Latviešiem pasaulē

Kurš gan nezina pasaku par mazo, bet brašo un drosmīgo Sprīdīti, kurš gāja pasaulē laimi meklēt. Nu ar Sprīdīti varēs iepazīties arī Somijas bērni - šī Brigaderes luga iestudēta Lahti pilsētas teātrī. Gluži kā Sprīdītis, šovasar pāri puspasaulei bija devies, visādus brīnumus piedzīvojis un mājās atgriezies RTU koris „Vivere”.

Jūlijā „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar diriģentu un Rīgas Doma skolas direktoru Gintu Ceplenieku, kurš ar nepacietību gaidīja sava kora koncertceļojumu uz Brazīliju. Nu „Vivere” dziedātāji, sasmēlušies sauli, neaizmirstamus mirkļus un emocijas, atgriezušies Latvijā, gatavojas jaunajai sezonai un par koncertceļojumā piedzīvoto gatavi padalīties ar „Latviešiem pasaulē” klausītājiem. Brazīlijā pavadītais laiks bijis visai piesātināts - vairāki koncerti, kuros bijusi iespēja gan uzstāties kopā  ar turienes latviešu kori „Dzintars” un deju kolektīvu „Staburags”, gan sadziedāties UNIJUI universitātes kori, „Viveres” dziesmas priecējušas klausītājus UNICAMP universitātes āra amfiteātrī, Nova Odessas Svētā Antonija bazilikas svētnīcā, Nova Odeasas Latviešu kultūras centra dziesmu un deju laukumā, Sanpaulu evaņģēliskajā katedrālē un Sanpaulu vācu luterāņu baznīcā, Vārpas svētku laukumā un baptistu baznīcā, kā arī katoļu baznīcā Tupā. Siltās atmiņās ir bezgala sirsnīgās tikšanās ar Brazīlijas latviešiem, kas jutušies ļoti aizkustināti un iedvesmoti, un „Viveres” iespaidoti ieguvuši sapni par Latviju un dziedāšanu lielajā Dziesmu svētku kopkorī. Ar koncerttūres iespaidiem „Latviešiem pasaulē” dalījās kora „Vivere” diriģenti Gints Ceplenieks un Karīna Pundzjus un kormeistars Egīls Niklāvs Siliņš (attēlā).

Savukārt Somijas bērni ieguvuši jaunu draugu - latviešu pasaku varoni Sprīdīti, jo šīs nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojusi latviešu režisores Alises Polačenko Lahti Pilsētas Teātrī iestudētā Annas Brigaderes luga. Savulaik Latvijas skatītāji Alisi iepazinuši kā aktrisi seriālos „Viņas melo labāk” un „Eņģeļu māja”, Latvijas Nacionālā teātra izrādēs „Kabarē”, „Sieviete, kura nav uzmanības vērta” un „Sudraba slidas”, viņai bijušas kinolomas filmās „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” un „Maģiskais kimono”. Jau gandrīz desmit gadus Alise Polačenko dzīvo Helsinkos, tur vadījusi aktiermeistarības kursus un latviešu teātri „MADTeatteri, bet šobrīd debitē kā režisore vienā no lielākajiem Somijas profesionālajiem teātriem - Lahti Pilsētas Teātrī. Alises interpretācijā pasaka par Sprīdīti ieguvusi jaunus un negaidītus pavērsienus un vizuāli krāšņu, brīnumu pilnu un krāsainu veidolu. Starp citu, dažus aizraujošus „Sprīdīša” fotomirkļus var aplūkot LR2 mājaslapā. Izrāde iestudēta somu valodā, tomēr režisore pārliecināta, ka tā patiks gan somu bērniem, gan turienes mazajiem latviešiem.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” bija uzposies svētku drānās un ar ziedu pušķi rokās devās pie saviem klātienē iepazītajiem draugiem - diviem jubilāriem: Anglijas latvieši svinēs Straumēnu muižas simtgadi, bet desmitajai jubilejai Vācijā pošas Latviešu kultūras biedrība „Saime”.

Lai īstenotu pārdrošus sapņus, darītu lielus darbus un „gāztu kalnus”, pirms  desmit gadiem pulciņš latviešu Štutgartes un Eslingenas apkārtnē sanāca kopā un ar Lauru Putāni priekšgalā nolēma dibināt savu kultūras biedrību. Pamazām „Saimes” dalībnieku loks kļuva arvien plašāks, vienā „Saimē” apvienojot latviešus un viņu ģimenes vairākās paaudzēs, tika svinēti kopīgi svētki, kopta latviešu kultūra un uzturēta dzīva mūsu valoda. Savulaik bērnu un jauniešu talanti atklāti konkursā „Rādi, ko māki”, bet „Štutgartes dzintariņi” kopā ar Latvijas „Dzeguzīti” ieskaņojuši Lolitas Ritmanes radīto diasporas bērnu himnu. Štutgartes latvieši var lepoties ar savu deju kopu „Trejdeksnītis”, bērnu un jauniešu kultūras skolu “Štutgartes Dzintariņi”, 2017. un 2022. gadā sarīkotajiem vērienīgajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem. Starp citu, arī LR2 klātienē baudīja Eslingenas Dziesmu svētku - 75 fantastisko atmosfēru un centās, lai tiešraidēs to sajustu arī mūsu klausītāji. Latviešu kultūras biedrības „Saime” paspārnē darbojas uzņēmēju un uzņēmīgo klubs „Biznesa Bites”. Protams, Jāņos kopīgi tiek līgots, 4. maijā klāts baltais galdauts, bet rudenī – Švarcvaldes mežos - sēņots. Latviešu kultūras biedrības „Saime” vadītāja Laura Putāne (attēlā) gan atzīst, ka, sacensībā ar Vācijas sēnēm, tomēr uzvarētājas esot Latvijas sēnes. Bet tad, kad sēņu laiks būs beidzies, 8. novembrī „Saime” uz savas desmitās dzimšanas dienas svinībām aicinās visus savus draugus un atbalstītājus.

Tikmēr Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” tiek vicinātas slotas un grābekļi, tiek talkots, tīrīts un krāsots, jo ģimeniski jautrā atmosfērā tiek „uzpucēta” simtgadniece - Straumēnu muiža. Pirms 50 gadiem pēc Lielbritānijas „Daugavas Vanagu” ierosinājuma Anglijas vidienē tika meklēta, atrasta un iegādāta gleznaina vieta, kur latviešiem satikties un kopā svinēt svētkus, bet cienījamu vecumu sasniegušajiem tautiešiem kopīgi dzīvot un baudīt vecumdienas. 1976. gada 29. maijā notikusi „Straumēnu” iesvētīšana, kurā piedalījušies ap 1800 viesu. Gadu gaitā tikušas rīkotas talkas, īpašums labiekārtots un attīstīts, iestādīts ābeļdārzs, nosusinātajā pļavā izrakts dīķis, iekārtots spēļu laukumu bērniem, paplašinātas un uzceltas jaunas ēkas, tostarp viesu mājas un izveidota moderna viesnīca. 30. augustā visas dienas garumā Straumēnu muižas pļavā visi aicināti uz Straumēnu muižas 100tās jubilejas un 50tās gadadienas kopš tur mīt latvieši svinībām. Tās muzikāli kuplinās vietējais lepnums - folkloras grupa „Austrumkalns”, grupa „Mazie Rakari” un no jauna atdzimusī, kādreiz Latvijā tik slavenā deju mūzikas grupa „Pamatinstinkts”. Svētku programmā iecerēta Straumēnu muzeja svinīgā atklāšana, varēs aplūkot izstādes “Blezūra skats” un “Stipri Saknēs. Vildrānu stāsti”, neiztikt bez dažādām sportiskām un ģimeniskām aktivitātēm un noslēgumā, protams, kārtīga zaļumballe. Tikai mēnesis pagājis kopš Bradfordas grandiozajiem Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ELKS III, bet to galvenā rīkotāja Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē vadītāja Vera Antipova joprojām enerģijas un radoša spara spārnota ir arī viena no galvenajām  Straumēnu simtgades svinību organizētājām.

"Latviešiem pasaulē" turpina svinēt vasaru un svētkus! Šīs nedēļas nogale norit Rīgas 824.dzimšanas dienas zīmē, un mums būs iespēja noskaidrot, kādu dāvanu Rīgai no Amerikas atvedusi dziedātāja Elīna Fūrmane jeb DJ Ella. Vēl ielūkosimies Somijas latviešu jaunās rudens sezonas plānos.

Jūlija nogalē Latviešu - somu ģimeņu biedrība „Laivas" bērnus un jauniešus kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām no Somijas un Latvijas pulcēja uz vienu no gaidītākajiem pasākumiem Somijas diasporā- „Latviskās ģimeņu dienas Loimā 2025". Mammām un tētiem bija iespēja klausīties izglītojošas lekcijas, bet mazie devās pārgājienos, ar etnogrāfiskām zīmēm apgleznoja kreklus, darināja kroņus, pērās Zaķīšu pirtiņā, piedalījās šķūņu dejās un runāja tikai un vienīgi latviski. Lai mazinātu šķiršanās asaras, tiek solīts, ka arī nākamajā vasarā tradīcija ar latviskā gara uzturēšanu un somu melleņu baudīšanu turpināsies. Tomēr tā kā līdz nākamajai vasarai vēl krietns laiciņā jāgaida, tad par Somijas latviešu tuvākajām iecerēm uzzinājām no Latvijas vēstniecības Somijā kultūras un diasporas projektu koordinatores Mairas Dobeles. Maira, līdztekus darbam vēstniecībā, atlicina laiku arī pati savām radošajām izpausmēm - viņa ir bērnu grāmatu autore un dokumentālā kino režisore, un pavisam nesen bija viena no Līgatnē notikušo rakstīšanas svētku – festivāla „Rakstivāls” dalībniecēm. Kopā ar kolēģi - mākslinieci Rebeku Lukošus viņa vadīja komiksu darbnīcu bērniem „Es tevi gaidīju”, kurā varēja iepazīt grāmatas varoņus Švammi un Vilmu un mācīties izstrādāt jaunas komiksa situācijas un ainas.

Vasara ir tas brīnišķīgais gadalaiks, kas mājās atved daudzus no pasaulē izklīdušajiem latviešiem un dažus no tiem ievilina arī LR2 studijā. Dziedātāju Elīnu Fūrmani (attēlā) jeb Ellu savulaik iepazinām kā vienu no spožākajām TV šova „Talantu Fabrika” dalībniecēm. Jau padsmit gadus viņa dzīvo Amerikā, tur darbojas nekustamo īpašumu jomā, bez tam Losandželosā, slavenību iecienītā rajonā dziedātājai savulaik bija savs modes veikaliņš „Rock Etiquette". Tomēr Elīnas sirds joprojām pieder mūzikai, arī Latviju viņa nav aizmirsusi, laiku pa laikam atgādina par sevi un šeit ierodas, lai uzspēlētu kādu DJ setu vai atvestu kādu jaunu dziesmu. Arī šoreiz Elīnas Fūrmanes ceļasomā ir singls „Rīga gavilē”. Tā esot dziesma ar īpašu vēsturi - tapusi pirms 10 gadiem un tolaik skanējusi ballītēs un mūzikas klubos, tomēr oficiāli nav tikusi izdota. Tagad šis skaņdarbs ieguvis jaunu, mūsdienīgu versiju, kļūstot par simbolisku tiltu starp pagātni un tagadni, un priecēs arī „Latviešiem pasaulē” klausītājus.

Vasara jau pamazām  tuvojas izskaņai, tomēr nav vērts skumt, jo jāsāk kaldināt nākamās vasaras plānus! Vispārējie latviešu dziesmu svētki Amerikā tiek rīkoti kopš 1953. gada, un pirmie ar  23 koriem un ansambļiem un 6 deju kolektīviem, kopumā  650 dziedātājiem un 680 dejotājiem norisinājās Čikāgā. Turpmākie svētki rīkoti Ņujorkā, Klīvlandē, Bostonā, Milvokos, Indianapolē, Filadelfijā, Baltimorā  un iepriekšējie - 2022. gadā Minesotā.

Nākamā gada jūlija sākumā Grand Rapidos, Mičiganā norisināsies XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Rietummičiganai ir sena vēsture kā latviešu diasporas kultūras centram. Grand Rapidos pēc Otrā pasaules kara mājvietu atrada daudz bēgļu ģimeņu. Grand Rapidi ir Rietummičiganas ekonomikas un kultūras centrs, kā arī viena no visstraujāk augošajām pilsētām ASV vidienē. Turklāt tā atrodas aptuveni stundas brauciena attālumā no Amerikas latviešu īpašuma – Garezera. Dziesmu svētku laikā plānoti koru koncerti, deju uzvedumi, izstādes un amatnieku tirdziņš. Galvenie notikumi būs Svētku kopkora koncerts ar aptuveni 500 dziedātājiem pilsētas lielākajā koncertzālē un Tautas deju lieluzvedums „Skaista mana tēvu zeme”. Vienā no Grand Rapidi vecākajām baznīcām plānots īpašs garīgās mūzikas koncerts. Svētku ietvaros notiks arī teātra izrādes, mākslas izstādes, biedrību salidojumi, saviesīgi pasākumi, gājiens, zaļumballe un rokkoncerts ar viesmūziķiem no Latvijas - „Bermudu divstūri” un „Apvedceļu”. Šobrīd koriem un deju kolektīviem no Amerikas, Kanādas, Eiropas, Latvijas un citām vietām pasaulē, apmeklējot mājaslapu  dziesmusvetki.us  un aizpildot pieteikuma anketu, vēl ir iespēja kļūt par XVI Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV dalībniekiem. „Latviešiem pasaulē” gaidāmos svētkus ieskandinās to Rīcības komitejas  viceprezidente Daina Lizenberga.

"Latviešiem pasaulē" esam iepazinušies ar daudziem diasporas teātriem un stāstījuši par daudziem Pasaules Latviešu Amatierteātu savienības notikumiem. Izrādās, ka aktiermāksla un teātris aizrauj arī diasporas jauno paaudzi, un pirms pāris gadiem radusies PLATS Jauniešu nodaļa. Lai bērni un jaunieši varētu apgūt dažādus aktiermākslas noslēpumus, pērnajā vasarā Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība rīkoja teātra nometni Stāmerienā.  Savukārt šovasar tā norisinājās Skultē, turklāt, lai iepazīstinātu ar iespējām tudēt, kā arī piedalīties Erasmus apmaiņas projektos, bija organizēta arī viesošanās Latvijas Kultūras Akadēmijā. Ar „karstākajiem” iespaidiem, pa tiešo no Skultes LR2 studijā dalīsies topošie aktieri: PLATS Jauniešu nodaļas vadītāja Elza Umure no Lielbritānijas, Annija Dziesma Teteris no ASV, Evans Patkovskis no Īrijas (attēlā).

Ar neaizmirstamiem iespaidiem un siltām atmiņām pilnu mugursomu LR2 un „Latviešiem pasaulē” atgriezušies no Bradfordas, Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ELKS III. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka jebkur pasaulē un pat pirmo reizi sastaptie latvieši latviešiem kļūst par vismīļākajiem draugiem, visciešākajiem radiniekiem un vissirsnīgākajiem paziņām. Četras svētku dienas paskrēja kā viens mirklis, tajā pašā laikā notikumu bija tik daudz, ka Bradfordā pavadītais laiks šķita izstiepies vismaz mēneša garumā. Sveiciens visiem satiktajiem svētku dalībniekiem un viesiem! Vismīļākais paldies par lieliski noorganizēto ELKU un brīnišķīgo atmosfēru organizatoriem- Latviešu pārstāvniecībai Apvienotajā Karalistē ar Veru Antipovu priekšgalā, kuri bija parūpējušies pat par to, lai brīžiem visus kārtīgi „saliedētu” ikvienu kārtīgu dziesmusvētku neiztrūkstošs pavadonis - lietus LR2 tiešraidē izskanēja vairākas reportāžas no improvizētām „radio studijām” dažādās pasākumu norises vietās- Bradfordas Centrālajā laukumā, greznajā St. George’s Hall, ELKA informācijas centrā un pat viesnīcā, kurā bija apmetušies vairāki kori, deju kolektīvi un brīvprātīgo komanda.

Tomēr visām sarunām un sastaptajiem nepietika ētera laika, tāpēc šoreiz „Latviešiem pasaulē” mazliet no tā, kas palika „ārpus kadra”. Bradfordā satikām savu kolēģi no LTV - kādreiz Latvijā labi pazīstamo mūziķi, kura jau daudzus gadus mīt Lielbritānijā – Ilzi Kalvi. Šobrīd Ilze veido televīzijas sižetus, kuros stāsta par diasporas dzīvi, tomēr izrādās, ka arī mūzika nav pavisam aizmirsta. Kādreiz Latvijā populārā grupa un deju mūzikas „pionieri” – „Pamatinstinkts” atkal apvienojušies jaunai dziesmai un augusta nogalē gatavojas uzstāties Lielbritānijas latviešu īpašuma - „Straumēnu” muižas 100 gadu jubilejas svinībās. „Latviešiem pasaulē” klausītājiem būs ekskluzīva iespēja uzzināt par „Pamatinstinkta” jaunumiem un dzirdēt viņu jaunās dziesmas „Pūt, vējiņi” pirmatskaņojumu. Savukārt par Kultūras svētkos sastaptā Stokholmas Latviešu kora aktualitātēm un rudenī gaidāmās 80tās jubilejas svinībām pastāstīs Astra Šakira. Kori savulaik dibinājis leģendārais Teodors Reiters, bet nu jau daudzus gadus to vada diriģente Gaida Rulle. Vairākus no dziedātājiem varēsim sastapt arī nākamnedēļ Rīgā, kur tie piedalīsies vērienīgā dejas eposa „Dziesmas dejo. Deja skan.” uzvedumā Mežaparkā.

Šobrīd no Londonas uz brīdi Latvijā piestājis arī slavenais maizniekmeistars Aigars Opihtins (attēlā). Pirms doties tālāk uz Īriju, saietu 3x3, viņš iegriezīsies LR2 studijā. Īrijas saieta tēma šogad ir „Mūžs” un devīze :„Bur man buri, skauž man skauģi, nevar mani izpostīt”. 3x3 dalībniekus gaida gan praktiskas, gan teorētiskas zināšanas un iemaņas 24 ievirzēs, iespēja izkustināt kājas latviešu tradicionālajos dančos un izdziedāties Nīkšanā – naksnīgā un jautrā kopā būšanā ar dziesmām, dejām, stāstiem, jokiem un daudz ko citu. Būs arī vakara pasaciņa mazajiem, svētbrīdis, pastaigas, atpūtas brīži un gards, latvisks ēdiens. Turklāt „Maizes tēvs” Aigars Opihtins sola visiem iemācīt cept īstu latvisku rudzu maizi.

Augusta sākumā jau trešo gadu pēc kārtas uz Latviju ceļo skaista dāvana - ar savām labākajām izrādēm ierodas diasporas amatierteātri no Lielbritānijas, Īrijas, Zviedrijas un Itālijas. Savukārt pie Brazīlijas latviešiem „ar dziesmu sirdī” un tautastērpiem koferos devies RTU jauktais koris „Vivere” un diriģents Gints Ceplenieks (galerijas attēlā).

Vasaras karstumā, kad iepriekšējā Latvijas teātru sezona jau pirms laba laika noslēgusies, bet jaunā vēl nav iekustējusies, teātru publikai nevajadzēs skumt, jo Rīgā VEF Kultūras pilī 1. un 2. augustā norisināsies tradicionālais diasporas teātru festivāls „Dāvana Latvijai”.

Tajā būs unikāla iespēja noskatīties sešas izrādes, kas pērnajā rudenī Stokholmā teātru saietā „PLATS solis” tika nominētas Gada labākās izrādes balvai. Londonas Teātris „Trepes” rādīs Leldes Stumbres lugu „Laimīgā Blūmentāle”. Tās režisors Ingmārs Čaklais par iestudējumu saņēmis labākā režisora balvu. Uz „PLATS solis” bronzas ieguvēju - Itālijas latviešu teātra „Momento” izrādi „Rūķu vakara pasakas” kopā ar vecākiem tiek gaidīti mazie skatītāji, kuriem arī pašiem būšot iespēja gan iemācīties kādu deju, gan kāpt uz skatuves. Latviešu teātris Īrijā „Sliede” piedāvās pašas autores Sandras Bondarevskas režisēto, zelta godalgu saņēmušo oriģināldarbu „Dublinas Pētersoni”. Birmingemas Mazā teātra un Londonas Teātra „Trepes” kopdarbs pēc Žana Pola Sartra darbu motīviem „Aiz durvīm” latviešu amatierteātru saietā Stokholmā saņēmis kolēģu žūrijas vērtējumu „Labākā izrāde”. Savukārt Jaunais Stokholmas Latviešu Amatierteātris uz Rīgu ved ar Grand Prix apbalvoto kolektīvo autordarbu „Selavi”. „Dāvanu Latvijai” kopīgi sarūpējuši ar Latviešu kultūras centrs Birmingemā, Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība un Ziemeļrīgas kultūras apvienība. „Latviešiem pasaulē” gaidāmo festivālu ieskicēja Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības priekšsēde, režisore Sandra Bondarevska, Latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs, režisors Ingmārs Čaklais, Itālijas latviešu teātra „Momento” vadītāja Lāsma Pintere (attēlā)  un Jaunā Stokholmas Latviešu Amatierteātra vadītājs un kā labākais aktieris godalgotais Kaspars Ozoliņš (attēlā).

Ja Latvijas publika tiks „apdāvināta” ar teātri, tad Brazīlijas latviešus priecēs mūzika.

Latviešiem Brazīlijā ir sena vēsture - tur pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes ieradās pirms 100 gadiem - 1922. gadā. Sākotnēji dzīves un darbi apstākļi bijuši smagi, latvieši līduši līdumus, izveidojuši ceļus, cēluši ēkas un kopīgiem spēkiem izveidojuši ciemus – Vārpa, Novaodesa, Palma. Diriģents un Rīgas Doma kora skolas vadītājs Gints Ceplenieks tur reiz jau viesojies ar meistarklasēm, bet šoreiz līdzi ved nošu grāmatas mazajiem Brazīlijas latviešiem un „dzīvo mūziku” - savu kori „Vivere”. Vēl pirms došanās tālajā ceļā Gints paviesojās „Latviešiem Pasaulē” un „ieskandināja” gaidāmo koncerttūri.

Ar platiem, laimīgiem smaidiem un arī šķiršanās skumju asarām izskanējuši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vieni svētki beigušies, bet nākamie jau klāt! No 17. - 20. jūlijam Apvienotās Karalistes pilsēta Bradforda kļūs par latviešu kultūras karaļvalsti!

Vērienīgie Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III tur pulcēs mūziķus, koristus un dejotājus, folkloras zinātājus un teātra spēlētājus no visas Eiropas. Svētku dalībnieku vidū  būs vairāk nekā 40 kolektīvi no Īrijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Itālijas, Somijas un Latvijas. Lūk, tikai daži no tiem: LR2 klausītājiem jau labi zināmais Itālijas latviešu koris „Saule”, kurā klātienē un attālināti dzied dāmas no dažādiem Itālijas reģioniem, Grieķijas, Spānijas, Šveices, Polijas, Austrijas, Vācijas, Luksemburgas un Čīles. Arī Eiropas jauniešu deju kopā „Ausma” sadanco dalībnieki no sešām valstīm: Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Francijas, Īrijas un Latvijas. Uz ELKS III ieradīsies Briseles latviešu koris, Dānijas latviešu koris „Rietumvējš”, Latviešu-somu koris „Ziemeļmeita”, Vidusanglijas Latviešu koris „Nora", Frankfurtes latviešu jauktais koris „Mainas balsis", Minsteres latviešu koris „Dudan", Īrijas kori  „LA'IR”, „LABKĪ” un „eLVē”, Luksemburgas latviešu koris „Meluzīna”, Štutgartes latviešu deju kopa „Trejdeksnītis", Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa „Dūdalnieki”, „Eslingenas orķestris” un daudzi citi.

Latviešu tautastērpu košums, skanīgas latviešu dziesmas, krāsaini deju raksti, amatnieku darinājumi un  latviešu valodā runājoši cilvēki Bradfordu uz dažām dienām pārvērtīs par „mazo Latviju”. Starp citu, Bradforda šogad pasludināta arī par Apvienotās Karalistes kultūras galvaspilsētu 2025, un tās statusu ar latviešu kultūras mantojumu- koncertiem, kino un teātra izrādēm, zibakcijām dažādās pilsētas vietās, izstādēm, tirdziņiem un krāšņu svētku atklāšanas gājienu Bradfordas ielās neapšaubāmi bagātinās arī ELKS III. Grandioza solās būt svētku kulminācija - Lielkoncerts greznajā „St George's hall” zālē ar 1400 skatītājiem.

Visos notikumos, baudot svētku atmosfēru un svinot latviešu kultūru, klātesošs būs arī LR2. ELKS III fināla dienā, svētdien, 20. jūlijā plkst. 17.00 pēc LV laika „Latviešiem pasaulē” skanēs no Bradfordas Daugavas Vanagu Latviešu kluba, kur visi satiksies noslēguma ballītē. Notikumos, emocijās, iespaidos un atmiņās dalīsies gan svētku dalībnieki un viesi, gan to organizētāji - Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē un Eiropas Latviešu apvienība.

Visa Latvija turpina svinēt, un „Latviešiem pasaulē” - gavilēt! XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīga skan vairāk nekā 30 notikumos 15 norises vietās. Svētku laikā Latvijas galvaspilsēta kļuvusi par satikšanās vietu gandrīz 40 tūkstošiem dalībnieku: viskuplāk pārstāvēta  Vidzeme – ar 681 kolektīvu, no Kurzemes ieradušies 279 kolektīvi, no Latgales 240,  no Zemgales 165, no Sēlijas -  52. „Latviešiem pasaulē”, protams visskaļāk uzgavilē 17 diasporas kolektīviem. Daži no viņiem saspringtajā mēģinājumu, koncertu un pasākumu grafikā izbrīvējuši pāris mirkļus, lai klātienē paviesotos LR2 studijā.

Šoreiz satikāmies un iepazināmies ar diviem koriem: Latviešu apvienoto bērnu jaukto kori Īrijā “LABKĪ” un diriģenti Ingunu Grietiņu–Dārziņu un Norvēģijas latviešu bērnu un jauniešu jaukto kori „Ziemeļbalss” un viņu diriģenti Antru Sundi.

Savulaik Latviešu apvienotais bērnu koris Īrijā „LABKĪ” radies, lai gatavotos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Latvijā 2015. gadā. Tas pērn nosvinējis 10 gadu jubileju. Mazo dziedātāju vecuma amplitūda ir visai plaša - no 4 līdz 15 gadiem, turklāt uz mēģinājumiem viņi pulcējas no dažādiem Īrijas un arī Ziemeļīrijas reģioniem: Dublinas, Droghedas, Slaigo, Meijo, Portlīšas un Banbridges. „LABKĪ” uzstājies koncerttūrēs Japānā, Norvēģijā un Beļģijā un tūlīt pēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem posīsies uz Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem ELKS III Apvienotajā Karalistē, bet ziemā dosies priecēt Austrālijas latviešus.

Norvēģijas latviešu bērnu un jauniešu jauktajā korī „Ziemeļbalss”  savus spēkus un balsis apvienojuši dziedātāji no Bergenas un Oslo. Koru skatē viņi ieguvuši vērtējumu: „Labi” un nopelnījuši iespēju būt to 11 399 koristu vidū, kuri uzstāsies Mežaparka Sidraba birzī dziesmu svētku noslēguma koncertā TE-AUST. „Latviešiem pasaulē” ciemosies diriģente Antra Sunde un dziedātāji - Nils Jukonis un Markuss Petrušis. Starp citu, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji izpētījuši kādi ir mazo dalībnieku vispopulārākie vārdi, un puišu grupā viens no tiem ir arī Markuss! Bet pārējie - Jānis, Gustavs, Roberts, Kārlis, Emīls un Ralfs. Savukārt meiteņu vārdu topā ir  Marta, Anna, Emīlija, Paula, Alise, Elza un Elizabete. „Latviešiem pasaulē” ir zināms, ka Īrijas bērnu korī „LABKĪ” ir arī kāda četrgadniece - Alise!

Mazpamazām visu Rīgu pārņem priecīga satraukuma trīsas: tūlīt, tūlīt jau Mežaparks skanēs dziesmās, Daugavas stadions, Ķīpsala un Arēna dimdēs deju rakstos, Brīvdabas muzejā sasauksies folkloras kopas, Dailes teātra skatuve piederēs koklēm un akordeoniem, Brīvības piemineklis klausīsies, ausīsies un maršēs līdzi pūtēju orķestru defilē solim, bet Vērmanes dārzs kļūs par visu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku satikšanās vietu. Svētku virpulim ļausies arī „Latviešiem pasaulē” un pie sevis uz LR2 studiju Doma laukumā ciemos aicinās dziedošos un dancojošos diasporas bērnus.

Katru pirmdienas vakaru Eiropas skolas telpās Briselē, lai savas skolotājas Ilzes Baranovskas vadībā cītīgi trenētu dejotprieku, satiekas mazie Beļģijas latvieši. Neatlaidīgais darbs ir vainagojies ar panākumiem un ar I pakāpes diplomu var lepoties gan 1. - 4. klases, gan 3.- 6. klases deju kolektīvs. „Mazie Briseles latviešu dejotāji”, kas nu jau izauguši lieli, savu pirmo deju esot nodejojuši jau sen, 2010. gada 18. novembra koncertā. Bet šajā sezonā, pošoties dziesmu un deju svētkiem, savu deju prasmi un latviešu tautas deju burvību atrādījuši Eiropas institūciju Atvērto durvju dienā Council of the European Union. Šajā sezonā raiti dejas soļi slīpēti vairākās meistarklasēs, kurās mazie dejotāji mācījušies uzlabot savas deju prasmes, rādīt emocijas, sadarboties, uzticēties saviem deju partneriem, rotaļāties, ieklausīties mūzikā un ritmā un, lēkājot zvaigznītē, stiprināt savu fizisko izturību. Bet šajos svētkos „Mazie Briseles latviešu dejotāji” kopā ar daudziem tūkstošiem citu bērnu nopelnījuši iespēju uzstāties gan skatuviskās dejas uzvedumā „Viedvasara”, gan Daugavas stadiona lielkoncertā „Es atvēru Laimas dārzu”.

Ja „Mazie Briseles latviešu dejotāji” šogad svinēs savu apaļo 15. jubileju, tad pavisam jauns kolektīvs ir „Eiropas bērnu un jauniešu koris”, kuru, gaidot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, pērnajā gadā dibinājusi Itālijas diriģente Ilze Atardo. Šis ir unikāls kolektīvs - tajā dzied turpat 50 bērni un jaunieši no deviņām Eiropas valstīm - Austrijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Polijas, Spānijas, Šveices un Vācijas, tāpēc kora mēģinājumi pārsvarā notiek attālināti. Lielu prieku sagādājusi kopīga satikšanās un dziedāšana šajā pavasarī Frankfurtē, kas, lai ierakstītu koru skates video, noritējusi ļoti spraigā mēģinājumu grafikā. Viss izdevies lieliski, un tagad jau „Eiropas bērnu un jauniešu koris” ar nepacietību gaida mēģinājumus un koncertu Mežaparka Sidraba birzī. „Latviešiem pasaulē” kopā ar skolotāju Ilzi Atardo un savām mammām viesojās daži mazie dziedātāji: Sophie Narduzzi no Milānas, Mia Di Francia no Venēcijas un Joanna Kalve no Vīnes.

Aizraujošiem notikumiem un saviļņojošām emocijām piepildīta šī vasara solās būt diasporas latviešu dzīvē: Jūlija sākumā norisināsies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs ne vien tūkstošus Latvijas bērnu, bet arī mazos latviešus no dažādām Eiropas valstīm. Savukārt augusta ieskaņā Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība un Latviešu Kultūras centrs Birmingemā jau trešo reizi aicinās uz VEF Kultūras pili, uz sirsnīgu un iedvesmojošu diasporas latviešu teātru festivālu – “Dāvana Latvijai”! Bet abiem šiem notikumiem pa vidu, no 18. jūlija līdz 20. jūlijam ar devīzi „Daba. Dvēsele. Sirdslietas!”

Apvienotajā Karalistē, Bradfordā, notiks Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III, kas vienkopus pulcēsies 41 kolektīvu no visas pasaules. ELKS misija ir uzturēt latviešu kultūru un tradīcijas, sekmēt to saglabāšanu, kā arī stiprināt latvisko identitāti un saikni ar Latviju. Svētku laikā trīs dienu garumā deviņās vietās visā Bradfordas pilsētā notiks folkloras, deju, kora un kamermūzikas koncerti, literārā pēcpusdiena, bērnu pasākumi, Latvijas filmu un teātru izrādes, izstādes, rokmūzikas koncerts un dalībnieku zibakcijas. Svētku kulminācija būs Lielkoncerts St George's hall zālē. Dalībnieku  vidū būs koristi, folkloras kopu dalībnieki, orķestru mūziķi, jaunie mākslinieki un latviešu teātru aktieri no Īrijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Itālijas, Somijas un Latvijas. ELKS III  īpašais viesis, Eiropas Latviešu kultūras svētku koru virsvadītājs diriģents Mārtiņš Klišāns šogad kļuvis arī par visas diasporas koru virsdiriģentu. Trīs dienu garumā notiks svētku tirdziņš, kurā vienviet pulcēsies tirgotāji un amatnieki, apmeklētājus priecējot ar rokdarbiem, dizaina precēm, suvenīriem, mākslas un daiļamatniecības izstrādājumiem.

Svētkus rīko Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē, to vērienīgā programma tapusi un slīpēta jau visa gada garumā, nu jau nonākusi finiša taisnē. „Latviešiem pasaulē” karstākās ELKS III aktualitātes uzzinājām no Eiropas Latviešu kultūras svētku organizācijas komitejas prezidentes Veras Antipovas, Bradfordas latviešu aktīvistes un Latviešu Kluba Bradfordā saimnieces Ritas Harisones un Raivja Makša Malnaca no Eiropas Latviešu apvienības. Bradforda, šogad ir arī Apvienotās Karalistes kultūras galvaspilsēta 2025, ar nepacietību gaida viesus - Eiropas Latviešu kultūras svētku dalībniekus un skatītājus.