Latviešiem pasaulē

Dažnedažādu vasaras nometņu laiks ar satikšanās prieku, jaunām draudzībām, piedzīvojumiem un latviskā gara spodrināšanu jau beidzies. Tomēr bēdāties nav iemesla, jo rudens sola gan atkalredzēšanos latviešu skoliņās, koros un deju kopās, gan aizraujošus notikumus un pasākumus. „Latviešiem pasaulē” ielūkosies divos no tiem - nometnē „Saimes sēta” Vācijā un „2x2” tūrē Amerikā.

„2x2” pirmsākumi, kas savulaik radusies ar mērķi stiprināt latvietību to jauniešu vidū, kuri dzimuši un auguši ārpus Latvijas, meklējami Ziemeļamerikā, pagājušā gadsimta 60tajos gados. Šogad pasaules latviešu jaunatnes kustība “2x2” svin sešdesmito jubileju, un tai par godu no 6. līdz 22. septembrim “2x2” pārstāvji - mūziķe Katrīna Dimanta, šefpavārs Māris Jansons un komunikācijas eksperte Vanda Dauksta, apceļo 8 ASV pilsētas. Šī jubilejas tūre ir iespēja gan bijušajiem, gan esošajiem “2x2”dalībniekiem, kā arī visiem pārējiem piedalīties pasākumos, lai atcerētos kopā piedzīvoto un veidotu jaunas atmiņas.

Tūre jau paviesojusies Garezerā, Mineapolē, Bostonā un Ņujorkā. „Latviešiem pasaulē” skanēšanas svētdienā „2x2” sūtņus varēs satikt Vašingtonā, bet nākamās pieturvietas būs Denverā, Losandželosā un Sietlā. Katrā pilsētā norisinās pasākumi, kas veltīti kustības “2x2” stiprināšanai, kā arī ne vien jautrai un muzikālai, bet arī garšīgai kopābūšanai. Tūres laikā īpašs uzsvars tiks likts uz slavenā Latvijas šefpavāra Māra Jansona vadītajām meistarklasēm, kurās dalībniekiem ir iespēja apgūt jaunas kulinārās prasmes un izgaršot latviešu tradicionālos ēdienus. Katrīnas dziesmas un Māra gardumus, kustības vēsturi un tagadni kopā savij jubilejas tūres idejas autore un nodibinājuma “2x2” padomes locekle Vanda Dauksta, kura dzimusi Amerikā, savulaik pati bijusi 2x2 dalībniece, bet nu jau daudzus gadus dzīvo Latvijā.

Ar Vandu sazinājāmies „Latviešiem pasaulē”, kad Latvijā jau bija svētdienas pievakare, bet Amerikā vēl tikai brīvdienas rīts.

Vasarā pirms 2 gadiem Vācijā svinējām grandiozus un krāšņus Eslingenas Dziesmu svētkus, no kurienes klātienes reportāžas skanēja arī LR2 ēterā. Pēc ilgākas pauzes „Latviešiem pasaulē” būs liels prieks atkal satikt svētku galveno rīkotāju un „vilcējspēku” Lauru Putāni. Laura ir Latviešu kultūras biedrības „Saime” priekšsēdētāja, arī Štutgartes Latviešu tautas deju kopas „Trejdeksnītis” vadītāja. Dejotājiem tikko sākusies jaunā sezona un meitenes tikušās pie jauniem košiem, latviskiem brunčiem, savukārt Latviešu kultūras biedrība nākamās nedēļas nogalē Švarcvaldē aicina uz nometni „Saimes sēta”, kur tiks uzlādētas latviskās baterijas - dziedāts, dejots, apgūta veiksmīga imidža veidošanas māksla un pastalu darināšanas prasmes, bet nometnes finālā sportisko azartu uzkurinās sēņošanas čempionāts.

Šis gads Latvijas vēsturē iezīmējas ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem, un, ja augusta nogalē svinējām Baltijas ceļa 35to gadadienu, tad septembra vidū Zviedrijas lielākajā salā Visbijā ar plašu kultūras programmu tiks atzīmēta 80. gadadiena kopš Gotlandē ieradās Baltijas bēgļi.

1944. gada rudenī, padomju spēkiem virzoties uz Baltijas valstīm, daudzi iedzīvotāji saskārās ar vajāšanu gan no nacistu, gan komunistu puses. Tādēļ, meklējot drošību, Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem cilvēku no Baltijas nelielās laivās devās bīstamajā ceļā pāri Baltijas jūrai, rodot patvērumu Gotlandes salā. Bēgļus pāri jūrai starp Kurzemes piekrasti un aptuveni 160 km attālumā esošo Zviedrijas salu pārvadāja gan privātas laivas, gan laivas, kuras organizēja nacionālās pretošanās kustības organizācija - Latvijas Centrālās padome. Tas bija pirmais lielākais bēgļu vilnis Zviedrijas vēsturē. Kā pateicība Gotlandei un gotlandiešiem par sniegto patvērumu, 13. un 14. septembrī Visbijā norisināsies  plaši atceres pasākumi ar koncertiem, dzeju, dejas izrādēm, mākslas, foto un amatniecības izstādēm, darbnīcām, lekcijām, filmu seansiem, priekšlasījumiem un piemiņas brīžiem, bet noslēgumā visi aicināti uz diasporas saietu. „Latviešiem pasaulē” gaidāmo kultūras programmu ieskicēja viena no tās organizētājām, Zviedrijas latviešu apvienības  priekšsēdētāja vietniece Gunta Enerūta.

Savukārt aizraujošus izaicinājumus un lieliskas iespējas Latvijas un diasporas jauniešiem sola Latvijas izcelsmes starptautisko organizāciju profesionāļu, uzņēmēju un zinātnieku kustība #esiLV. Atbalstīt jauniešus, kas vēlas iepazīt jaunus apvāršņus un izmēģināt savus spēkus dažādās starptautiskajās organizācijās – tāds ir jaunā, līdz šim vēl Latvijā nebijušā projekta - „Mentoru programmas Latvijas jauniešiem starptautiskajās organizācijās” #iespēja.lv  mērķis. Programma ļaus jauniešiem smelties pieredzi un nodrošinās diasporas dažādu jomu profesionāļu - mentoru atbalstu un zināšanu apmaiņu. „Latviešiem pasaulē” plašāk par mentoru programmu uzzināsim no tās koordinatores Karīnas Karu, kura pati bijusi praktikante gan Eiropas Padomes Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā, gan Eiropas Komisijas Eiropas Inovāciju padomē.

Ielās „korķi”, mammām stresiņš, skolotājām puķu klēpji, pirmklasnieki priecīgi un satraukti, lielie - modīgi sapucējušies un skaļi - apmēram šāds 1. septembris izskatās Latvijā. Šogad gan viss krietni relaksētāk, jo 1. septembris iekritis svētdienā. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” palūkosies, kā jauno mācību gadu sagaida citās Eiropas valstīs un ar lielu asteru pušķi padusē sveiks Latviešu bērnu skoliņu “Kastaņa skola” Oslo, Latviešu bērnu skolu “Diegabiksis” Nīderlandē un Parīzes Latviešu sestdienas skolu "Garā Pupa''.

„Kastaņa skoliņā” var būt lepna, ka tajā izaugušas pat vairākas mazo latviešu paaudzes, tai ir ievērojams stāžs, dibināta 2003. gada rudenī, un šogad tajā tiks uzsākts jau 22. mācību gads. Viena no skaistākajām skolas tradīcijām ir labdarības akcija “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem”, kurā mazie „kastanīši” mācās sajust dāvināšanas un laba darīšanas prieku, ar mīļām, sirsnīgām Ziemassvētku dāvaniņām piepildot dāvanu maisus Latvijas bērniem no mazāk nodrošinātām ģimenēm, savukārt seniori tiek iepriecināti ar bērnu gatavotām apsveikuma kartītēm. Šis gads solās būt īpašs, jo nākamvasar Rīgā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos „Kastaņa skoliņa” startēs kopā ar Bergenas „Bergauša” dziedošajiem bērniem jaunizveidotajā Norvēģijas latviešu bērnu un jauniešu korī. Augusta nogalē jau kopīgas aizraujošas brīvdienas pavadītas Bergenā, bet oktobrī „bergauši” ciemosies Oslo. „Latviešiem pasaulē” par „Kastaņa skoliņas” iecerēm uzzinājām no tās vadītājas Sandras Smiltnieces.

Jaunajā mācību gadā jaunā - Latviešu bērnu skolu “Diegabiksis” Nīderlandē vadītājas lomā debitēs „Latviešiem pasaulē” savulaik jau iepazītā Ilze Spīgule-Buijtenvega. Viņa darbojas Eiropas latviešu uzņēmēju kopienā “#esiLV”, piedalās dažādos Eiropas latviešu uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākumos, arī bijusi latviešu skoliņu skolotāja Zviedrijā un Nīderlandē. Skolas nosaukums „Diegabiksis” ir radies no mammām un tētiem bērnībā mīļas latviešu pasakas par sīka, toties ņipra bruņurupuču puikas piedzīvojumiem. Skolas mērķis ir veidot vidi, kurā diasporas bērni var runāt latviešu valodā un saskarties ar latviešu kultūru un tradīcijām. Tajā mācās bērni no 3 līdz 12 gadiem, un dažādas vecuma grupas nes Latvijas novadu vārdus - Latgale, Vidzeme, Zemgale un Kurzeme.

Arī Parīzes Latviešu sestdienas skolas nosaukums "Garā Pupa'' dots par godu pasakai. Un pasaka, palīdzot attīstīt bērnu radošo fantāziju, ir viena no mācību metodēm, veicinot interesi par grāmatām, latviešu literatūru, un vienlaikus attīstot latvisko identitāti. Jau vairākus gadus norisinās dažādas radošās darbnīcas skolas vadītājas Andas Auziņas izlolotajā idejā par „Pasaku kasti”. Iepriekšējais mācību gads noslēdzies ar daudzās pasaules valstīs mazo latviešu iemīļotās lelles Tutas viesošanos Parīzē, bet jūlijā skoliņa "Garā Pupa" bija sarīkojusi satikšanos - vasaras salidojumu Saulkrastos. Šoruden mācības atsāksies 7. septembrī, tāpēc, vēl Latvijā, baudot pēdējos brīvlaika brīžus, „Latviešiem pasaulē” klātienē satikāmies ar skolas „Garā pupa” vadītāju Andu Auziņu un viņas meitiņu Mari (attēlā).

Vasara ir tas brīnišķīgais gadalaiks, kad Latvijā izdodas satikt tos mūsējos, kas „pārziemo” tuvākās vai tālākās citās zemēs. Uz brīdi Latvijā viesojas talantīgā dziedātāja Arta Jēkabsone (attēlā), kura nāk no gleznainās Kandavas, savai muzikālajai izglītībai pamatus likusi Rīgas Doma kora skolā, bet šobrīd radoši muzikālo ceļu turpina Amerikā. Arta godalgas un vispārēju atzinību  izpelnījusies daudzos starptautiskos konkursos, to vidū 1. vietu Montreux Shure Jazz Voice Competition 2016 un 3. vietu Annual Sarah Vaughan International Jazz Voice Competition 2021, viņa ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas 2022. gada laureāte. Dziedātāja regulāri savus jaunos darbus prezentē vienā no Ņujorkas pieprasītākajiem džeza klubiem The Jazz Gallery, tomēr ar savu balsi reizēm priecē arī latviešu sabiedrību.

Jūlijā viņa ar savām oriģinālkompozīcijām, tautasdziesmu apdarēm un džeziskām melodijām uzstājās Toronto latviešu dziesmu svētku ietvaros, vēl pavisam nesen Artu Jēkabsoni varēja sastapt muzicējam „Džezs Vecrīgā - Mazās Ģildes dārzā”, bet decembrī Arta atkal atgriezīsies Latvijā, lai dziedātu Lūznavas muižā. „Latviešiem pasaulē” prieks, ka ar dziedātāju izdosies iepazīties klātienē, LR2 studijā.

Un vēl - atminoties leģendāro Baltijas ceļu - kopā ar visas pasaules latviešiem atkal, pēc 35 gadiem sadosimies rokās! 1989. gada vasaras izskaņā 23. augustā  aptuveni 2 miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās un izveidoja gandrīz 700 km dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas - Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai miermīlīgā protesta akcijā uzrunātu pasauli un apliecinātu savus centienus pēc brīvības, neatkarības un demokrātijas. Godinot Baltijas ceļa 35to gadadienu, atceres pasākumi norisinājās ne tikai Latvijā. Norvēģijā, Bergenā tika demonstrēta dokumentālā filma "Baltijas brīvības ceļš”, bet koncertā "Dziesma brīvībai" uzstājās gan Latvijas, gan Norvēģijas kori, arī Bergenas latviešu koris, Igaunijas diasporas koris, Lietuvas diasporas koris un Ukrainas diasporas koris no Norvēģijas. Koncerta noslēgumā visi vienojās varenā kopkorī un  Borisa Rezņika dziesmā "Brīvību Baltijai". Savukārt septembra vidū uz Prāgu aizceļos starptautiska izstāde, kas šobrīd eksponēta Rīgā, Brīvības laukumā „Akcija BALTIJAS CEĻŠ - VIENOTI BRĪVĪBAI". To veidojis Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo arhīvu, Lietuvas Centrālo Valsts arhīvu un Lietuvas Valsts Mūsdienu dokumentu arhīvu, un tajā skatāmas dažādas fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta notikumiem.

Arī Helsinkos norisinās visai vērienīga Baltijas ceļa godināšana. Par to „Latviešiem pasaulē” plašāk uzzinājām no Latvijas vēstniecības Somijā kultūras un diasporas projektu koordinatores Mairas Dobeles. Helsinkos, sadarbojoties trim Baltijas valstu vēstniecībām, lielākā Somijas laikraksta ”Helsingin Sanomat” redakcijas galvenajā ēkā Sanomatalo Helsinku centrā apskatāma foto izstāde par Baltijas ceļu. Materiāli vēsta par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautu cīņu par valstiskuma atjaunošanu, Baltijas valstu vienotību, kā arī par lielāko nevardarbīgas pretošanās un mobilizēšanās akciju, kas apliecināja Baltijas tautu spēku un pārliecību cīnīties par valstu neatkarības  atjaunošanu. Bez tam Baltijas ceļa atcerei 23. augustā Sanomatalo foajē latviešu-somu kora ”Ziemeļmeita” izpildījumā izskanēja leģendārā dziesma ”Atmostas Baltija”. Izstāde un 23. augusta sarīkojums rīkots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. Kampaņas mērķis ir nodrošināt Latvijas sekmīgu ievēlēšanu ANO Drošības padomē, kur uz vēlētā locekļa vietu Latvija kandidē pirmo reizi. Tās moto – “Kopā par mieru un noturību”.

Vēl nupat turējām īkšķus, dzīvojām un pārdzīvojām līdzi, raudājām kopīgas prieka un zaudējumu asaras un baudījām neaizmirstamas emocijas, vērojot Parīzes Olimpiskās spēles. Tomēr nekas vēl nav beidzies! Jo uz jauniem rekordiem un sportiskām kaislībām aicina diasporas sporta festivāls „Olimpiskais Lāčplēsis”, kuram šogad tiks svinēta piektā jubileja. Divas nedēļas nogalēs divās valstīs - Zviedrijā no 23. - 25. augustam un Dānijā no 30. augusta  līdz 1. septembrim pulcēsies aktīvi un azartiski latvieši, lai no rītiem kopīgi mostos ar rīta jogu, spēlētu futbolu, volejbolu, frisbiju un tautasbumbu, sacenstos stafetēs un virves vilkšanā, līksmotu putu ballītē un drosmīgākie nenobītos no īpašā Lāčplēša izaicinājuma. „Olimpiskais Lāčplēsis” ir Eiropas Jauniešu ideja, „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar vienu no pasākuma rīkotājām Zani Dravanti. Latvijā Zane ieradusies no Vācijas, kur iepriekšējā nedēļā reizē ar 2x2 nometni norisinājās pasaules jauniešu kustības 2x2 sešdesmitās jubilejas svinības. Tās Latviešu centrā Bērzainē pulcēja gandrīz 60 dalībniekus no 12 valstīm. Nometnes laikā latviešu jaunieši no visas pasaules diskutēja par iekšējā drošību, uzdrīkstēšanos, atgriešanos pie sevis gan caur dabu, gan, sakārtojot ķermeni un prātu. Protams, neizpalika arī vakara danči un dziedāšana, bet visam pāri - savas piederības Latvijai stiprināšana.

Savukārt šonedēļ izskaņai tuvojas saiets 3x3 Īrijā, Lough Lannagh brīvdienu ciematā Castlebar pilsētā Mayo grāfistē, kura tēma ir “Rits” un moto: “Dieviņ, Tavu likumiņu, gaiša diena, gaiša nakts.” Gandrīz puse nometnes dalībnieku ir bērni līdz 13 gadu vecumam, un pavisam mazie latvieši un tie, kas jau drusciņ paaugušies, varēja uzlabot savas latviešu valodas prasmes nodarbībās “Riti raiti, valodiņa”. Vēl jaunākā paaudze apguva folkloru, rotaļas, Vilku mācību, Valdorfa lellīšu izgatavošanu, bet lielie piedalījās prāta jeb “galvas” ievirzēs un dažādās praktiskās nodarbībās – mācījās darināt ādas somiņas, vīt grozus, cept sklandraušus, gleznot, zīmēt, cienīt un dziedāt Karavīru dziesmas. „Latviešiem pasaulē” par 3x3  nedēļu atmiņās kavēsies saieta vadītāji Zane un Mārtiņš Puncuļi - 3 bērnu vecāki, kuri pirms pāris gadiem saņēma Īrijas Latviešu lepnuma balvu nominācijā „Latviskā ģimene”.

Kamēr Latvijas profesionālie teātri vēl tikai iešūpojas jaunās sezonas sākumam, tikmēr diasporas amatierteātri aizvada radoši karstu vasaru. Lai atskatītos uz jau piedzīvoto un ieskicētu vēl gaidāmo, „Latviešiem pasaulē” šoreiz tikās ar  Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības priekšsēdi Sandru Bondarevsku, Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītāju un Lielbritānijas, Birmingemas Mazā teātra režisoru un vadītāju Ingmāru Čaklo, Norvēģijas, Bergenas latviešu teātra LATiBergen vadītāju un režisori Liāru Ozolu un režisori, kas iestudējusi izrādi Latviešu - dāņu biedrības amatierteātrī “Pūpols” - Ilzi Bloku.

Augusta ieskaņā VEF Kultūras pilī norisinājās festivāls “Dāvana Latvijai”, kurā diasporas teātri no Dānijas, Īrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas Latvijas publikai dāvāja piecus savus iestudējumus. Nākamās nedēļas nogalē ar teatrālu ballīti savu desmito dzimšanas dienu svinēs divās interesantās dienās ar teātri, teātrī un ap teātri pieredzes bagātākais Norvēģijas latviešu teātris „LATiBergen”. Savukārt  Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība (PLATS) jau rosās, lai pēc pāris mēnešiem ar lielu vērienu gatavotos nākamajiem svētkiem -  Diasporas teātru saietam “PLATS solis”, kas no 10. - 14. oktobrim tiks svinēti Stokholmā.

“PLATS solis” ir lielākais diasporas amatierteātru notikums, kurā ik rudeni pulcējas vairāk nekā 300 dalībnieku. Saieta laikā uz skatuves tiek izspēlētas vairāk nekā 20 izrādes, jaunas prasmes aktiermeistarībā vairākās meistarklašu zālēs apgūst vairāk nekā 50 amatierteātru aktieru, bet teātru izrādes analizē virkne pieredzējušu skatuves mākslas ekspertu, kas ar saviem padomiem un ieteikumiem teātru trupām palīdz spert vēl vienu platu soli pretī turpmākai varēšanai. Pērn „PLATS solis” visus teātramīļus aicināja uz Bergenu Norvēģijā, bet šoruden uz Stokholmu pošas un koferus ar skatuves tērpiem un aksesuāriem, izrāžu rekvizītiem un grima piederumiem kravā latviešu teātru trupas no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Itālijas, Austrālijas, Amerikas, Vācijas, Šveices, Dānijas, Latvijas un, protams, dalībnieku vidū arī saieta mājvietas - Zviedrijas teātri. Gūt teātra baudījumu, sajust neatkārtojamu atmosfēru un piedzīvot vairākas aizraujošas dienas aicināti arī latviešu teātra cienītāji un skatītāji no visas pasaules!

Visas pasaules acis jau nedēļu pievērstas Parīzei un olimpiskajā kaislībām, bet visas pasaules latviešu īkšķi, protams, tiek turēti par mūsējiem. Neatkārtojamas klātbūtnes emocijas var baudīt Francijas latvieši, turklāt Latviešu Apvienība Francijā sarosījusies īpašām aktivitātēm un tajās aicina piedalīties tur dzīvojošos latviešus, viņu ģimenes un draugus, kā arī citus latviešu diasporas pārstāvjus. Sirsnīgā atmosfērā un stiprinot kopības sajūtu, latviešu dalībai Olimpiskajās spēlēs starts tika dots Latvijas vēstniecībā Francijā, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Latvijas vēstniekam Francijā Eduardam Stiprajam, Latvijas olimpiešiem, treneriem, Latvijas policistiem un robežsargiem, kuri gādā par drošību Olimpiādes laikā, kā arī Latviešu apvienības Francijā un latviešu diasporas pārstāvjiem. Bet tas vēl nav viss! – uz kopīgu līdzjušanu visi tiek aicināti sporta bārā, savukārt, viesojoties Olimpiskajā ciematā, bijusi ekskluzīva iespēja klātienē satikt sportistus, saņemt autogrāfus un uztaisīt kopīgu foto!

Bez tam Francijas latvieši mūsu olimpiešiem sarūpējuši arī dāvanu - simbolisku sveicienu/vēlējumu karogu. „Latviešiem pasaulē” sportisko notikumu iespaidos dalījās Gunita Vīksna un Jolanta Dukure no Latviešu Apvienības Francijā. Gunita savulaik bijusi basketboliste un spēlējusi Latvijas sieviešu basketbola izlasē.Savukārt Jolanta ir kādreizējā olimpiete, kā soļotāja piedalījusies Sidnejas un Pekinas Olimpiskajās spēlēs, šobrīd dzīvo Francijā, bet drīz dosies uz Latviju, kur Valmierā, leģendārajā Jāņa Daliņa stadionā latviešu jauniešiem no visas pasaules organizēs nometni “Olimpiskais kvants”. Nometnes laikā tās dalībnieki iepazīs kopīgās aktivitātēs iegūt jaunus draugus, Valmieras pilsētu, Vidzemes vēsturi un kultūru, varēs iepazīt Latvijas sporta vēsturi, Latvijas sporta personības un vadošo sporta organizāciju pārstāvjus.

Ik vasaru ceļu uz dzimto Latviju mēro arī jaunā, topošā muzikālā teātra aktrise Emīlija Pavlovska (attēlā), kura īsteno savu sapni par skatuvi un Brodveju un Ņujorkā studē Manhattan School of Music. Emīlijai ar dalību „Vanguard Theatre Company” producētajā izrāde „Pippin” veiksmīgi noslēdzies trešais mācību gads, bet, turpinot ikvasaras tradīciju, 7. augustā mūzikas un mākslas telpā “OratoriO” viņa aicina uz koncertprogrammu “Tuvāk mūzikliem”. Tajā skanēs dziesmas no jaunās dziedātājas gan jau pieredzētām, gan sapņu lomām, arī dažādām latviešu muzikālajām izrādēm.

Kamēr vietējie latvieši vasaras atvaļinājuma laikā apceļo tuvākas un tālākas, eksotiskas, ar kultūras pērlēm slavenas vai satriecošiem dabasskatiem bagātas zemes, tikmēr diasporas tautieši kaut uz brīdi cenšas pabūt Latvijā. Pieaugušie - lai mūs priecētu ar dažādām radošām izpausmēm, savukārt bērni - lai apciemotu omītes un opīšus, bet arī - lai apgūtu jaunas prasmes un iegūtu jaunas zināšanas.

Ja teātra publika nākamnedēļ pulcēsies VEF Kultūras pilī, kur vēros piecas diasporas teātru izrādes, tad Šveices latviešu TDK „Ramtai” savu apaļo 10 gadu dzimšanas dienu nolēmusi svinēt Latvijā. Tādēļ 3. augustā visus, kam sirdij tuva latviešu tautas deja, aicina uz Siguldu, uz savu jubilejas koncertu „Aizskatuve”, skatītājiem solot iespēju ielūkoties deju kolektīva aizskatuves ainās un uzzināt, kā rit dzīve diasporas kolektīvā. Caur dejām un stāstiem „Ramtai” rādīšot, kas ir paveikts 10 gadu laikā - bijuši koncerti dažādās Eiropas pilsētās, Eslingenas Dziesmu svētkos un, protams, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Līdzās jubilāriem koncertu kuplinās viņu draugi - Siguldas VPDK „Dūka”, Šveices latviešu bērnu deju kolektīvs „Zvaniņš”, TDA „Zelta Sietiņš”, kā arī īpašā viešņa - dancojošā dziedātāja Olga Rajecka. „Latviešiem pasaulē” „Aizskatuves” deju virpuļos ielūkojāmies kopā ar Olgu un TDK „Ramtai” vadītāju Jāni Vinkleru.

Ar bagātu vēsturi un senām tradīcijām var lepoties Eiropas Vasaras skola, tā radusies 1979. gadā un sākotnēji notikusi Minsteres latviešu ģimnāzijā, bet kopš 1995. gada visas vasaras skolas notiek Latvijā – katru reizi citā Latvijas novadā. Tās mērķis ir ārzemēs dzīvojošiem latviešu jauniešiem sniegt iespēju un palīdzēt apzināt savu latvisko identitāti, turpināt sestdienas skoliņās aizsākto mācību procesu par latvietību, Latvijas kultūru un valodu, veidot jaunas draudzības, sportot un uzkrāt neaizmirstamas atmiņas par piedzīvoto Latvijā. EVS devīze ir: „Draudzība bez robežām” un - tik tiešām skola jau sen pāraugusi Eiropas robežas. Dalībnieku vidū bijuši bērni no Amerikas, Kanādas, Austrālijas, Azerbaidžānas, Izraēlas un Arābu Apvienotiem Emirātiem. Šogad par skolas norises vietu izvēlēta Koknese, kur 2 nedēļu garumā diasporas bērni un jaunieši no 11 - 16 gadu vecumam mācīsies, dziedās, dejos, draudzēsies, smiesies, nedaudz dauzīsies un vienvārdsakot - superīgi pavadīs vasaru Latvijā. Eiropas Vasaras skolu „Latviešiem pasaulē” iestartējām kopā ar tās bijušajām audzēknēm, kuras nu jau pašas kļuvušas par lieliskām audzinātājām - Luīzi Bērziņu un Martu Jansoni.

Jūlijs jau pāri pusei, tomēr domām par rudeni neatliek laika, jo vasara ar aizraujošiem notikumiem, interesantiem piedzīvojumiem un jaunām draudzībām turpinās. It īpaši diasporas jaunajai paaudzei, jo turpinās arī vasaras nometņu laiks. To klāsts ir visai daudzveidīgs un vilina ar iespējām satikties, izzināt latviskās tradīcijas un aktīvi darboties. „Latviešiem pasaulē” ielūkosies dažās no diasporas vasaras nometnēm.

Uz Vestienas muižu Madonas novadā aicina nometne „Pagaršo Latviju” un tās vadītāja Rita Lineja. Nometnes dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar latviešu tradīcijām virtuvē, pašiem gatavot un eksperimentēt ar Latvijas tradicionālajām garšām, caur ēdieniem iepazīt Latvijas gadskārtu tradīcijas, piedalīties Slikto manieru tējas dzeršanas pēcpusdienā un dosies romantiskā naksnīgā pastaigā mēness gaismā ar uzdevumiem. Diemžēl visas vietas šajā garšīgajā nometnē jau aizņemtas, tomēr organizatori sola, ka tiem, kas vēlēsies, būs iespēja sekot līdzi nometnē piedzīvotajam īsā nometnes video dienasgrāmatā.

Savukārt Milānas un Boloņas latviešu skolas vadītāja, arī Eiropas Latviešu apvienības izglītības referente Ilze Atardo ik vasaru Latvijā rīko nometni „Daugavas stāsti”. Par tās norises vietu šoreiz izvēlēta Ogre. Programmā paredzētas latvisko tradīciju stundas ar dziesmām un dančiem, Ogres pilsētas jaunākās bibliotēkas apmeklējums, Ogres tehnikuma iepazīšana, kokapstrādes un mašīnizšūšanas nodarbības, robotika un animācija. Neizpaliks arī pārgājieni - pa Zilajiem kalniem, Daugavas un Ogres krastiem, arī ekskursija uz Rīgas pili.

Ja „Pagaršot Latviju” un piedzīvot „Daugavas stāstus” diasporas bērni aicināti uz Latviju, tad gluži otrādi – Latvijas latviešu ģimenes ar bērniem var doties uz Somiju, lai mazajiem Somijas latviešiem pievienotos ģimeņu nometnē “Latviskās ģimeņu dienas Loimā”. Tās galvenā tēma būs cilvēka ķermeņa spēju un iespēju izzināšana,  nometnes dalībnieki stiepsies un locīsies, svilpos un mezglos, sacentīsies, izaicinās sevi un citus ar jauniem trikiem un trakumiem, būs arī mākslas un sporta aktivitātes, danči un dziesmas, pārgājieni brīvā dabā un izglītojošas lekcijas vecākiem. „Latviešiem pasaulē” Latvisko ģimeņu dienu Loimā atmosfērā iejutāmies kopā ar vienu no nometnes organizatoru komandas, Latviešu skolas Somijā ”Pikku Putni” vadītāju un skolotāju Zani Uitto (attēlā). Zane ir mūziķe, kas studējusi etnomuzikoloģiju Latvijas Mūzikas akadēmijā un Globālo mūziku Somijā, Sibēliusa Akadēmijā, gan bērniem, gan pieaugušajiem māca latviešu valodu, dziedāšanu, klavierspēli, vada meistarklases, bet internetā visai atraktīvā veidā rāda, kā dziedamas un dejojamas latviešu un citu tautu dziesmas un rotaļas.

Kamēr kopā ar „Rīgas danču” mūziķiem apciemosim piekto lielāko valsti pasaulē – Brazīliju un turienes latviešus, tikmēr piecas lieliskas diasporas teātra trupas pošas uz Latviju.

Pirms gada dzimusī ideja par „Dāvanu Latvijai” nu jau ieguvusi tradīcijas spēku, un, ja pagājušajā vasarā Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība (PLATS) diasporas teātra izrādes skatīties aicināja uz Ziemeļblāzmas pili, tad šogad par festivāla „Dāvana Latvijai” norises vietu izvēlēta cita pils - VEF Kultūras pils. Latvijas publikai 2. augustā visas dienas garumā būs ekskluzīva iespēja redzēt piecas pērnajā rudenī Diasporas teātru saietā “PLATS solis” Bergenā (Norvēģijā) atzinību guvušās un ekspertu novērtētās latviešu teātru izrādes: Grand Prix ieguvēju - Latviešu - dāņu biedrības amatierteātra “Pūpols” (Vejle, Dānija) veidoto izrādi “Vienas telpas esence – Virtuve”; vairākas nominācijas, tostarp arī skatītāju vērtējumu  „Labākā izrāde” saņēmušo Birmingemas Mazā teātra (Birmingema, Lielbritānija) iestudējumu „Atklātā jūra”; "Par teicami izstāstītu stāstu monologa formā” atzinību izpelnījušos Īrijas latviešu teātra “Sliedes” (Dublina, Īrija) „Ārsti nezina nekā!”; Bergenas latviešu amatierteātra “LATiBergen” (Bergena, Norvēģija) iestudējumu „Metāla ziedi”, kas ticis nominēts kategorijā „Labākā izrāde’; Londonas Teātra “Trepes” (Londona, Lielbritānija) izrādi, kas saņēmusi “Labākās scenogrāfijas” balvu - „Šakāļu uzbrukums”. Baudīt šo brīnumjauko „Dāvanu Latvijai” un mīlestības apliecinājumu latviešu teātrim un mūsu skatītājiem „Latviešiem pasaulē” aicināja PLATS priekšsēde Sandra Bondarevska.

Savukārt, lai kavētos kāda cita gandrīz vai festivāla apmērus sasnieguša notikuma atmiņās, LR2 studijā tikāmies ar „Rīgas danču” mūziķi Rozīti Katrīnu Ponni.

Viņa ar kokli, vijoli un akordeonu bagāžā un tautastērpu koferī jūnijā bija devusies uz Brazīliju. Trīs nedēļu ilgā ceļojuma mērķis bija satikt Brazīlijas latviešus, apciemot latviešu ciematus, viesoties turienes skolās, stāstīt par Latviju, mūsu kultūru un ar tautiskiem priekšnesumiem pārsteigt mazos brazīliešus. Latviešiem Brazīlijā ir gadsimtu sena vēsture - 1922. gada novembrī Brazīlijā ieradās pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes, kurus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas. Viņuprāt, tas vislabāk iespējams Brazīlijas mūža mežā, tālu no civilizācijas vilinājumiem. Pirmajos ieceļošanas gados dzīves un darbi apstākļi bijuši smagi, latvieši līduši līdumus, izveidojuši ceļus, cēluši ēkas un kopīgiem spēkiem izveidojuši ciemus – Vārpa, Novaodesa, Monteverde, Palma. Sekojot pa latviešu pēdām, Rozītes Katrīnas Ponnes maršruts aptvēris  bezmaz visu Brazīliju, bet ceļojuma kulminācija bijusi Vārpas ciematā, kur līdzvērtīgi slavenajiem Brazīlijas karnevāliem tikuši nosvinēti īsti latviski Jāņi - ar dziesmām, dejām, ugunskuriem, Latvijas karogiem, eksotisko ziedu vainagiem un ap 500 dalībniekiem!