Latviešiem pasaulē

Latviešu pasaule turpina gaidīt Ziemasvētkus: Beļģijā trīs Baltijas valstu kori apvienosies kopīgā Ziemassvētku koncertā, vokālā grupa „Latvian Voices” koncertturnejā turpina priecēt Vācijas latviešus, Ņujorkas latviešu koris Adventi ieskandinās Jonkeru baznīcā, Minsteres bērni aicināti uz svētku pasākumu ar kopīgu teātra izrādes skatīšanos, uz Latviešu skolu Hamiltonā Ziemassvētku vecītis solās atceļot no tālajiem ziemeļiem, Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība aicina apgūt kulinārijas noslēpumus piparkūku darbnīcā, bet Mančestras latviešu biedrība rīko ''Ziemassvētkus rūķu mežā''.

LR2  ir saņēmis skaistu un skanīgu dāvanu no saviem senajiem draugiem Luksemburgā - jaunus postfolka grupas „Rudzurika” dziesmu ierakstus. Dažus pirmatskaņojumus, Ziemassvētku noskaņās būs iespēja dzirdēt „Latviešiem pasaulē”! „Rudzurikai” šis gads bijis visai darbīgs un ģeogrāfiskā ziņā plašs: vasarā Dziesmu un deju svētki Latvijā, kur mūziķi gan startēja kapelas statusā un spēlēja skaistākās, taču plašākai publikai mazāk zināmās latviešu ziņģes, gan uzstājās kopā ar „Sirsnīgo Briseles latviešu teātri”. Vēlāk gaidīja uzstāšanās Strasbūrā, Eiropas Padomes rudens darba cēliena uzsākšanas svinīgajā pasākumā, bet oktobrī grupas ceļš veda uz ASV, Sanfrancisko, uz latviešu diasporas amatierteātru festivālu “LAIPA”. Ar „Latviešiem pasaulē” „Rudzurikas” aizraujošajos piedzīvojumos dalījās grupas vadītāja Aiga Ožehovska, kuru uz īsu brīdi mums izdosies „noķert” Berlīnē, izstādes atklāšanas pasākumā, kurā „pirmizrādi” piedzīvos arī Aigas darinātais mākslas darbs - grandiozs un iespaidīgs gobelēns.

Savam draugu pulkam „Latviešiem pasaulē” pievienoja arī Lielbritānijas, Pīterboro latviešu skoliņu „Pūcītes akadēmija” un tās skolotāju un bērnu mammu Lauru Kamilevicieni. Pīterboro latvieši skaisti, ar stāstiem par brīvības cīņām un filmas "Karoga stāsts” skatīšanos atzīmējuši Lāčplēša dienu, arī grandiozi, ar koncertu, kuru apmeklējuši 350 skatītāji, nosvinējuši Latvijas dzimšanas dienu. Bet nedēļas nogalē visi ar priecīgu satraukumu gaida burvīgu Ziemassvētku pasākumu - izrādi ar koncertu "Ziemassvētku rausītis”. Tajā uzstāsies bērnu deju kolektīvs "Kastanītis", DK "Rakstā", SDK „Virpulis”, līnijdejotāji „Mirāža”, „Trio Frozen”, draugu dziedošā apvienība „Spiets” un ,protams, ciemos tiek gaidīts arī pats Ziemassvētku vecītis!

Lielbritānijas kompānijas "Post Office Travel Money" veiktajā pētījumā, kurā apkopoti 12 Eiropas visizdevīgākie tūrisma galamērķi Ziemassvētkos, 1. vietā ierindota Rīga, kur nedēļas nogalē Doma laukumā vārtus vērs tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Bet Ziemassvētku atmosfēra tiks uzburta ne tikai Vecrīgā. Baudīt piparkūkas un latviešu ēdienus, iegādāties amatnieku darinājumus, satikt Ziemassvētku vecīti, iet kopīgās rotaļās un klausīties Ziemassvētku dziesmās aicina gan Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā latviešu Toronto draudze, Brīvo Latvju biedrība Filadelfijā, Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrība un Oregonas latviešu biedrība, gan Latviešu centrs Minsterē, Zviedrijas Latviešu apvienība, Daugavas Vanagu fonds Lielbritānijā, Mančesteras latviešu biedrība un Bradfordas latviešu klubs, gan Norvēģijas latviešu koris „Laipa” un Latviešu - somu jauktais koris „Ziemeļmeita”.

Iespējams, visvilinošāk piparkūkas smaržos un visgardāk garšos Dānijā, Jitlandē, kur latviešu nedēļas nogales skola "Mazputniņš" rīko tradicionālo, lielu piekrišanu izpelnījušos Piparkūku darbnīcu. Mazo cepēju mammām jāparūpējas par nepieciešamajiem atribūtiem - priekšautiņu, mīklas rulli, piparkūku formiņām un rūķu cepuri matu savākšanai un sviedru slaucīšanai. Bet, kad čakli pastrādāts, pāris nedēļas vēlāk visus priecēs leļļu izrāde “Ziemassvētku ceļojums” un ziemīga ballīte kopā ar Ziemassvētku vecīti. Uz Jitlandes skoliņu mazputniņi salido no visas apkārtnes - pat no 98 km tālās Kertemindes, bet no Esbjergas mēro 85 km un Odenses 75 km garu ceļu. „Latviešiem pasaulē” par gaidāmajiem „Mazputniņa” notikumiem uzzinājām no skolotājas Sandras Kaktiņas. Starp citu, nesenajā Latvijas dzimšanas dienā Sandra kopā ar Mareku Melecu visus Dānijas latviešus pārsteidza ar brīnišķīgu dāvanu - dokumentālo īsfilmu "Kopā ar savējiem". Tas ir stāsts par diasporas kolektīvu neatlaidīgo darbu un entuziasmu, ejot uz kopīgo mērķi - Dziesmu svētkiem. Ar filmas palīdzību veidotāji vēlējušies popularizēt amatieru kopu kustību diasporā un motivēt arī citus piedalīties, nebaidīties un mēģināt, jo kopā ar savējiem viss ir iespējams!

Muzikālas noskaņas nedēļas nogalē valdīs arī Dublinā. Latviešu biedrības Īrijā koris “eLVé” un Latviešu Biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa-Dārziņa svētkus ielūdza ieskandināt ar īpašu notikumu, jo pirmo reizi Īrijā rīko „Dziedošo ģimeņu saietu Ziemassvētku noskaņās”. Ar savu muzikālo priekšnesumu koncertu kuplināt tika aicināts ikviens, un atsaucība bijusi liela - līdzās korim “eLVé” uzstāsies arī 16 ģimenes.

Šonedēļ, šķiet, sarkanbaltsarkanās krāsas pāršalks visu pasauli, jo it visur latvieši ar lielu saviļņojumu, prieku un lepnumu svin savas valsts 105. dzimšanas dienu.

 Uz svētku sarīkojumu ielūdz Latvijas vēstniecības Azerbaidžānā, bet Latvijas vēstniecība Kanādā aicina uz svinīgu Latvijas karoga pacelšanu pie Otavas pilsētas rātsnama, savukārt Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā gādājusi, lai Dublinā Latvijas valsts karoga krāsās tiktu izgaismots Semjuela Beketa tilts.

 Austrālijā, Sidnejas un Melburnas Latviešu namā gaida viesos bijušo Valsts prezidentu Egilu Levitu un viņa svētku runu ''Patriotisms mūsdienās'', Sidnejas svētku koncertā uzstāsies Sidnejas Sestdienas skolas bērni, Sidnejas Latviešu teātris, Sidnejas Latviešu vīru koris un koris „Skanda”, bet Melburnā - Melburnas jauktais koris „Daina”un vīru koris „Veseris”.

Eiropā svētku noskaņa valdīs daudzviet: Briselē svētku koncertu sniegs Briseles latviešu koris un jauniešu deju kopa „Ausma”, viņiem pievienosies Dailes teātra aktieri Gints Grāvelis un Andris Bulis jeb nopietni pacilājošs duets „Grabulis”.

Vācijā, Švarcvaldē uzstāsies ģitārists Reinis Jaunais, Latviešu centrs Bērzaine aicina uz dievkalpojumu un muzikālu pēcpusdienu, Latviešu centrā Minsterē ieplānots ražens svētku pasākums ar karoga uzvilkšanu mastā un Olgas Rajeckas un TDK „MiLaDeKo” koncertprogrammu „Svētku diena”. Berlīnē koncertā "No sirds uz sirdi" Berlīnē” Latvijas svētkos priecēs vijolniece Lauma Skride, Berlīnes latviešu koris un folkloras kopa „Rīta rasa”, bet Hamburgā aicina uz muzikālu vakaru un latvisku sadziedāšanos ar mūziķi un komponistu Valdi Zilveri.

Lielbritānijā Daugavas Vanagu fonds ielūdz tautiešus kopīgi svinēt Valsts svētkus Straumēnos ar Luksemburgas latviešu folkloras kopas "Dzērves"  un Francijas bērnu folkloras kopas “Guntiņas” priekšnesumiem. Mansfīldā  izskanēs koncerts ''Tautasdziesmu nakts", kurā skaistākās latviešu tautasdziesmas rudenīgos deju ritmos izdziedās tautieši no dažādām Lielbritānijas pilsētām. Londonas Balzāmbārā uzstāsies Londonas latviešu koris, TDK „Salinieki” un „Jautrais pāris”, bet Bredfordā koncertu sniegs deju kopa "Kamoliņš " un folkloras kopa "Dūdalnieki " .

Itālijā, Milānā pasākumā „Savās mājās, savā tēvijā” svētkos sveiks  Milānas un Boloņas latviešu skolas bērni, Itālijas latviešu koris „Saule” un teātris „Momento”.

Islandē, Reikjavīkā norisināsies radošajās darbnīcas, kur par godu Latvijas dzimšanas dienai taps sirdi sildoši, latviski rotājumi,

Dānijā izskanēs koncertuzvedums “Spēka zīme Latvietis”, kurā uzstāsies jauktais koris  „Rietumvējš”, TDK "Ziemeļblāzma", BK "Mazputniņš".

Amerikā aicina uz svētku sarīkojumu Sanfrancisko, Bostonā Trimdas draudze zālē  visus priecēs Bostonas latviešu koris un folkgrupa „Maldugunis”, Losandželosas latviešu namā viesosies latviešu džeza dziedātāja, komponiste un aranžētāja Arta Jēkabsone, bet Ņūdžersijas latviešu biedrība "Priedaine" ielūdz uz Ņujorkas tautas deju kopas "Jumalīte” koncertu.

Savukārt Čikāgā, Ligzdas Lielajā zālē svinīgo sarīkojumu par Godu Valsts svētkiem kuplinās Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga, Čikāgas tautas deju kopa ''Mantinieki'', Čikāgas vīru koris, un Kr. Barona Latviešu skolas un skolas ''Stariņš'' audzēkņi. Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar svētku rīkotāju Čikāgā, Latvijas goda konsulu Ilinoisā -. Robertu Blumbergu. Viņš savulaik mācījies Krišjāņa Barona Latviešu sestdienas skolā Čikāgā un Garezera vasaras latviešu vidusskolā, pēc profesija ir zvērināts advokāts Ilinojas un Aijovas štatos, bet pēc sirds aicinājuma - Latvijas patriots. Roberta vecvecāki savulaik beiguši Latvijas universitāti, vecāki nodibinājuši stipendiju LU Juridiskās fakultātes studentiem, arī pats Roberts turpina mecenātisma tradīciju - atbalsta Datorikas fakultātes studentus, ar viņa iniciatīvu tapusi Alfreda Zoltnera stipendiātu programma matemātikā, viņš ir Latvijas Universitātes Goda biedrs.

Latvijas 18.novembra gadadienu nosvinēt saulē, vienotībā un jautrībā, sūtot sarkanbaltsarkanus saulesstarus visiem savējiem lielajā pasaulē, aicina Kipras latvieši. Saiets ar  lustīgiem dančiem, spēlēm, peldēm un ekskursijām divu dienu garumā norisināsies brīva dabā Anarita ciematā, starp Limasolu un Posu. Kipras latviešu FB grupā ir vairāk nekā 1700 dalībnieku. Viņus visus „Latviešiem pasaulē” uzrunāja viena no galvenajām svētku organizētājām - Aija Gorbante.

Latvijas dzimšanas diena un svētku mēnesis ir lielisks iemesls, kas atved uz „mājām”, uz Latviju daudzus pasaules tautiešus. Un arī LR2 raidījumā „Latviešiem pasaulē” klātienē bija iespēja satikties un iezīties ar divām tālā viešņām - Latvijas goda konsuli Apvienotajā Karalistē, Gērnsijā - Lilitu Krūzi (attēlā pirmā no kreisās) un Latviešu dziesmu un deju svētku fonda priekšsēdi Selgu Apsi (attēlā otrā no kreisās).

Gērnsijas salā dzīvo apmēram 2000 Latvijas valstspiederīgo. Kopš 2006. gada darbojas Gērnsijas Latviešu asociācija. Līdzās dažādu svētku un citu notikumu organizēšanai, tā visai aktīvi pievēršas arī labdarībai - tiek vākti ziedojumi, lai palīdzētu sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām dažādos Latvijas reģionos. Savulaik Ziemassvētku akcijā “Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem” Gērnsijas latviešu sarūpētās dāvanas ceļojušas uz Rēzeknes novada Tiskādu bērnu namu, palīdzību saņēmušas Nautrēnu pagasta trūcīgajām ģimenes un Aglonas iedzīvotāji. Pēdējā laikā atbalsts tiek veltīts arī Ukrainai - pašu rokām, ar sirsnību un mīlestību jaundzimušajiem ukraiņu bēbīšiem un lielākiem bērniem tiek darinātas adītas cepurītes, zeķītes, jaciņas, sedziņas un pat rotaļu lellītes. Pirms pāris gadiem tika izdota Latvijas goda konsules Gērnsijā Lilitas Krūzes grāmata “Latvieši Gērnsijā”, kurā apkopoti latviešu stāsti par dzīvi un darbu Gērnsijā. Ar dažiem no stāstiem Lilita solījusi iepazīstināt „Latviešiem pasaulē” klausītājus.

Savukārt nākamās vasaras XVI Latviešu dziesmu svētku Kanādā tapšanas procesā ielūkosimies kopā ar Latviešu dziesmu un deju svētku fonda priekšsēdi Selgu Apsi. Kaut gan Selgas profesionālā darbība saistīta ar finanšu un mārketinga jomu, tomēr viņas sirdslieta ir deja. Bērnībā pati dejojusi, bet nu jau gandrīz 30 gadus pati vada Toronto deju kopu „Daugaviņa”. Šovasar viņa bija viena no Dziesmu un deju svētku virsvadītājām Daugavas stadiona lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, vairakkārt bijusi iesaistīta Kanādas dziesmu svētku veidošanā gan rīcības komitejā, gan vadot deju nozari. Selga Apse arī radījusi virkni jaundeju, kas guvušas atzinību un tikušas godalgotas ASV un Kanādas Latviešu dziesmu svētku jaunrades deju konkursos - “Aizalaida sauleite”, “Makaidū”, “Jaukāki jaukti”, “Tur man tika” .

Latvijas svētku mēnesi ieskandināsim, šoreiz pārmaiņas pēc nedodoties tālos ceļos - apmeklējot „LaPa” muzeju šeit pat, Rīga un paviesojoties pie kaimiņiem - Igaunijā.

Sagaidot Latvijas 105. dzimšanas dienu, jubilejas mēnesis sācies ar muzeja - pētniecības centra „Latvieši pasaulē” veidoto izstādi „Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju”. Tajā ir iespēja ielūkoties muzeja krājuma priekšmetos un dažādās pasaules malās mītošo latviešu glabātajām, ar Latviju saistītajām relikvijām. Tās ir gan mīļas, dziļi personiskas, no mājām līdzi paņemtas lietas, gan fotogrāfijas un dokumenti, kas vēsta par 18. novembra sarīkojumiem. Izstādes lielākais priekšmets ir 2,25 metrus augsts Brīvības pieminekļa atveidojums – 1958. gadā Bostonā iestudēta uzveduma centrālā dekorācija, kas pēc tam latviešu sarīkojumos kalpojusi vēl 50 gadus. Savukārt aizkustinošs ir stāsts par ziedu vainagu, kuru, pirmo reizi viesojoties Latvijā, dziesmu svētkos kā dāvanu no kādas koristes saņēmusi bēgļu nometnēs dzimusī Juta Džarvisa. Vainags kā dārga piemiņa ar lielu rūpību glabāts vairāk nekā 20 gadus. Izstāde „Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju” līdz februāra beigām būs skatāma muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” telpās Rīgā, Berga bazārā, turklāt apmeklētāji - darba kolēģi, draugu grupas un ģimenes aicināti uz izzinošu un aktīvu svētku nodarbību, kurā tās dalībnieki varēs izveidot un piedzīvot paši savu Latvijas neatkarības svētku sarīkojumu. Lai plašāk iepazītos ar jaunās izstādes eksponātiem, LR2 raidījums „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar savu gandrīz vai vārda brāli - muzeju „Latvieši pasaulē” un muzejpedagoģi Danuti Grīnfeldi.

Savukārt tepat kaimiņos, Igaunijā Tartu latviešu biedrība rīko ikgadējās Latvijas dienas Tartu. To laikā norisināsies Latvijas Garšas svētki, Latviešu un igauņu tulkotāju seminārs, Tartu latviešu grāmatu klubiņa vakars, Tautisko danču vakars ar Tartu danču klubu un fokloras kopu "Sēlene" un koncerts "Baltijas ceļš" ar pūtēju orķestri "Cēsis" un latviešu kori Igaunijā "Ziemeļu Balsis". 11. novembra pēcpusdienā Uus-Jaani kapsēta būs Lāčplēša dienas piemiņas brīdis, bet aktīvākie svētku dalībnieki varēs doties ekskursijā ar gidu „Latviešu pēdas Igaunijā“. Latvijas dienu Tartu pasākumos ielūkojāmies kopā ar Tartu latviešu biedrības vadītāju Ilzi Salnāju-Vervu.

Kamēr Latvijā baudām rudeni ar visiem tā priekiem - dzeltenajām lapām, slapjdraņķi un brīžam brāzmaino vēju, tikmēr Itālijā vēl kavējas vasaras un Dziesmu svētku atmiņās, bet Čikāgā jau darina puzurotas rotas Ziemassvētku eglītei.

Savu jauno sezonu visai rosīgi kopā ar savu saulaino diriģenti Ilzi Atardo sācis Itālijas latviešu koris „Saule”. Lielo Latvijas Dziesmu svētku iedvesmots, tas  Mežaparka sajūtās vēlējies dalīties arī ar Itālijas klausītājiem. Tādēļ nedēļas nogalē kopā ar saviem draugiem -Vācijas latviešu kori „Silava”, Grācas latviešu kori „Pilskalns”, Vīnes latviešu kori, Siguldas jaukto kori „Spārni” un  kora „Coro di Vicenza” ansambli aicina uz Itālijas pilsētu Vičenzu, kur kopīgā koncertā  izdziedās latviešu un itāļu kormūzikas skaistākās lappuses. Starp citu, Vičenza ir slavena ar renesanses arhitekta Andrea Palladio majestātiskajām celtnēm, viņa darbi gluži tāpat kā mūsu Dziesmu un Deju svētku tradīcija iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.  

Tikmēr Čikāgas Krišjāņa Barona Latviešu skolā jau laikus domā par Ziemassvētkiem un aicina uz kārtējo tradicionālo puzuru darināšanas darbnīcu. Latvijas egles pušķošana vienā no pasaulē lielākajiem zinātnes muzejiem - Čikāgas Zinātnes un rūpniecības muzejā (Museum of Science and Industry, Chicago) ir jauks piedzīvojums  ne tikai bērniem , bet arī viņu ģimenēm. Ik gadu tiek gatavoti jauni puzuri, un talkā tiek aicināti arī vecāki. „Latviešiem pasaulē” Čikāgas Krišjāņa Barona Latviešu skolas aktualitātēs palīdzēja ielūkoties Vija Vīksne.

Pēc Otrā pasaules kara uz dzīvi Kanādā apmetās vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas okupācijas rezultātā bija spiesti pamest dzimteni. Pateicoties latviešu kopienas pārstāvju neatlaidīgam darbam, kā arī Kanādas valdības atbalstam, radās latviešu organizācijas, centri un skolas, kas palīdzējis saglabāt latviskumu gan okupācijas gados, gan arī šobrīd. Hamiltonas Latviešu biedrību šogad varam sveikt 75 gadu jubilejā, tā dibināta 1948. gada 12. septembrī un jau savos pirmsākumos izcēlās ar visai lielu rosību: sāka darboties koris, latviešu skola, sporta kopa „Sparta”, Drāmas kopa, Akadēmiskā kopa, tautas deju kopa, Ventas 10. gaidu vienība, kā arī Aiviekstes 39. skautu vienība. 1958. gadā HLB namā tika atvērta bibliotēka. Tika organizēti koncerti, kultūras un saviesīgi sarīkojumi. Ik gadu rudens sezona tiek atklāta ar Miķeļu tirgus sarīkojumu, un arī šogad septembra nogalē norisinājās Miķeļdienas pusdienas, kuru laikā varēja noskatīties jauno  dokumentālo filmu "Nolaupīt Vosu". Hamiltonas latviešu biedrībai nav svešas arī sportiskās aktivitātes - biedrības namā tiek rīkota kopīga pasaules čempionāta hokejā spēļu skatīšanās un, protams, fanošana par Latvijas hokeja izlasi, Bingo spēļu un zolītes vakari! LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar  līdz šim Hamiltonas tautas deju kopas „Vainadziņš” vadītāju, kurš nu jau stājies Hamiltonas latviešu biedrības priekšgalā, Rinaldu Eglīti (attēlos kopā ar meitu Katrīnu Eglīti).

Ja Rinalds šobrīd viesojas Latvijā, tad koferus ar tērpiem, rekvizītiem un lugu eksemplāriem jau sakravājuši no Eiropas pretējā virzienā gatavs doties Minsteres latviešu amatierteātris - studija „Ezīši”. Iemesls - nākamās nedēļas nogalē Sanfrancisko, Kalifornijā norisināsies 9. latviešu diasporas amatierteātru festivāls “LAIPA”. Tajā pulcēsies 10 teātri no 8 valstīm - Anglijas, ASV, Beļģijas, Islandes, Latvijas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, tiks izrādītas latviešu autoru lugas, norisināsies dažādas skatuviskās meistarklases, bet lustīgu sadziedāšanos ar teātra dziesmām sola Luksemburgas postfolka grupa „Rudzurika”. Pirms pāris gadiem festivāla "LAIPA" dalībniekus amatierteātris - studija „Ezīši” uzņēma pie sevis Minsterē, bet šogad uz Sanfrancisko ved lugu “Leģenda par latvieti. Ar dievu roku”, kuras autore un režisore ir Laura Ritenberga-Kinder. Starp citu, Laura, ar kuru sazinājāmies „Latviešiem pasaulē”, teātra gēnu pārmatojusi no  slavenās Latvijas režisores Dzidras Ritenbergas, jo ir viņas brāļa mazmeita.

Nedz dažādi kontinenti un okeāni, nedz dažādas laika joslas un gadalaiki nebūs šķērslis, lai kopīgā „Latviešiem pasaulē” stundā vienotos Amerikas un Austrālijas latvieši. Ņujorkas rudenī, Atlantijas okeāna krastā, agrā rīta stundā satikām Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdi Anitu Bataragu. Bet Melburnā, pie Klusā okeāna Portfilipas līča jau atnācis pavasaris, un tur vēlā nakts stundā modinājām Austrālijas latvieti Pēteri Dārziņu.

Amerikā šobrīd norisinās Amerikas Latviešu apvienības, kuras mērķi ir labdarības uzturēt un vienot latviešu sabiedrību ASV, veicināt latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi, gādāt par skolām un sniegt humanitāru palīdzību mazturīgām ģimenēm, 72. Kongress. ALA apvieno vairāk nekā 100 dažādas latviešu organizācijas – biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas – un gandrīz 4000 biedru no visām pavalstīm. Anita Bataraga ir kādreizējā ALA priekšsēde, šobrīd viņas sirdsdarbs ir ziedojumu vākšana Ukrainas atbalstam. Vairāk nekā gadu dažādās Ziemeļamerikas pilsētās viņa rīko „rotu galdus”, kurā pārdod sieviešu saziedotās rotaslietas un ziedojumos savākusi jau vairāk nekā 40 tūkstošus dolāru.

Pēteris Dārziņs ir medicīnas profesors Melburnā, aktīvs latviešu sabiedrības aktīvists un šobrīd kopā ar savu kundzi Susanu vada Latviešu Kultūras dienu Austrālijā rīcības komiteju. Lielākie latviešu svētki Austrālijā - Kultūras Dienas  notiek kopš 1951. gada, šogad jau 59. reizi. Tradicionāli Kultūras Dienas norisinās gada nogalē starp Ziemassvētkiem un Jaungada vakaru, šogad – no 26. - 31. decembrim. Savulaik šie svētki radās, lai pēckara trimdas latvieši varētu sazināties savā starpā, savās jaunajās mājās Austrālijā, un uzturēt savas kultūras tradīcijas. 59. Kultūras Dienu programmā iecerēts visai plašs pasākumu klāsts - koncerti, teātris, divas izstādes - mākslas izstāde "Visi Kopā, Zem Vienas Saules" un izstāde „ALKD: Simboli un attēli caur gadu desmitiem”, danču vakars, tirdziņš, pasākums “Pīrāgi ar Pārrunām par Latviju”, vainagu gatavošanas darbnīca un dažādas sportiskās aktivitātes. Lai sveiktu festivāla dalībniekus un apmeklētājus, ieradīsies arī tālas viešņas no Latvijas - populārā grupa „Tautumeitas”.

Rudens atnācis ar jaunu teātru radošā darba cēlienu Latvijā, un visai vērienīgi rudens sezona sākusies arī diasporas teātru dzīvē. Pasaules Latviešu Amatieru Teātru Savienība (PLATS) oktobra sākumā visus latviešus, kam sirdī teātris, pulcē Norvēģijas pilsētā Bergenā uz diasporas teātru saietu “PLATS solis 2023”. Četru dienu garumā festivālā piedalīsies 23 teātri no 3 kontinentiem un 12 valstīm, kopumā izrādot gandrīz 30 iestudējumus ar plašu žanru plejādi - sākot ar drāmām, absurda drāmām un melodrāmas un beidzot ar komēdijām un pat pantomīmām. Tiks sumināts lieliskākais aktieris un aktrise, spilgtākais iestudējums, labākā režija, visveiksmīgāk izvēlētā mūzika un atbilstošākais gaismu salikums. Turklāt norisināsies arī meistarklases, mākslas izstāde, atpūtas pasākums “Nakts noslēpumi” un lielā svētku balle ar “Lustīgo Blūmīzeru”.

“PLATS solis 2023” atklāšanas dienas pievakarē „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar dažiem no svētku dalībniekiem:

Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības vadītāja Sandra Bondarevska ne tikai „tur roku uz saieta pulsa”, bet arī pati piedalīsies ar savu Īrijas latviešu teātrī „Sliedes” režisēto izrādi - komēdiju “Ārsti nezina nekā”. Paradoksāli, bet „Sliedes” par savu dzimšanas dienu uzskata Covid pandēmijas laiku, 2021. gada 21. janvāri, tieši dienu,  kad ticis fiksēts viens no augstākajiem saslimstības rādītājiem Īrijā.

Liāra Ozola apvieno gan šī gada saieta mājasmātes, gan režisores, gan aktrises lomas. Skatītāju un kolēģu vērtējumam tiks nodotas viņas Bergenas latviešu teātrī iestudētās izrādes “Metāla ziedi” un “Pēdējais smejas gardāk”, bet Bergenas jauniešu teātris mini - LATiBergen skatītāju  rindās aicinās jauno paaudzi uz bērnu lugu “Ledainās ķēdes”.

Visjaunākais no visiem radošajiem kolektīviem ir tikai šopavasar dibinātais Ženēvas latviešu teātris „Taurenis”. Tā dibinātāja un režisore Anna Suhanova saka, ka, neskatoties uz to, ka „Taureņa” ceļš ir tikko sācies, tas visai drosmīgi mērojis ceļu uz Bergenu, līdzi vedot izrādi, kas veidota pēc Zanes Zustes un Diānas Zandes kopdarba “Tarakāni manā galvā” - “Dzīves Tarakāni”.

Savukārt vispieredzējušākais “PLATS solis 2023” dalībnieks ir Sidnejas Latviešu teātris, kurš nākamsezon gatavojas savai 75 gadu jubilejai, kas tiks svinēta kopā ar draugiem un kolēģiem no visas pasaules - diasporas teātru saietā „PLATS solis 2024”. Teātra pirmais valdes priekšsēdis bijis LNO solists Kārlis Nīcis, bet šobrīd tā priekšgalā atrodas režisore Ilona Brūvere. Savā ievērojamajā mūžā Sidnejas Latviešu teātris iestudējis ap 300 lugu, piedalījies visos Austrālijas Latviešu Teātra festivālos, viesojies Latvijā, Ziemeļamerikā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un Anglijā.

Daudzu atmiņās vēl glabājas šīsvasaras skaistie mirkļi, kad dziesmās virmoja un dejās dimdēja gaiss, Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas ielās bija tūkstošiem laimīgu seju un smaidošu acu. Tomēr - par aizgājušajiem Dziesmu svētkiem nav iemesla skumt, jo jau nākamajā vasarā pie sevis aicina aizokeāna multikulturālā metropole Toronto, kur 2024. gadā no 4. - 7. jūlijam norisināsies XVI Latviešu Dziesmu svētki Kanādā.

„Latviešiem pasaulē” viesojās Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā priekšsēdis, gaidāmo dziesmu un deju svētku Kanādā rīcības komitejas vicepriekšsēdis Juris Ķeniņš (attēlā). Juris viens no slavenās Ķeniņu dzimtas pārstāvjiem, viņa tēvs - trimdas mūzikas leģenda Tālivaldis Ķeniņš, vectēvs - dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš, bet vecmāmiņa - rakstniece Anna Rūmane-Ķeniņa. J.Ķeniņš daudzus gadus ir bijis Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes vicepriekšsēdis un kultūras nozares vadītājs, bijis XIII, XIV Latviešu dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas vicepriekšsēdis un XV Latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdis, vairakkārt bijis gan Kanādas, gan Rietumkrasta (ASV) dziesmu svētku virsdiriģents.

Toronto nākamās vasaras dziesmu svētkos piedalīsies viskrāšņākā latviešu mūziķu plejāde - sākot ar jaukto kori „Aura”, Tautas deju ansambli „Teiksma” un izcilo operas dīvu Maiju Kovaļevsku un beidzot ar bērnu popgrupu „Dzeguzīte”. Svētku ietvaros notiks kopkoru koncerts, garīgās un orķestra mūzikas koncerts, tautas deju Lieluzvedums, Jaundeju koncerts, teātra izrādes, bērnu aktivitātes, tirdziņš, mākslas un daiļamatnieku izstādes, balles un citi sarīkojumi. Horeogrāfe Dagmāra Bārbale īpaši Kanādas dziesmu svētkiem radījusi jaunu deju “Ai, bagāta man zemīte”, kuras ierakstā  piedalījusies bungu un dūdu mūzikas grupa „Auļi”, Renārs Kaupers, ģitārists Jānis Kalniņš un koklētāja Latvīte Cirse.