Latviešiem pasaulē

Ikviena tautai līdzās citām nacionālajām vērtībām un kultūras mantojumam neapšaubāmi atrodami arī dažādi īpašie gardumi, tradicionālie ēdieni, kas tiek celti gan svētku galdā, gan baudīti ikdienā, kā arī rūpīgi glabātās un lolotās vecmāmiņu un vecvecmāmiņu īpašās receptes un kulinārijas noslēpumi. Ēdiens kā viens no dzīves pamatelementiem ir arī spēcīgs identitātes nesējs un atklājējs, mīļas un pazīstamās „māju garšas” palīdz justies kā mājās, esot tālu prom no savējiem. Viens no muzeja „Latvieši pasaulē” pētniecības virzieniem ir latviešu ēdieni ārpus Latvijas.

Vācot stāstus par ēdienu receptēm un ēšanas paradumiem, muzejs ir guvis gan vērtīgu un bagātīgu ieskatu latviešu diasporas kopienu dzīvē, gan arī atklājis mūsu tautiešu radošo pieeju kulināro tradīciju uzturēšanā un tālāknodošanā. Šoruden uzsākts aizraujošs „Māju garšas” sarunu cikls, kurā ik mēnesi tiešsaistes raidījumos tiks apskatīts kāds no latviešu ēdieniem un tā izpausmes ārpus Latvijas: oktobrī uzmanības centrā bija rudens veltes, sēnes un skābēšana, decembrī tiks runāts par iemīļotajiem latviešu Ziemassvēku ēdieniem – piparkūkām, pīrāgiem un pelēkajiem zirņiem, bet nākamā gada februārī – par rupjmaizi un saldskābmaizi. Uzmanību! - muzeja darbinieki aicina arī ikvienu latvieti ārzemēs iesaistīties sarunā pa mēneša ēdienu – dalīties ar savām atmiņām, izšķirstīt savas ģimenes pavārgrāmatas un albumus, sūtīt muzejam receptes, fotogrāfijas, video ierakstus un stāstus par šo ēdienu! Viss iesūtītais tiks apkopots „LaPa” muzeja mājas lapā, savukārt nākamā gada nogalē plānots izdot ēdienu recepšu un stāstu grāmatu. „Latviešiem pasaulē” „Māju garšu” baudījām kopā ar „LaPa” muzeja pētnieci Ievu Vītolu (attēlā).

Ne vien skanīgas dziesmas, bet arī bufete ar latviskiem un vāciskiem gardumiem tiek solīta koncerta „Kopā mēs dziedam varenāk” apmeklētājiem. Par unikālu varam saukt latviešu pārrobežu ģimeņu kori „Staro”, kurā reizi mēnesī uz mēģinājumiem Strasbūrā ierodas dziedātāji no vairākām valstīm -  Francijas, Vācijas, Šveices, Luksemburgas. Korī kopā ar vecākiem dzied arī bērni un pusaudži, tas koncertējis Šveicē, Francijā un Vācijā, arī Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē Strasbūrā un Eiropas Parlamentā. 15. novembrī „Staro” ciemosies Ķeizarkalna vīna pakalnu ielokā, Vācijas vīndaru ciemā Īringenē, kur kopā ar turienes poproka kori „Intermezzo” uzstāsies sadraudzības koncertā „Zusammen singen wir stärker” – „Kopā mēs dziedam varenāk”. Latviešu koris “Staro” sniegs ieskatu latviešu kormūzikā, atskaņojot gan tautasdziesmu apdares, gan latviešu kormūzikas klasiku, skanēs svilpaunieki, trejdekšņi un celma bungas. Savukārt vācu poproka koris „Intermezzo” dziedās zināmu pasaules un vācu roka un popa klasikas gabalu aranžējumus korim, tostarp dziedātājas  Bejonsē „Texashold`em” un Igija Popa „The Passenger”.

Pēc koncerta paredzēta neoficiālā daļa ar sadziedāšanos, Ķeizarkrēsla vīnu baudīšanu, kā arī ar vācu un latviešu bufetes gardumu degustēšanu. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar koncerta idejas autori un vienu no organizētājām, „Staro” un „Intermezzo” dziedātāju, žurnālisti Zani Puduli.

Savukārt no Kanādas žurnālistes Māras Gulēnas uzzinājām par Toronto Latviešu Pensionāru apvienībā novembrī un decembrī gaidāmajiem notikumiem. Tuvākajā no tiem visus gaida tikšanās ar Latvijas vēstnieku Kanādā Kasparu Ozoliņu, kurš sagatavojis interesantu stāstu par Rīgas unikālo jūgendstila arhitektūru.

Džūlija Lamberte, saturies! Jo uz vērienīgo diasporas amatierteātru festivālu „PLATS solis” Lielbritānijā no 11 valstīm ierodas 24 latviešu teātri: daudzas lieliskas aktrises, kuras visas nepašaubāmi ir dīvas, un neatvairāmi kā Ivars Kalniņš latviešu kungi un jaunskungi, kuriem teātris ir gan iespēja izpausties, gan uzturēt latvisko radošumu.

Dažas dienas oktobra nogalē, no 23. - 26. oktobrim Apvienotās Karalistes pilsēta Pīterboro kļūs par īstu teātru karaļvalsti: Saieta programmā iekļautas 20 izrādes, no kurām 18 ir latviešu dramaturgu lugu iestudējumi. Viena no Pasaules  Latviešu Amatierteātru savienības (PLATS) misijām ir pasaulē popularizēt Latvijas dramaturgu darbus ne tikai diasporā dzīvojošajiem latviešiem, bet arī cittautiešiem. Lai vietējā publika pilnībā varētu baudīt visas PLATS solis izrādes, tās visas ar sinhronā tulkojuma palīdzību varēs klausīties arī angļu valodā. Iestudējumi tiks rādīti divās teātra zālēs - divos teātros - Key Theatre (Mazā zāle) un New Theatre (Lielā zāle). Savukārt atklāšanas un noslēguma pasākums notiks majestātiskajā Pīterboro katedrālē. Bez tam, lai teātra trupas ne tikai atrādītu savu gada laikā paveikto, bet arī spodrinātu savu meistarību, ik gadu saieta programmā iekļautas vairākas meistarklases, kuras vada Latvijā atzītas skatuves personības. Tā kā Pīterboro mīt daudz latviešu, tad arī turienes diasporas mākslinieciskie kolektīvi būs „PLATS solis” dalībnieku vidū. Festivāls svarīgs ne tikai mums - latviešiem. Dalību atklāšanas pasākumā ir apstiprinājis arī Karaļnama pārstāvis vicelords Tims Sīls (Tim Seal) un Pīterboro mēra vietnieks, padomes loceklis Pīters Hilljē (Peter Hillier) kopā ar konsorta padomes locekli Sāru Hilljē (Sarah Hillier). Ideja ik gadu kādā no valstīm pulcēt diasporas teātrus pieder diviem „trakiem” cilvēkiem- Pasaules Latviešu Amtierteātru savienības priekšsēdei, arī dramaturģei un režisorei Sandrai Bondarevskai un Birmingemas Latviešu kultūras centra vadītājam, arī Birmingemas Mazā teātra un Londonas teātra „Trepes” vadītājam un režisoram Ingmāram Čaklajam.

Jau otro gadu arī LR2 raida no paša notikumu epicentra: māksliniekus apbrīnos, „ķers” emocijas un iedvesmu, baudīs bezgala draudzīgo un sirsnīgo atmosfēru un klausītājiem centīsies radīt klātbūtnes sajūtu - Kaspars Mauriņš un Baiba Palkavniece. Jo „šī ir īstā dzīve. Teātris ir tur ārā”.

Latvijas Radio 2 turpina turēt roku uz pasaules diasporas latviešu notikumu pulsa! No 23.- 26. oktobrim Lielbritānijas pilsētā Pīterboro notiek pasaulē vērienīgākie diasporas teātru svētki  „PLATS solis 2025”.

Saiets pulcēs  24 latviešu teātrus no 11 valstīm. Tā kā Pīterboro mīt daudz latviešu, tad sarīkojumu kuplinās arī 15 Pīterboro mītošās latviešu mākslinieciskās kopas - vairākas deju kopas, vokālās grupas, latviešu ģimeņu asociācija, latviešu skoliņa „Pūcītes Akadēmija” u.c. Turklāt, lai vērtētu, pasniegtu meistarklases un palīdzētu radošajā izaugsmē, no Latvijas uz „PLATU soli” dosies pieredzējusi ar skatuves mākslu saistīta ekspertu komanda- teātra zinātniece un kritiķe Guna Zeltiņa, horeogrāfs un dejas pedagogs Jānis Purviņš, aktieris, režisors un mūziķis Ģirts Šolis, rakstnieks un režisors Andris Zeibots u.c.

Iedvesmojošas satikšanās, jaunas iepazīšanās, teatrālus pārsteigumus un radošo atmosfēru baudiet LR2 tiešraides reportāžās un svētdienas, 26. oktobra raidījumā „Latviešiem pasaulē”, jo LR2 raida no Apvienotās Karalistes Pasaules Amatierteātru saieta „PLATS solis 2025”!!!

LR2 tiešraides no Pīterboro „PLATS solis 2025”: 

23. okt., plkst.16.10 - reportāža no PLATS solis atklāšanas Pīterboro Katedrālē

24. okt., plkst.9.40 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

24. okt., plkst.15.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

24. okt., plkst.20.05 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

25. okt., plkst.10.10 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

25. okt., plkst.10.40 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

25. okt., plkst.14.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

26. okt., plkst.10.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem

26. okt., plkst.17.00 - 18.00 raidījums "Latviešiem pasaulē" skan no notikuma vietas

Lai dzīvo teātris un latvieši!

Kamēr vairāk nekā 20 diasporas teātri oktobra nogalē pulcēsies Lielbritānijā, Pīterboro, lai piedalītos vērienīgajā Pasaules Latviešu amatierteātru savienības rīkotajā saietā „PLATS solis”, tikmēr dažas no teātra trupām, tostarp Sanfrancisko Jaunais teātris priecēs Latvijas skatītājus Diasporas amatierteātru festivālā „Laipa 2025”, kas no 24. - 26. oktobrim norisināsies Birzgalē.

Sanfrancisko Jaunais teātris uz Latviju ved Dženas Silvermenas humoristiski gotiskā žanra lugu „Tīrelis”. Tās centrā ir divas līdz izmisumam nelaimīgas māsas, kuras kopā ar kalponi un ģimenes suni dzīvo nomaļā un nomāktības pārņemtā Anglijas tīrelī, līdz kādu dienu viņu noslēpumiem apvītajā namā ierodas guvernante, kas soli pa solim atklāj, ka nama iedzīvotājām ir kas slēpjams. Tiem latviešu teātramīļiem, kuriem neizdosies doties uz Birzgali, būs iespēja ar Sanfrancisko Jauno teātri sastapties 1. novembrī Bulduros, kur ar izrādi „Tīrelis” viņi viesosies Jūrmalas teātrī. Šoruden Sanfrancisko Jaunais teātris atzīmē savas radošās darbības 15 gadus. 2010. gadā to nodibināja Sanfrancisko līča apkārtnes latviešu sabiedrības teātra mākslas entuziasti. Teātra trupa uzstājusies Bostonā un Vašingtonā, Oslo un Reikjavīkā, arī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV, Baltimorā un Minesotā. Viņiem veidojusies sadarbībā ar populārām Latvijas skatuves personībām: lugu „Ķēves dēls Kurbads” iestudējis viesrežisors - Viesturs Meikšāns, savukārt  izrādē „Anšlavs un Veronika” titullomu spēlējis vieskatieris - Jaunā Rīgas teātra grands Kaspars Znotiņš. Latvijas viesizrāžu priekšvakarā LR2 raidījumā „Latviešiem pasaulē” attālināti tikāmies ar Sanfrancisko Jaunā teātra režisori un producenti Māru Lewis.

Savukārt pirms došanās uz ASV, lai dziedātu Amerikas latviešiem, LR2 studijā viesojās populārā un ne vien Latvijā, bet arī diasporas latviešu vidū iemīļotā dziedātāja, „Made in Latvia” - Olga Rajecka (attēlā). Viņa priecējusi latviešus daudzviet pasaulē, arī dažādās Amerikas vietās uzstājusies vairakkārt. Šoreiz tautiešiem Olgu būs iespēja satikt novembrī, Latvijas dzimšanas dienas svētku pasākumos un koncertos, viesojoties pie Indianapoles latviešiem un tiekoties ar Indianapoles Latviešu skolas bērniem, kuriem Olga sola gan kopīgu dziedāšanu, gan iešanu rotaļās. Bet sadraudzības vakarā ar Čikāgas latviešu sabiedrību kāds no pazīstamajiem hitiem noteikti tikšot sadziedāts kopīgi ar slaveno „Čikāgas piecīti” Armandu Birkenu.

Šis rudens ir bagāts ne vien ar sēņu un ogu ražu Latvijas mežos un ne vien ar āboliem, burkāniem, tomātiem un ķirbjiem Latvijas dārzos. Raženas radošās jubilejas tiek svinētas arī diasporas pasaulē: Stokholmas Latviešu korim - 80, Grācas Latviešu korim „Pilskalns” decembrī apritēs 10, desmitajā dzimšanas dienā jau līksmojusi arī Frankfurtes deju kopā „Dimdari”, drīz uz desmitās jubilejas ballīti aicinās arī Štutgartes Latviešu kultūras biedrība „Saime”, savukārt Lielbritānijas „Straumēni” jau saņēmuši apsveikumus savā simtgadē.

Bet „Latviešiem pasaulē” jau atkal spodrina balles kurpes, lai šoreiz postos uz LR2 seno draugu, kas neskaitāmas reizes savas skanīgās balsis ievijuši Gadsimta garākajā līgodziesmā” – Luksemburgas postfolka grupas „Rudzurika” 10tās dzimšanas dienas svinībām. Vēlme kopā muzicēt, improvizēt, meklēt dzīves jēgu senajās arhīvu melodijās un dainu tekstos, tos apaudzējot ar šodienas modernā, Luksemburgas multikulturālajā vidē dzīvojoša cilvēka dzīves sajūtu un garšu - tāds esot bijis iemesls, lai savulaik apvienotos mazliet dullu un bezgala radošu latviešu pulciņš un rastos „Rudzurika”. Desmit gadu laikā viņu balsis skanējušas gan Starsbūrā, Eslingenā, Bāzelē, gan Latvijā un citviet Eiropā, gan Amerikā - Sanfrancisko, bet visvairāk Mozeles augstākajā vīna kalnā. Arī jubilejas ballītes norisei izraudzīta īpaši ekskluzīvā vietā: vīna darītava Weinbau Albert Dostert. Programmā plānota „Rudzurikas” 10 gadu lielāko hitu izlase, bet pēc koncerta „afterpartija” kopā ar jubilāriem, iespējams, būšot vēl garāka un jestrāka nekā pats koncerts. „ „Rudzurika” mūs stiprina ikdienā un dod iespēju pacelties virs ikdienas rūpēm” - tā atzīst postfolka grupas vadītāja Aiga Ožehovska un „Latviešiem pasaulē” aicina: „Svinēsim kopā!”.

Arī diasporas teātra pasaulei rudens ir ražas ievākšanas laiks, kad garajos mēģinājumos pavadītās stundas vainagojas ar iespēju priecēt sevi, kolēģus un publiku ikrudens vērienīgajā diasporas teātru saietā „PLATS solis”. „PLATS solis” ir lielākie amatierteātru svētki diasporā, kas pulcina kopā vairāk nekā 300 dalībnieku. Saieta laikā tiek izrādīti vairāk nekā 20 iestudējumi, kurus vērtē profesionāla un kompetenta ekspertu komanda, savukārt jaunas prasmes aktiermeistarībā var apgūt daudzveidīgās meistarklasēs. Šogad festivāls norisināsies no 23. - 26. oktobrim, un par tā mājvietu izraudzīta Lielbritānijas pilsēta Pīterboro (Peterborough), kur mājastēvu lomu uzņēmies Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”. Viesmākslinieku lomā uzstāsies latviešu teātru trupas no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Šveices, Itālijas, Vācijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes, Amerikas, Austrālijas un Latvijas. Ekspertu un meistarklašu vadītāju vidū būs tādas teātra un skatuves izcilības kā Pēteris Krilovs, Ģirts Šolis, Guna Zeltiņa, Andris Zeibots u.c. Tā kā Pīterboro mīt daudz darbīgu un aktīvu latviešu, tad šogad saietu kuplinās arī vietējie teātri, pašdarbības kopas, skoliņa, Lielbritānijā dzīvojošie latviešu mākslinieki un radošās personības. Ļoti iespējams, ka arī LR2 ne vien klātienē baudīs festivāla iedvesmojošo atmosfēru, bet arī vairākās tiešraides reportāžās, sarunās un raidījumā „Latviešiem pasaulē” klausītājiem vēstīts par skatuves un aizkulišu notikumiem. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” gaidāmajā diasporas teātru saietā „PLATS solis” ielūkojāmies kopā ar diviem tā galvenajiem „vilcējspēkiem” - Pasaules Latviešu amatierteātru savienības priekšsēdi Sandru Bondarevsku un Birmingemas Latviešu kultūras centra vadītāju Ingmāru Čaklo.

„Latviešiem pasaulē” kā vienmēr cenšas „turēt roku” uz pasaules latviešu aktuālo kultūras notikumu pulsa. Tāpēc šoreiz jutāmies ļoti pagodināti satikties ar sirmo astoņdesmitgadnieku, bet joprojām jauneklīgo Stokholmas latviešu kori, kā arī aicinājām ielūkoties LaPa jeb „Latvieši pasaulē” muzeja un pētniecības centra jaunākajā izstādē „Neērtais aicinājums: sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”. Tās galvenās varones būs latviešu sievietes – mācītājas un viņu loma luteriskajā baznīcā diasporā. Dieva dots aicinājums nav atkarīgs no cilvēka dzimuma, etniskās piederības vai sociālā stāvokļa, tāpēc Kristīgajā baznīcā sākotnēji sievietes varēja piedalīties evaņģēlija sludināšanā, taču laika gaitā viņu iespējas garīgi kalpot tika pakāpeniski ierobežotas un daļēji liegtas. Šodien lielākajā daļā Pasaules Luterāņu federācijas baznīcu – 82 % – sievietes tiek ordinētas mācītājas amatā un var ieņemt augstākos amatus. Latvijas luterāņu baznīcā sieviešu ordinācija sākās 1974. gadā Vācijā, Eslingenā, kad Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL) tika ordinēta Agnese Pone.

Tomēr pagājušā gadsimta 90tajos gados sieviešu ordinācija LELB tika apturēta. Šis lēmums ir izraisījis plašas teoloģiskas un sabiedriskas diskusijas gan Latvijā, gan starptautiskā baznīcu kopienā. Kopš tā laika vairāk nekā divdesmit sievietēm nācies pamest mājas un savu aicinājumu - kļūt par mācītājām - īstenot svešumā. Latviešu garīdznieces, kuras dzīvo ārpus Latvijas, turpina darbu draudzēs, uztur latvisko kultūru, aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē un iestājušās par Latvijas brīvību un neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā pasaulē (LELBP) kalpo 44 garīdznieces. „Latviešiem pasaulē” viesosies jaunās „LaPa” muzeja izstādes, kura Berga bazārā būs aplūkojama līdz nākamā gada janvārim, autore Arta Skuja. Gatavojot materiālus, viņa gan klātienē, gan zooma sarunās tikusies ar dažādu valstu diasporas garīdzniecēm. Pavisam nesen, šī gada sākumā arī pati Arta svinīgā ceremonijā tika ordinēta mācītājas amatā.

Tikmēr Stokholmā, Somu baznīcas draudzes telpās mēģinājumu mājvietai telpas radis Stokholmas Latviešu koris. To dibinājis leģendārais diriģents Teodors Reiters, kurš Otrā Pasaules kara izskaņā, dodoties bēgļu gaitās, atrada patvērumu Zviedrijā. 1945. gada 22. maijā Stokholmā kopā esot sanākuši 18 latvieši un varējis sākties Reitera kora pirmais mēģinājums. Kopš tā laika kolektīva darbība turpinājusies bez pārtraukuma, tas ir piedalījies visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos – Hamburgā, Hanoverā, Ķelnē, Londonā, Visbijā, Līdsā, Minsterē, Helsingborgā un Eslingenā, koristi devušies arī uz dziesmu svētkiem Amerikā un Kanādā. Arī šī vasara bijusi notikumiem bagāta - piedzīvoti Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III Bradfordā un „Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Sidraba birzī. Savukārt 18. oktobrī Stokholmas Latviešu koris savas diriģentes Gaidas Rulles vadībā aicina uz savas 80tās jubilejas koncertu „Dziedot mūžu nodzīvošu”. Tajā piedalīsies arī draugu kori no Latvijas - Rīgas Lutera draudzes koris un LU absolventu koris „Jubilate”, kā arī tiek gaidīts kāds slepenais viesis - komponists. „Latviešiem pasaulē” Stokholmas Latviešu kora vēsturē atskatījāmies un gaidāmajā svētku koncertā ielūkojāmies kopā ar tā dziedātājiem Ingu Stranti, Astru Šakiru, Daci Lagerborg un Pēteri Kancānu.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” klausītāji varēja gatavoties uz kārtīgu tortes izēšanos, jo virtuālo jubilejas torti svētku galdā cēla Frankfurtes latviešu deju kopa „Dimdari” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa!

Grāmata un lasīšana ir bijis tas spēka avots, kas ļāvis mums kā tautai uzturēt savu pašapziņu un valodu. Vēstures lappusēs atrodamas liecības, ka pirms 500 gadiem ticis nodrukāts pirmais teksts latviešu valodā, pētnieki ir atraduši tā laika pierakstus, ka tas ir noticis tieši 8. novembrī un 1525. gadā no Vācijas uz Rīgu ceļu pa jūru uzsākuši pirmie drukātie darbi latviešu un igauņu valodā. Diemžēl sūtījums līdz Rīgai tomēr neesot nenonācis - Lībekas pilsētā grāmatas tikušas „arestētas”, jo tās saturējušas katoļu baznīcai nepieņemamu saturu – luterāņu tekstus, kas sludināja reformas. Atzīmējot grāmatas dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 8. novembrī ar diskusijām, izstādēm, sarunām, savienošanos ar diasporu un reģionu bibliotēkām norisināsies jubilejas svinības „Latviešu grāmatai 500". LNB ikvienu visā pasaulē aicina piedalīties akcijā „Mans grāmatplaukts” un atsūtīt fotogrāfiju, kurā esat redzams Jūs un Jūsu grāmatplaukts. Visas fotogrāfijas tiks apkopotas vienā sējumā, kas veidos unikālu mūsu laikmeta liecību. Līdztekus tam  Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā ziedojumi tiek meklēti reti grāmatu eksemplāri, jo būtisks krājuma papildināšanas avots ir dāvinājumi. 90. gadu sākumā, atjaunojoties valsts neatkarībai, tautieši no visām mītnes zemēm sūtījuši un bibliotēkai turpina dāvināt trimdā izdotās grāmatas. Arī šobrīd Amerikas Latviešu apvienība ir izziņojusi akciju, kurā var piedalīties, meklējot savos grāmatplauktos un nosūtot uz Latviju trimdā izdotas latviešu grāmatas, kuru Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nav vai trūkst nepieciešamo eksemplāru. Grāmatas būs ziedojums bibliotēkai un paliks tās rīcībā un mūžīgā glabāšanā. Savukārt arī bērni un jaunieši aicināti izveidot paši savas grāmatiņas, kas tiks apkopotas īpašā „Jauno grāmatnieku izstādē".

Ja pirms 500 gadiem grāmatas no Vācijas uzsāka ceļu uz Latviju, tad šoreiz „Latviešiem pasaulē” dosies pretējā virzienā. Tieši piecdesmit reizes jaunāka nekā pirmā latviešu grāmata ir Frankfurtes latviešu deju kopa „Dimdari”, kas 4. oktobrī svinēs savu apaļo dzimšanas dienu. Pirms 10 gadiem, iedvesmojušies no Eiropas Latviešu kultūras svētkiem Briselē, Frankfurtes latvieši nolēmuši dibināt savu deju kopu. Tās pirmā vadītāja Laura Putāne savējos dejotājus vedusi gan uz Eslingenas Dziesmu svētkiem, gan vietējiem folkloras festivāliem un, protams, uz Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Desmitgades jubilejas koncertā „Dimdariem” pievienosies Štutgartes deju kopa „Trejdeksnītis”, viesu deju kolektīvs no Latvijas „DimDari” un lietuviešu „Ąžuolaitis”, kā arī Frankfurtes jauktais koris „Mainas balsis” un „Eslingenas Orķestris”, kas pēc svinīgā koncertā spēlēs balli. Svētku priekšvakarā „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar „Dimdaru” šībrīža vadītāju Sandru Zeseri un Mariku Birznieci, kas kopā dejo no tās dibināšanas brīža.

Lielie sporta svētki, kad Rīga kļuva par basketbola zvaigžņu un fanu epicentru, noslēgušies, bet „Latviešiem pasaulē” jau gatavi nākamajiem – Miķeļdienai. Tos šoreiz svinēsim kopā ar Grācas Latviešu kultūras biedrību „KopāBūt" un tās vadītāju Ilzi Dūmiņu un Latviešu draugu kopu Atēnās un tās aktīvistēm Alisi Vītolu un Ievu Puķīti.

Ja runājam par basketbolu, tad Latvijas galvaspilsētā notiekošajā tika pievērstas miljoniem televīzijas skatītāju acis visā pasaulē. Finālspēli Turcijā pie TV ekrāniem vai digitālajās platformās vērojuši vairāk nekā 18 miljoni, bet Vācijā - vairāk nekā pieci ar pusi miljoni. Bronzas maču Somijā skatījies vairāk nekā 1,5 miljons un Grieķijā tā translācijai sekojuši aptuveni 70% visas TV auditorijas.

Spriežot pēc Latviešu draugu kopas Atēnās FB ierakstiem, pilnīgi noteikti zināms, ka viņi ir arī Lielā basketbola draugi. Grieķijā dzīvo ap pustūkstotis latviešu, Atēnās - tikai pāris desmiti, toties bezgala radoši un darbīgi, organizē dažādus pasākumus - koncertus, radošās darbnīcas un, protams, gadskārtu un valsts svētku atzīmēšanu latviskās tradīcijās. Vasarā kopā ar Grieķijas Lietuviešu biedrību nosvinēti Jāņi, bet nu laiks Miķeļdienai. Tāpēc nākamās nedēļas nogalē visi dosies uz kalnu ciematu Varnavas, uz Eiropas Maizes muzeju. Tur bērniem iecerētas radošās darbnīcas, savukārt pieaugušie varēšot piedalīties pastkaršu veidošanas nodarbībā. Protams, visu papildinās latviešu dziesmas, dejas un rotaļas. Vienlaikus tiks atklāta arī bērnu klubiņa -skoliņas Jautrie apelsīni" jaunā sezona. 

Arī Grācas Latviešu kultūras biedrība „KopāBūt" cenšas uzturēt un attīstīt latviešu kultūru, valodu un tradīcijas, un viņu rīkotajos pasākumos piedalās latvieši no Grācas, Vīnes, Zalcburgas un Zagrebas. Rudens un Miķeļdienas svētki 27. septembrī tikšot svinēti gardi un sirsnīgi, un dalībnieki aicināti tērpties saules krāsās, kas atgādinās par rudens sauli un tās siltumu - dzeltenā, oranžā vai zeltainā. Arī turpmākā sezona Grācas Latviešu kultūras biedrībai solās būt aizraujoša - Latvijas dzimšanas dienā Austrijas latviešus priecēs izcilais ģitārists Kaspars Zemītis, bet Ziemassvētku gaidīšanas laiku ieskandinās Ziemassvētku vainagu meistarklase „Mans Gaismas vainags”. Arī Grācas latviešu koris jau atsācis mēģinājumus, decembra sākumā ar koncertu svinēs savu 10to jubileju, bet nākamā gada pirmā puse paies Raimonda Paula zīmē, gatavojoties dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei" Rīgā Mežaparka Sidraba birzī.

Pasaules latvieši sarosījušies rudens sezonai, un notikumu kalendāros tiek iezīmēti gaidāmie koncerti, svētki, jubilejas, festivāli un citi pasākumi. Jau šīs nedēļas nogalē Apvienotajā Karalistē Latviešu Kultūras centrs Birmingemā aicina uz dzejas un mūzikas svētkiem, kuros dzejā un dziesmās tiks godināta izcilā latviešu dzejnieka Māra Čaklā 85. jubileja. Luksemburgā folkloras kopa „Dzērves” ar dziesmām, dejām un tradicionālo gājienu svinēs Vīna svētkus. Savukārt Oregonas Latviešu centrā notiks dokumentālās filmas „Vairāk nekā deja” seanss. Filma stāsta par latviešu tautas dejas un dziesmas spēku diasporā, par piederību, identitāti un kopību, un tās centrā ir Toronto latviešu tautas deju kopa „Daugaviņa” un viņu vadītāja Selga Apse.

Savukārt „Latviešiem pasaulē” klausītājiem bija iespēja satikties ar Selgas māsu Māru Gulēnu (attēlā). Māra visu vasaru čakli darbojusies, lai Toronto Latviešu Pensionāru apvienībai saplānotu tradicionālās ikceturtdienas satikšanās. Sezona tiks atklāta jau 18. septembrī ar ceļojuma iespaidiem par maģisko zemi Puertoriko. Turpmākajās ceturtdienās gaidāmas aizraujošas sarunas, kurās dominēs mūzika - vēlreiz tiks izdzīvotas vasaras un Skolēnu dziesmu svētku saviļņojošās emocijas; varēs iepazīties ar 10 kanādiešu kormūzikas komponistu un diriģentu atziņām, kuri bija devušies uz Latviju un Igauniju, lai satiktos ar mūsu koriem un diriģentiem un pētītu Baltijas valstu koru kultūru; bet klātienē varēs baudīt Jūrmalas folkloras kopas „Mare” koncertu. Bez tam septembra nogalē Kanādas latvieši pošas uz ikgadējiem Rudens svētkiem Saulainē. Tajos varēs piedalīties skicēšnas pārgājienā, vērot „Daugaviņas” deju uzvedumu un izdancoties jautrā ballītē ar grupu „Lusts”.

Tikmēr „Latviešiem Pasaulē” par muzikālu pārsteigumu parūpējās kādreiz Latvijā visai pazīstamā dziedātāja, savulaik populārās grupas „Eldorado” soliste Inese (attēlā). Droši vien daudzi joprojām var uzdungot līdzi „Eldorado” pirmajai dziesmai, kas tieši pirms 30 gadiem - 1995. gadā  tika izdota kasetē „Latvijas deju mūzikas izlase Nr. 1” - megahitam „Pludmalē”. Jau daudzus gadus Inese dzīvo Francijā un vairs aktīvi nemuzicē, tomēr dziedāšanu nav aizmirsusi. Šobrīd viņa ieradusies Latvijā, līdzi atvedusi jaunu dziesmu un, protams, viesosies arī LR2 studijā.

Saulīte un tīri vasarīga gaisa temperatūra šonedēļ Latviju ir lutinājusi. Tomēr sācies septembris un iezvanījis jauno mācību gadu ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules latviešu skoliņās. „Latviešiem pasaulē”, sūtot sveicienus visiem mazajiem skolnieciņiem un darbīgajām skolotājām, šoreiz īpašu uzmanību veltīs kādai jubilārei - Latviešu kultūras skolai Bergausis Bergenā, Norvēģijā. Par sevi viņi saka, ka „Latviešu kultūra dzīvo tur, kur sirds ir klāt. Un skolotāju, vecāku un bērnu sirdis ir tās, kas ar savu darbu, mīlestību un neatlaidību uztur dzīvu latviešu valodu. Tieši šī kopīgā degsme ir Bergauša skolas spēks”.

Augusta izskaņā ar priecīgu atkalsatikšanos, dziesmām, rotaļām, dančiem, video un foto no skolas vēstures bergausēni nosvinējuši skolas 10 gadu jubileju. Skanējuši arī „paldies” vārdi visām skolotājām, kuru mīlestības lolots pirms 10 gadiem radies „Bergausis”. „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar vienu no viņām, šobrīd kultūras skolas vadītāju - Antru Sundi. Šī vasara aizlidojusi vēja spārniem - koris „Ziemeļbalss” un folkloras kopa neaizmirstamas emocijas guvuši Skolēnu dziesmu svētkos Rīgā, bet ar dančiem un latviešu tautas mūziku Norvēģijā priecēti festivāla „Dansefolk og Folkedans” apmeklētāji. Šajā sezonā „Bergauša” folkloras kopa aicina sev pievienoties gan bērnus, gan pieaugušos. Savu darbību turpinās arī turienes Jauniešu klubs. Savukārt ir arī kāds pārsteigums, tāpēc īpaši jāsaausās tiem mazajiem Norvēģijas latviešiem, kuri grib izbaudīt dejas burvību - tiek dibināta Jauniešu deju kopa!

Mācības uzsākuši ne vien skolas bērni. Augusta nogalē, pateicoties biedrībai „Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai” jeb globālajai kustībai #esiLV,  jaunas zinības apguvušas arī vairāk nekā 20 Ukrainas uzņēmējas. Kustība #esiLV apvieno Latvijas izcelsmes uzņēmējus, zinātniekus, starptautisko organizāciju un radošo industriju profesionāļus, un tās galvenais mērķis – būvēt drošu, stabilu tiltu starp diasporu un Latviju, kā arī veicināt Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Jau 4. sezonu norisinās #esiLV iniciatīva „She Rebuilds the World” („Viņa pārveido pasauli”). Iepriekš Latvijas ekspertu vadībā uzņēmējdarbībā un finanšu un digitālajā pratībā  tika apmācītas gandrīz 1000 Āfrikas sievietes un izveidota sadarbība Namībijā, Zambijā, Zimbabvē, Etiopijā un Ruandā. Šajā projektā tiek eksportētas Latvijas zināšanas un pieredze un veidots Latvijas kā zināšanu valsts tēls. Šogad uzmanības centrā bijusi Ukrainas sieviešu apmācība un pieredzes apmaiņa. Uzņēmējas no dažādiem Ukrainas reģioniem piecu dienu laikā iepazinušās ar Valmieras un Valmieras novada ilgtspējīgajiem, zaļajiem uzņēmumiem, piedalījušās meistarklasēs un smēlušās zināšanas par Eiropas Savienības novitātēm uzņēmējdarbībā, tirgus specifikā un citās jomās, kas noderēs Ukrainas atjaunotnei pēc kara beigām. Turklāt Valmierā tikusi atklāta arī fotoizstāde „Dzīvotspēks viņas acīs”, kuru vēl var aplūkot līdz 25. septembrim. Tajā eksponēti 10 Ukrainas sieviešu uzņēmēju portreti, kuras krīzes laikā atjauno savu dzīvi, kopienas un uzņēmumus. „Latviešiem pasaulē” ar projektu „Viņa pārveido pasauli” iepazīstināja tā vadītāja, kustības #esiLV valdes locekle un valsts tēla domnīcas vadītāja, arī Frenka Dž. Gvarinī Biznesa skolas, Džona Kabota Universitātes Itālijā un Romas Biznesa Skolas mācībspēks Ieva Jākobsone (attēlā).