Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” ļausimies dūdu, kokļu, stabuļu, ermoņiku, bungu un citu mūzikas skaņu vilinājumam Eiropā un ārpus tās.

Nedaudz vairāk par trim mēnešiem atlicis, līdz brīdim, kad jūlija trešās nedēļas nogalē Eiropas dziedošie, dancojošie un muzicējušie latvieši pulcēsies Apvienotās Karalistes pilsētā Bredfordā, kur ar devīzi devīze ir “Daba. Dvēsele. SIRDSLIETAS!” norisināsies Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III. To programmā gan atklāšanas koncerts Centenary Square, Lielkoncerts vēsturiskajā St George’s hall zālē, kamermūzikas koncerti Bradford Cathedral un zibakcijas Bredfordas pilsētas centrā, gan latviešu teātra izrādes un folkloras kopu koncerts, kuru būs iespējams baudīt Playhouse mājīgajās telpās. „Latviešiem pasaulē” jau esam noskaidrojuši, kā svētkiem gatavojas koristi un dejotāji, tāpēc šoreiz interesēsimies par folkloras kopu plāniem un sazinājāmies ar svētku folkloras nozares virsvadītāju Raimondu Dāli. Raimonds ir vairāk nekā pirms 40 gadiem dibinātās Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopas „Dūdalnieki” vadītājs. Kopa  uzstājusies daudzos latviešu sarīkojumos un citu tautu festivālos Anglijā un citviet Eiropā, protams, viņi regulāri dodas arī uz Latviju, lai piedalītos folkloras festivālā „Baltica”. „Dūdalnieki” gan dzied, gan paši spēlē, tostarp latvisko sitamo instrumentu klāstā ir kociņi, robu dēlis, zvārguļi, sietiņš un trideksnis.

Savukārt, ja vēlaties sajust kārtīgu bungu un šķīvju rīboņas azartu, tad „Latviešiem pasaulē” aicina doties līdzi uz Dubaiju, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tur šobrīd uzturas Latvijas Bungu skolas dibinātājs Andžejs Grauds (attēlā). Andžejs ir kādreizējais grupas „Gain Fast” mūziķis, lielākā bundzinieku pasākuma Ziemeļeiropā - Baltijas bundzinieku samita (Baltic Drum summit), kas vienkopus pulcē vairākus simtus bundzinieku, organizētājs un bungu nometņu rīkotājs. Pirms pandēmijas laika Andžeja Grauda Bungu skolā mācījās vairāk nekā tūkstotis audzēkņu, un esot bijis plānots atvērt skolas filiāles pat ASV. Šobrīd viņa vadība bungu spēles prasmes ir iespēja apgūt Apvienotajos Arābu Emirātos, jau lielu atsaucību izpelnījies nesen notikušais „Bungu aplis”, bet drīzumā paredzētas bungu meistarklases Dubaijas Operā.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz lūkosies Latvijas Ziemeļu kaimiņu - Zviedrijas virzienā, jo maija nogalē Stokholmas Latviešu skola svinēs apaļu un ievērojamu jubileju, bet jūnija sākumā Zviedrijas latviešu draudžu īpašumā Sandbijā norisināsies vasaras nometne „Atelpa reto slimību ģimenēm”.

Stokholmas Latviešu skola ir lielākā, viena no pieredzes un tradīcijām bagātākā diasporas skolām Eiropā un pasaulē. Ik gadu tajā zinības par Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, latviešu literatūru un kultūru apgūst ap 100 bērnu, tiek svinēti kopīgi svētki - Mārtiņdiena, Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas, bez tam šeit, skolu beidzot, arī ir iespēja nokārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu. Absolventi izlaiduma dienā dāvanā saņem leģendāro latviešu rotu – Nameja gredzenu. Viss šis mācību gads aizritējis apaļās jubilejas zīmē un 24. maijā visi, kas Stokholmas skolā reiz mācījušies vai mācījuši, vecāki un skolas draugi pulcēsies emocionālā un iedvesmojošā notikumā - jubilejas svinībās „SkoLas Solā 80”. Visas dienas garumā iecerēta daudzveidīga programma: Satikšanās ar seniem skolas laiku draugiem, radošās nodarbības un aktivitātes visai ģimenei Laimes aka, piespraužu darbnīca, popkorni, tetovējumi, loterija, skolas suvenīri un svētku atmosfēra, kas piepildīta ar smiekliem, atmiņām un jaunām draudzībām! Turklāt ikviens saņems arī dzimšanas dienas dāvanu-skolas vēstures grāmatu jeb „Atmiņu kladi”. „Atmiņu kladē” un gaidāmajās svinībās ielūkojāmies kopā ar Stokholmas Latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi.

Rudenī, kad „Latviešiem pasaulē” klātienē apciemoja Stokholmu, kur norisinājās diasporas amatierteātru saiets „PLATs solis”, līdzās festivāla programmai bija iespēja satikt arī daudzus radošus un brīnišķīgus Zviedrijas latviešus. Nu pienākusi reize ar vienu no viņiem - Zviedrijas latviešu draudžu diakoni Intu Meieri iepazīstināt arī „Latviešiem pasaulē” klausītājus. Zviedrijā darbojas piecas latviešu draudzes un tiek uzturēts arī Sandbijas lauku īpašums. Stokholmas latviešu draudzes dievkalpojumiem mājvietu laipni atvēlējusi Somu baznīca. Līdzās tradicionālajiem baznīcas svētkiem latviešu draudze pulcējas arī uz Latvijas Valsts svētku dievkalpojumu, bet 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā svētbrīdī kopīgi tiekas Stokholmā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi. Draudzes locekļi cenšas sniegt palīdzību arī tautiešiem Latvijā, piemēram, savulaik Ziemsvētku labdarības akcijā savāktie līdzekļi tikuši ziedoti maznodrošinātajiem Ilzu draudzes locekļiem un Kapseļu ielas bērnunamam. Šobrīd Inta Meiere darbojas pie kāda īpaša un unikāla labdarības projekta - vasaras nometnes „Atelpa reto slimību ģimenēm”. Tās mērķis ir dot kopīgu atelpas brīdi tām ģimenēm no Latvijas, kurās aug kāds bērns ar īpašu diagnozi - retu slimību un kuru ikdiena ir pakļauta bērna ar retu slimību, aprūpei. Nometne tiek rīkota kopā ar Latvijas reto slimību aliansi un jūnija sākumā norisināsies Zviedrijā, Sandbijā. Tās laikā iecerētas ekskursijas, radoša darbošanās, sporta spēles, kopīga atpūta un svētbrīdis Sandbijas baznīcā. Lai projekts izdotos, tiek lūgts līdzcilvēku atbalsts – gan dažādas noderīgas lietas, piemēram, spēles, bumbas, tenisa un galda tenisa bumbiņas, krāsas, zīmuļi, papīrs, līme, sīkumi aplicēšanai un citiem sīkdarbiem, jebkas, kas varētu noderēt aktivitātēm vai sacensību balvām, gan finansiālais atbalsts.

Latvijas Radio 2 svin savu dzimšanas dienu - 1. aprīlī mums aprit apaļi 30 gadi. Tāpēc, sūtot vissirsnīgākos sveicienus mūsu uzticamajiem klausītājiem visā pasaulē, ielūdzam uz savas apaļās jubilejas koncertu „Radio cauri laikiem”, kuru kopā ar lieliskiem mūziķiem - Anci Krauzi, Aiju Andrejevu, Zigfrīdu Muktupāvelu, Daumantu Kalniņu un Radio bigbendu svinēsim 8. jūnijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Tā nu sanācis, ka šogad aprit 100 gadi, kopš raida Latvijas Radio, tāpēc LR2 savā jubilejas koncertā nolēmis muzikāli izdzīvot visu radio vēsturi - sākot ar pirmsākumiem un leģendārā „Bellacord” dziesmām līdz pat mūsdienām un „Muzikālās bankas” hitiem. Koncerta programmā īpaša vieta tiks atvēlēta arī tai mūzikai, kas padomju laikos bija aizliegta un kuru savulaik pa radio nedrīkstēja atskaņot - trimdas mūzikai un melodijām no „Čikāgas piecīšu” un Ilmāra Dzeņa repertuāra. Ja Vasarsvētku svētdienā, 8. jūnijā izdodas būt Latvijā, LR2 priecāsies ar jums satikties „Radio cauri laikiem” Jūrmalā!

Savukārt, ja nākamās nedēļas nogalē būsiet Londonā, tad teātra gardēžiem ir iespēja doties uz „Latviešu teātra VĪKENDU” un nobaudīt latviešu teātri. Pašā Londonas centrā Kortjarda teātrī (The Courtyard Thetare) divus vakarus pēc kārtas tiks rādītas divas latviešu teātru izrādes – Itālijas latviešu teātra „Momento” iestudējums „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2.daļa. Mātes” un Londonas teātra „Trepes” un Birmingemas Mazā teātra kopdarbs „Aiz durvīm”. „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2.daļa. Mātes” veidojusi „Momento” režisore Lāsma Pintere sadarbībā ar Latvijas režisoru Regnāru Vaivaru. Tajā līdzās Itālijas latviešu teātra aktrisēm darbojas arī divas viesaktrises - Sandra Bondarevska no Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” un Lilita Thomsen no Dānijas Latviešu  teātra “Pūpols”. Savukārt „Aiz Durvīm” tapusi kā Anglijā dzīvojošo latviešu režisoru Hardy Gru un Ingmāra Čaklā kopdarbs. Iestudējums veidots pēc franču filozofa un rakstnieka Žana Pola Sartra darbu motīviem un iedziļinās pārdomās par eksistenci un katra cilvēka individuālajām izvēlēm.

Marta sākumā „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Briseles latviešu kori, kuri ciemos pie sevis uz kopīgu „Sadraudzības koncertu” Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā gaidīja Fonda „Nāc līdzās!” kori no Latvijas. „Nāc līdzās!” ir jauniešu koris, kurā dzied neredzīgi un vājredzīgi jaunieši un jaunieši ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem. Šobrīd viņi jau atgriezušies Latvijā, un, lai dalītos iespaidos par redzēto un piedzīvoto, „Latviešiem pasaulē” viesojās Fonda vadītāja un kora dibinātāja Sarma Freiberga un dziedātāja Laima Mūrniece.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz leposies ar divām mūsu kultūras vērtībām, par kurām liekam brīnīties un sajūsmināties arī pārējai pasaulei - dziesmu un deju.

Ražīgi šis gads ir sācies Īrijas latviešu korim „eLVé”: Februārī koristi paspējuši aizceļot līdz Lielbritānijas latviešu īpašumam Straumēnos, kur  kopā ar 8 Eiropas latviešu koriem un 130 dziedātājiem cītīgi gatavojušies Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem ELKS III. Savukārt šonedēļ „eLVé” uzstājies pašā Dublinas sirdī, Svētā Stīvana Zaļajā parkā Svētā Patrika festivālā. Bet tas vēl nav viss! Marta nogalē Īrijas latviešu koris „eLVé” īpašā koncertā, gandrīz- mazajos dziesmu svētkos svinēs savu pilngadību - astoņpadsmito dzimšanas dienu. Tajā kopā ar jubilāru uz skatuves kāps vesels tuvāku un tālāku viesu pulks – Īrijas Apvienotais Latviešu bērnu un jauniešu koris „LABKĪ”, Londonas latviešu koris, Straumēnu jauktais koris, kori „Tilts” un „Nora” no Lielbritānijas, Dānijas latviešu koris „Rietumvējš”, Nīderlandes latviešu koris „Ziemeļjūra”, Ģimeņu koris no Šveices „Trejzemīte” un Minhenes latviešu koris „Laima”. „Latviešiem pasaulē” jubilejas priekšvakarā satikāmies ar „eLVé” diriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu.

Bet par latviešu tautas dejas suģestējošo spēku runājām ar Toronto TDK „Daugaviņa” vadītāju Selgu Apsi (attēlā). Selga ir arī Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēde un teic, ka rīcības komiteja pamazām jau rosās, lai taptu nākamie svētki. Bez tam pērn viņa pērn saņēmusi Latvieši.com apbalvojumu „Gada cilvēks Latvijas diasporā”. Tomēr galvenais iemesls, kamdēļ Selga uz nedēļu ieradusies Latvijā, ir viņas vadītajai Tautas deju kopai „Daugaviņa” veltītās režisora Paula Dombrovska dokumentālās filmas „Vairāk kā deja” Latvijas pirmizrāde. Filma stāsta par diasporas dejotāju grūto, bet bezgala skaisto un iedvesmojošo ceļu uz lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Mēģinājumi, kuros tiek lieti sviedri, skate, kurā jāatrāda sava meistarība, svētku gājiens Rīgā, kurā diasporas kolektīvi vistiešākajā nozīmē tika pamatīgi saliedēti, un visbeidzot saviļņojoša kulminācija- Daugavas stadiona koncerts „Mūžīgais dzinējs”. Turklāt ekrāna stāsts papildināts arī ar vēsturiskiem materiāliem no privātiem arhīviem. Selga Apse pati savulaik „Daugaviņā” sākusi kā dejotāja, bet nu jau to vada turpat 30 gadus. „Vairāk kā deja” - tas ir stāsts par mīlestību un piederību Latvijai, saikni ar savu tautu, dejas uzlādējošo un vienojošo spēku. Filma jau rādīta Toronto, Oslo un Baltijas filmu festivālā Londonā. Šobrīd tā uz lielā ekrāna skatāma vairākos Rīgas kinoteātros, arī citviet Latvijā - Liepājā, Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Madonā, Kuldīgā un citur.

Marts jau pusē, dienas jau pastiepušās garākas, saule spīd spožāk, putni dzied skaļāk, un laiks padomāt, kā sveiksim pavasari. Arī vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc „Latviešiem pasaulē” pievērsīsies arī gaidāmās vasaras kultūras notikumiem.

Nākamnedēļ, 20. martā ir ne vien Starptautiskā laimes diena, bet arī diena, kad beidzas astronomiskā ziema un pavisam oficiāli sākas pavasaris. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena iezīmē laiku, kad gaisma uzveic tumsu, un, protams, tas ir jānosvin! Šoreiz kopā ar „Latviešiem pasaulē” jauniegūtajiem draugiem Frankfurtes ģimeņu folkloras kopu „UPE” (attēlā) un tās vadītāju Egiju Smirnovu. „UPE” tikai nupat, februārī nosvinējusi kopas viena gada jubileju, tomēr jau vairakkārt paspējusi sevi atrādīt Vācijas latviešu publikai. Piemās „ugunskristības” piedzīvojusi pērnajā jūnijā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, kad visus vēlētājus priecējusi gan ar latviešu folkloras dziesmām, gan aicinājusi pievienoties ar kādu danču un rotaļu soli. Rudenī viesojusies Frankfurtes Lietuviešu biedrības organizētajā Baltu vienības pasākumā un kopā ar Frankfurtes koriem un deju kopu kopīgā koncertā svinējusi Latvijas 106. dzimšanas dienu, bet Ziemas saulgrieži atzīmēti ar bluķa vilkšanu, budēļu gājienu, ugunskuru, rotaļām un gardu mielastu. Savukārt nākamās nedēļas nogalē latviešu ģimeņu folkloras kopa "UPE" ikvienu aicina uz Pavasara saulgriežu svinībām Flonheimā, lai kopīgi piedzīvotu mazo Lielās dienas rituālu. Senie latvieši ticējuši, ka Lielās dienas rītā, saulei lecot, lai būtu skaists, jāmazgā mute, jāievēro citas tradīcijas, tāpēc nedrīkstēs aizgulēties - „Upe” uz tikšanās vietu – Uffhofen Spielplatz aicina jau plkst. 5.50 no rīta. Līdzi esot jāņem Lielās dienas ola.

Modušies pavasarim, varēsim sākt gaidīt vasaru, tāpēc „Latviešiem pasaulē” dejiskā solī devās uz Stokholmu pie TDK „Zibenītis” vadītājas Ivetas Lāces, kura ir viena no šīs vasaras Eiropas Latviešu Kultūras svētku ELKS III deju nozares organizatorēm. Līdzīgi kā koristi, arī dejotāji varējuši ieteikt savas mīļākās dejas un paši piedalīties svētku repertuāra veidošanā. Jūlijā uz Bredfordu Lielbritānijā pošas deviņas dažādu Eiropas valstu latviešu deju kopas, kas piedalīsies gan svētku koncertos, gan zibakcijās pilsētas ielās. Šobrīd tiek slīpēti deju soļi, zīmēti raksti un ar nepacietību gaidīta vasara, kad visiem būs iespēja satikties un svinēt latviešu kultūru.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzkavēsimies Eiropā un noskaidrosim, kādas radošas aktivitātes iecerētas Šveicē, Vācijā un Beļģijā.

Ja maijā uz Bāzeli Šveicē, uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dosies mūsu „Tautumeitas”, tad jau pavisam drīz - martā Šveices pilsētā Lugano pulcēsies izcilās latviešu dzejnieces Aspazijas 160. jubilejas viesi. Kastaņola - ciemats Lugano apkārtnē, ir īpaši nozīmīgs latviešu kultūras ainā, tur no 1905. līdz 1920. gadam, piecpadsmit trimdas gadus pavadīja Rainis un Aspazija. 15. un 16. martā Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība ALISI un biedrība “Latvija - Šveice” Kastaņolā rīko Aspazijas apaļās, 160. dzimšanas dienas svinības. Vecajā Kastaņolas Domes ēkā norisināsies literatūras un mūzikas pēcpusdiena. Tajā ar priekšlasījumu uzstāsies literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma, rakstniece Inga Ābele piedāvās lasījumu no savas jaunās grāmatas „Mīlestībā – Aspazijai”, Alans Šorderets no biedrības «Latvija - Šveice» iepazīstinās ar Raiņa un Aspazijas lomu sabiedrības domas veidošanā, bet Amanda Kaufmane no Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros pastāstīs par iespējām apmeklēt dzejnieku piemiņas vietas Latvijā. Bez tam Aspazijas viesus priecēs arī aktieris Gundars Āboliņš un „Radio mazā lasītava”. Par pasākuma muzikālo daļu gādās „Eslingenas Orķestris”, Lugano koris „Cantemus” un Itālijas latviešu koris „Saule”. „Saules” diriģente Ilze Atardo „Latviešiem pasaulē” jau labi pazīstama, ar viņu daudzkārt esam sazinājušies telefoniski, bet šoreiz Ilze, viesojoties Latvijā, uz brīdi paspēja iegriezties arī LR2 studijā, lai visus laipni aicinātu gan uz Kastaņolu, gan pastāstītu par sava jaundibinātā Eiropas Latviešu bērnu un jauniešu kora gatavošanos vasaras Skolēnu dziesmu svētkiem.

Savukārt Latvijas „Fonda Nāc līdzās!” jauniešu koris pošas uz Beļģiju. Šajā unikālajā kolektīvā muzicē gan neredzīgi un vājredzīgi, gan jaunieši ar garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Neskatoties uz kora īpašo specifiku, tas visai aktīvi koncertē, piedalījies lielajos Dziesmu svētkos Mežaparkā, dziedājis arī ārpus Latvijas - Londonā un Tallinā. Bez tam ierakstījis audiodisku „Nāc līdzās un dziedi Eiropā!”, kurā klausāmas dziesmas 12 Eiropas valodās. 22. martā „Nāc līdzās” koris kopā ar jauniegūtajiem draugiem – Briseles latviešu kori uzstāsies Briselē, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Turienes publikai būs iespēja dzirdēt „Nāc līdzās” korim veltīto Valda Zilvera deju dziesmu ciklu, arī daļu no gaidāmo Latgales Dziesmu svētku repertuāra. Sadraudzības koncerta noskaņās „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Briseles Latviešu kora diriģentu Kārli Rihardu Ostrovski. Kārlis ir arī Eiropas latviešu kultūras svētku ELKS III virsdiriģents un vadīs koru kopmēģinājumu, kas aprīļa sākumā plānots Vācijā, Annabergā.

Ar pilošām lāstekām, kūstošām sniega kupenām klāt marts, kad no ziemas snauda pamazām mostas daba un visa dzīvā radība. Arvien rosīgāka kļūst arī pasaules latviešu sabiedrība, aicinot uz koncertiem un citiem kultūras pasākumiem, nometnēm un ballītēm.

Svētku nevar būt par daudz, tāpēc lielisks iemesls ir 8. martu svinēt kā Sieviešu dienu. Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” uz trīs dienu nedēļas nogali, lai veltītu mirkli sev, atgūtu ikdienas steigā zudušo harmoniju un piedalītos sevis izzināšanas un pilnveides nometnē „Drosme būt pašai - dvēseles ritmos", pulcēsies ap 40 dāmas no visas Anglijas. Dalībnieces sagaida dažādi semināri, radošas un fiziskas aktivitātes, meditācija, joga, autentiskās dejas, īpaša fotosesija, kurā varēs rotāties ar pērļu kroņiem, šamaņu bungu rituāli un gongu nakts sesija, kuru vadīs pieredzējušais skaņas dziednieks Greenmangongs. „Latviešiem pasaulē” nometnes atmosfērā palīdzēja iejusties tās vadītāja Kristīne Vaivode, kura ir pārliecināta, ka gaidāmais notikums solās būt aizraujošs un iedvesmojošs.

Savukārt Sieviešu dienas ballē Lielbritānijas pilsētā Voringtonā apmeklētājus sagaida fotostūrītis, bārs, tējas un kafijas galdiņš, kā arī loterija ar vērtīgām balvām. Bez tam visas dāmas priecēs un izdancinās viesmūziķi no Latvijas - brāļi Atis un Jānis Auzāni.

Tie, kas paši nevēlas dejot, bet tikai vērot, aicināti uz Dānijas latviešu TDK „Ziemeļblāzma" latviešu tautas deju koncertu „Deju ceļojums". „Ziemeļblāzmai” pievienosies viņu draugi no Norvēģijas - Tautas deju kopas "Ozoliņš" un „Ziemeļmeita", kā arī viesi – ukraiņu deju grupa „Kalyna”. Skatītāji varēs vērot ne vien raito dejas soli, bet arī aplūkot „Ziemeļblāzmas” meiteņu Latvijā darinātos jaunos tērpus - Lielvārdes ņieburbrunčus un blūzes. Turklāt deju kopa pērnajā rudenī tikusi arī pie jaunas un enerģiskas vadītājas - Ingas Krastiņas, ar kuru sazinājāmies „Latviešiem pasaulē”.

Nākamnedēļ teiksim atvadas februārim un ziemai un martu sveiksim ar diviem aizraujošiem muzikāliem notikumiem: Pirmā pavasara mēneša pirmajā dienā Ņujorkas TDK „Jumalīte” rīko danču vakaru, bet Īrijā tiks prezentēts jauns dziesmu albums bērniem.

Ingunas Grietiņas-Dārziņas studija ir piepildījusi savu vienu no sapņiem un sava trešā pastāvēšanas gada jubilejā radījusi albumu bērniem “Nošu kalns”. Tajā, līdzās citām klausāmas arī  studijas vadītājas sacerētās oriģināldziesmas. Albuma ierakstā piedalījušies Kate Jurjāne, Zalja un Džalma Vītolas, Gabriels Galkins, Kristiāns Bogdanovs, arī pati Inguna iedziedājusi dziesmas kopā ar savu mazmeitu Alisi un mazdēlu Oliveru. „Nošu kalna” prezentācijas koncerts norisināsies ģimeniskā atmosfērā ar dziesmām, dziesmu tapšanas stāstiem un kopīgu sadziedāšanos. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar Ingunu Grietiņu-Dārziņu, turklāt LR2  klausītājiem būs ekskluzīva iespēja pašiem pirmajiem dzirdēt pāris pirmatskaņojumus.

Iespējams, dažu labu pārņēmis ziemas nogurums. Bet tikai ne dejotājus! Ja pirms nedēļas uzdejojām Aberdīnā un Berlīnē, tad šoreiz „Latviešiem pasaulē” devās uz Ņujorku, kur mīt mūsu jau iepazītie draugi TDK „Jumalīte” un viņu vadītāja Māra Zālīte. Iedvesmojušies no pērnajā pavasarī sarīkotā pirmā danču vakara, viņi sajūsmināti ziņo, ka Ņujorkā Igauņu namā tiek rīkots nākamais. Tajā visi varēšot kārtīgi izdancoties kopā ar „Jumalītes” dejotājiem, turklāt pasākumu kuplinās īpašie viesi - dziedātāja Arta Jēkabsone un „Jumalītes” muzikanti - grupa „Alus ūsas". Starp citu, „Jumalīte” pieprot  ne tikai dancotmāku, arī pavārmāksla viņiem nav sveša. Janvāra nogalē, kad Ņujorkā viesojies jauniešu koris „BALSIS”, dziedātāji pēc koncerta esot kārtīgi pabaroti ar „Jumalītes” „šefpavāru” gatavotiem gardumiem - ar dārzeņu un kazas siera uzkodām,  vistu sojas un ķiploku mērcē, gurķu salātiem ar dillēm, sarkano kāpostu un burkānu salātiem ar laima mērci un kardamona rīsiem! Tā lūk - ja vajag, mēs - „made in Latvia” protam un varam visu.

"Latviešiem pasaulē" šoreiz smelsies enerģiju no latviskām dejām Skotijā un dančiem Vācijā, bet dažādos laikos rakstīto vēstuļu noslēpumi mūs valdzinās Beļģijā.

Brīdī, kad LR2 ēterā skan raidījums „Latviešiem pasaulē”, Sirsnīgais Briseles latviešu teātris un dziedošie draugi visus pulcē Briseles Tervūrenas baznīcā uz koncertuzvedumu "The Letters - Vēstules". Tajā mākslinieki sola caur mūziku atklāt dažādos laikos, vietās un valodās rakstītu vēstuļu stāstus. Piemēram, par kādu pārtikas produktu rakstīts  gandrīz 2000 gadu senā vēstulē, kādas vēstules karavīri sūta no frontes Donbasā vai arī, kādus mīļvārdiņus rakstīja Aspazija, lai uzrunātu Raini? Lūk, daži no tiem: Manu mīļo dvēselīt, manu dārgumiņ! Mīļo acu spožumiņ, zilo debestiņ, mīļo zvaigznīt! Mīļo zelta labumiņ, bēdīgais Saulesstariņ! Mīļo zelta puteklīt! Mīļo, mīļo zelta putniņ! Vēstules pārlaposim kopā ar Sirsnīgā Briseles teātra aktrisi un uzveduma idejas autori Daci Kalniņu.

Savukārt nedēļu vēlāk pie sevis aicina Skotijas pilsēta Aberdīna, kur desmit Tautas deju kopas no visas Apvienotās Karalistes – „Rokraksts”, „Zīlaine”, „Jautrais Pāris”, „Kamoliņš”, „Rakstā”, „Galophop”, „Dindaru-Dandaru”, „Straumēni”, „Londona Dejo” un „Salinieki” satiksies un vienosies dejas priekā Latviešu Tautas Deju Lielkoncertā „Dejo ar Mani”. „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar koncerta organizatori, pieredzējušo deju pasniedzēju un horeogrāfi Guntu Lielmani. Viņa jau gadus divdesmit dzīvo Skotijā, bet pirms tam Latvijā izskolojusi daudzus dejotājus, strādājusi Alūksnē un Jumpravā. Skotijā vadījusi deju kopu „Četri Vēji”, bet šobrīd darbojas kā privātskolotāja un visiem, kas vēlas, palīdz apgūt visdažādāko žanru  dejas.

Danču virpuli iegriezīsim arī Berlīnē. Tur jau 10 gadus darbojas Latviešu Folkloras kopa “Rīta Rasa”. 1. martā viņi ielūdz uz pirmo sadziedāšanās vakaru Berlīnē, kurā draudzīgā un sirsnīgā gaisotnē sola piedzīvot kopā dziedāšanas prieku. Bet pāris nedēļas vēlāk notiks jau tradicionālais danču vakars ar „dzīvo” mūziku, līdzdziedāšanu un lustīgu atmosfēru. Berlīnes danču vakari regulāri notiek jau trīs gadus, iemantojuši popularitāti un pulcē ne tikai latviešus, arī citu tautu dancotgribētājus - vāciešus, lietuviešus un citus. Ja vēlaties pievienoties, tad ikvienu - ar vai bez priekšzināšanām aicina pievienoties „danču dvēsele” un vakaru rīkotāja, arī „Rīta Rasas” mūziķe Zanda Liepiņa.

Laiku pa laikam Amerikas latvieši tiek lutināti ar no Latvijas atceļojošām kultūras pērlēm. Šoreiz „BALSĪM” un „Straumi”.

Janvārī gandrīz trīs nedēļu garā kocerttūrē izcilas jauniešu koris „BALSIS” (attēlos) apceļoja Viskonsīnu, Milvokus, Klīvlendu, Ņujorku, Bostonu un Čikāgu. Tika sniegtas meistarklases Amerikas Ziemeļu daļas kordiriģentu forumā Epltonā, popularizēta jaunākā latviešu komponistu radītā kora mūzika, bez tam vairākos koncertos priecēta gan amerikāņu publika, gan diasporas latvieši. Turnejas pašā sākumā, kad „BALSU” muzikālais  maratons vēl tikko bija ieskrējies, „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar diriģentu Intu Teterovski, viņš dalījās pirmajos iespaidos un solīja pēc atgriešanās Latvijā kopā ar dziedātājiem klātienē paviesoties LR2 studijā. Nu tas noticis, koris ir atpakaļ, un Ints Teterovskis un kopā ar koristiem Santu Svaru un Raivo Babiču gatavi dalīties piedzīvotajā. „BALSIS” ne vien izpelnījušās koncertu publikas stāvovācijas un Amerikas mūzikas speciālistu izteikto vēlmi apmeklēt Latviju, bet arī saņēmušas bezgalīgu sirsnību, mīlestību un gādību no turienes latviešiem. Bez tam nedaudzajā brīvajā laikā izdevies baudīt gan mākslu, gan sportu: daži izvēlējušies doties uz hokeja spēli, bet citi apmeklējuši mākslas galerijas, mūsu slavenā diriģenta Andra Nelsona koncertu un pat Metropolitēna operu.

Kamēr vieni sajūsminājušies par jauniešu kori „BALSIS”, tikmēr citi - par „Straumes” leģendāro kaķi. Nedēļas sākumā Sanfrancisko ticis rīkots īpašs, Amerikas Kinoakadēmijas locekļiem paredzēts, diviem Oskariem nominētās animācijas filmas „Straume” seanss. Uz to bijusi ekskluzīva iespēja nokļūt arī dažiem Kalifornijas apkārtnē mītošajiem latviešiem, tostarp arī Sanfrancisko Jaunā teātra režisorei un vadītājai Mārai Lewis. Māra „Straumi” skatījusies jau trešo (!) reizi. Turklāt šoreiz pēc seansa bijusi arī iespēja tikties un piedalīties jautājumu- atbilžu sesijā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi. Kādi jautājumi uzdoti, kādas atbildes saņemtas, kādas pārdomas tās raisījušas un ko Amerikas latvieši prognozē „Straumei” - par to „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no  Sanfrancisko Jaunā teātra režisores Māras Lewis.