģis Roze un Briseles latviešu koris, Itālijas latvieši pulcējās Milānā uz Itālijas latviešu kora „Saule" un Eiropas bērnu un jauniešu kora koncertu, turklāt ballē visus izdancināja „Eslingenas orķestris”, savukārt jauktais koris Mainas balsis", sieviešu koris „Silava", tautas deju kopa „Dimdari" un folkloras kopa „Upe" uzstājās svētku pasākumā Hamburgā. Izskrienot Latvijas kontūru, sportiskās noskaņās 18. novembris tiks aizvadīts Briselē un Bergenā.

Protams, ar dziesmām , dejām un svinīgām uzrunām Latvijas dzimšanas diena tiek svinēta arī viņpus okeāniem - Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Bet „Latviešiem pasaulē” un LR2 studijā svētku priekšvakarā satikāmies ar tāliem viesiem no Amerikas - Sanfrancisko jauno teātri un diviem šarmantiem, ar Amerikas dziesmu svētku kustību saistītiem kungiem - Paulu Berkoldu un Aivaru Osvaldu.

Sanfrancisko Jaunais teātris Latvijā bija ieradies uz Diasporas amatierteātru festivālu "LAIPA 2025". Tajā  izrādījis savu jaunāko iestudējumu - humoristiska gotiska žanra  izrādi „Tīrelis”, turklāt festivālā „ievācis” pamatīgu nomināciju un godalgu „ražu”! Bez tam ar „Tīreļa” viesizrādi viesojies arī Jūrmalas teātrī. Ar Sanfrancisko jaunā teātra režisori Māru Lewis „Latviešiem pasaulē” vairākkārtīgi esam sazinājušies telefoniski. Šoreiz bija iespēja tikties klātienē ne vien ar Māru, bet arī diviem brīnišķīgiem aktieriem Nataliju Da Cruz un Mārtiņu Zinbergu (attēlā).

Amerikā jau labu laiku notiek aktīva gatavošanās nākamās vasaras XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Grand Rapidos. Jau gandrīz nokomplektēts dalībnieku un viesu sastāvs, zināma svētku programma, tikko saņemtas jaunās dziesmu grāmatas. Tajās, pārskatot repertuāru - pārsteigums! Līdzās koru klasikai kopkora repertuārā iekļauta arī populārā „Bermudu divstūra” dziesma „Sarkanbaltsarkans”! „Latviešiem pasaulē” svētku tapšanā ielūkojāmies kopā ar Paulu Berkoldu un Aivaru Osvaldu (attēlā). Pauls darbojas ASV Rietumkrasta Dziesmu svētku padomē un ir Dziesmu svētku mūzikas nozares vadītājs. Bez tam viņš pats ir mūziķis - diriģents, pedagogs un operdziedātājs, ir uzstājies operās, oratorijās un mūziklos ASV, Kanādā, Austrālijā, Eiropā un Latvijā. Savukārt Aivars Osvalds ir ne vien kustības „2x2” atjaunotājs un semināru vadītājs, bet arī Latviešu dziesmu un deju svētku fonda, kurš finansiāli atbalsta dziesmu un deju svētku kustību ASV, priekšsēdis. Turklāt pats aizrautīgs Vašingtonas Latviešu kora dziedātājs!

Turpinās novembris - Patriotu mēnesis, un „Latviešiem Pasaulē” patiess prieks un gods šoreiz satikt cilvēkus, kuri, lai arī mīt tālu no Latvijas, tomēr varam saukt par īstiem Latvijas patriotiem, cilvēkus, kuri daudz darījuši mūsu kultūras labā un kuru veikums pamanīts un novērtēts.

Eiropas Latviešu apvienības izglītības referente, Milānas un Boloņas latviešu skolu skolotāja, Itālijas Latviešu kora „Saule” un Eiropas bērnu un jauniešu kora vadītāja Ilze Atardo šoruden saņēmusi titulu „Gada cilvēks Latvijas diasporā" 2025. Ilze ne reizi vien viesojusies „Latviešiem pasaulē”, reizēm arī kopā ar saviem lielajiem un mazajiem koristiem un vasaras nometnes „Daugavas stāsti” bērniem. Arī šoreiz, būdama Latvijā, viņa atrada laiku, lai, kā vienmēr – enerģijā kūsājoša un ideju pārpilna, uz brīdi „ieskrietu” LR2 studijā un izstāstītu par  tuvākajā laikā Itālijas latviešu diasporā gaidāmajiem notikumiem. Ilze Atardo darbojas arī Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībā ALISI, kurai šogad, tāpat kā Itālijas latviešu korim „Saule” aprit apaļi 10 gadi. Jubilejas svinības iecerētas nākamās nedēļas nogalē, turklāt Latvijas 107tās dzimšanas dienas zīmē. Milānā San Pietro di Sala draudzē ar svētku koncertu priecēs Itālijas latviešu koris „Saule” un Eiropas bērnu un jauniešu koris, kam šogad piepucējušies jauni dalībnieki un arī Milānas un Boloņas latviešu skolu bērni. Pasākuma viesiem būs iespēja noskatīties Itālijas latviešu teātra „Momento” izrādi ģimenei „Rūķu vakara pasakas”. Svinībās piedalīsies arī Latvijas vēstniece Itālijā Elita Gavele, bet Latvijas Valsts prezidents būšot atsūtījis video sveicienu.

Ja Ilze Atardo ir „Latviešiem Pasaulē” sens draugs, tad pirmo reizi satikāmies ar Ievu un Robinu Hull (attēlā) no Šveices. Viņi abi aktīvi darbojas biedrībā „Šveice – Latvija”, kas atbalsta dažādus latviešu kultūras projektus un Šveice organizē gan  Latvijas  valsts svētku un gadskārtu svinības, gan citus ar latviešu kultūru saistītus pasākumus. Turklāt Ieva un Robins ir vieni no nozīmīgākajiem Operetes teātra mecenātiem. Viņi atbalstījuši iestudējumu „Trīs zvaigznes. Zigfrīds” un tieši Robina ideja bijusi par mūzikla „Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās” radīšanu. Ieva un Robin Hull ir snieguši finansiālu atbalstu filmu „Zeme kas dzied” un  „Mātes piens” tapšanā. Šovasar mecenātiem un biedrībai „Šveice – Latvija” par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā, Latvijas – Šveices sadarbības stiprināšanā un latviešu diasporas Šveicē atbalstā tika pasniegts Kultūras ministrijas Pateicības raksts. Ieva un Robins Hull kļuvuši arī par jaunās Dzintara Dreiberga filmas „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” patroniem un šobrīd ieradušies Latvijā uz tās pirmizrādi.