Latviešiem pasaulē

„Latviešiem pasaulē” klausītājus šoreiz gaida gan jaunas iepazīšanās dažādās pasaules malās - Dubaijā un Losandželosā, gan atkalredzēšanās ar pavasarī iepazīto Norvēģijas latviešu kori „Laipa”.

Aprīlī ar koncertu unikālā vietā – uz Oslo Operas jumta savu divdesmitgadi nosvinēja Norvēģijas latviešu koris „Laipa”, bet jau septembrī ar jaunu sparu un kora nometni - meistarklasi, kurā gan dziedāts, gan vingrots, gan ogots, sākta jaunā sezona. Pavisam drīz, novembra nogalē koristi ar satraukumu gaida vēl kādu īpašu notikumu - filmas „Laipa uz Latviju” pirmizrādi. Tajā dokumentēti diasporas kolektīva kopīgie izaicinājumi un prieki, diasporas kordziedāšanas kultūra un prakse, un galvenie varoņi, protams, ir koristi, kurus vieno mīlestība uz Latviju un dziesmu. „Latviešiem pasaulē” uz filmas pirmizrādi kinoteātrī Oslo aicināja  kora "Laipa" prezidente, arī Latvijas vēstniecības Norvēģijā sekretāre un atbildīgā par kultūras un diasporas jautājumiem Līga Olsena.

Dziedāšana un vokālās mākslas studijas ir iemesls, kādēļ latviešu meitene Elīza Evalde (attēlā) pirms dažiem gadiem devās uz Ameriku, uz Losandželosu. Tomēr laiku pa laikam viņa apciemo Latviju – lai iepazīstinātu ar saviem radošajiem veikumiem, lai kā bekvokāliste uzstātos Laimas Vaikules koncertos, lai būtu kopā ar savējiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Arī šobrīd Elīza, kura ieguvusi skatuves vārdu Elise DeMae, viesojas Latvijā, prezentē savu pirmo mūzikas albumu un atvēlējusi brīdi, lai LR2 ēterā satiktos ar „Latviešiem pasaulē” klausītājiem.

Savukārt „Latviešiem pasaulē” pirmo reizi dosies uz eksotiskajiem Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tikai šī gada sākumā ar mērķi tuvināt un saliedēt latviešu diasporu dibinātā Latviešu Kopiena Emirātos jau paspējusi visai rosīgi izpausties visdažādākajos pasākumos - vasaras sākumā rīkots pirmais biznesa seminārs, oktobrī lieliskā atmosfērā ar dziedāšanu un dancošanu nosvinēts Ražas svētku festivāls, novembrī pasākumā „Latvju bērni danci veda” latviešu viespasniedzēja no Īrijas Solveiga Slaidiņa dejas soļus ierādījusi gan mazajiem, gan lielajiem, savukārt jau drīzumā palmu ielokā un latviskā gaisotnē tiks ieskandināti Ziemassvētki. „Latviešiem pasaulē” plašāk ar Latviešu Kopienu Emirātos iepazīstināja tās aktīvistes - kultūras notikumu organizatore Ingūna Melberga un latviešu skoliņas vadītāja Liene Karhumaki.

Latviešu diasporas teātri vēl kavējas emociju devītajā vilnī, kur tos oktobrī uzšūpoja Zviedrijā, Stokholmā notikušais Pasaules Latviešu amatierteātu saiets „PLATS solis”. Tomēr Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītājs Ingmārs Čaklais, kā jau īsts „nemiera gars” parūpējies par nākamajiem teātra svētkiem un visus aicina uz Lielbritāniju, uz latviešu teātru festivāls ”Starp 5 salām”. Tajā būs skatāmas vairākās „PLATS solī” godalgotās izrādes: savu aktiermeistarību demonstrēs Londonas teātris “Trepes”, Birmingemas Mazais teātris, Teātra studija “Saime” un  Latviešu teātris Īrijā "Sliedes".

Programmā iekļauts Londonas teātra “Trepes” Leldes Stumbres lugas "Laimīgā Blūmentāle" iestudējums, kurš festivālā „PLATS solis” radīja īstu ažiotāžu un kura režisors Ingmārs Čaklais saņēma festivāla „PLATS solis” Labākā režisora titulu; Birmingemas Mazā teātra un Londonas teātra “Trepes” kopdarbam „Aiz durvīm”  Kolēģu žūrija piešķīra balvu par saieta Labāko izrādi; savukārt Latviešu teātrī Īrijā "Sliedes" režisores un arī dramaturģes Sandras Bondarevskas veidotais iestudējums „Dublinas Pētersoni” ieguva Zelta godalgu par Labāko izrādi; bet Teātra studija "Saime" par izrādi ”Tu saki…", kas veidota pēc Vizmas Belševicas stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" motīviem, saņēma atzinības rakstu par “Par neatlaidīgu un azartisku spēli”. Lielbritānijas pilsētā Birmingemā diasporas teātru festivālā  “Starp 5 salām”, kas norisināsies no 21. līdz 24. novembrim, būs iespēja redzēt pavisam astoņas izrādes. Ar saviem iestudējumiem to kuplinās arī viesi no „laimes salas” Latvijas VEF teātris un Jelgavas Studentu teātris. Izrādes festivālā tiks spēlētas latviešu valodā, taču tām tikšot nodrošināts sinhronais  tulkojums angļu valodā. Pasākuma organizatori aicina ne tikai latviešus, bet ikvienu Lielbritānijā vai pasaulē mītošu teātri mīloši  personību apmeklēt Birmingemā notiekošos latviešu teātru svētkus.

Iespējams, kādā pauzītē starp izrādēm izdosies aiztraukties līdz Londonai, kur 23. novembrī Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē aicina tautiešus uz Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienas svētku koncertu, kurā varēs baudīt izcilu džeza mūziku vieskolektīva no Latvijas - Māra Briežkalna kvinteta sniegumā. Dienu vēlāk Māra Briežkalna kvintets uzstāsies leģendārajā Londonas džeza klubā “Ronnie Scott’s”, un tā būs mūsu daudz pieredzējušā bundzinieka atkalsatikšanās ar koncertvietu, kur savulaik muzicēts arī Atmodas laikā, 1989. gadā. Koncertā ar Raimonda Paula hitiem angļu valodā kvintetam pievienosies arī Apvienotās Karalistes džeza vokāliste Džesika Redklifa.

Kvinteta vadītājs, bundzinieks un producents Māris Briežkalns (attēlā) uzstājies un pasniedzis meistarklases daudzās valstīs, tostarp Lielbritānijā, Francijā un Vācijā, ir mūzikas festivāla “Rīgas Ritmi” mākslinieciskais direktors un Latvijas Radio leģendārās Skaņu ierakstu studijas vadītājs.

Visas pasaules latvieši ar lepnumu un mīlestību jau pamazām gatavojas Latvijas 106. dzimšanas dienas svinībām. Beļģijā ar koncertu „Draugiem…” tās jau ieskandinājuši Ance Krauze un Jānis Lūsēns, Parīzē - jauktais koris „Latve” kopā ar citiem mūziķiem koncertā „No sirds uz sirdi”, bet Nīderlandē - ar spēka dziesmām koris „Ziemeļjūra”. Lāčplēša dienas vakarā Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē izskanēs koncertuzvedums "Daugava", kurā uzstāsies pieci latviešu kori no piecām valstīm: Ādažu novada koris “Saknes” un diasporas kori "Ziemeļmeita" no Somijas, "Meluzīna" no Luksemburgas, "In Corde Meo" no Dānijas un "Ziemeļu Balsis" no Igaunijas. Stāstu par Latvijas brīvības ceļu apvienojumā ar poēmu “Sprediķis Piņķu baznīcā” un  Čaka “Mūžības skartie” vārsmām veidos Raiņa un Mārtiņa Brauna cikls “Daugava”.

Sportiski azartiskās noskaņās Latvijas svētki norisināsies Apvienotajā Karalistē. Izrādās, ne tikai hokejs un basketbols ir latviešu „nacionālais” sporta veids, bet arī novuss. Leģendas apgalvo, ka mūsu tālbraucēji jūrnieki brīvajos brīžos to spēlējuši uz kuģiem, kas jūrā šūpojās, tādēļ apaļo bumbu dēļ nav varējuši spēlēt biljardu. Sevi varam uzskatīt par novusa „tēviem”, jo novusa galda izmēri, spēles nosaukums un spēlēšanas noteikumi radīti Latvijā, kur tas ostas pilsētās - Ventspilī, Liepājā un Rīgā spēlēts jau kopš 1927. gada, bet piecus gadus vēlāk  norisinājušās arī pirmās Latvijas novusa meistarsacīkstes.

Šobrīd daudzu pasaules valstu Novusa federāciju priekšgalā atrodas tieši latvieši. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Lielbritānijas Novusa federācijas ģenerālsekretāri Daci Čaklo un Latvijas Novusa federācijas ģenerālsekretāri, starptautisko novusa tiesnesi Daci Balaku. Latvijas Valsts svētku nedēļas nogalē 16. un 17. novembrī Lielbritānijas Novusa federācija un Starptautisko Novusa Sporta Organizāciju federācija (FINSO) rīko Novusa svētkus, kuru ietvaros Birmingemā norisināsies Pasaules kausa Novusā 2024. gada VIII posms. Lielbritānijā dažādās vietās teju katru nedēļas nogali notiek novusa treniņi, novusa klubu tikšanās, dažādas sacensības vai turnīri, izveidots pat atsevišķs novusa pasākumu kalendārs, un tieši diasporas pārstāvji ir iniciatori Apvienotās Karalistes aktīvākajiem novusa klubiem un nodibinājuši Lielbritānijas Novusa federāciju.

Latvijas jubilejas svinības gaidāmas arī okeāna viņā krastā - Sanfrancisko uz svētku sarīkojumu aicina Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrība, Sietlas latviešu centrā - uz koncertu un svētku balli -  Latviešu biedrība Vašingtona štatā, bet 18. novembrī par godu Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas dienai, simbolizējot solidaritāti ar Latviju, Niagāras ūdenskritums tiks izgaismots sarkanbaltsarkanajās Latvijas karoga krāsās. „Latviešiem pasaulē” dziesmotu sveicienu no ASV sūtīs latviešu izcelsmes dziedātāja un dziesmu autore, kas jau divdesmit gadus dzīvo Kalamazū, Mičiganā - Svetlana Stone. Savulaik Svetlana beigusi Liepājas Mūzikas koledžu, vokālās mākslas studijas turpinājusi Amerikā, šobrīd ir raidījuma "Artist’s Voices" vadītāja un producente. Iedvesmojoties no Andreja Jurjāna kantātes „Tēvijai”, viņa par godu Latvijas dzimšanas dienai radījusi dziesmu „Lūgšana”. Tajā dziedātāja cer dalīties mīlestībā uz savu dzimteni un aicina ikvienu pievienoties lūgšanai par Latviju.

Oktobrī LR2 pavadīja piecas bezgala piesātinātas, iedvesmojošas un aizraujošas dienas, viesojoties Stokholmā Pasaules Latviešu amatierteātru saietā „PLATS solis”. Starp izrādēm, diskusijām, meistarklasēm,  radošām sarunām, ētera tiešraidēm, Latvijas vēstniecības Zviedrijā apmeklējumu un daudziem no dažādām pasaules valstīm iegūtiem jauniem un sirsnīgiem draugiem (kuri, starp citu, izrādās, ir uzticami LR2 klausītāji) „Latviešiem pasaulē” izdevās atrast pāris brīžus, lai painteresētos par dažām gaidāmajām aktualitātēm.

Festivāla „mājastēvi” bija Zviedrijas Latviešu apvienības Stokholmas nodaļa un Jaunais Stokholmas Latviešu amatierteātris, kas nepaguruši rūpējās par viesu un pārējo diasporas teātru uzņemšanu, rekvizītu sagādāšanu, naktsmāju sarūpēšanu, ekskursiju organizēšanu, palīdzēja izprast sarežģīto Stokholmas sabiedriskā transporta tīkla loģistiku, koordinēja mākslas izstāžu veidošanu un visos iespējamajos veidos izrādīja bezgalīgu viesmīlību. Neskatoties visiem saimnieciskajiem pienākumiem, Jaunais Stokholmas Latviešu amatierteātris guva lieliskus radošus panākumus - saņēma nominācijas vairākās kategorijās, turklāt par iestudējumu kolektīvu autordarbu "SELAVI!"  tika godalgots ar festivāla „Grand Prix”.

„Latviešiem pasaulē” starp daudzajiem pienākumiem izdevās uz sarunu „noķert” Jaunā Stokholmas Latviešu amatierteātra aktrisi, arī Stokholmas Latviešu skolas skolotāju un skolas bērnu teātra režisori Noru Radzēviču. Bērnu trupa ar lielu saviļņojumu un satraukumu gaidīja savu uzstāšanos uz „PLATS solis” noslēguma pasākuma skatuves. Nora atzīst, ka teātra spēlēšana ir viens no svarīgiem veidiem, kā mazie latvieši var apzināties savas latviskās saknes un valodu. Savukārt Stokholmas Latviešu skola – viena no vecākajām un lielākajām Eiropā - jau pamazām sāk gatavoties savai ievērojamajai apaļajai 80 gadu jubilejai pavasarī.

Par savējo Stokholmas Latviešu skolu sauc ari savulaik tās absolvente Justīne Krēsliņa. Viņa tikko uz otro termiņu, atkārtoti ievēlēta par Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju. Viņas uzmanības lokā šobrīd gaidāmās Pašvaldību vēlēšanas. Tās būtiskas tiem diasporas latviešiem, kam Latvijas novados ir īpašumi. Savukārt nākamvasar Apvienotajā Karalistē, Bradfordā gaidāms vērienīgs notikums Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III, kuros piedalīsies dziedātāji, dejotāji un mākslinieki no visas Eiropas. Programmā iekļauti koncerti, teātra izrādes, zibakcijas, latviešu kino, izstādes un tirdziņi, bet kulminācija būs Lielkoncerts St George's hall zālē ar 1400 skatītājiem. Šobrīd jau izsludināta dalībnieku pieteikšanās.

Uz Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ELKS III noteikti dosies arī Īrijas latvieši. Tostarp žurnāliste, portāla Baltic-Ireland, kuru visai iecienījuši lasītāji arī Latvijā, redaktore Inguna Mieze. Inguna gan dzied korī, gan spēlē teātri - „PLATS solī” uz skatuves viņa iejutās Virsraganas lomā Latviešu teātra Īrijā "Sliedes" iestudējumā „Mazā raganiņa”. Inguna ir arī gaidāmo Latvijas 106tās dzimšanas dienas svētku Īrijā, Navanas pilsētā „Ir tikai viena Latvija, Un citas nav nekur”, rīcības komandas galvgalī. Uz svētkiem ielūdz Īrijas Latviešu nacionālā padome, un to programmā plānotas diskusijas, filmas skatīšanās un, protams, koncerts, kurā uzstāsies deju kopa “Karbunkulis”, jauktais koris “LA’IR”, deju kopa “LBC”, amatierteātris “Sliedes” u.c. Pasākums noslēgsies ar sadziedāšanos un  lustīgiem 3×3 dančiem.

Ja grupa „Jumprava” reiz savā populārajā hitā dziedāja par to, kā „gāja meklēt Ziemeļmeitu”, tad „Latviešiem pasaulē” šoreiz līdzīgi. Lūkosimies ziemeļu virzienā, apciemosim divas Ziemeļvalstis - Islandi un Zviedriju, un uzmanības centrā būs gan „vecā”, gan „jaunā” diaspora - gan tie mūsu tautieši, kuri bēgļu gaitās devušies pirms 80 gadiem, gan tie, kuri sākuši izceļot pēc neatkarības atgūšanas.

Kopš 2017. gada Rīgas Stradiņa universitātes studentus vieno cieša draudzība un sadarbība ar Islandes Agireiri universitāti. RSU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores Ilvas Skultes rosinātas notikušas vairākas studentu un pasniedzēju ekspedīcijas, kuru mērķis bijis apzināt, satikt  un izpētīt Islandē dzīvojošos latviešus, uzklausīt viņu dzīvesstāstus un izceļošanas iemeslus. Šobrīd redzētā un dzirdētā iespaidi interviju fragmentos, portretos, video un fotokolāžās apkopoti izstādē “Leduszeme – akmeņi un cilvēki. Latviešu stāsti Islandē”, kas skatāma  muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Tās galvenie varoņi ir skarbajā, bet romantiskajā un gleznainajā zemē sastaptie tautieši. „Latviešiem pasaulē” izstādē ielūkojāmies kopā ar studenti Laila Kaļiņinu, kura pagājušajā vasarā Islandi apciemoja pirmo reizi un pasniedzēju Ilvu Skulti, kura tur bijusi jau vairakkārt.

Ja aplūkot izstādi uz muzeju "Latvieši pasaulē" ieplānosiet doties 31. oktobrī, tad jūs gaidīs vēl kāds piedzīvojums - satikšanās ar Zviedrijā, Stokholmā dzīvojošo latviešu žurnālisti Guntu Enerūtu (Eneroth). Gunta ir Zviedrijas Latviešu apvienības Centrālās valdes priekšsēdes vietniece, darbojas Stokholmas Latviešu apvienībā, bet viņas sirdsdarbs ir portāls „RaDi latvieši”, kur publicēti Zviedrijas latviešu personību dzīves stāsti. Šobrīd Gunta Enerūta kopā ar Stokholmas universitātes pētnieci Maiju Runcis veido filmu, kas veltīta 80 gadu senai vēsturei - „Glābšanās rītausmā”. Otrā pasaules kara beigās, bēgot no Padomju režīma okupācijas, daudzi tūkstoši latviešu bija spiesti pamest dzimteni, spītējot rudens vētrām un aukstumam, nakts aizsegā mazās zvejnieku laivās no Kurzemes krasta doties bīstamā un slepenā ceļā pāri jūrai un meklēt patvērumu Zviedrijā. Filmā būs apkopots gan vēstures pētnieku - latviešu un zviedru skatījums uz tā laika notikumiem, gan žurnālistei izdevušās emocionālas un aizkustinošas sastapšanās ar dažiem to laiku aculieciniekiem. Ikviens, kas vēlas ieklausīties Guntas Enerūtas stāstos par topošo „Glābšanos rītausmā”, laipni aicināts uz Berga bazāru Rīgā, kur mitinās muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”. Savukārt LR2 ar Guntu izdevās satikties Stokholmā, laikā, kad tur norisinājās diasporas amatierteātru festivāls „PLATS solis”.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” maršruts vedīs no Latvijas uz Ameriku un otrādi!

Amerikas latviešus gaida neaizmirstams muzikāls piedzīvojums, jo oktobra nogalē koncertturnejā pie viņiem dodas viens no Latvijas izcilākajiem pianistiem - Andrejs Osokins. Tikmēr Latvijā kopā ar slaveno „Čikāgas piecīti” Armandu Birkenu (attēlā) varēsim dungot:

„Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies. Tik jautājums ir - kad tas būs un kur?”

Atbilde ir: satiksimies svētdienas pievakarē LR2 ēterā, jo abi šie dažādu žanru mūziķi būs „Latviešiem pasaulē” klātienes viesi.

Andreja Osokina emocionālo un virtuozo klavierspēli muzikālā uzvedumā „Sajūtu spēles” būs iespēja baudīt Ņujorkā, Vašingtonā un citviet Amerikā. Koncertā pirmajā daļā skanēs latviešu klasiķu - Jāņa Mediņa, Jāzepa Vītola, Ādolfa Skultes un Volfganga Dārziņa mūzika. Bet turpinājumā līdzās pianistam uz skatuves kāps populārais aktieris Gundars Āboliņš, un savdabīgu muzikāli literāru dialogu veidos vācu komponista Roberta Šūmaņa romantiskās, krāšņās un temperamentīgās klaviermūzikas pērles un Jāņa Grota dzejoļu cikls “Pēra Ginta vēstules Solveigai”. 

Savukārt Latvijas vēstniecībā Vašingtonā izskanēs koncertprogramma “No Vaska līdz Vītolam. Latviešu klaviermūzikas dižgari”, kurā iekļauti Pētera Vaska, Emīla un Volfganga Dārziņu, Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Emiļa Melngaiļa, Valentīna Utkina, Imanta Zemzara un Jāzepa Vītola skaņdarbi, arī speciāli šai programmai komponēts Raimonda Tigula skaņdarbs.

Arī Armandam Birkenam uz skatuves nebūs jājūtas vientuļam, jo kurš gan cits, ja ne brīnišķīgā dziedātāja Lorija Vuda, kura jau pirms daudziem gadiem pārcēlusies uz Latviju, būs Birkena koncertu viešņa. „Čikāgas piecīšu” vārds komentārus neprasa, arī LR2 ēterā visai bieži skan viņu leģendārie hiti, no kuriem daudzi padomju laikos bija aizliegti. Armands Birkens Latvijā ieradies jau pirms pāris nedēļām, un daži koncerti jau izskanējuši, tomēr skatītāju lielās intereses dēļ vēl iespējams paspēt uz papildkoncertu 22. oktobrī VEF Kultūras pils kamerzālē. Tomēr, ja uz to neizdosies nokļūt, tad dziedātājs kopā ar vēl vienu savu skatuves partneri - „Čikāgas piecīšu” „meiteni” Janīnu Ankipāni sola Latvijā ar koncertu atgriezties nākamvasar, jo „es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies”.

Uz garo nedēļas nogali jeb četrām bezgala piepildītām un radošām dienām (un daļēji arī naktīm) Zviedrija kļuvusi par Teātra Karalisti, bet Stokholma par Pasaules latviešu teātra epicentru. Tur no 10. - 13. oktobrim norisinās lielākie latviešu diasporas teātru svētki - saiets  ​“PLATS solis 2024”.

Visvisādos veidos - ar lidmašīnām, prāmjiem, kuģiem, pa automaģistrālēm un PLATiem soļiem Stokholmā ieradušies 25 amatierteātri no Eiropas, Amerikas un Austrālijas. Pirmo reizi ar videoizrādi saietā piedalīsies Daugavas Vanagu Teātris Kanadā, savukārt teātris “Ņūdžersijas Jautrais tomāts” no ASV pirmo reizi saietā “PLATS solis” rādīs izrādi klātienē. Saieta vērienīgajā programmā bez teātru izrādēm iekļautas arī diskusijas un meistarklases, kuras vadīs pedagogi Astra Kacena, Uģis Točs un Katrīne Pasternaka un kurās varēs spodrināt improvizāciju un aktiermeistarību, skatuves kustību un ritmu, kā arī skatuves runu. Savukārt ekspertu komandā, kas analīzēs un vērtēs iestudējumus, darbosies režisors un pedagogs Elmārs Seņkovs, aktrise Karīna Tatarinova, teātra zinātniece un Latvijas Kultūras Akadēmijas profesore Līga Ulberte un aktieris un režisors Juris Kalniņš.

Pirms došanās uz saietu, katra teātra trupa jau veikusi „mājasdarbu” – īsas un kodolīgas atbildes „PLATs solis” Facebook kontā par to, kas un kādi viņi ir, kāds ir viņu veiksmes stāsts, arī to, kas viņuprāt ir „liels aktieris”. Lūk, dažas no nopietni nenopietnajām atbildēm:

Jo lielāks aktieris, jo plašāka viņa sirds!

Jo lielāks aktieris, jo vairāk viņš sver!

Jo lielāks aktieris, jo vairāk runā pretī režisoram, jo negrib būt tikai pārraidītājs, bet arī radītājs.

Jo lielāks aktieris, jo apspīlētāks kostīms!

Jo lielāks aktieris, jo labāk redzams no pēdējām skatītāju rindām.

Jo lielāks aktieris, jo viņš ir lielāks savā vienkāršībā.

Teatrālos mirkļus, aizkulišu „lampu drudzi”, radošo atmosfēru un neaizmirstamas sajūtas „PLATā solī” centīsies „noķert”  un klausītājiem visā pasaulē nodot arī LR2. Kaspars Mauriņš un Baiba Palkavniece devušies uz Stokholmu, no kurienes šoreiz unikālā tiešraidē skanēs „Latviešiem pasaulē”.

Kronvaldu Atis reiz, pirms vairāk nekā 100 gadiem rakstīja:

„Parādiet un pateiciet man vienu tautu, kuras locekļi, izkapti, cirvi vai spriguli pie malas likuši, stājas uz skatuves un izrāda tur tik veicīgi mākslīgi dramatiskus gabalus!”

Vairāk nekā gadsimta laikā gandrīz nekas nav mainījies - vienīgi izkapšu un spriguļu vietā datori un elektoauto, tomēr nekas nevar kļūt par šķērsli latviešu tieksmei pēc mākslas un „dramatiskiem gabaliem”. Latviešu teātris jau pēc dažām dienām uzmirdzēs Zviedrijā, jo ar koferiem, pilniem ar izrāžu kostīmiem, rekvizītiem un grima komplektiem, PLATu soli Stokholmas virzienā spers 25 latviešu amatierteātru trupas no visas pasaules. No 10. - 13. oktobrim ar plašu programmu tur norisināsies Diasporas teātru saiets “PLATS solis 2024”, kura dalībnieku vidū ir teātru kolektīvi no Šveices, Itālijas, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Dānijas, Norvēģijas, Amerikas, Kanādas, Austrālijas, protams, arī Latvijas un festivāla mājinieki - Zviedrijas latviešu teātri. Līdzās izrādēm meistarklasēs būs iespēja arī spodrināt savas aktieriskās prasmes, uzklausīt kolēģu un prominentas žūrijas vērtējumu, satikties un gūt radošu iedvesmu. Ja iepriekšējā „Latviešiem pasaulē” raidījumā ar daļu no „PLATs solis” dalībniekiem iepazīstināja PLATS Valdes priekšsēde Sandra Bondarevska, tad šoreiz stafeti pārņema un turpināja Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītājs, arī Birmingemas Mazā teātra vadītājs un režisors Ingmārs Čaklais.

Ja Zviedrijas latviešu kalendārā 10. oktobris iekrāsots teātra zīmē, tad Kanādā, Toronto šajā datumā notiks Pateicības dienas svinības, kurās mācītājs Dāgs Demandts atskatījās uz "Priecīgas pēdas 2" projekta vasaras ceļojumu uz Latviju. Dāgs Demandts savulaik bijis  LELBA Jaunatnes nozares vadītājs un organizējis vairākus labdarības projektus, Toronto Sv. Andreja draudzē viņš kalpo kopš 2021. gada, pirms tam 8 gadus bijis Mineapoles-St. Paulas draudzes mācītājs. Šovasar, augustā Dāgs kopā ar jauniešiem no ASV un Kanādas projekta “Priecīgas pēdas 2” ietvaros apceļoja 20 Latvijas vietas, lai apdāvinātu gan bērnus no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm, gan ukraiņu bēgļus ar jauniem un kvalitatīviem apaviem - skriešanas, futbola, ikdienas, izejamajiem, lietus zābakiem. Kopumā tika iepriecināti vairāk nekā 400 bērni Rīgā, Vaiņodē, Durbē, Liepājā, Cīravā, Zemītē, Bērzupē, Jelgavā, Ilzē, Lašos, Ilūkstē, Līvānos, Varakļānos, Tilžā, Jaunannā, Smiltenē un Diķeros. Ziedojumi šim labdarības projektam nākuši LELBA draudzēs Ziemeļamerikā.

Vēl tikai pirms nepilna mēneša ar aizrautību sekojām līdzi Parīzes paraolimpiskajām spēlēm, sajūsminājāmies, apbrīnojām un iedvesmojāmies no sportistu varēšanas, lepojāmies un jutāmies bezgala aizkustināti par mūsējo startiem, sasniegumiem, izcīnītajām medaļām un Latvijas himnu, kura Parīzē atskanēja vairakkārt. Sapratām, ka „īpašie cilvēki ar īpašām vajadzībām” tiešām ir īpaši, jo mums visiem apliecināja, ka cilvēka spējām nav robežu un ir iespējams pat šķietami neiespējamais. LR2 jau daudzus gadus sadarbojas ar Fondu „Nāc līdzās!”, kurā bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām darbojas un apliecina savas radošās spējas muzicējot, dziedot, dejojot, dzejojot, kāpjot uz skatuves un priecējot citus. Domājot par bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, jauna ideja dzimusi arī Īrijā. To izlolojusi Īrijas Latviešu nacionālās padomes valdes priekšsēdētāja Solveiga Slaidiņa, kuru „Latviešiem pasaulē” klausītāji savulaik iepazinuši kā deju kopas „Karbunkulis” vadītāju.

Šobrīd top skaists „Īpašs pasākums Īpašiem bērniem”, kurā Solveiga kopā ar savu komandu aicina pulcēties Īrijas latviešu ģimenes, kurās aug īpašie bērni, jo vēlas ne tikai iepriecināt šos bērnus un viņu vecākus, brāļus un māsas, bet arī veicināt šo ģimeņu iepazīšanos, sadraudzēšanos un iekļaušanos latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. 30.novembrī, ievadot Adventa un Ziemassvētku gaidīšanas laiku, gaidāms krāšņs pasākums ar izrotātu eglīti, Ziemassvētku vecīti, koncertu un latviešu tautisko leļļu un dāvaniņu meistarklasi. Tajā no Latvijas viesosies vairākas latviešu tautiskās lelles kopā ar savu radītāju - Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāju Ivetu Seimanovu. LR2 studijā viesojās un „Latviešiem pasaulē” par iecerēto  „Īpašo pasākumu Īpašiem bērniem” pastāstīja Solveiga Slaidiņa un Iveta Seimanova. Viņām asistēja latgaliešu tautastērpā sapucētā Vidsmuižas Annuža.

Ja Īrijā jaundzimis projekts sper vēl tikai pirmos soļus, tad PLATs solis dodas Zviedrijas virzienā, jo diasporas teātri no 10. līdz 13. oktobrim  Stokholmā pulcēsies uz Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības gadskārtējo saietu “PLATS solis 2024”. Tajā piedalīsies 25 amatierteātri no 12 valstīm, tostarp pirmo reizi būs iespēja vērot Daugavas Vanagu Teātra Kanādā videoizrādi, savukārt teātris “Ņūdžersijas Jautrais tomāts” no ASV pirmo reizi būs skatāms klātienē. Bez tam plašajā saieta programmā iekļautas gan diskusijas un meistarklases, gan dažādas jautras izdarības, piemēram, rīta vingrošana ar dramaturgiem, mušām un prezidentu, izsole un īsas deju pauzes. Plašāku ieskatu saietā „PLATs solis 2024” un tā dalībnieku klāstā „Latviešiem pasaulē” sniedza PLATS Valdes priekšsēdētāja Sandra Bondarevska. Starp citu, viņai pašai arī neizpaliks pirmsizrādes „lampu drudzis”, jo Latviešu teātris Īrijā "Sliedes" uz Zviedriju vedīs iestudējumu "Dublinas Pētersoni", kura autore un režisore ir Sandra.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz izskanēja svētku noskaņā, jo 26. septembrī tiek atzīmēta Eiropas Valodu diena, savukārt priecīgu atkalsatikšanos svin mazie Itālijas latvieši.

Eiropas Valodu diena tradicionāli ir īpašs notikums Latvijas vēstniecībā Somijā. Helsinkos viesosies dzejnieces Jana Egle un Inga Pizāne, kuru dzeja ir iekļauta jaunajā Somijā izdotajā dzejas antoloģijā "Neljä naista nuoralla" (Četras sievietes uz virves). Antoloģijai izvēlēti desmit latviešu dzejnieču, kuru vidū tādas leģendas kā Austra Skujiņa, Veronika Strēlerte, Vizma Belševica, darbi, kas sarakstīti simt gadu ilgā laika posmā. Pasākumā piedalīsies arī somu atdzejotāja Mirja Hovila. Padomāts arī par mazajiem lasītājiem, jo būs iespēja iepazīties ar dzejoļiem, kas iekļauti Kārļa Vērdiņa bērnu dzejas izlasē "Soppaa ja saippuaa" (Zupa un ziepes). Bez tam Lielajā Odas bibliotēkā Latvija piedalīsies tradicionālajā Eiropas Valodu dienas kafejnīcas stendā. Savukārt lasīšanas svētku turpinājums gaidāms oktobra sākumā, kad Turku grāmatu tirgus ietvaros būs gan diskusija par latviešu literatūru, gan Aboa Vetus Ars Nova muzejā  bērniem norisināsies atraktīva darbnīca ar ilustratori Gundegu Muzikanti.

Par Eiropas Valodu dienu plašāk uzzinājām no Latvijas vēstniecības Somijā Kultūras un diasporas projektu koordinatores Mairas Dobeles (attēlā). Maira ir „Latviešiem pasaulē” raidījumos daudzkārt piedalījusies telefoniski, taču šoreiz mums būs liels prieks beidzot tikties klātienē, LR2 studijā. Starp citu, Maira Dobele pati ir gan rakstniece, gan dokumentālā kino scenāriste un režisore, savulaik saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu par prozas grāmatu pusaudžiem “Nepareizas dzīves skola”, bet šobrīd top turpinājums stāstam, kura galvenais varonis ir suns Švamme - komiksam “Es tevi gaidīju!”.

Latvijā skolas bērni jau trīs nedēļas iejūtas mācību režīmā un cītīgi apgūst jaunas zinības. Nu klāt ir laiks, kad „Romas brīvdienas” beigušās gan Romā, gan citviet Itālijā. Tieši svētdienā, kad LR2 ēterā skan „Latviešiem  pasaulē”, jaunais skolas gads startē Latviešu bērnu skoliņā Romā, kur atraktīvi, teatrāli un zinātniski nodarbības vadīs skolotājas Lāsma, Daiga un Rita. Nedēļu vēlāk savu jubilejas - desmito mācību sezonu uzsāks Milānas latviešu skola, kur no maziņiem līdz tīņiem dažādās nodarbībās gaidīs skolotājas Agnese, Elīna, Herta un Ilze. Bet Miķeļdienā uz pirmo tikšanos aicina Boloņas latviešu skola, kur skolotājas Ilze un Līga savas mācībspēku rindas labprāt papildinātu ar kādu brīvprātīgo, kas viņām nāktu talkā.

„Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Milānas un Boloņas latviešu skoliņu vadītāju, arī Eiropas Latviešu apvienības izglītības referenti Ilzi Atardo, kas tikko apkopojusi jaunāko statistiku par visām Eiropas latviešu skolām un uz jauno mācību gadu raugās optimistiski - rodas jaunas skolas, skolotāju statusā nonāk kādreizējie skoliņu absolventi, bet vecāki, bruņoti ar entuziasmu, gatavi pārvarēt attālumu un nežēlot laiku un spēkus, lai savus lolojumus vestu uz nodarbībām latviskā vidē.