Latviešiem pasaulē

23. septembra rītā Latvija jau oficiāli pamodās astronomiskajā rudenī. Ap šo laiku, ap rudens saulgriežiem senie latvieši svinēja Miķeļus - rudens ražas ienākšanos, kad ar vasarā sarūpētajām bagātībām piepildītas rijas, klētis un pagrabi. Lai arī spožā saule un krietnie plusi par rudeni pagaidām vēl neliecina Grieķijā, tomēr Latviešu draugu kopa Atēnās kopā ar Latvijas diasporu no Itālijas un Varnavas Folkloras grupu no Grieķijas jau pošas Miķeļdienas svinībām. Tās šoreiz norisināsies netālu no Atēnām, Austrumgrieķijas pilsētā – Varnavā, kur ieplānots iepazīt Varnavas kultūras mantojumu un doties ekskursijā uz Eiropas Maizes muzeju. Iecerētas latviešu un grieķu kultūrai veltītas radošās nodarbības: dekoratīvās grieķu maizes, tradicionālās grieķu lelles ar valriekstu, latviešu dekora – saulītes un krūzes paliktņa lupatu paklāja tehnikā darināšana. Turklāt visus svētku apmeklētājus priecēs Milānas un Boloņas latviešu skolas bērnu priekšnesums, Itālijas latviešu diasporas kora "Saule" dziedājumi, bērnu teātra izrāde "Zvēri un abru taisītājs" un lustīga latviešu tautas dziesmu kopā dziedāšana. „Latviešiem pasaulē” Miķeļdienas noskaņās Grieķijā palīdzēja iejusties viena no svinību rīkotājām Alise Vītola.

Savukārt Kanādas Latviešu centrs Toronto, vēl kavēsies skaistajās vasaras sajutās un atmiņās un ar devīzi: „Piedzīvo svētkus ar mums, mūsu pašu Toronto Sidraba birzī!” nedēļas nogalē aicina uz Latvijas Dziesmu svētku atskaņas koncertu. Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku repertuāru vēlreiz izdziedās Toronto koris Jāņa Beloglāzova vadībā, Monreālas - Otavas jauktais koris "Atbalss" Andreja Vītola vadībā un viesu muzikanti. Starp citu, Toronto jau aktīvi pošas nākamās vasaras  XVI Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā, cītīgu mēģinājumu darbu jau atsācis arī Toronto koris. Ja vēlaties pievienoties, tad laipni lūgti - ceturtdienu vakaros, bet plašāk ar kolektīva radošajām iecerēm „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no tā diriģenta Jāņa Beloglāzova.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA), kas  apvieno 30 latviešu un Latvijas sadraudzības organizācijas 19 valstīs Eiropā un tās kaimiņreģionā un aptuveni 350 000 ārpus Latvijas dzīvojošos mūsu valsts piederīgos, nedēļas nogalē savus biedrus pulcē Rīgā  uz Eiropas Latviešu apvienības kopsapulci. Apvienojoties trimdas latviešu organizācijām ar mērķi saglabāt latvietību un uzturēt dzīvu saikni ar Latviju, sākotnēji tā radās kā Latvijas atbrīvošanas kustības Eiropas centrs, vēlāk par tās tradīciju pārmantotāju kļuva Rietumeiropas Latviešu apvienība, bet līdz ar Eiropas atkalapvienošanās procesiem ieguva Eiropas Latviešu apvienības (ELA) nosaukumu un pirms pāris gadiem nosvinēja savu 70. jubileju.

Klātienē LR2 studijā „Latviešiem pasaulē” viesojās „Spēks un Daile” -  divi ELA pārstāvji - Sporta un aktīva dzīvesveida nozares vadītājs Raivis Orba un ELA prezidija locekle, kuras pārziņā savulaik bijušas arī kultūras norises - Lelde Vikmane (attēlā).

Raivis dzīvo Dānijā, ik gadu organizē gan Baltijas ceļa moto braucienu, gan Eiropas latviešu sporta festivālu “Olimpiskais Lāčplēsis”, kurš šogad norisinājās Zviedrijā un Dānijā. Turklāt Dānijā šoreiz esot piedzīvots dalībnieku rekords - tajā piedalījušies gandrīz 200 sportiski noskaņotie latvieši no Austrijas, Dānijas, Latvijas, Vācijas un Zviedrijas.

Lelde, savulaik Dailes teātra aktrise, ar visai bagātīgu (vairāk nekā 30) kinolomu klāstu, šobrīd dzīvo Parīzē, vairākus gadus kā latviešu valodas skolotāja darbojusies Francijas latviešu skoliņā „Garā pupa” un Parīzes Valodu institūtā, savus mākslinieciskos talantus spodrina gan vadot pasākumus (tostarp Eslingenas Dziesmu svētku koncertu un Dzejas dienu akciju „Sirds uz perona”), gan dziedot Parīzes latviešu korī „Latve”.

Kanādas latviešu īpašā, kopā sanākšanas vieta - gleznainā Sidrabene septembra vidū 3 dienu garumā gatavojas vērienīgām 70 gadu jubilejas svinībām ar zaļumballi, retro nodarbībām, dievkalpojumu, sadziedāšanos un ugunskuru. Sākotnēji Sidrabene radusies kā  jauniešu vasaras nometne un pēc Otrā pasaules kara trimdas latviešu satikšanās vieta. Šobrīd īpašumu apsaimnieko Toronto Sv. Andreja draudze, un tas kalpo kā garīga un atpūtas vasaras māja tūkstošiem baznīcas locekļu ne vien no visas Ziemeļamerikas, bet pat no visas pasaules. „Latviešiem pasaulē” Sidrabeni palīdzēja iepazīt Latviešu Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Amerikā (LELBA) Kanādas apgabala prāvests un Hamiltonas Kristus draudzes mācītājs Dāvis Kaņeps. Savulaik Sidrabenē viņš darbojies kā skolotājs, bet Hamiltonā pats dzied gan draudzes korī, gan vīru vokālajā ansamblī, kas ar savu muzicēšanu sveiks arī Sidrabenes jubilejas viesus.

Savukārt Parīzē (attēlā), kur pagaidām valda īsta vasaras svelme, pamazām jau noskaņojas rudens sezonai: Gluži kā Latvijā, arī tur tiks svinētas Dzejas dienas - pasākumā „Sirds uz perona”, kas norisināsies Monsurī parkā, uz tilta pie stacijas Cité Universitaire, tiks lasīta dzeja - gan latviešu, gan franču valodā. Dzejas tēma - spēka vārdi! Atsākas mācības latviešu skoliņā „Garā pupa”, arī Parīzes latviešu kora „Latve” mēģinājumi, bet visu vecumu dejotgribētājus priecēs jaunums - lielo Dziesmu un deju svētku iedvesmotas tautisko deju nodarbības! Parīzes latviešu aktualitātēs ielūkojāmies kopā ar Latviešu apvienības Francijā prezidenti Ilzi Tolpežņikovu.

Koši un mīlīgi asteru pušķi, lepnas un krāšņas gladiolas, sapucēti pirmklasnieki, satrauktas mammas un pēc vasaras miera neparasta rosība skolu apkārtnē - tāds ir 1. septembris Latvijā. Kā jaunais mācību gads tiek gaidīts citviet pasaulē un konkrēti Īrijā, Somijā un  Amerikā - to noskaidrosim „Latviešiem pasaulē”.

Latviešu bērnu nedēļas nogales skola Dublinā “Saulgriezīte” septembrī  uzsāks jau 19. mācību gadu. Šeit bērni apgūst latviešu valodu, ģeogrāfiju, dabas zinības, tautas tradīcijas, rokdarbus un mācās latviešu dziesmas latviešu valodā, bet spraigā skolas gada noslēgumā visus tradicionāli  kāda aizraujoša ekskursija. Šovasar brīnišķīgs piedzīvojums bijis izbrauciens ar Vikingu laivām. Savukārt Ģimeņu piknikā  bijuši gan jautri smiekli, sarunas par nākošo mācību gadu un pārrunas par padarīto, gan sportiskas aktivitātes, kur mammu, tētu un bērnu komandu sacensībās bumbas mētāšanā un palaga vilkšanā uzvaru svinējusi bērnu komanda!

„Latviešiem pasaulē” jauno mācību gadu Dublinas „Saulgriezītē” iezvanījām kopā ar skolas vadītāju Ritmu Prokopčenko (attēlā).

Savukārt uz Helsinkiem devāmies, lai iepazītos ar Latviešu - somu ģimeņu biedrības “Laivas” Latviešu skolu Somijā “Pikku Putni” un tās dibinātāju - skolotāju un mūziķi Zani Uitto. Uz latviešu skolu “Pikku Putni” „salido” bērni tik dažādi kā putni pasaulē, un šeit, atšķirībā no citām latviešu skoliņām, mācības notiek nevis nedēļas nogalēs, bet gan ik ceturtdienu. Šajā semestrī plānots iepazīt kalendāru, gadalaikus un mēnešus, kā arī laika ritējumu un dažādas īpatnības, kas ar to saistās latviešu kultūrā. Mācības notiek divās vecuma grupās, pirmskolas (3-6 gadi) un skolas (6-11 gadi), bet paši mazākie (0-3 gadi) aicināti uz vecāku un mazuļu nodarbībām.

Ar raženu vēsturi var lepoties Ņūdžersijas latviešu skola, kura pavasarī, mācību gada noslēgumā svinīgā atmosfērā krāšņiem ziediem rotātajā Ņūdžersijas latviešu biedrības "Priedaine" mājvietā nosvinējusi skolas 50. izlaidumu. Vasara pavadīta gan ciemojoties Latvijā, gan baudot atpūtu Ņujorkas latviešu draudzes Katskiļu nometnē. Jauno mācību gadu ar nepacietību gaida gan skolēni, gan skolotāji, gan skolas vadītāja Līvija Medne.

Zviedrijas latvieši jau noskaņojušies jaunajai rudens sezonai - septembrī gaidāmas tradicionālās Baltiešu dienas. Arī Stokholmas latviešu teātris SALA, godinot diženā rakstnieka piemiņu, aicina uz pasākumu ar Mārtiņa Zīverta lugas "Pēdējā laiva" teātra izrādi. Latviešu dramaturgam Mārtiņam Zīvertam, kurš Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, atstājis mantojumā vairāk nekā 50 lugu, daļu no tām savulaik pats arī iestudējis Stokholmas latviešu teātrī, šogad aprit 120 gadu jubileja. Pamazām tiek domāts arī par turpmākajiem plāniem - nākamais gads ir nozīmīgs Zviedrijā dzīvojošajiem latviešiem – apritēs 80 gadu kopš latviešu bēgļu laivas pēc Otrā pasaules kara piestāja Gotlandē un 45 gadi kopš notika trimdas latviešu Dziesmu svētki Visbijā. Par gaidāmajiem notikumiem  „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar vienu no Zviedrijas latviešu apvienības aktīvistēm, žurnālisti Guntu Enerūtu. Guntas sirdsdarbs ir videoformātā veidoti stāsti un sarunas ar iedvesmojošām, ārpus Latvijas dzīvojošām personībām „RaDi Latviesi”. Jaunākajā sērijā vērojama tikšanās ar Dzintru Fonzovs Thornqvist – bēgļu laivu pārcēlāja Žaņa Fonzova meitu, kura dalās atmiņās par savu tēti.

Attālums nav šķērslis, lai radītu kopīgu dziesmu - to apliecina divi jauni, muzicējoši latvieši - Latvijā dzīvojošais kantrī mūziķis Edvards Strazdiņš un viņa dueta partnere no Skotijas Anna Wohl. Anna nav profesionāla dziedātāja, mūzika ir viņas sirdslieta, viss sācies ar karaoke dziedāšanu un turpinājies ar uzstāšanos latviešu pasākumos. Savukārt, Edvards latviešiem jau pazīstams, vasaras sākumā viņš publikas vērtējumam nodeva savu debijas albumu. Jaunajam vasarīgajam ballīšu hitam „Druvā” dziedātāja esot tikusi meklēta un atrasta ar konkursa palīdzību. Tā kā Anna dzīvo Skotijā, bet Edvards Latvijā, tad dziesmas ieraksts tapis divās valstīs. „Latviešiem pasaulē”  abi mūziķi, lai noskaidrotu, vai radošā sadarbība turpināsies un varam cerēt uz jauniem kopīgiem duetiem.

„Kustēties - nozīmē dzīvot” - ar šādu domu spārnoti darbojas, kaut gan „mēģinājumos tiekot spīdzināti un mīļoti, sabārti un slavēti, aizelsušies no pēdu stiepšanas un vēdera ievilkšanas, taču joprojām ar platu smaidu uz lūpām un mīlestību pret deju un Latviju” jau desmito jubileju jaunajā 2023./24.gada sezonā svinēs Šveices latviešu tautas deju kolektīvs „Ramati”. Vēl mirkli pirms rudens sezonas sākuma Latvijas karsto vasaru steidz baudīt un „Ramati” vadītājs Jānis Vinklers. Ar viņu klātienē sastapsimies „Latviešiem pasaulē” un plašāk uzzināsim par Šveices dejotāju radošajiem plāniem. Tuvākais gaidāmais notikums veltīts Baltijas ceļa gadadienas atcerei. 1989. gada 23. augustā 2 miljoni cilvēku  Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, pievēršot pasaules uzmanību prettiesiskajai Baltijas valstu okupācijai, izveidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas. Vēsturiskos notikumus pasākumā „Baltijas ceļš 2023 Šveicē” atcerēsies un godinās lietuviešu duets “TUTTO A DIO, Igaunijas-Šveices koris “IME”, latviešu Ģimeņu koris “TREJZEMĪTE”, lietuviešu koris “RASA” un Latviešu tautas deju kolektīvs “RAMTAI”, bet noslēgumā visi vienosies simboliskā cilvēku ķēdē apkārt Bernes baznīcai.

Rosīgi un darbīgi noskaņoti arī Minsteres latvieši. Dienā, kad Latvijā sākas tradicionālais skolas gads, jaunu radošo sezonu sāk bērnu Tautas deju kopa „Rudzupuķe” un bērnu ansamblis „DoReMi”. Savukārt latviešu skoliņā „Ūsiņš” mācīties gribošus bērnus uz jauno mācību gadu pulcē jau augustā.

Par to, kādi zinību izaicinājumi un piedzīvojumi gaida mazos latviešus, „Latviešiem pasaulē” uzzināsim no „Ūsiņa” vadītājas Elīnas Krauzes.

Kamēr Lielbritānijā Iedvesmojošā nedēļas nogalē pulcēsies daiļais dzimums, tikmēr Dānijas stiprais dzimums dosies aizraujošā Tēvu un bērnu gājienā!

Ar mērķi stiprināt saikni ar savām atvasēm, baudot kopīgi pavadīto laiku, neaizmirstot arī izklaidēties un būt gataviem arī kādam vīrišķīgam izaicinājumam Latviešu – dāņu biedrības kungi aicina doties 2 dienu pārgājienā, neaizmirstot paņemt līdzi lietas, par kurām, iespējams, citu reizi rūpējas mammas: izturīgu un ērtu mugursomu, guļammaisu, paklājiņu, ūdens trauku, galda piederumus, lukturīti, uzkodas enerģijas atjaunošanai ,ēdienu maltītēm, ko gatavot uz ugunskura, ērtus apavus un laikapstākļiem atbilstošu apģērbu. „Latviešiem pasaulē” pārgājiena maršrutu izstaigājām kopā ar Raivi Orbu no Latviešu – dāņu biedrības.

Savukārt Latviešu biedrību asociācija Lielbritānijā pulcē tautiešus, kuri jūt nepieciešamību būt sadzirdētiem un atbalstītiem un tikties kopīgos pasākumos: gan jogas, latviešu tradicionālās dejas, nūjošanas, floristikas un radošās angļu valodas nodarbībās, gan ģimeņu un sporta dienās, gan mākslas un terapijas sesijās. Latviešu biedrību asociācijas Lielbritānijā šoreiz latviešu īpašumā „Straumēni” iecerējusi Iedvesmojošu nedēļas nogali sievietēm.

Kas vieno Latviju un Kataloniju Spānijā? Protams, tā ir viena no mūsu „lielajām” dziesmām, kuru Katalonija izvēlējusies par savu neatkarības himnu - Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava”. Un vēl tā ir Spānijā dzīvojoša latviete Dana Tagle, kura jau vairākas vasaras Katalonijas pilsētiņas Lloret de Mar galvenajā laukumā rīko Latvijas Kultūras nedēļu. Dažādu gadu laikā Latviju Spānijā ieskandinājuši mūsu kori, deju kolektīvi un folkloras kopas, tostarp pat tautieši no Minsteres un Dublinas. Viesu vidū bijušas arī tādas pazīstamas skatuves personības kā Ēriks Loks, Varis Vētra un Guntis Veits. LLoret de Mar iedzīvotāji gūst ieskatu Latvijas tradīcijās, kultūrā, dejās, dziesmās un folklorā, savukārt festivāla mākslinieki brīvajā laikā dodas aizraujošās ekskursijās, iepazīstot gleznaino apkārtni. „Latviešiem pasaulē” nākamās vasaras Latvijas Kultūras nedēļas Spānijā programmā ielūkojās kopā ar festivāla organizētāju Danu Tagli (attēlā).

Karstās dienvidu saules sasildīti, devāmies uz Ziemeļvalsti Somiju, lai neklātienē tiktos ar turienes latviešiem - Vivitu un Normundu Kauperiem un Ilzi Liepiņu Nolu - daļu no "Latviskās ģimeņu dienas Loimā" rīkotāju komandas. Jau otro vasaru pēc kārtas Latviešu - somu ģimeņu biedrība "Laivas" bērnus, jauniešus un viņu vecākus pulcēja radoši izzinošā nometnē, kur dabas dienā varēja pētīt pļavas un ūdens kukaiņus un iepazīt sikspārņus; Mājas mīluļu dienā doties apciemot saimniecību “Kanniston Kotieläintila”, kur mīt ap diviem simtiem dzīvnieku; Mākslas dienā apgūt masku darināšanas noslēpumus, bet Mūzikas dienā mācīties latviešu rotaļas un tautas dejas un kokles spēli. Sportiskā gara uzturēšanai ik nometnes rīts sākās ar uzmundrinošu rītarosmi slavenā pophita „Genoveva” pavadījumā.

Vasara ir laiks, kad cenšamies baudīt atpūtu, sasmelties sauli un uz krāt enerģiju turpmākajam gadam. Turklāt mazie latvieši no visas pasaules pulcējas visdažādākajās nometnēs, lai apgūtu jaunas prasmes un zinības, papildinātu latviešu valodas krājumu un iemantotu jaunas draudzības. Eiropā pilnā sparā rit „Mazais latvietis” Bērzainē, Amerikā ar sešdesmit gadu ilgu tradīciju var lepoties Ņujorkas latviešu evanģēliski luteriskās draudzes Katskiļu vasaras nometne, arī Latvija ir iemīļots vasaras galamērķis diasporas bērniem no daudzām un dažādām valstīm.

Jūlija sākumā populārie brāļi Auzāni aicināja uz Tukuma novada Vānes pagasta Aizupi, kur nedēļas garumā, lai kopīgi dziedātu, dejotu darbotos radošajās zīmēšanas un gleznošanas darbnīcās, piedalītos sporta aktivitātes, karaoke, kino vakarā un Latvijas kultūras mantojuma izzināšanā, pulcējās bērni no 14 valstīm. „Latviešiem pasaulē” nometnes iespaidos dalījās ģimene no tālās Zambijas - mamma Rūta Baškevica ar meitām Māru un Annu Līnu.

Tikmēr vēl tikai aizraujoša piedzīvojuma gaidās tikāmies ar Itālijas latvietēm - mammu Danu Ābeli ar meitām Lorēnu un Sabrinu. Drīz viņu ceļš vedīs uz Ogri, kur norisināsies nometne „Daugavas stāsti”, kas jau piekto gadu tiek rīkota ar mērķi stiprināt diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju. Nometnes sirds un dvēsele, Milānas-Boloņas Latviešu skolas vadītāja ir Ilze Atardo šogad „Daugavas stāstos” gaida ierodamies  33 bērnus un jauniešus vecumā no 8 – 14 gadiem, to skaitā 26 ārzemju latviešus no Itālijas, Šveices, Grieķijas, Spānijas, Vācijas, kā arī dalībniekus no Rēzeknes novada.

Savukārt, lai baudītu gleznaino Siguldas apkārtni un spodrinātu savu muzikālo talantu un dalītos pieredzē, jūlija vidū koncertzālē “Baltais flīģelis”  Starptautiskajos Jauno mūziķu meistarkursos satikās 125 jaunie mākslinieki, kurus iedvesmoja un izglītoja lektori un mācībspēki no astoņām pasaules valstīm. „Latviešiem pasaulē” viesojās meistarkursu dibinātāja un vadītāja, pazīstamā latviešu komponiste no ASV - Dace Aperāne.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsāmies rakstudarbiem, jo LR2 ēterā viesojās žurnāliste Zane Pudule un tikko iznākušās Rasmas Balklavas grāmatas, kas iedvesmos dzimtas pētniekus, vēsturniekus un visus tos, kas godā tur mūsu latvisko identitāti un kultūru, tās kopšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm - „Aiz Robežas”, kurators Andris Pētersons.

Deviņdesmitgadniece Rasma Balklava, radu un draugu mudināta, apkopojusi ne tikai dzīves laikā vākto un krāto materiālu par savas dzimtas vēsturi, bet vienlaikus pētījusi arī Lietuvas latviešu vēsturi. Autore dokumentāli apraksta savu dzīvi dažādu varu laikos no dzimtajiem Eltišķiem, caur Otrā pasaules kara beigām Vācijā, pēckara gadiem, atmodu un līdz pat mūsdienām. Eltišķi ir neliels Latvijas pierobežas ciems Lietuvā, iepretim Aucei un savulaik bijis Lietuvas latviešu lielākais garīgais, kulturālais un sabiedriskais centrs ar latviešu luterāņu baznīcu, latviešu draudzi ar savu mācītāju, latviešu biedrību, skolu, bibliotēku un kori.

Savukārt Zane Pudule, kura jau vairākus gadus mitinās Vācijā, raksta par mūsdienu diasporas cilvēkiem un notikumiem. Žurnālistes radošo veikumu  var lasīt Latvijas portālā lsm.lv un citviet. Viņa aktīvi iesaistījusies arī diasporas organizāciju darbībā un pasākumu rīkošanā, un šīs vasaras notikumu virpulis bijis visai raibs - Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Ekonomistu forums, Starptautisko  organizāciju profesionāļu forumus un Pasaules latviešu jauniešu forums, un, protams, arī Dziesmusvētki, kurus, lai arī aktīva koriste, Zane šoreiz vērojusi no skatītāju rindām.