Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” valdīja dzeja un  deja un radījuma galvenās varones - divas Māras Zālītes, viena Vācijā, bet otra Amerikā.

Vācijā devāmies uz Bonnas reģionu, Baltiešu kristīgās apvienības īpašumu – Annabergas pili, kur iepazināmies ar ilggadējo Baltiešu Kristīgu apvienības un Annabergas vadītāju, savulaik arī Bonnas universitātes mācībspēku, sociologu Andreju Urdzi. Baltiešu kristīgā apvienība dibināta 1947. gadā, piecus gadus vēlāk tā iegādājās 2 hektārus lielu īpašumu ar kara laikā cietušu un daļēji izdegušu pili, kuru pašu spēkiem atjaunoja. Andrejs savulaik bijis Bonnas universitātes mācībspēks un jau daudzus gadus vada Latviešu literatūras pulciņu, kas ik pavasari martā uz literatūras svētkiem pulcē latviešu rakstniekus, dzejniekus, pētniekus un literatūras mīļotājus. Nedēļas nogale tiek pavadīta radošā gaisotnē - notiek dzejas un prozas lasījumi, lekcijas, diskusijas un sarunas. Šogad Annabegas Latviešu literatūras pulciņa „salidojumā” galvenā loma piešķirta dzejnieci, publicistei un dramaturģei Mārai Zālītei, tiks aplūkotas visdažādākās viņas radošās personības izpausmes. Arī pati Māra Zālīte viesosies pasākumā un dalīsies pārdomās par „Rakstnieka spožumu un postu”.

Savukārt, lai satiktu citu Māru Zālīti – Ņujorkas tautas deju kopas „Jumalīte” vadītāju, mūsu ceļš veda uz Ameriku. „Jumalīte” martu ieskandinās ar savu pirmo danču vakaru, kurā apmeklētāji varēšot ne tikai būt vērotāji no malas, bet arī paši kārtīgi izdejoties. Pieredze neesot nepieciešama, jo „Jumalītes” dejotāji būšot gatavi ikvienam palīdzēt iemācīties ko jaunu! Turklāt garantēta kūsājoša enerģija un, šķiet, kājas pašas cilāsies, jo danču muzikālais pavadījums uzticēts populārajai dziedātājai Katrīnai Dimantai un „Jumalītes” muzikantiem!

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” baudīsim gadalaiku kontrastus gandrīz vai divos Zemeslodes galējos punktos – Ziemeļu puslodē, Dānijā un Dienvidu puslodē, Austrālijā.

Neparastā, krāšņā un retā dabas parādība - ziemeļblāzma, kas rodas gaisam mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām un  izpaužas kā atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, visbiežāk novērojama Zemeslodes polu tuvumā, pavasarī un rudenī. Tomēr „Latviešiem pasaulē” brīnumainā veidā ar „Ziemeļblāzmu” izdosies sastapties neparastā gadalaikā un vietā - ziemā un LR2 ēterā. Kā tas iespējams? „Ziemeļblāzma” ir latviešu - dāņu biedrības Tautas Deju kopa, kas darbojas Dānijas dienvidaustrumu pilsētā Vejlē, blakus gleznainajiem Vejles fjordiem. Pērnās sezonas statistika liecina, ka  jautrā un pozitīvā kompānijā aizvadīti  32 kopīgi sestdienu mēģinājumi ar līdzpaņemto gardumu baudīšanu dejošanas pauzēs, 150 deju stundas, 3 fantastiski koncerti, 2 sviedriem pilnas treniņnometnes un 8 dienas Latvijas Dziesmu un Deju Svētkos. Šis gads sācies ar sportiskām aktivitātēm un volejbola turnīru, savukārt marta sākumā dejotāji kopā ar savu vadītāju Danielu Vanceviču aicina uz koncertu „Dejas ceļojums”, kur „Ziemeļblāzmai” pievienosies draugu kolektīvi - TAD „Ūsiņš” no Saldus un bērnu deju kolektīvs „Mazputniņš”.

Izbaudījuši skarbo ziemeļu šarmu, dosimies uz Zemes dienvidu puslodi - vietu, kur mīt saule un ķenguri un pirmās liecības par latviešiem parādījušās jau gandrīz pirms 200 gadiem un valsti, kas pēckara gados uzņēmusi gandrīz 20 tūkstošu bēgļu no Latvijas. Austrāliju iepazinām kopā ar grupu „JŌRA”, kura tikko atgriezusies no mēnesi ilga radoša ceļojuma par eksotisko kontinentu, un mūziķiem Laumu Matuli un Ivaru Štubi (attēlā). „JŌRAS”  maršruts pa Austrāliju sākās ar dalību Latviešu Kultūras dienās Melburnā un 3x3 saietā, kur grupas mūziķi vadīja nodarbības  tradicionālajā dziedāšanā, kokles spēlē un folklorā, tad turpinājās ar koncerttūri Melburnā, Adelaidē, Pt. Fairy un Robe un jauniešu vasaras nometni latviešu īpašumā “Dzintaros” un noslēdzās ar uzstāšanos vienā no pazīstamākajām “World Music” jeb pasaules – mūzikas norises vietām Melburnā - “Open Studio”.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” klausītājus aicinājām kopā ar Čikāgas „Mantiniekiem”, Losandželosas „Pērkonīti” un Eslingenas Orķestri izkustēties dažādu žanru un ritmu dejas soļos.

Daudzi latviešu kolektīvi visā pasaulē visai aktīvi sākuši ieskandināt XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkus Kanādā. Uz tiem pošas arī Čikāgas latviešu tautas deju kopā „Mantinieki”. Nākamās nedēļas nogalē, 10. februārī viņi mēros 2000 jūdžu tālu ceļu, lai dotos ciemos pie Losandželosas latviešiem un Losandželosas Latviešu namā kopā ar turienes deju kopu „Pērkonītis” priecētu Toronto Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertā "RAITĀ GAITĀ". Koncerts turpināsies ar saviesīgu vakaru, jautriem dančiem, dziesmām un mūziku. Par gaidāmo notikumu „Latviešiem pasaulē” vairāk uzzinājām no „Mantinieku” dejotājas Evitas Gailumas un pasākuma „mājastēva” Ērika Kīna. Starp citu, LR2 klausītājiem „Mantinieki” jau labi pazīstami, jo pērnajā vasarā viesojās Esplanādes Dziesmu svētku studijā, bet Ērika Kīna dziesmas duetā ar Edmundu Medni visai bieži dzirdamas LR2 ēterā.

Bez dejām 10. februārī neiztikt arī Eiropā, jo Vācijas pilsētā Loffenau iesildīt balsis un izlocīt kājas muzikāli draudzīgā atmosfērā un latviski muzikālā ballē aicina Eslingenas Orķestris. Programmā solīti latviešu estrādes zelta grāvēji, tostarp populārā „Vella kalpu dziesma”. Eslingenas Orķestris radies 2022. gadā kā Eslingenas Dziesmusvētku muzikālās izrādes "Ar mīlestību no Eslingenas" muzikāli pavadošais sastāvs un tajā muzicē vairāki dažādās Rietumeiropas valstīs dzīvojoši mūziķi un mūzikas entuziasti. „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar orķestra pianistu, Bāzelē dzīvojošo komponistu, diriģentu un dziedātāju Raiti Grigali. Savu mūziķa karjeru viņš uzsācis Rīgas Doma skolā, bet nu jau daudzus to turpina Šveicē. Iepriekšējos Eslingenas latviešu dziesmu svētkos Raitim bija uzticēta galvenā loma mūziklā "Eslingena", savukārt nesen Bāzelē pirmizrādi piedzīvoja viņa un Šveices mūziķu kopīgi radītā rokopera „Sniegbaltīte”.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz uzmanības centrā būs jaunā paaudze un tas, kā esot tālu projām no Latvijas izdodas radīt latvisko un piederības sajūtu. Lai paviesotos ASV Rietumkrasta vasaras vidusskolā „Kursa”, kura šogad svin savu apaļo, 50. jubileju, un iepazītos ar Oslo Latviešu Kastaņskoliņas Pusaudžu klubiņu, satikāmies ar divām iedvesmojošām personībām - „Kursas” direktori Māru Pelēci un pusaudžu klubiņa vadītāju Lieni Dinvaldi.

Vasaras vidusskolas "Kursa", kas darbojas ASV Rietumkrastā, pirmā mācību vasara norisinājās 1974. gadā. Sākotnēji tā darbojās īrētās telpās, bet 80tajos gados Amerikas latvieši iegādājās lauku īpašumu Vašingtonas pavalstī, kur pašu spēkiem ar talcinieku palīdzību radīja Rietumkrasta latviešu izglītības centru. „Kursas” mērķis ir vidusskolas vecuma jauniešiem dot iespēju apgūt savu latvisko mantojumu, mācoties latviešu valodu, kultūru, tradīcijas un satiekot jaunus draugus. Protams, neizpaliek gan pārgājieni un ekskursijas, gan novusa turnīri, filmu projekti un dzejas vakari, gan nopietnas sarunas un joki. Dalībnieku vidū ir pārsvarā Amerikas un Kanādas jaunieši, bet mācībspēku komandā ir skolotāji no Latvijas un Amerikas, kuri izglīto valodā, literatūrā, vēsturē un folklorā. Šogad „Kursas” vasaras vidusskola notiks no 7. jūlija līdz 3. augustam. 50 gadu jubilejas svinību ietvaros no 26. - 28. jūlijam visi laipni gaidīti  uz nedēļas nogali „Būt kursietim”, savukārt jau pavisam drīz - februāra sākumā Sietlā notiks “Kursa 50” ieskandināšanas pasākums.

Salīdzinot ar piecdesmitgadnieci „Kursu”, Oslo Kastaņskoliņas Pusaudžu klubiņš ir pavisam mazs „bēbītis”, jo radies tikai pirms pāris gadiem. Tā dibinātāja Liene atminas, ka sākotnēji tas bijis kā eksperiments, jo šeit nodarbības notiek neformālā gaisotnē, galvenais ir satikšanās un darbošanās prieks un aizraujoša kopābūšana latviskā vidē. Latviešu valodu jaunieši apgūst caur praktisku darbošanos. Piemēram, janvārī bijusi Pavāru diena, kad visi kopā gatavojuši lazanju un bezgala gardus šokolādes cepumus. Pirms tam jaunajiem pavāriem, protams, jāizstudē latviešu valodā uzrakstītā recepte un sastāvdaļas, turklāt svarīga ir savstarpējā komunikācija un komandas darbs. Klubiņa nodarbības notiek reizi mēnesī: februārī būs kopīga slidošana, martā -  Grāmatu diena, aprīlī - Tautasdziesmu projekts, bet jūnijā – ar nepacietību gaidītais pārgājiens ar nakšņošanu teltīs.

Laikā, kad Latvija iestigusi dziļos sniegos, sals kniebj vaigos un ziema jau sen apnikusi, ir īstais brīdis sajust vasaru un dvēseli sasildīt ar dziesmu, bet dažas sviedru lāses no pieres notraust liks latvieši dejas solis. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā dziesmu svētki - gan pagājušie, gan nākamie, tāpēc kopā ar virsdiriģentu Edgaru Vītolu (attēlā) posāmies uz XVI Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā, savukārt iespaidos par iepriekšējās nedēļas nogalē notikušo semināru “DZIESMU SVĒTKI NO 2023. LĪDZ 2028 UN TĀLĀK …”, kurā, pulcējās Eiropas amatiemākslas kopu un latviešu biedrību vadītāji, dalījās ELA „kultūras ministre” Andra Baltmane.

Ja pērnajā vasarā Rīgā uz lielajiem Dziesmu svētkiem bija ieradušies 87 diasporas kolektīvi no 22 valstīm, tad  Kanāda ziņo, ka dalībai šīsvasaras Dziesmu svētkos Toronto pieteikušies jau vairāk nekā 700 dejotāji un 800 dziedātāji. Svētku programma plānota vērienīga un daudzveidīga: ar kopkora, garīgās mūzikas, viesu kora, klasiskās mūzikas koncertiem, latviešu “jazz” vakaru, teātra izrādi, bērnu ballīti ar „Dzeguzīti”, daiļamatnieku un tēlotājas mākslas izstādi, svētku tirdziņu un daudz ko citu.  Krāšņajā kopkora koncertā izskanēs dziedātāju un klausītāju iemīļotās Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa un Alfrēda Kalniņa dziesmas, kā arī Kanādas latviešu komponistu Jāņa Norviļa, Imanta Ramiņa, Tālivalža Ķeniņa un Arvīda Purva mūzika. Programmā iekļauti seši Kanādas latviešu komponistu jaundarbi, kā arī komponistu Ilzes Akebergas, Lolitas Ritmanes, Andreja Jansona, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Brauna un citi skaņdarbi. Viens no gaidītākajiem Dziesmu svētku viesiem ir diriģents Edgars Vītols kopā ar savu jaukto kori „Aura”. Edgars ir viens no Kanādas Dziesmu svētku virsdiriģentiem, vadīs arī meistarklasi, turklāt “Aura” uzstāsies ar solo programmu, kurā atskaņos gan dažādas latviešu tautas dziesmu apdares, gan sniegs māksliniecisku ieskatu komponista Raimonda Tigula daiļradē, izpildīs vairākus skaņdarbus Garīgās mūzikas koncertā un kā daļa no Latvijas Universitātes delegācijas reprezentēs savu augstskolu. Bet vēl pirms dziesmu svētkiem, viņi balsis „iesildīs” Kanādas Tērvetē, kur ielīgos Jāņus.

Savukārt pagājušās nedēļas nogalē, lai mācītos, uzlabotu savu meistarību, gūtu jaunus impulsus un motivāciju un iedvesmotos, Vācijā, Annabergā uz tālākizglītības semināru “DZIESMU SVĒTKI NO 2023. LĪDZ 2028 UN TĀLĀK …” tikās Dziesmu svētku kustībā iesaistīto amatiermākslas kopu vadītāji un Eiropas latviešu biedrību vadītāji. Seminārā varēja gan izdziedāties kora meistarklasē, gan apgūt  tautasdeju soļus, uzzināt ko jaunu par tautastērpu komplektēšanu un valkāšanu, stiprināt līderības prasmes, kā arī piedalīties veselības sporta un somatikas treneres vadītā nodarbībā. Par seminārā gūto un piedzīvoto „Latviešiem pasaulē” pastāstīs tā idejas autore  ELA kultūras referente, arī Sirsnīgā Briseles latviešu teātra vadītāja un režisore, Andra Baltmane.

Jaunais gads pamazām uzņem apgriezienus un jau februārī „ar pilnu krūti” metīsies koncertu virpulī. „Latviešiem pasaulē” nonācis grūtas izvēles priekšā - uz kurieni doties? Uz Londonu vai Helsinkiem? Jo abās pilsētās vienā laikā, 3. februārī gaidāmi divi brīnišķīgi un latviski koncerti. Ja līdzīgas dilemmas priekšā nonākuši arī LR2 klausītāji, tad varbūt izšķirošo lēmumu palīdzēs pieņemt raidījums „Latviešiem pasaulē”, jo tikāmies gan ar Londonas Latviešu kora diriģenti Liliju Zobens, gan Helsinku Tautas deju kopas „Aurora” vadītāju Aigu Turuku.

Londonas Latviešu korim šī ir 75tās jubilejas sezona, un to 1948. gadā dibinājis un ilgus gadus diriģējis Alberts Jērums. Tolaik vairums no bēgļu nometnēs Vācijā atceļojušajām latvietēm bijušas norīkotas darbos slimnīcās, tādēļ pēc telefongrāmatas adresēm ar aicinājumu dziedāt korī tikušas izsūtītas vēstules visām Londonas slimnīcām, tās adresējot “To the Latvians”. Par lielu pārsteigumu uz pirmo mēģinājumu esot sanākuši 35 dziedātāji, un jau dibināšanas dienā izdevies nodziedāt “Gaismas pili”. Londonas Latviešu koris piedalījies Dziesmu Svētkos Kanādā, Gotlandē un Latvijā, turklāt viņu diriģente Lilija Zobens Dziesmu svētkos izbaudījusi saviļņojošos virsdiriģentes pienākumus. Īpašs prieks, ka pēc iepriekšējās vasaras lielajiem Dziesmu svētkiem dziedātāju rindas kļuvušas vēl kuplākas. Londonas Latviešu kora jubilejas koncertā skanēs gan trimdas klasiķu, gan mūsdienu latviešu komponistu dziesmas, bet pavadošie mūziķi būs folkgrupa „Austrumkalns”, kurā muzicē arī abas Lilijas meitas.

Savukārt Helsinku Tautas deju kopa „Aurora” saskaitījusi, ka aizvadītā gada laikā mēģinājumu treniņzālē tikusies 66 reizes, nodarbībās pavadījusi 205 stundas, iestudējusi 15 dejas un sagatavojusi 8 kocertprogrammas. Protams, vēl aizvien dejotāji dzīvo pērnā gada lielākā notikuma - Vispārējo Dziesmu un Deju svētku atmiņās, ar neizsīkstošu enerģiju un dejas prieku iesoļojuši jaunajā gadā un senatnīgajā Bokvillan muižas ēkā aicina uz vēl nebijušu sarīkojumu - “Dejas un danči Helsinkos”. Koncertā uzstāsies “Aurora” un viņu draugi - igauņu deju kopa “Ülelahedad”, somu tautas deju teātra grupa “Petkele” un īpašie viesi no Zviedrijas - grupa “Stokholmas Spēlmaņi”. Vakara turpinājumā arī publikai būs iespēja izlocīt kājas dančos, tāpēc līdzi esot jāņem piemēroti apavi un negurstošs dejotprieks.

Sveiciens visiem LR2 klausītājiem un „Latviešiem pasaulē” draugiem! Jaunajā gadā LR2 ēterā tiekamies jaunā laikā - svētdienās, kas pasaules latviešiem tradicionāli ir kopā sanākšanas un latvietības svinēšanas dienas. Iegaumējiet jauno „Latviešiem pasaulē” skanēšanas laiku: svētdienās plkst. 5 pēcpusdienā pēc Latvijas laika, kad Amerikas un Kanādas krastā ir agrs brīvdienas rīts, Eiropā - pēcpusdiena, bet Austrālijas kontinentā, lai mūs dzirdētu, būs jāpārtrauc saldākie nakts sapnīši.

Daudzviet pasaulē Vecais gads aizvadīts un Jaunais sagaidīts kopā ar savējiem, lustīgās un krāšņās ballītēs. Vienas no vērienīgākajām svinībām norisinājās Melburnā, Austrālijas Latviešu Kultūras dienu izskaņā. Tomēr Austrālija pēc ballītes neatpūšas un jau 2. janvāra rītā modusies visai žiperīga un darbīga. Iemesls - šī gada pirmais 3x3 saiets, kas parūpējies par aizraujošiem piedzīvojumiem veselas nedēļas garumā: Ikrīta saullēkta sagaidīšanu, „iekšējo bateriju uzlādēšanu” un meža peldēm; kulinārijas, izšūšanas, kokles spēles un tradicionālās dziedāšanas meistarklasēm; ar spēļu un pasaku palīdzību latviešu valodas mācīšanu mazajiem ķipariem, bet diskusijām par politikas aktualitātēm lielajiem. Arī sportiskā gara uzturēšanā izvēle visai plaša- klinšu kāpšana, virvju trase, pārgājieni un zolīte! Tuvojoties 3x3 finišam, sazinājāmies ar tā vadītāju Antu Brahmani, kurai kopā ar dzīvesbiedru Artūru Landsbergu jau ir samērā vērā ņemama saietu organizēšanas pieredze.

Ielūkojoties šīgada 3x3 saietu kalendārā, varam pamanīt, ka šovasar tie norisināsies Latvijā - Koknesē, Amerikā - Garezerā, Īrijā un, protams, arī Vācijā - latviešu īpašumā Bērzainē. „Latviešiem pasaulē” tiksimies ar Bērzaines saieta regulāro vadītāju Induli Bērziņu. Kamēr šīs vasaras programma vēl tiek kaldināta, mazliet pakavēsimies pērnās vasaras atmiņās, kad Bērzaine pulcējusi 110 saieta dalībniekus no Portugāles, Latvijas, Vācijas, ASV, Ukrainas un Beļģijas, norisinājušās diskusijas par latviešu mitoloģiju, tikušas apgūtas pirts lietas un latviskās virtuves gudrības, pastalu darināšanas un izšūšanas  prasmes, bet rotaļās un dančos izlocīt kājas aicinājusi Ilga Reizniece.

Tā kā Indulis Bērziņš ir arī interneta platformas latviesi.com vadītājs, tad, izmantojot izdevību, painteresējāmies arī par portāla jaunumiem. Un tie ir visai iespaidīgi – kuru katru brīdi latviesi.com varēsim sveikt ar apaļu miljonu sekotāju sociālajos tīklos!

Vēl viens gads aizvirpuļojis gluži kā uz vēja spārniem nests, un jaunā, 2024. gada priekšvakarā, LR2 raidījums „Latviešiem pasaulē” nāca klajā ar iepriecinošiem jaunumiem - turpmāk LR2 ēterā skanēsim svētdienās - brīvdienās, kas pasaules latviešiem tradicionāli ir kopā sanākšanas, satikšanās un latvietības svinēšanas dienas. Tātad, sākot ar jauno gadu, „Latviešiem pasaulē” LR2 būs dzirdams svētdien, plkst. 17.05 pēc Latvijas laika, kad Amerikas un Kanādas krastā ir agrs brīvdienas rīts, Eiropas valstīs - pēcpusdiena, savukārt Austrālijas kontinentā – patraucēsim klausītāju vissaldākos nakts sapņus.

Bet 2023. gada noslēdzošo „Latviešiem pasaulē” aizvadījām svētku gaisotnē, sūtot sveicienus gan senajiem un uzticamajiem, gan gada laikā no jauna iegūtajiem draugiem, ar kuriem gada laikā esam tikušies raidījumos.

Ir kāda dziesma, kur dzied, ka gads ir balts no abiem galiem , bet pa vidu zaļš, tomēr „Latviešiem pasaulē” gluži pretēji - gads sākās un noslēdzās ar viesošanos zaļajā un vasarīgi karstajā Austrālijā - janvārī satikāmies ar Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdi Ilzi Radziņu, bet decembrī kopā ar postfolka grupu „Jōra” devāmies uz Latviešu Kultūras dienām Melburnā.  Siltajās un saulainajās zemēs viesojamies vairakkārt: no Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Gruzijā Edītes Mednes uzzinājām par tur strādājošo Latvijas uzņēmēju tikšanos, Grieķijā svinējām Miķeļdienu, pabijām Āfrikā - Zambijā, Namībijā un Zimbabvē, kur Latvijas izcelsmes uzņēmēju, zinātnieku un nozares profesionāļu kustība  #esiLV  turpina sniegt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai turienes darboties gribošajām dāmām.

Latvieši mīl teātri, un, protams, „Latviešiem pasaulē” arī mīl teātri: Ar aizrautību vērojām  diasporas  teātru izrādes gan Norvēģijas latviešu teātrī „LATiBergen”, Birmingemas Mazajā teātrī  un Īrijas latviešu teātrī „Sliedes”, gan šogad dibinātajā Ženēvas latviešu teātrī „Taurenis”, Itālijas latviešu teātrī „Momento”, Stavangeres teātra studijā, Minsteres latviešu amatierteātrī – studijā „Ezīši” un Oslo latviešu teātrī „O'LatTe”, gan Sanfrancisko Jaunajā teātrī un ar senu vēsturi bagātajā Sidnejas Latviešu teātrī, bet rudenī salidojām uz vērienīgo diasporas teātru saietu “PLATS solis 2023”.

Kopā ar Londonas Daugavas Vanagu fondu atcerējāmies Barikāžu laiku, vērojām Ilzes Kalves jauno dokumentālo filmu „Latvieši Apvienotajā Karalistē” un latviešu žurnālistes Guntas Enerūtas videostāstus un sarunas ar iedvesmojošām, ārpus Latvijas dzīvojošām personībām „RaDi Latviesi”.  Apvienotajā Karalistē apmeklējām konferenci “Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju”, bet Pasaules latviešu zinātnieku kongresu priekšvakarā tikāmies ar Ūmeo Universitātes asociēto profesoru politikas zinātnēs Pēteri Timofejevu.

Jaunas zinības apguvām Kanberas latviešu skolā, Minsteres „Ūsiņā”, Dublinas “Saulgriezītē”, Somijas “Pikku Putni”, Ņūdžersijas latviešu skolā, Latviešu bērnu skoliņā Romā, Milānas un Boloņas latviešu skolā un Stokholmas latviešu skolā, bet vasarā diasporas bērnu radošajās un sportiskajās nometnēs un pārgājienos ļāvāmies aizraujošiem piedzīvojumiem.

Mācījāmies Brīnumskaistus gardumus pagatavot Piparkūku darbnīcā Dānijā, Jitlandes latviešu nedēļas nogales skoliņā "Mazputniņš", bet darināt puzurotas rotas Ziemassvētku eglītei - Čikāgas Krišjāņa Barona Latviešu skolā. Turklāt Čikāgā kopā ar lieliem, maziem un pavisam maziem latviešiem greznojāmies Draudzīgā aicinājuma tautastērpu skatē, savukārt tautastērpa darināšanas noslēpumus apguvām Eiropas Parlamenta galvaspilsētā Briselē. Apciemojām arī Eiropas Parlamenta otro mājvietu, pilsētu Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas – Strasbūru, kur mīt biedrība „Latvija-Elzasa”. Uz  Helsinkiem, Latvijas režisoru - sieviešu mākslas filmu skati ”Sievietes skatiens. Mūsdienu Latvijas kino programma”  mūs aicināja Latvijas vēstniecība Somijā, bet Latvijas vēstniecība Francijā Buloņas mežā rīkoja aizraujošu putnu vērošanas pārgājienu kopā ar Latvijas slaveno ornitologu Viesturu Ķerus. Turklāt Parīzē, Japānas ziedošo ķiršu paēnā viesojāmies pie Latviešu Apvienības Francijā, kur ar Olu skaistumkonkursu svinējām Lieldienas, savukārt no sirds Lieldienu izšūpošanos izbaudījām Dienvidvācijā, latviešu centrā „Bērzaine”.

Neaizmirsām arī labos darbus un pasaules „rūpju bērnu” Ukrainu: iepazināmies ar Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdi Anitu Bataragu, kura organizē ziedoto rotu labdarības tirdziņus un satikāmies ar Latvijas goda konsuli Apvienotajā Karalistē, Gērnsijā - Lilitu Krūzi, kuras ideja ir jaundzimušajiem ukraiņu bēbīšiem pašu rokām, ar sirsnību un mīlestību darinātas adītas cepurītes, zeķītes, jaciņas, sedziņas un rotaļu lellītes. Ukrainas kara gadadienā Hamiltonas Apvienoto Latviešu organizāciju komiteja aicināja, ņemot līdzi Latvijas karogus un bateriju svecītes, ar Demonstrāciju/aizlūgumu godināt Ukrainas pretestību un varonīgo aizstāvēšanos pret Krievijas brutālo un nelegālo iebrukumu, savukārt Zviedrijā mūzikas grupa „Stokholmas spēlmaņi” uzstājās Ukrainas atbalsta pasākumā un izpildīja muzikālu vēstījumu.

Enerģiskā un azartiskā dejas virpulī „Latviešiem pasaulē” aizrāva  Hamburgas Latvju danču klubs, Tautas deju kopas- Čikāgas „Mantinieki”, Stokholmas „Zibenītis”, Ņujorkas “Jumalīte” un Šveices „Ramtai”.

Bez šaubām, „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā bija arī vasaras lielākais saviļņojošais notikums - Dziesmu un deju svētki. Tam gatavojāmies kopā ar komponisti un kultūras biedrības TILTS vadītāju Daci Aperāni, Luksemurgas postfolka grupu Rudzurika”, Sirsnīgo Briseles teātri, Briseles Jauniešu kori, Melburnas latviešu kori, Itālijas latviešu kori „Saule”,  Parīzes latviešu kori „Latve”, Dānijas latviešu apvienoto kori, latviešu - somu kori „Ziemeļmeita” un Igaunijas latviešu kori „Ziemeļu balsis, Īrijas latviešu kori “eLVé”, Bostonas latviešu kori un tā diriģenti Krisīti Skari, kura bija piekritusi „trakam” izaicinājumam un izveidojusi attālinātu mācību plānu, lai dziesmu svētku repertuāru varētu apgūt un svētkos piedalīties ne tikai ASV, bet arī Kanādas dziedātāji.

„Latviešiem pasaulē” ielūkojās arī jaunajā, 2024. gadā, paviesojās Kanādas „Sidraba birzī” un sāka ieskandināt nākamās vasaras XVI Latviešu Dziesmu svētkus Kanādā kopā ar gaidāmo Dziesmu un deju svētku Kanādā rīcības komitejas vicepriekšsēdi Juri Ķeniņu, Latviešu dziesmu un deju svētku fonda priekšsēdi Selgu Apsi, diriģentu un komponistu Jāni Beloglāzovu un Hamiltonas latviešu biedrības priekšsēdi Rinaldu Eglīti.

Protams, mēs arī svinējām: Latvijas dzimšanas dienu - gan ar pētniecības centra „Latvieši pasaulē” veidoto izstādi „Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju”, gan kopā ar Latvijas svētku rīkotāju Čikāgā, Latvijas goda konsulu Ilinoisā - Robertu Blumbergu. Uz kaimiņzemi Igauniju devāmies, lai piedalītos ikgadējās Latvijas dienās un Latvijas Garšas svētkos Tartu uz LLoret de Mar – lai ielūkotos Latvijas Kultūras nedēļā Spānijā, bet uz  Dublinas vecpilsētu - lai vērotu Latviešu kultūras svētkus Īrijā. Balto galdautu Vācijā klājām kopā ar mūziķi, dziesminieku un mūsu kolēģi Kārli Kazāku. Kanādā suminājām Sidrabeni 70. gadadienā, Ziemeļanglijas pilsētā Bradfordā 40. jubilejā uzgavilējām folkloras kopai „Dūdalnieki”. Trešajā dzimšanas dienā sveicām latviešu jauniešu organizāciju „Eiropas Jaunieši”, bet 11. jubilejā - latviešu diasporas pasākumu organizatorus Lielbritānijā “Bērzes Strazdi”, kuru kontā ir gan tradicionālais „Bērzes Strazdu Jāņu festivāls”, gan vairāk nekā 100 sarīkotie pasākumi ar tādu populāru viesu kā  “Bermudu Divstūris”, “The Sound Poets”, “Labvēlīgais Tips”, “Prāta Vētra” un citu labāko latviešu mākslinieku piedalīšanos.

Aizvadītajā gadā neizpalika ar muzikāli piedzīvojumi: iepazināmies ar latviešu dziedātāju Skotijā Annu Wohl,  Latvijas goda konsule Dienvidfrancijā Sandra Juhansone Mouttet aicināja uz Eiropas dienu Francijā koncertiem Marseļā un Ēksanprovansā -„Provence à l’air Baltique”, kopā ar komponistu Valdi Zilveru devāmies pie mazajiem Austrijas latviešiem koncerttūrē „Īksīte pasaules ceļos, Briselē apmeklējām koncertuzvedumu „Gaismas bruņinieks, Īrijā - „Dziedošo ģimeņu saietu Ziemassvētku noskaņās”, Lielbritānijā, Pīterboro latviešu skoliņā „Pūcītes akadēmija” - burvīgu Ziemassvētku koncertizrādi "Ziemassvētku rausītis”, Latviešu Ziemassvētkos Islandē klausījāmies Bībeli, dziedājām „Zvaniņš skan” un satikām Ziemassvētku vecīti.

Vissirsnīgākais paldies par kopā būšanu visiem, visiem, visiem mūsu mīļajiem draugiem - raidījumu „Latviešiem pasaulē” dalībniekiem un klausītājiem. Lai daudz skaistu mirkļu, aizraujošu notikumu, radoša prieka un iedvesmas mūs sagaida Jaunajā, 2024. gadā! Uz tikšanos LR2 ēterā, turpmāk svētdienās plkst. 17.05!

Jūsu „Latviešiem pasaulē”.

„Latviešiem pasaulē” dosimies gan uz otru lielāko salu Eiropā (pēc Lielbritānijas), vienlaikus arī Eiropas mazapdzīvotāko valsti - Islandi, gan vismazāko un plakanāko Zemes kontinentu Austrāliju.

Islandei ierādīta īpaša vieta Latvijas sirsniņā - tā ir pirmā valsts, kas 1991. gada 22. augustā atzina mūsu un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Ja šobrīd daudzu skatu bažīgi vēršas Islandes virzienā, kur modies vulkāns, tad Reikjavikā satikām par „sievieti - vulkānu” dēvēto Andželu Zumenti. Andžela ir ne vien ļoti pieprasīta dūla un izskatīga policiste, bet arī latviešu sabiedrības aktīviste - Reikjavīkas latviešu skolas skolotāja un Reikjavikas Latviešu teātra aktrise. Viņa ir slavenība Latvijas medijos - daudzkārt intervēta gan televīzijā, gan preses izdevumos. Jau vairākus gadus Andžela rīko bezgala sirsnīgus un latvietības un ģimeņu kopā sanākšanas svētkus - Latviešu Ziemassvētkus Islandē. Tajos visi kopā ar ģimenēm, draugiem un kaimiņiem tiek aicināti uz Ziemassvētku dievkalpojumu luterāņu baznīcā, skan Bībeles lasījumi un Ziemassvētku dziesmas, bet svētku kulminācijā baznīcā ar dāvanu maisu tiek sagaidīts pats Ziemassvētku vecītis. Ja vēlaties piedalīties arī jūs - tad laipni lūgti - Otrajos Ziemassvētkos, Frikirkjan baznīcā.

Savukārt, ja vēlaties atgriezties vasarā, tad īstais laiks doties uz Austrāliju, kur Melburnā gandrīz nedēļas garumā norisināsies Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienas. Tālajā ceļā pošas arī pasaules mūzikas grupa JŌRA, kurai nupat iznācis pilnmetrāžas debijas albums “TATATA”, kurā skan latviešu, skandināvu, īru, lietuviešu un galīciešu tradicionālās melodijas. JŌRA šī gada nogalē uzstāsies Latviešu Kultūras dienās Melburnā, bet Jauno gadu sāks ar dalību 3x3 nometnē un koncerttūri Melburnā, Adelaidē, Pt. Fairy un Robe. Ceļojumā līdzi tiek ņemta varena bagāža - kokle, vargans, stabules, vijole, ģitāra un perkusijas. Janvāra nogalē, kad grupa būs atgriezusies mājās, „Latviešiem pasaulē” cer uz aizraujošiem Austrālijas piedzīvojuma iespaidiem, bet šoreiz par muzikālā ceļojuma maršrutu uzzinājām no JŌRAS dalībnieces Laumas Matules.

Latvijas kaimiņzemē Lietuvā sastapt tautiešus var ne tikai kādā  robežai tuvējā veikalā (jo tā runā, ka tur varot izdevīgāk un lētāk iepirkties), bet arī gan Latvijai visai tuvajā Jonišķu rajonā, kur savulaik Daunoravas jeb Dundurmuižas latviešu kopiena bijusi viena no lielākajām un aktīvākajām latviešu kolonijām, gan Liepājai netālajā Sventājā - bijušajā Latvijas teritorijā, kas kopā ar Būtiņģi un Palangu pirms aptuveni100 gadiem tika pievienota Lietuvai. „Latviešiem pasaulē” pa sniegotajā kupenām šoreiz mēros tālāku ceļu - cauri visai Lietuvai, kur Baltkrievijas un Polijas pierobežā atrodas vecākā un lielākā Lietuvas kūrortpilsēta, arī Lietuvas izcilā mākslinieka Čurļoņa bērnības pilsēta - Druskininki. No Druskininkiem 25 km attālajā gleznainajā, ezeru ieskautajā Veisiejā sastapām mūsu visu mīlēto latviešu kino maestro - Jāni Streiču (attēlā), kurš jau vairākus gadus tur dzīvo un bauda savu aizraušanos - gleznošanu un galdniecību. Sekojot laikmeta modei, saziņai ar Latviju noder Zooms, Whatsapps un citas attālinātās iespējas, bet ikvakara rituāls ir LTV „Panorāma”. Varam būt mazliet greizsirdīgi, bet vienlaikus arī lepni, ka mūsu Jāni Streiču mīl un atzīst arī Lietuvā - viņam piešķirts tituls „Veisiejas Goda pilsonis”.

Gads tuvojas noslēgumam, tāpēc laikus jāsteidz iegādāties jaunā, 2024. gada kalendārs. Varbūt šoreiz tas būs Zviedrijas latviešu kalendārs? Tā idejas autore, kura „Latviešiem pasaulē” jau iepazīta kā Stokholmas latviešu tautas mūzikas un danču grupas “Stokholmas Spēlmaņi” vadītāja Signe Rirdance. Kalendārs, ik gadu pievēršoties īpašai tematikai, jau kļuvis par skaistu Zviedrijas latviešu tradīciju - bijuši gan kalendāri ar Jura Kronberga dzeju, gan Lara Strunkes gleznām, gan ar Zviedrijas latviešu kultūras darbinieku atceres dienām. Nākamā gada kalendāra galvenā varone būs Baltijas jūra - „vakaros un rītos, te rāma un dzidra, te bangās sakulta, gan maigos, gan dzedros toņos ieraudzīta”. Bet tas vēl nav viss! Pavisam drīz iznāks arī Zviedrijas latviešu literāro pērļu sējums ar stāstiem par deviņiem Zviedrijas latviešu rakstniekiem un dzejniekiem un dzejas un prozas fragmentiem, kurus ar saviem zīmējumiem ilustrējuši Stokholmas Latviešu skolas bērni.