Latviešiem pasaulē

Jau gandrīz pusgadsimtu aprīļa nogalē tiek svinēta deja. Jo kopš 1982. gada pēc UNESCO Starptautiskās dejas padomes iniciatīvas 29. aprīlis tiek atzīmēts kā Starptautiskā dejas diena. „Latviešiem pasaulē” sūta sirsnīgus sveicienus it visiem saviem mīļajiem draugiem - Tautas deju kopām visā plašajā pasaulē, bet šoreiz Dejas dienā īpaši suminājām Stokholmas TDK „Zibenītis” un viņu vadītāju Ivetu Lāci. Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā viņi rīko grandiozu dzimšanas dienas festivālu, kurā kā viesi ielūgti „Zibenīša” dejojošie kolēģi: TDK „Aurora” no Helsinkiem, „MiLaDeKo” no Minsteres, „Ziemeļblāzma” no Dānijas, „Pērkoņkalns” no Bergenas, „Zalktis” un SDK „Mētra” no Latvijas. „Zibenīša” jubilejas koncerta nosaukums visai noslēpumaini asprātīgs  „Zibenīgie gadus neskaita”! Tomēr „pa kluso” varam pačukstēt,  ka „Zibenīgo” dzimšanas dienas tortē saskaitījām 10 svecītes!

Savukārt uz vēl apaļāku jubileju ielūdz Toronto. Tur 4. maijā pie balti klātiem galdiem uz dziesmu pēcpusdienu "Em. Melngailim 150" ielūdz  Latviešu mūzikas ansamblis “Skanda” un tā vadītājs mūziķis, komponists un diriģents Jānis Beloglāzovs. Arī pašam Jānim šogad nozīmīga jubileja - 50 gadi kopš viņš diriģē korus. Savu mūziķa karjeru sācis kā pavisam „zaļš” un nepieredzējis jauneklis, kuram negaidot bijis „jāielec” kora diriģenta lomā, vēlāk jau daudzkārt stājies lielā kopkora priekšā, bet šīs vasaras Toronto Dziesmu svētkos skanēs viņa apdarinātā tautasdziesma „Ejme, ejme, mōseņas”, kuru pats arī diriģēs. Vaicāts par savu pusgadsimta radošās jubilejas koncertu, Jānis smej, ka to svinēšot reizē ar dziesmu svētkiem.

Atgriežoties Eiropā, piestāsim Īrijā, kur 5. maijā Dublinas vecpilsēta kārtējo reizi pārtaps par Latviju. Jau trīspadsmito reizi visi laipni gaidīti Latviešu kultūras dienās Īrijā 2024. Būs svētku parādes gājiens un koncerts, kori, deju kolektīvi, lieli un mazi dziedātāji, meistarklases un performances, amatnieku un gastronomisko gardumu tirdziņš. Pērn Latviešu kultūras svētkos Īrijā piedalījās teju 200 dalībnieki un tos apmeklēja vairāk nekā 1000 skatītāji, kuru vidū bija gan tautieši, gan tūristi, gan vietējie Īrijas iedzīvotāji. Lai detalizētāk uzzinātu par Kultūras dienas norisi, „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar  Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu.

Nākamās nedēļas nogale Latvijā būs zīmīga ar to, ka malu malās grābs, tīrīs, stādīs, pucēs un labiekārtos - Latvijā norisināsies ikpavasara Lielā Talka. Talkot pošas gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē, piemēram Anglijas latviešu un Daugavas Vanagu īpašumā „Straumēnos”, kur mīļi gaidīti visi darboties gribētāji. Savukārt nedēļu vēlāk, uzposta un skaista, Latvija svinēs 4. maiju - savu Neatkarības atjaunošanas dienu. Un, protams, svinēs ne tikai Latvijā. „Latviešiem pasaulē” ielūkojās gaidāmajos svētku pasākumos Somijā un Austrijā.

Anglijas latviešu īpašumā „Straumēni” lāpstas, ķeras, grābekļi, kapļi un zāģi jau „iesildīti”, jo šajā pavasarī tur jau vairākās nedēļu nogalēs notikušas kopā sanākšanas un sakopšanas. Bet darāmā vēl esot daudz un visiem pietikšot - tā teic viena no „Straumēnu” Lielās Talkas organizatorēm Laura Liepiņa. Čaklos talciniekus gaida dīķis, kuru Straumēnu ļaudis lepni saucot par ezeriņu. Tas esot izrakts 1983. gadā, bet šobrīd tā apkārtne tagad esot krūmu pārņemta. Vēl esot iecerēts no kritušajiem kokiem iztīrīt mežu un atjaunot krāšņo rožu dārzu. Tāpēc ikvienam iespēja atvest un iedēstīt savu rozi. „Straumēnu” brīvprātīgo komanda parūpēšoties par talcinieku pabarošanu, bet vakarā solīta lustīga dārza balle!

Latviešu - somu jauktais koris „Ziemeļmeita” sava diriģenta Ilmāra Millera vadībā jau kopš gada sākumā gatavojas Latvijas neatkarības atjaunošanas svinībām un Helsinku Klints baznīcā (Temppeliaukion kirkko) ielūdz uz vērienīgu koncertuzvedumu „Daugava – Väinäjoki, Brauns/Rainis/Čaks”. Tajā skanēs Māriņa Brauna dziesmu cikla ”Daugava” iestudējums ar Raiņa vārdiem un vārsmas no Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie”. Koncertā būs apvienojušies četri kori - kopā ar „Ziemeļmeitu” uzstāsies arī  Ādažu jauktais koris „Saknes”, Luksembrugas latviešu koris „Meluzīna” un Kopenhāges latviešu koris „In corde meo”.

Tikmēr Austrijā, Grācā par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai visi laipni gaidīti uz pirmo Latvijas kultūras dienu "Ielūdz Latvija". Tajā klausītājus priecēs soprāns Anna Amanda Stolere, pianistes Katrina Kroja un Ieva Oša, flautiste Dita Krenberga, čellists Raimonds Ledickis un viesos būs ieradies Siguldas jauktais koris „Spārni”. Bet ar "Latvijas loma sporta pasaulē" iepazīstinās Olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs. Gaidāmo pasākumu „Latviešiem pasaulē” ieskicēja  Grācas latviešu kultūras biedrības vadītāja Ilze Dūmiņa-Kroja.

Pavasaris jau pilnā plaukumā, un to baudīt brīvā dabā aicina „Latviešiem pasaulē”. Galvejas Latviešu Atbalsta Grupa turpina azartiski sportisko tradīciju - Autofotoorientēšanos Īrijā. Šoreiz tām dots nosaukums "Iepazīsti Co. Waterford",  un maršruts izvēlēts gleznainajā Vaterfordas apkārtnē. Pilsēta atrodas Īrijas dienvidu daļā, dabiskas ostas krastā, un 853. gadā dibināto Vaterfordu uzskata par visvecāko joprojām pastāvošo vikingu pilsētu Eiropā. Tās mūra atlikušās daļas precīzi iezīmē kādreizējās vikingu apmetnes robežas, bet apaļais akmens nocietinājumu tornis Reginald`s Tower, kur mūsdienās atrodas Vaterfordas vēstures muzejs, ir daļa no vikingu celtā aizsargvaļņa. Iecienīta ir iespaidīgā 46 km gara bezceļa riteņbraukšanas un pārgājienu taka, kādreizējā dzelzceļa līnija no Voterfordsitijas līdz Dungarvanai, kuras maršruts ved cauri laikam un dabai pa vienpadsmit tiltiem, trim iespaidīgiem viaduktiem, garām IX gadsimta vikingu apmetnes vietai, pasaulslaveniem dekoratīvajiem dārziem Mount Congreve, bijušajām vilnas dzirnavām un dzelzceļa stacijām.

Vienlaikus gan ļauties ātruma azartam, gan priecāties par skaistajām ainavām „Latviešiem pasaulē” aicināja auto-foto-orientēšanās sacensību organizatore Antra Eisaka.

Turpretim tiem, kuri izvēlas ko rāmāku, ir jādodas uz Latviešu - dāņu biedrības amatierteātra „Pūpols” rīko pasākumu “TEĀTRA PĒCPUSDIENU”, kurā tiks izrādīti divi teātra uzvedumi: dzejas un mūzikas uzvedums “Ceļš”, kas tapis teātra “Pūpols” sadarbībā ar japānieti Mikan un Dānijas latviešu kori “Rietumvējš”  un latviešu teātra Itālijā “Momento” viesizrāde “Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa. Mātes”. Dānijas „Teātra pēcpusdienas” radošajā atmosfērā iejutāmies kopā ar amatierteātra “Pūpols” vadītāju un režisori Lilitu Thomsenu. Starp citu, dienā, kad LR2 ēterā skanēs „Latviešiem pasaulē” „Pūpols” svinēs savu pirmo apaļo - 5 gadu jubileju. Teātris dibināts 2019. gada 14. aprīli, tieši Pūpolsvētdienā, un tādēļ ieguvis arī savu nosaukumu.

Trupa sastāv no entuziastiem ar dažāda līmeņa teatrālo pieredzi: kāds uz skatuves kāpj pirmo reizi, citam  teātris ielikts jau šūpuli, taču visus nenoliedzami vieno aizrautīga interese par skatuves mākslu. 2019.gada oktobrī bijusi pirmā iestudējuma pirmizrāde, bet pērnajā rudenī Bergenā festivālā „PLATS solis” izrādītā “Vienas telpas esence - Virtuve” ieguva augstāko novērtējumu un saņēma iedvesmojošu atsauksmi no aktiera un režisora Intara Rešetina:

„… šis bija Brīnumiņš. Jūs mani aizvedāt tik emocionāli piepildītā pasaulē, tik asociatīvā, ka es tiešām jutos emocionāli piepildīts. Manu fantāziju atslēdzāt vaļā - tas bija tik daudz slāņaini, tik iedarbīgi… Jūs runājat globāli, pāri visam - un tas trāpa, tas silda, tas priecē. PLATS solis ir sperts, lai jums izdodas! Jūs esiet lieliski, dāņi.”

Kopš pagājušās vasaras grandiozajiem Dziesmu svētkiem latviešu mīlestība uz dziesmu, kori un dziedāšanu nav rimusi. Pat tieši otrādi – šķiet, tā kļuvusi vēl varenāka un vērsusies plašumā. Koris – tā ir vieta, kur dziedāt, iepazīties, satikties, draudzēties, iedvesmoties un sajust latvisko vidi. „Latviešiem pasaulē” sveiksim divus gaviļniekus, kuri aprīlī svinēs savas apaļās jubilejas - Norvēģijas latviešu kori „Laipa” un Frankfurtes sieviešu kori „Silava”.

Ar vērienu, divu dienu garumā savu dziesmoto 20gadi atzīmēs Norvēģijas latviešu koris „Laipa”. Koncertā „Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” jubilāri uzstāsies kopā ar gan ar vietējām diasporas kolektīviem - dejotājiem, Latviešu bērnu skoliņu un teātri, gan viesu koriem - Rēzeknes jaukto kori "Ezerzme" un Īrijas latviešu kori "eLVe". Svinības turpināsies nākamajā dienā, kad latviešu skaistākās  tautasdziesmas pārsteigs vietējo publiku un pieskandinās visu Oslo – „stand- up” koncerts iecerēts ļoti eksotiskā un romantiskā vietā - uz Oslo Operas jumta! „Latviešiem pasaulē” par gaidāmajām svinībām plašāk uzzinājām no Norvēģijas latviešu kora „Laipa” prezidentes, arī Latvijas vēstniecības Norvēģijā „kultūras atašejas” Līgas Olsenas.  

Savukārt uz pāris dienām Latvijā ieradusies un LR2 studijā viesosies Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja un kopš šī gada arī PBLA priekšsēdētāja vietniece Mārīte Kļaviņa (attēlā). Mārīte pagājušajās Saeimas vēlēšanās bija Frankfurtes vēlēšanu iecirkņa vadītāja, arī šobrīd viņas uzmanības centrā projekts, kura mērķis diasporu motivēt gaidāmajām EP vēlēšanām. Bet, lai multinacionālajā Frankfurtē popularizētu Latvijas vārdu, ikgadējos pilsētas organizētajos svētkos tiek izmantota iespēja piedalīties ar Latvijas stendu.

Šogad savu 9to gadadienu svinēs gan Frankfurtes Latviešu biedrība, kuras paspārnē darbojas latviešu skoliņa „Zīļuks” un TDK „Dimdari”, gan Frankfurtes sieviešu koris „Silava”.  Aprīļa nogalē „Silava” rīko savu apaļās 10tās dzimšanas dienas koncertu. Korī dzied ap divdesmit Frankfurtē un tās tuvumā dzīvojošās latvietes, kuras vieno vēlēšanās kopt savas dzimtenes ilgās un dzīvīgās dziedāšanas tradīcijas arī savā mītnes zemē. Protams, dziedātāju rindas ar savu skanīgo balsi kuplina arī Mārīte Kļaviņa.

Cerot, ka LR2 klausītāji kļuvuši vēl skaistāki, jo, ievērojot seno ticējumu, Lieldienu rītā, saulei lecot, kārtīgi nomazgājuši muti, arī Lieldienu olas izdevušās košas un raibas, un vasarā odi nekodīs, jo it visi pamatīgi izšūpojušies, „Latviešiem pasaulē” pievērsās citiem svētkiem.

Jau pēc trim mēnešiem Toronto uzplauks latvisko tautastērpu rakstos un uzmirdzēs skanīgās latviešu dziesmās un dejās, jo vairāk ar nekā 20 sarīkojumiem - koncertiem, izrādēm, izstādēm, teātri, filmām, ballēm un tirdziņu tiks svinēti XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētki.  Kanādā Dziesmu svētkiem ir ievērojamas tradīcijas - tie aizsākās vairāk nekā pirms 70 gadiem un tiek rīkoti kopš 1953. gada. Šovasar Toronto sagaida rekordlielu dalībnieku skaitu no visas pasaules - ap 1000 dziedātāju un 800 dejotāju. Starp īpašajiem svētku viesiem būs grupa “Raxtu Raxti”, jauktais koris “Aura” un diriģents Edgars Vītols, TAD “Teiksma” ar savu vadītāju Jāni Ērgli, Metropolitēna operas zvaigzne Maija Kovaļevska, komponists Raimonds Tiguls un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, dziedātāja Arta Jēkabsone.

Latviešiem pasaulē” gaidāmo svētku notikumos palīdzēja iejusties Dziesmu svētku rīcības komitejas vicepriekšsēži - Tija Freimute un Juris Ķeniņš. Tijas pārziņā ir deju nozare. Svētku ietvaros norisināsies Jaundeju skate, kurā piedalīsies vairāk nekā 20 horeogrāfi no 11 pilsētām Latvijā, Kanādā un ASV. Dejas vērtēs gan žūrija, gan paši dejotāji, arī skatītāji varēs balsot par savu mīļāko deju. Starp citu, skatē ar savu horeogrāfiju debitēs arī pati Tija. Par Svētku kulmināciju izvērtīsies Tautas deju lieluzvedums, kurā piedalīsies visi  700 dejotāji no visām pasaules malām. Vērienīgā koncerta norisei izraudzīta viena no Kanādas leģendārajām vietām - Toronto Metropolitan Universitātes Mattamy Athletisks Centrs, bijušais Maple Leaf Gardens - vieta kur NHL komanda Toronto Maple Leafs ieguva 11 Stanley kausus.

Savukārt ar Juri Ķeniņu turpināsim jau iepriekš aizsākto sarunu par trimdas dižgariem - komponistiem, kuru mūzika skanēs koncertos. Šoreiz iepazīsim Arvīdu Purvu un Andreju Jansonu. Viņi abi savulaik diriģējuši arī lielo Mežaparka kopkori un bijuši Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti.

Arvīds Purvs Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās devies uz Vāciju, kur spēlējis Vernera Taubes orķestrī un Bruno Skultes vadītajā  Oldenburgas Latviešu operas orķestrī. Vēlāk pārcēlies uz Angliju, kur bijis "Zuikas kora" diriģenta palīgs, simfoniskā orķestra vijolnieks un vadījis Lesteres jaukto kori. Tad devies uz Kanādu un Toronto vadījis Sv. Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes kori, latviešu baptistu draudzes kori un Toronto sieviešu kori "Zīle", ar ko sniedzis ap 100 koncertiem Kanādā.

Arī Andrejs Jansons  Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem bēgļu gaitās nonācis Vācijā, pēc tam ASV, kur absolvējis Manhatanas mūzikas skolu  un aizstāvējis doktora grādu kompozīcijā Ratgersa universitātē Ņūdžersijā. Viņš bijis orķestra mūziķis Brodvejas teātros, Ņujorkas pilsētas operā un Metropoles operā, kā  viesdiriģents uzstājies ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. 40 gadus bijis Ņujorkas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz ielūkojāmies gan muzejā  “Latvieši pasaulē”, gan vasarā gadāmajos 2x2 semināros Vācijā un Kanādā.

Marta sākumā muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” atklāja izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946 - 1949”. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar izstādes idejas autori un kuratori Sarmu Muižnieci Liepiņu, kuras dāsnajam dāvinājumam pateicoties, Latvijas un muzeja krājumā nonākusi kultūrvēsturiska vērtība -  grafiķa, kādreizējā Latvijas Mākslas akadēmijas docenta Jaņa Šternberga audzēkņu darbu kolekcija. Pēckara gados Janis Šternbergs bēgļu gaitās devies uz Vāciju, Frišbahas bēgļu nometni, kur nodibinājis grafikas darbnīcu - studiju, lai ar mākslinieka talantu apveltītajiem latviešiem mācītu dažādas amata prasmes.1949. gadā no Vācijas dodoties Ameriku, Šterneberga bagāžā atradusies vieta arī viņa audzēkņu Fišbahas radīto darbu mapei - folio. Šo kultūrvēsturisko vērtību savā glabāšanā saņēmis Sarmas Muižnieces Liepiņas tēvs, vēlāk to mantojusi viņa meita Sarma. Šobrīd šis mantojums aplūkojams Rīgā, Berga bazārā izstādē “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946 - 1949”. Kolekciju veido tādu mākslinieku kā Viestarta Aistara, Artura Damrozes, Ojāra Šteinera, Gastona Ērgļa u.c. pirms vairāk nekā pirms 70 gadiem tapuši darbi, kuros atspoguļotas liecības par piedzīvoto kara laikā  un dzīvi bēgļu nometnē.

Ar apjomīgu vēstures bagāžu var lepoties arī pasaules latviešu jaunatnes kustība “2x2”, kura aizsākusies ASV un kurai šis gads ir 60tās jubilejas gads. “2x2” semināri pulcē latviešu jauniešus no visas pasaules, dodot viņiem iespēju iepazīt izcilas personības – dažādu jomu profesionāļus, klausīties lekcijas, piedalīties  ievirzēs un darbnīcas un atklāt vēl līdz šim neapjausto par Latviju un latvietību.

Apaļās jubilejas gadā īsi pirms Toronto Dziesmu svētkiem, 2x2 seminārs norisināsies Kanādā, bet augustā jaunieši tiek aicināti uz Vāciju, Latviešu kultūras centru “Bērzaine”, kur būs iespēja satikties pasaules latviešu jaunatnes seminārs, kam dots nosaukums “Atgriešanās”. Tajā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: “Ko nozīmē atgriešanās pie sevis un pie savām saknēm? Kas ir tas, kur vēlamies atgriezties un doties kā sabiedrība kopumā?”. „Latviešiem pasaulē” 2x2 vēstures lappuses pāršķirstījām un gaidāmās vasaras notikumus ieskicējām kopā ar semināra vadītāju, arī kustības „Eiropas jaunieši” priekšsēdi Rozīti Katrīnu Ponni.

Latviešiem pasaulē ik pa laikam uzmanības centrā šīs vasaras lielais notikums - XVI Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, kas norisināsies no 4. - 7. jūlijam. Izrādās, ka tiem visai nopietni gatavojas arī Eiropā un pavisam drīz Briselē no malu malām salidos dziedātāji, jo notiks Rietumeiropas koru kopmēģinājums gaidāmajiem vasaras dziesmu svētkiem Toronto.

Kopmēģinājuma organizētāji teic, ka līdzi esot jāņem labs noskaņojums un dziedātprieks, bet dziesmu saraksts tikšot vēl precizēts. Savukārt „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar vienu no galvenajiem svētku rīkotājiem - ilggadīgo Latviešu Dziesmu svētku biedrības Kanādā valdes priekšsēdētāju un PBLA Kultūras fonda priekšsēdētāju Juri Ķeniņu. Viņam par koru koncerta repertuāru viss zināms, tāpēc tajā ļaus ielūkoties arī LR2 klausītājiem, turklāt iepazīstinās ar latviešu trimdas dižgariem - komponistiem, kuru mūzika skanēs Toronto dziesmu svētkos. Lūk, daži no viņiem, kuri, būdami svešumā, spodrinājuši latviešu mūzikas godu:

Jura Ķeniņa tēvs Tālivaldis Ķeniņš pēc Otrā pasaules kara studējis Parīzes Konservatorijā, tūlīt pēc studijām uzaicināts par pedagogu Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē, kur nostrādājis vairāk nekā 30 gadus.

Kā ērģelnieks un kora diriģents darbojies Svētā Andreja draudzē Toronto.Par mūža ieguldījumu saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Komponists, diriģents un ērģelnieks Jānis Norvilis. Otrā pasaules kara beigās viņš  bēgļu gaitās devies uz Vāciju, kur Blombergas bēgļu nometnē vadījis latviešu kori. Vēlāk pārcēlies uz Kanādu, kur Ontario provincē strādājis par draudzes ērģelnieku un koru diriģentu.  Bijis pirmo piecu Kanādas latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un latviešu koru biedrības Kanādā priekšsēdētājs.

Dzimis Ventspilī, bet Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni bēgļu gaitās devies uz Vāciju, bet tālāk uz Kanādu. Apguvis vijoles spēli Toronto Karaliskajā konservatorijā, bet Zalcburgas Mocarteumā (Akademie Mozarteum) papildinājies kompozīcijā, vijoļspēlē un diriģēšanā. 1989. gadā Imants Ramiņš pēc Vankūveras kamerkora diriģenta lūguma turnejai uz Baltijas valstīm sacerējis arī Dziesmu svētkos skanējušo jauno "Pūt, vējiņi!" apdari.

Ja vasarā jūlija sākumā neizdosies klātienē būt Dziesmu svētkos Kanādā, tad cits galamērķis – Sigulda jūs gaida augusta sākumā, kur Siguldas koncertzālē „Devons” uz savām 10 gadu jubilejas svinībām aicināja Šveices latviešu TDK „Ramtai” un viņu vadītājs Jānis Vinklers. Svētku koncertā „Ramtai” sadejos un sadziedās ar savu seno draudzeni Olgu Rajecku. Taisnības labad gan jāteic, ka īstais dzimšanas dienas datums ir 16. marts, kas nosvinēts Šveicē, Cīrihē, apciemojot visas apmēram desmit mēģinājumu vietas, kas „Ramatai” 10 pastāvēšanas gados uz kādu laiku kļuvušas par dejotāju otrajā „mājām”.

"Latviešiem pasaulē" šoreiz uzkavēsies Amerikas kontinentā, lai baudītu  turienes kontrastus- gan sauli, jūru un palmas, gan sniegotas kalnu virsotnes, slēpošanas trases un aizejošās ziemas priekus.

Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu nogalē Čikāgā radās latviešu slēpotāju klubs, kurā pulcējās sportiski noskaņotie latvieši, lai dotos kopīgos jautros ziemīgos piedzīvojumos uz visiespaidīgākajiem Amerikas slēpošanas kūrortiem. Ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem slēpošanas klubs ir aktīvs joprojām, un tam esot pat sava pazīšanās zīme - slēpošanas izbraukuma uzlīmes, kuras dalībnieki nēsā uz ķiverēm un slēpošanas jakām un, protams, ik reiz līdzi tiek ņemts līdzi arī galvenais Latvijas atpazīšanas simbols - sarkanbaltsarkanais karogs. Februāra nogalē Čikāgas latviešu slēpotāju klubs aicināja uz sniegotu nedēļas nogali Mičiganā. Atsaucība bija grandioza - pasākumā piedalījās ap 150 slēpotāji. „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar kluba vadītājiem un iedvesmotājiem - Māru un Dāvidu Blumbergiem.

Savukārt, lai sasildītu pēc ziemīgo aktivitāšu baudīšanas mazliet nosalušos degungalus, pievienojāmies Īrijas latviešu korim „eLVé” un tā diriģentei Ingunai Grietiņai – Dārziņai, kuri eksotikas un seno maiju un acteku civilizāciju meklējumos bija devušies uz Meksiku. Tur dziedātāji izbaudījuši pilnu emociju gammu - sākot ar satikšanos ar tur mītošajiem tautiešiem, koncertiem un meistarklasi vadošajā Kankunas universitātē un beidzot ar ekskursijām, peldēšanos, džungļiem un varenajām piramīdām. Nu jau koris „eLVé” ir atgriezies Īrijā, bet dziedātāji jau spodrina balsis vokālajā meistarklasē un aprīlī gatavojas nākamajam ceļojumam uz dziesmotām divdesmitās dzimšanas dienas svinībām pie saviem draugiem - Norvēģijas latviešu kora „Laipa”.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā ir Itālija un Itālijas radošie latvieši. Pirmais Latvijas Republikas Ārlietu ministrs Z. A. Meierovics sakarā ar Latvijas atzīšanu de iure tālajā 1921. gada februārī Satversmes sapulcē teica:

"Itālija, šī valsts, kas vēl nesen bija tik ilgi karojusi par savu brīvību, cīnīdamās par savu atzīšanu 35 gadus, - vislabāk saprata mūsu vēlēšanos un tieksmes pēc tautas un nācijas augstākām tiesībām, proti, pēc valsts. Itālija apsolījās uzņemties iniciatīvu Latvijas un Baltijas valstu atzīšanas lietā un to arī izveda."

Ar ko mums šodien asociējas Itālija? Ar itāļu virtuves klasiku - picu, spageti, krāšņiem dabasskatiem, Luku Banki un, protams, sauli. Gan to, kas mūs silda no debesīm, gan to, kas silda ar savām dziesmām – Itālijas latviešu kori „Saule”, ar ko LR2 saista īpaša draudzība, jo pērn, 21. jūnijā, svinot Vasaras saulgriežus, dziedātājas pašā rīta agrumā viesojās LR2 studijā un saullēktā ieskandināja Gadsimta Garāko Līgodziesmu. Šoreiz Itālijas latviešu koris „Saule” kopā ar savu diriģenti Ilzi Atardo un Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrību ALISI marta vidū aicina uz Šveici, Kastaņolu, kur vairāk nekā pirms 100 gadiem politiskajā emigrācijā patvērumu bija raduši mūsu dzejnieki Rainis un Aspazija. 16. martā ir Aspazijas 159. dzimšanas diena, un tai par godu visas dienas garumā iecerēts aizraujošs pasākums, kurā, izstaigājot takas, pa kurām pirms vairāk nekā 100 gadiem gājuši Rainis un Aspazija, nepiespiestā atmosfērā varēs baudīt gleznainos Lugano ezera krastus un aplūkot dzejnieku muzeja ekspozīciju. Kastaņolas koncertzālē ar priekšlasījumu „Ar sveicieniem no Kastaņolas. Divdesmitā gadsimta sākuma latviešu kultūra trimdā” uzstāsies mākslas zinātnieks, Milānas Jaunās mākslas akadēmijas docētājs Andris Brinkmanis, bet ar mūziku un dziesmām priecēs Itālijas latviešu koris "Saule" un "Eslingenas orķestris". Vakars noslēgsies ar tikšanos latviešiem piederošajā krodziņā, kur viesi aicināti skandēt Aspazijas dzeju.

Savukārt Latviešu amatierteātris Itālijā “Momento” kopā ar savu vadītāju Lāsmu Pinteri dodas ar viesizrādi uz Latviju un, 17. jubilejā sveicot Latvijas Dramaturgu teātri, dāvanā uz Rīgu ved izrādi “Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi”. To, uzklausot Itālijā dzīvojošo sieviešu stāstus un iedvesmojoties no tiem, īpaši „Momento” radījis un iestudējis režisors Regnārs Vaivars. Izrādes “Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi” pirmizrāde notika pērnajā rudenī Pasaules Latviešu Amatieru Teātru saietā “PLATS solis” Norvēģijas pilsētā Bergena. Pēc pirmizrādes „Momento” aktrises izpelnījās visai cildinošu teātra kritiķes un zinātnieces Edītes Tišheizeres vērtējumu: „Tā bija viena no festivāla virsotnes izrādēm ar spēcīgu pēcgaršu.” Latvijas publikai iestudējumu būs iespēja noskatīties 16. martā Dramaturgu teātra telpās.

Kamēr Latvijas kino elite šonedēļ salidojusi uz Berlīnes starptautisko kino festivālu, kur šogad īpaša vieta atvēlēta Latvijā tapušajai spēlfilmai “Marijas klusums”, daudzsēriju filmai “Padomju džinsi” un pilnmetrāžas animācijas filmai "Telmas burvīgā dzimšanas diena", tikmēr Rīgā, lai pārrunātu Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) darbības prioritātes un saskaņotu tās ar Latvijas valdību un sadarbības partneriem, pulcējas latviešu pasaules organizāciju līderi. Diasporas delegācijas vizīte Latvijā bijusi visai piesātināta un dabīga: Notikušas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, premjeri Eviku Siliņu, Aizsardzības ministru Andri Sprūdu, kultūras ministri Agnesi Loginu, bijušo Latvijas vēstnieku ASV un ANO Andreju Pildegoviču u.c.

Cita starpā apspriestas diasporas organizāciju iespējas palīdzēt Latvijai kļūt par rotējošo ANO Drošības padomes locekli. Otrajā gadadienā kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā, PBLA pārstāvji piedalījušies Ukrainas atbalsta demonstrācijā pie Brīvības pieminekļa. Saspringtajā darbu un pasākumu grafikā PBLA priekšsēdim Pēterim Blumbergam (attēlā) izdevās izbrīvēt laiku, lai uz brīdi paviesotos LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” klausītājus iepazīstinātu gan ar sevi, gan PBLA misiju un prioritātēm - aizsardzību, latvisko izglītību, kultūru, uzņēmējdarbību/ekonomiku un remigrāciju. Pēteris ir dzimis Čikāgā, skolojies Čikāgas Kr. Barona latviešu skolā, šobrīd dzīvo Vašingtonā un ir profesionāls advokāts. Bet visa sabiedriskā dzīve veltīta Latvijai, savulaik bijis ALA priekšsēdis, viņa vecāki un vecvecāki - patiesi Latvijas patrioti, kā mecenāti atbalstījuši LU, arī visi četri Pētera dēli audzināti latviskā garā.

Savukārt latviešu bērni un jaunieši Zviedrijā ieguvuši jaunu lasāmvielu - tikko Latvijas vēstniecībā Stokholmā atvēršanas svētkus piedzīvojusi Zviedrijas latviešu literatūras izlases “Skat, skatt!”, kurā pārstāvēti deviņi latviešu rakstnieki un dzejnieki, kuru dzīve un darbs dažādos laikos un veidos ir cieši saistīti ar Zviedriju: Kārlis Skalbe, Alfreds Dziļums, Andrejs Eglītis, Veronika Strēlerte, Anna Dagda, Dzintars Sodums, Juris Kronbergs, Pāvils Johansons, Juris Rozītis. Grāmatā, kuru izdevis Zviedrijas latviešu kultūras fonds SKAT, iekļauti prozas fragmenti un dzeja, kas papildināti ar īsiem stāstiem par literārajām personībām un Stokholmas latviešu skolas bērnu zīmējumiem (skat. foto galerijā). „Latviešiem pasaulē” jaunajā latviešu literatūras dārgumu grāmatā “Skat, skatt!”, kuras nosaukumā asprātīgi izmantota vārdu spēle, jo vārds “Skatt” zviedriski nozīmē „dārgums”, ielūkojāmies kopā ar tās idejas autori Stokholmas latviešu skolas skolotāju Signi Rirdanci.