Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” maršruts vedīs uz Ameriku un Angliju. Pa ceļam uz Apvienotās Karalistes pilsētu Bredfordu, kur jūlijā norisināsies vērienīgi Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III, pieturēsim slavenajā latviešu īpašumā „Starumēni”, kur februāra otrās nedēļas nogalē pulcēsies dziedātāji no Eiropas malu malām, lai kopā sadziedātu un mācītos dziesmas gaidāmajiem svētkiem. Starp citu, Lielkoncerta, kas notiks St.Georges hallē, repertuārs ticis izvēlēts, aptaujājot pašus koristus, un absolūta līdere daudzu ieteikto dziesmu vidū izrādījusies Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes „Koki”. Viens ražens topošo Kultūras svētku kopmēģinājums Vācijas pilsētā Annabergā jau aizvadīts. Cik kupli tas bijis apmeklēts, kā tajā veicies un kādas dziesmas apgūtas, uzzināsim no Londonas Latviešu kora diriģentes Andras Zobens-East.

Tikmēr Čikāga nākamās nedēļas nogalē aicina uz balli! „Latviešiem pasaulē” jau vairākkārt iepazītie, mīļie draugi - Krišjāņa Barona latviešu skola svin 75 jubileju. Svinības solās būt grandiozas, pat veselās  divās zālēs! Un tajās aicināti piedalīties gan esošie, gan bijušie skolēni, skolotāji, vecāki un visi skolas draugi. Organizatori sola īpašiem pārsteigumiem piepildītu maģisku vakaru, kurā ar muzikāliem priekšnesumiem priecēs bijušie skolas absolventi, labi zināmie mūziķi Armands Birkens, Ēriks Kīns un Artūrs Rūsis. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” Čikāgas Kr.Barona  latviešu skolu pārstāvēs tās skolotāja ar vairāku desmitu gadu stāžu Silvija Kļaviņa-Barshney. Viņa mācījusi dziedāšanu, teātra mākslu un ticības mācību, bez tam pati savulaik absolvējusi šo skolu, turklāt Čikāgas latviešu skolas skolotāja reiz bijusi arī viņas mamma.

Silvija ir absolūti unikāla personība, 2002. gadā  bijusi virsdiriģentes godā XI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV, Čikāgā. Šobrīd Silvija Kļaviņa-Barshney ir preses izdevuma „Čikāgas Ziņas” redaktore, kā arī ar Čikāgas Latviešu Radio Raidījuma programmu vadītāja. Izrādās, ka Čikāgas Latviešu Radio raidījumi ir pasaulē visvecākie nepārtraukti ārpus Latvijas skanošie latviešu valodas raidījumi. Tie Čikāgas radio viļņos dzirdami kopš 1952. gada 28. decembra. Sākotnēji raidījumi bijuši pusstundu gari, bet šobrīd katru pirmdienas vakaru plkst. 19:00 WSBC 1240AM vai WCFJ 1470AM (Čikāgas dienvidos) tie ilgst veselu stundu, un tajos dzirdama latviešu valoda, latviešu dziesmas, intervijas, ziņas un sludinājumi.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā būs bērni un jaunieši: Pamazām jau noskaņojamies vasarai un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, uz kuriem pošas arī diasporas bērni. Savukārt „Eiropas Jaunieši” svin  piekto dzimšanas dienu un gatavojas kopsapulcei.

Ilze Atardo „Latviešiem pasaulē” jau pazīstama kā Itālijas latviešu kora „Saule” diriģente, diasporas bērnu vasaras nometnes „Daugavas stāsti” rīkotāja un Eiropas Latviešu apvienības Izglītības referente. Nu Ilzes „amata aprakstam” pievienojušās vēl pāris pozīcijas. Gaidot Skolēnu dziesmu svētkus, viņa sapulcējusi bērnus no 9 Eiropas valstīm un nodibinājusi Eiropas Bērnu un jauniešu kori. Repertuārs tiek apgūts mazās grupiņās, kopā ar skolotājām un mammām katrā valstī atsevišķi, klātienē vai ar dziedāšanu Zooma platformā. Tas nemazina prieku par iespēju jūlijā visiem kopā satikties Rīgā un būt par daļu no lielā Mežaparka kora. Starp citu, kopīgā dziedāšanā apvienojušies arī mazie latvieši citās Eiropas valstīs - Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Norvēģijā. Tikmēr „lielie” diasporas dziedātāji jūlija otrajā pusē pieskandinās Anglijas pilsētu Bredfordu, kur norisināsies Trešie Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III.

Ilze Atardo līdzās ar Dziesmu svētku virsdiriģenti Liliju Zobens, Londonas latviešu kora diriģenti Andru Zobens – East un Briseles latviešu kora diriģenti Kārli Rihardu Ostrovski ir arī šo svētku darba grupā, kas atbild par koru sadaļu.

Rosīgu un darbīgu gadu aizvadījuši „Eiropas Jaunieši” (attēlā) - pasaules latviešu jaunatnes kustībai „2x2” tas aizritējis 60tās jubilejas zīmē un vainagojies ar sešdesmitgades balli. Bez tam pavasarī tikusi pievērsta uzmanība jauniešu interesei un līdzdalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā, bet rudenī svinēta Lāčplēša diena un, aicinot jauno paaudzi kļūt par daļu no drošākas nākotnes un papildināt Zemessardzes rindas, rīkota diskusija par drošību. Organizācija „Eiropas Jaunieši” dibināta 2020. gada 8. februārī Oslo, Norvēģijā. Šobrīd tajā apvienojušies vairāk nekā 60 dalībnieki no 15valstīm. Piektā dzimšanas diena tiks svinēta ar kopsapulci simboliskā vietā – Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, un tajā tiks ievēlēta jaunā valde un iezīmēti nākotnes plāni. „Latviešiem pasaulē” viesojās pašreizējā „Eiropas Jauniešu” priekšsēde Rozīte Katrīna Ponne.

Sena latviešu gudrība māca, ka ragavas jātaisa vasarā, bet rati - ziemā. „Latviešiem pasaulē”, paklausot šim zelta padomam, jau pamazām iezīmē vasaras plānus: Ir uzsākta  pieteikšanās jauniešu mākslas nometnei "Radām Latvijai", kas   maija nogalē notiks Lielbritānijā, „ Straumēnos”. Tā piedāvās nedēļu ilgu radošu un izglītojošu piedzīvojumu latviešu valodā, un piedalīties aicināti diasporas Lielbritānijā un Latvijas jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Veicinot saikni ar Latvijas kultūru un mākslu, programmā būs iekļautas radošās darbnīcas, aizraujošas viktorīnas, muzeju apmeklējumi Londonā un lielais mākslas projekts "Veltījums Latvijai". „Latviešiem pasaulē” plašāk par iecerēto uzzinājām no nometnes  idejas autores, biedrības “Jaunatnes līderu koalīcija” vadītājas Ineses Šubēvicas. Inese ir jaunatnes līdzdalības eksperte, ar plašu pieredzi tiešsaistes un klātienes pasākumu rīkošanā Latvijā un pasaulē. Iniciatīva "Radām Latviju!" aizsākusies pirms vairākiem gadiem, un tās  mērķis ir caur valodu, vēsturi un tradīcijām uzturēt diasporas jauniešu Lielbritānijā interesi par Latviju.

Dažas vēstures lappuses pāršķirstīs arī „Latviešiem pasaulē”. Šī ir nedēļa, ko jau 34 gadus dēvējam par „Barikāžu laiku”.1991. gada 13. janvārī iedzīvotāji no visas Latvijas tika aicināti uz Rīgu, lai uz barikādēm paustu savu protestu OMON specvienībām un nevardarbīgā ceļā aizstāvētu atjaunotās Latvijas valsts neatkarību.

Šogad Latvijā Barikāžu nedēļa aizsākusies ar tradicionālo 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumu Zaķusalā un noslēgsies ar plašu programmu 20. janvārī - ziedu nolikšanu Meža kapos, Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa, piemiņas ugunskuriem un sadziedāšanos Doma laukumā un koncertu „Barikādes un bērni” Doma baznīcā. Pirms 34 gadiem Latvijā barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu Vecrīgā un citviet galvaspilsētā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku. Daļa no tiem izklīdusi pa visu pasauli un šajās dienās daudzviet pulcējas piemiņas pasākumos. Londonā Daugavas Vanagu namā Barikāžu atceres pasākums ar barikāžu dalībnieku atmiņu stāstiem un muzikāliem priekšnesumiem notiks 25. janvārī. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies  ar 1991. gada Barikāžu domu biedru grupas vadītāju Aigaru Opihtinu. Slavenais maizniekmeistars šobrīd mīt Anglijā, bet tolaik strādāja Dobeles maizes kombinātā un no darba brīvajā laikā devās uz Rīgu pievienoties barikāžu aizstāvjiem.

Savas amata prasmes Aigars liks lietā arī šoreiz un pasākuma dalībniekiem sola gardu pašceptu kliņģeri skaitļa  „91” formā!

12. janvāris LR2 ir īpaša diena, jo mūsu mīļajam Maestro, pasaules klases komponistam Raimondam Paulam ir dzimšanas diena! Tāpēc jau no paša rīta ar skanīgu sveicienu mūs modināja pats jubilārs, bet turpinājumā visas dienas garumā klausītājus priecēsim tikai  un vienīgi ar iemīļotām Paula melodijām. Izņēmums, protams, nebūs arī „Latviešiem pasaulē”. LR2 ēterā Maestro dzimšanas dienas ballītē satiksimies ar īpašiem viesiem: Kanādas latviešu dziedātāju Sandru Maiju Ķuzi, Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītāju un teātru režisoru Ingmāru Čaklo un diriģentu Intu Teterovski. Sarunās uzzināsim, kādu lomu Raimonda Paula mūzika „spēlējusi” viņu radošajās biogrāfijās.

Ints Teteovskis kopā ar jauniešu koris BALSIS šobrīd devies uz ASV, kur uzturēsies līdz 26. janvārim un sniegs vairākus koncertus un meistarklases Amerikas Ziemeļu daļas kordiriģentu forumā Epltonā (Appleton), Viskonsīnas štatā. Forumā piedalās vairāki simti kormūzikas profesionāļu un entuziastu, kur kora mērķis būs iepazīstināt ar jaunāko Latvijas kormūzikā, veicinot jaunas sadarbības un jaunus mūzikas projektus iesaistot Latvijas komponistus, diriģentus un korus. Bez tam kora BALSIS aizokeāna turneja turpināsies ar 7 koncertiem amerikāņu un latviešu auditorijai Milvokos, Čikāgā, Klīvlendā, Ņujorkā un Bostonā. BALSU repertuārā ir Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu cikls „Dziesmas par Latvijas upēm”, kuru viņi sola atskaņot arī Amerikas koncerttūres laikā.

Latviešu Kultūras centra Birmingemā, arī Birmigemas Mazā teātra un Londonas latviešu teātra „Trepes” vadītājs  un režisors Ingmārs Čaklais ar Raimonda Paula mūziku sastapies savos iestudējumos. Leldes Stumbres lugā  “Laimīgā Blūmentāle” sižets risinās kādā rāmā vakarā, kad trīs draudzenes - Erna, Anete un Īrisa- jūras krastā nolēmušas svinēt Īrisas apaļo dzimšanas dienu. Skan smiekli un tiek saskandinātas dzērienu glāzes, un, protams, kas gan tās par svinībām  bez Paula hitiem? Savukārt pašam Ingmāram vismīļākā ir Maestro dziesma ar viņa tēva, dzejnieka Māra Čaklā vārdiem „Tautas acis”.

Dziedātāja Sandra Maija Ķuze Maestro mūziku iemīļojusi jau bērnībā, kad uz Kanādu pa dzažnedažādiem ceļiem atceļojušas Paula plates. Vēlāk Sandra Paula dziesmas dziedājusi Toronto latviešu korī, arī pati savos koncertos un Kanādas un Amerikas latviešu pasākumos. Vairākas Maestro melodijas - „Mežrozīte”, „Circenīša Ziemassvētki”, „Es aiziet nevaru” un „Aicnājums” Sandra Maija Ķuze iekļāvusi arī savā pirmajā 1998. gadā latviešu valodā izdotajā CD.

Ziemassvētku vecītis pēc trakā svētku skrējiena godam nopelnījis atpūtu, savukārt pasaules latvieši nesnauž un jau labu laiku nodevušies rosīgai jaunā gada pasākumu plānošanai. Viens no vērienīgākajiem notikumiem būs vasarā, kad Apvienotās Karalistes pilsētā Bredfordā no 18. - 20. jūlijam ar devīzi „Daba. Dvēsele. SIRDSLIETAS!” gaidāmi Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III. Tajos no pulcēsies diasporas kori, deju un folkloras kopas un citi mākslinieki no visas Eiropas. Svētku laikā norisināsies atklāšanas koncerts Centenary Square, gājiens, dejotāju zibakcijas Bredfordas pilsētas centrā, Playhouse mājīgajās telpās būs iespējams baudīt latviešu teātra izrādes un folkloras kopu koncertu, savukārt Bradford Cathedral notiks kamermūzikas koncerti. Bez tam pasākumu programmā iekļauti kino seansi, teātra izrādes, arī iespēja iegādāties latviskus suvenīrus un  gardumus Darley Street tirgū. Svētku kulminācijas Lielkoncertā visi satiksies skaistajā un vēsturiskajā St George’s hall zālē. Jau šobrīd III Latviešu kultūras svētku dalībnieki cītīgi apgūst repertuāru, un zināmi arī pirmie koru kopmēģinājumu datumi - no 17. - 19. janvārim Vācijā, Annabergā, bet februāra sākumā Anglijā, Straumēnos.

Starp citu, Bredforda šogad nominēta arī par Apvienotās Karalistes  kultūras galvaspilsētu, tādēļ, sagaidot viesus tiek īpaši „uzpucētas” pilsētas ielas un laukumi. Eiropas Latviešu svētkus ELKS III Apvienotajā Karalistē rīkotāji - Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē sevi jau apliecinājuši dažādos liela mēroga pasākumos un uzkrājuši ievērojamu pieredzi. „Latviešiem pasaulē” gaidāmo svētku norisi ieskicēja   - organizatoru komandas vadītāja Vera Antipova.

Neapšaubāmi viena no latviešu kultūras pamatvērtībām ir latviešu valoda. Latviešu diasporas lielums 2023. gadā sasniedzis ap 420 000 cilvēku. Taču pētījumi liecina, ka tikai ap 15% no tiem aktīvi iesaistīti organizētā diasporas darbībā. Ārpus Latvijas dzimtās valodas apguvē liels nopelns ir gan diasporas skoliņām, gan vecākiem. Kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu, ja ģimenē ikdienā tiek izmantotas divas vai pat trīs valodas? Atbildes uz šo jautājumu sniedz pērn iznākusī Ingas Sindi  grāmata „Mamma saka ĀBOLS, papa saka APFEL”. Inga ir trīs bērnu mamma, dzīvojusi gan Austrijā, gan AAE, bet šobrīd mīt Vācijā. Grāmatā viņa dalījusies pašas pieredzē, pētījusi citas latviešu izcelsmes ģimenes pasaulē, arī izzinājusi starptautisku bērnu daudzvalodības ekspertu viedokli. Inga stāsta par vecāku šaubām un grūtībām, audzinot bērnus ar vairākām valodām vienlaikus, un piedāvā ģimeņu pārbaudītus un daudzvalodības pētnieku apstiprinātus risinājumus dažādām situācijām, apliecina, ka valodas uzturēšana ir ne tikai darbs, bet var būt arī radošs un iedvesmojošs process, kas sniedz prieku un gandarījumu gan vecākiem, gan bērniem.

Inga Sindi ar citām kolēģēm no dažādām valstīm pērn nodibinājusi biedrību “Latviešu valodas uzturēšana diasporas ģimenēs”. Tās paspārnē radīts raidieraksts „Vārti”, kas klausāms straumēšanas platformās un kurā skaidroti ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi.

Klāt gadu mija un 2024. gada noslēdzošais raidījums „Latviešiem pasaulē”. Šogad iegūti jauni draugi, vēl ciešākas kļuvušas draudzības saites ar jau reiz sastaptajiem latviešiem, bet raidījuma ģeogrāfija paplašinājusies Brazīlijas un AAE virzienā. Kopā ar mūsējiem dažādās pasaules malu malās esam svinējuši svētkus, apbrīnojuši latviešu skoliņu skolotāju nesavtību un tētu, bet galvenokārt jau laikam tomēr mammu neatlaidību, cenšoties bērniem mācīt Latviju un latvietību. Esam iedvesmojušies no dziedātājiem, dejotājiem, teātra spēlētājiem un kolektīvu vadītājiem, kas savu laiku un sirdi velta latviešu kultūras uzturēšanai un kopšanai. Esam sajūsminājušies un lepojušies ar mūsu fantastiskajiem, radošajiem un darbīgajiem visdažādākajās zemēs mītošajiem latviešiem. „Latviešiem pasaulē” ar atskatu aizejošajā šoreiz pakavēsies pie dažiem īpašajiem 2024.gada notikumiem. Lūk, daži no aizejošā gada zīmīgākajiem pieturas punktiem, kas tika ieskandināti arī „Latviešiem pasaulē” un kuros klāt, kaut vai attālināti, centāmies būt arī mēs:

Pērnajā ziemā Londonas Latviešu kori sveicām 75., bet pavasarī - Norvēģijas latviešu kori „Laipa”- divdesmitajā, Frankfurtes sieviešu kori „Silava”, Stokholmas TDK „Zibenītis” un Šveices latviešu TDK „Ramtai” desmitajā  dzimšanas dienā, kopā ar ASV Rietumkrasta vasaras vidusskolu „Kursa” svinējām 50. gadskārtu, pabijām pasaules latviešu jaunatnes kustības “2x2” sešdesmitās jubilejas gada semināros un saietos.

Šogad slavenajos Hamburgas ostas svētkos, kurus ik gadu apmeklē līdz 1,5 miljona pilsētas iedzīvotāju un viesu, partnervalsts godā tika celta Latvija, un "Latvijas festivālā", kurš norisinājās četru dienu garumā, īpaša loma bija atvēlēta arī latviešu diasporai Vācijā, turklāt dota vienreizēja iespēja kļūt ne vien par svētku apmeklētājiem, bet arī dalībniekiem. Tikmēr mazpilsētā Limburgā norisinājās viens no ievērojamākiem kora un folkloras festivāliem pasaulē- “Harmonie Festival 2024”, kura dalībnieku vidū bija vairāki simti koru un folkloras grupu no visas pasaules, to vidū arī Minsteres latviešu kolektīvi koris "Dudan" un Bērnu tautas deju kopa „Rudzupuķe”. „Latviešiem pasaulē”, protams, izmantoja izdevību, lai iegrieztu vienu attālinātu lustīgu danci lielākajā ārzemēs dzīvojošo tautiešu satikšanās un Saulgriežu svētku svinēšanas vietā Anglijas vidienē, latviešu īpašuma „Straumēni” pļavās- "Bērzes Strazdu Jāņu Festivālā”. Savukārt jūlijā visus pasaules dziedošos un dejojošos latviešus pie sevis uz XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem pulcēja Kanāda.

Latviešus jau kopš Alunāna laikiem vilinājusi teātra maģija. Arī diasporas teātri visai aizrautīgi nodevušies skatuves mākslai. Pirms gada dzimusī ideja par festivālu „Dāvana Latvijai” šogad jau apliecināja tradīcijas spēku. Augustā Latvijas publikai tika dāvāta ekskluzīva iespēja redzēt piecas izrādes un uz VEF Kultūras pils skatuves satikt vairākas teātra trupas: Latviešu - dāņu biedrības amatierteātri “Pūpols”,  Birmingemas Mazo teātri, Īrijas latviešu teātri “Sliedes”, Bergenas latviešu amatierteātri “LATiBergen” un Londonas Teātri “Trepes”. Savukārt oktobrī Zviedrijas Karaliste kļuva par īstu Teātra karalisti, bet Stokholma par Pasaules latviešu teātra epicentru. Tur uz lielākajiem latviešu diasporas teātru svētkiem - saietu ​“PLATS solis 2024” pulcējās 25 amatierteātri no Eiropas, Amerikas un Austrālijas.

Arī LR2 saieta radošo un iedvesmojošo atmosfēru centās „noķert” un nodot mūsu klausītājiem vairākās tiešraidēs no Stokholmas. Bet, kamēr Latviešu diasporas teātri vēl kavējas emociju devītajā vilnī, kur tos uzšūpoja „PLATS solis”, tikmēr Latviešu Kultūras centrs Birmingemā aicināja uz nākamajiem teātra svētkiem- uz latviešu teātru festivālu ”Starp 5 salām”, kur savu aktiermeistarību demonstrēja Londonas teātris “Trepes”, Birmingemas Mazais teātris, Teātra studija “Saime” un Latviešu teātris Īrijā "Sliedes".

„Latviešiem pasaulē” centās būt klāt arī visos Latvijai svarīgajos brīžos, kas tika svinēti visā pasaulē: 4. maija un 18. novembra svētkos, „Baltijas ceļa” atceres un 80. gadadienas kopš Zviedrijas salā Gotlandē ieradās Baltijas bēgļi pasākumos, arī Latvijas uzņemšanas NATO 20. gadadienai veltītajai PBLA  konferencē “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO un trimdas organizāciju loma”, kas Rīgā pulcēja latviešu organizāciju vadītājus no visas pasaules- Amerikas, Kanādas, Eiropas, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē.

Uz patriotiskās nots izskan „Latviešiem pasaulē” atskats uz dažiem šī gada notikumiem, tomēr mūsu klausītājus gaida arī kāda brīnišķīga tikšanās ar kādreiz Latvijā ļoti iemīļotu dziedātāju, kura jau daudzus gadus mīt Amerikā, bet aizvien par savām mājām sauc Latviju - Sandru Ozolīti. Latvijā savas muzikālās karjeras laikā viņa darbojusies kopā gan ar Andreju Lihtenbergu, Uldi Stabulnieku, Zigmaru Liepiņu un dziedājusi grupās „Selga”, „Modo” un „Sandra un Harijs”. Arī Amerikā Sandra joprojām muzicē, turklāt LR2 klausītājiem sagatavojusi kādu pārsteigumu - pirmatskaņojumu dziesmai, kurā dueta partnere ir viņas mazmeitiņa.

Kamēr Ziemeļu puslodē gaida sniegu un baltus Ziemassvētku, tikmēr Austrālijā bauda vasaru, sauli, +30 grādus un pošas 38. Austrālijas Jaunatnes Dienām, kas no 27. decembra līdz 2. janvārim norisināsies Sidnejā. To mērķis ir akcentēt to, kā latviešu tradīcijas un kultūra ārpus Latvijas turpina attīstīties un satuvināt dažādu paaudžu latviešus. Tādēļ arī Jaunatnes Dienu logotips ir simbolisks- stilizēti bērzu koki kā zīme kultūras nepārtrauktībai, kurā tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Festivāla programma solās būt visai daudzveidīga - sākot ar īpašu teātra izrādi un turpinot ar tautas deju koncertu, kas būs veltīts ievērojamai personībai Austrālijas latviešu dejas tradīcijās - Skaidrītei Dariusai. Satikties, dalīties iespaidos un kopā svinēt latviešu kultūru varēs sadziedāšanās un danču vakarā, kurā ikvienam, neatkarīgi no vecuma vai pieredzes, būs iespēja „izlocīt kājas” latviešu tradicionālajās dejās.

Koncertā “Mūsu saknes dziesmās” talantīgi dziedātāji un instrumentālisti atklās mūsu saknes caur melodijas un harmonijas skaistumu. Romantiskā kuģīša izbraukumā visus izklaidēs viešņa no Latvijas – dziedātāja Būū (attēlā), bet aktīvāku piedzīvojumu cienītāji varēs piedalīties orientēšanās pārgājienā pa Sidneju. Festivāla noslēgumā sagaidīt Jauno gadu pasākumā „Vasara zem kokiem” visi aicināti uz Sidnejas Latviešu namu. „Latviešiem pasaulē” gaidāmajās 38. Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienās ielūkosimies kopā ar to organizatorēm, māsām Selgu un Kārlu Tuktēnām.

Savukārt, lai satiktos ar Latviešu-somu ģimeņu biedrības “Laivas” priekšsēdētāju Henri Ranki, dosimies uz Helsinkiem. Henri, būdams soms, brīnišķīgi runā latviski, dzied latviešu korī „Ziemeļmeita”, bet viņa aizraušanās ir tulkošana. Šoruden,  Lāčplēša dienā „Ziemeļmeita” kopā ar vairākiem citiem diasporas koriem piedalījās Raiņa un Mārtiņa Brauna „Daugavas” un Čaka „Mūžības skarto” koncertuzvedumā Rīgas Latviešu biedrības namā. Bet neaizmirstams un saviļņojošs piedzīvojums bijis 2018., Latvijas simtās dzimšanas dienas gadā, kad Henri bijis to apmēram tūkstoš dziedātāju vidū, kas piedalījušies vērienīgā rokoperas „Lāčplēsis” lieluzvedumā Arēnā Rīga. Šoruden Lāčplēša dienai par godu, lai iepazīstinātu somus ar latviešu tautas varoni - Lāčplēsi, Henri Ranki Rozentāla biedrības interneta vietnē publicējis rakstu par rokoperu un mūsu varoņeposu. Bez tam Henri iztulkojis somu valodā arī rokoperas libretu un koncerta ierakstam, kas atrodams YouTube, izveidojis subtitrus.

Ne tikai Dziesmu svētki, arī Ziemassvētki nav iedomājami bez mūzikas - tā ielej prieku mūsu sirsniņās, rada gaišumu gada tumšākajā laikā un paceļ mūs tuvāk debesīm. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” ieklausīsies tajā brīnumainajās mūzikas skaņas, kas atskanēs Ņujorkā un Parīzē.

Ja otrajā adventē, elpu aizturējuši, sekojām līdzi vērienīgajam atjaunotās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanas koncertam, tad ceturto adventi Parīzē ieskandinās brīnišķīgs muzikāls notikums Blancs-Manteaux baznīcā. Tur uz koncertu „Mazu brīdi pirms” aicina Parīzes latviešu koris „Latve” un viņu diriģente Ināra Braže. Viņi atskaņos visiem zināmas klasiskas Ziemassvētku dziesmas, kā arī citas latviešu komponistu sacerētas oriģināldziesmas. Svētku atmosfēru papildinās arī viesi - zvanu ansambli "Campanella" no Liepājas.

Savukārt Ņujorkā trešajā adventes svētdienā koncertā  Latviešu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Jonkeros sajust  Ziemassvētku gaidīšanas prieku aicina Ņujorkas latviešu koris. Koncertā skanēs Selgas Mences „Ziemassvētku zvanu dziesmas” un divi pirmatskaņojumi - Pētera Aldiņa „Budēļu dziesmas” un Artas Jēkabsones „Kantāte eņģeļiem”. Pirmatskaņojuma autorei, jaunajai un talantīgajai mūziķei Artai Jēkabsonei (attēlā) pašai šo notikumu klātienē gan neizdosies baudīt, jo viņa, mūzikas spārnota, ieradusies Latvijā. Arta turējusi vasarā „doto vārdu”, kad viņa pirmo reizi viesojās LR2 studijā un solīja atgriezties ziemā. Kopā ar saviem domubiedriem - Latvijas mūziķiem jau paspējusi priecēt klausītājus Lūznavas muižā koncertprogrammā “Viss tikai atgriežas”, Cēsu Mūzikas vidusskolā jau sniegtas vokālās meistarklases, bet tiem, kas vēlas Artas Jēkabsones balsi dzirdēt klātienē, vēl ir iespēja - nākamās nedēļas nogalē jādodas uz Liepāju. Arī nākamais gads iesāksies visai darbīgi - pirms doties atpakaļ uz Ņujorku, janvāra sākumā dziedātāja kopā ar radio bigbendu un Tomu Rudzinski  Latvijas Radio studijā vēl paspēs ierakstīt „Laikmeta Impresijas”.

Lai gaišs un mūzikas skaņām piepildīts šis laiks!

Latvijā un citviet pasaulē jau iemirdzējušās Ziemassvētku egles, Adventes vainagos tiek iedegtas sveces, Rūķi pako dāvanu maisus, bet Ziemassvētku vecītis gatavojas lielajam svētku maratonam! Arī „Latviešiem pasaulē” ir ceļa jūtīs, lai dotos apraudzīt, kā Ziemassvētku laikam gatavojas Grieķijā un Austrijā.

Grācas Latviešu kultūras biedrībai šis gads bijis radošs un ražens - pavasarī sarīkota pirmā Latvijas kultūras diena, tikko nosvinēta biedrības apaļā 10 gadu jubileja, bet Grācas Latviešu kultūras biedrības vadītāja Ilze Dūmiņa-Kroja domās un plānos jau iezīmē nākamo pavasari, kad gaidāms kultūras dienu tradīcijas vērienīgs turpinājums - ar koriem, dejotājiem un daiļamata meistariem. Šajā rudenī, jau kopš novembra sākuma Grācas Latviešu kultūras biedrības radošā grupa EZIS ik sestdienu visus Austrijā un apkārtnē mītošos latviešus aicinājusi uz meistarklasēm „Saules ceļš spēka zīmē”. Tajā praktiskās nodarbības tiek pavienotas ar latvisko dzīves ziņu un filozofiju. Jau notikušas enkaustikas, puzuru, vainagu un spēka aproču darināšanas darbnīcas. Vēl atlikusi sērijas noslēdzošā kolāžu veidošanas meistarklase "Mana 2025. gada Spēka zīme", kurā, apvienojot latviskos simbolus un kolāžas mākslu,  ikviens varēs izveidot savu personīgo spēka zīmi jaunajam gadam.

Latviskās tradīcijas, kultūru un valodu saviem mazajiem cenšas mācīt arī Latviešu draugu kopa Atēnās. Tur darbojas skoliņa „Jautrie Apelsīni”, kuru kopš pavasara ceļojuma uz Itāliju, kad svinētas latviešu, itāļu un grieķu Lieldienas, saista cieša draudzība ar Boloņas latviešu skolu. Novembrī, atzīmējot Latvijas dzimšanas dienu, no vaska gatavotas sveces, kuras vēlāk nonāca Latvijas vēstniecības Grieķijā stendā Ziemassvētku Labdarības tirdziņā. Pavisam drīz bērnus gaida aizraujošs piedzīvojums - gatavojoties Ziemassvētkiem, tiks iestudēta ludziņa "Vecīša cimdiņš". Starp citu, Grieķijā galvenais Ziemassvētku varonis esot nevis Santa Klauss, bet gan Svētais Vasīlijs, un viņa diena ir 1. janvāris.

„Latviešiem pasaulē” jau vairakkārt telefoniski sazinājušies ar Grieķijas latviešiem, bet šoreiz liels prieks pirmo reizi klātienē, LR2 studijā satikties ar Latviešu draugu kopas Atēnās vadītāju Alisi Vītolu (attēlā). Alisei ir doktora grāds ekonomikā, daudzu gadu pieredze apmācībās, pētniecībā un projektu vadībā akadēmiskajā un nevalstiskajā sektorā Latvijā, Vācijā un Grieķijā. Viņa veiksmīgi apvieno meitiņas Fivi mammas lomu un dzīvi Grieķijā ar attālināto darbu Latvijā.

Sūtot siltus un mīļus sveicienus, „Latviešiem pasaulē” šajā svētdienā aizdedz pirmo svecīti Adventes vainagā un aicina uz tikšanos ar trim brīnišķīgām raidījuma viešņām.

Satrauktu viļņošanos Latvijas sabiedrībā izraisīja mūsu slavenās komponistes Lolitas Ritmanes ierašanās Rīgā un Liepājā. Viņa radījusi mūziku vairāk nekā 100 Holivudas filmām, izpelnījusies starptautisku atzinību, 10 reizes nominēta prestižajai Amerikas televīzijas „Emmy” balvai, par savu simfonisko un kora mūziku filmai “Dvēseļu putenis” saņēmusi ASV Komponistu un autoru biedrības balvu par labāko oriģinālmūziku neatkarīgai filmai. Daudzi koristu un skatītāju tūkstoši droši vien ar saviļņojumu atceras tikšanos ar Lolitu Mežaparka estrādē, Lielajos dziesmu svētkos. Nu, Lolita Ritmane atkal atgriezusies, šoreiz - lai stātos pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults un  ierakstītu pašas komponēto mūziku - skaņu celiņu ASV spēlfilmai “Amerikas brīnums” (“The American Miracle”). Topošā filma būs stāsts par ASV dibināšanas laika posmu no 1750. līdz 1826. gadam un uz kinoekrāniem visā pasaulē parādīsies nākamā gada vasarā, gadu pirms ASV 250. gadadienas svinībām 2026. gadā.

LR2 un „Latviešiem pasaulē” klausītājus gaida ne tikai priecīga atkalredzēšanās Lolitu Ritmani, bet arī iepazīšanās ar vēl kādu viešņu no okeāna otra krasta, Kanādas latvieti Māru Gulēnu. Māra ir žurnāliste, darbojas Kanādas medijos, bet viņas sirdsdarbs veltīts Latvijai. Atmodas laikā rakstījusi žurnālam „Avots”, viņas publikācijas bijušas lasāmas „Dienā” un „Rīgas Laikā”, kādu brīdi bijusi piederīga arī populārā televīzijas raidījuma „Labvakar” radošajai komandai. Māra Gulēna savulaik bijusi „Toronto Ziņu” izdevēja un redaktore, Kanādas OMNI TV veidojusi latviešu programmu „Sveiks”, bet šobrīd organizē Toronto Latviešu Pensionāru Apvienības pasākumus. Apvienība izceļas ar neparastu rosību, jauneklīgu garu  un interesi par visdažādākajām pasaules aktualitātēm. Tās mērķis ir veicināt biedru, kur skaits mērāms piecos simtos, sabiedrisko, garīgo un kulturālo dzīvi latviskā vidē. Ik ceturtdienu gan klātienē Toronto Latviešu Centrā, gan  Zooma tiešraidē tiek rīkotas tikšanās, kurās ar aizraujošiem stāstiem viesojas visdažādākās personības, ir iespēja kora mēģinājumā izlocīt balsi, vingrošanas minūtēs uzturēt sportisko formu, baudīt gardas pusdienas un kopā būšanas prieku. Ar interneta starpniecību šīm tikšanās ceturtdienā iespējams pievienoties ikvienam no visas pasaules. Starp citu, nākamajā nedēļā būšot tematiskās sarunas, kurās varēs uzzināt visu par tradicionālajiem meksikāņu Ziemassvētkiem, kā viņi pušķo māju, ko ceļ svētku galdā un nodegustēt, kā garšo meksikāņu piparkūciņas.

Tikmēr Itālijā Adventa laiks tiek ieskandināts ar īsti latviskiem Ziemassvētkiem.

Vienlaikus ar „Latviešiem pasaulē” Latviešu bērnu skola Romā – ar radošām darbnīcām, adventes vainagu un piparkūku dekorēšanas meistarklasi, stāstiem par latvju zīmēm un tradicionālo rotājumu kopīga veidošanu, dziesmām, dejām, spēlēm, rotaļām un Itālijas latviešu teātra „Momento” brīnumaino izrādi „Rūķu vakara pasakas”, svin "Lielo Ziemas Notikumu". Tajā ielūkojāmies kopā ar „Momento” vadītāju un režisori Lāsmu Pinteri.