Latviešiem pasaulē

Ilgi gaidīto un loloto Dziesmusvētku saviļņoti un iešūpoti „Latviešiem pasaulē” vēl nevar rimties, tāpēc uz brīdi vēl kavēties negaistošajās atmiņās un dalīties skaistajās emocijās bija gatavi raidījuma viesi. Klātienē, LR2 studijā tikāmies ar kādreizējo, leģendārās Kanādas latviešu grupas „Skandāls” mūziķi Raiti Freimani, kurš nu jau daudzus gadus dzīvo Stokholmā, tomēr Dziesmusvētkos kuplināja Melburnas latviešu kora vīru rindas. Raitis lepojas, ka šajos svētkos piedalījusies visa viņa ģimene - viņš ar savu sieviņu - kā dziedātāji, savukārt abi dēli - kā dejotāji.

LR2 klausītājiem jau labi pazīstama Itālijas latviešu kora „Saule”, kurš Vasaras Saulgriežos ieskandināja „Gadsimta Garāko Līgodziesmu”, diriģente Ilze Atardo. Viņa šajos Dziesmusvētkos paspēja ne tikai soļot sava kora priekšgalā, bet arī uzstāties kopā ar kordiriģentu kori Mežaparka koncertā „Diriģents”. Ilzi varam sveikt arī kā Milānas - Boloņas latviešu skolas vadītāju, jo tikko notikušajā Latviešu valodas aģentūras  konkursā, kura mērķis bija godināt diasporas latviešu skolu komandas - skolu vadītājus, skolotājus un vecākus, kuri entuziastiski un pašaizliedzīgi veic izcilu darbu latviešu valodas kopšanā un saglabāšanā ārpus Latvijas robežām, viņa ieguvusi balvu nominācijā “OZOLZĪLE”. Tā piešķirta par „Piparkūku nometni” - stabilāko un mīlētāko diasporas latviešu skolas pasākumu. Jāpiebilst, ka konkurence bijusi pamatīga, jo par balvu 10 nominācijās cīnījās vairāk nekā 200 kandidāti.

Iepazināmies arī ar vēl kādu tālu viešņu un latvietības kopēju - Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē izglītības nozares vadītāju, Kanberas latviešu skolas koordinatori un skolotāju Ivetu Leitasi.

Paldies Dziesmusvētkiem ne tikai par brīnišķīgām emocijām, smaidošajām sejām un krāšņajiem pasākumiem. Paldies jāteic arī tamdēļ, ka  tie uz Latviju atveduši tiek daudz mūsējo no visām pasaules malu malām! Vairāk nekā 2600  dalībnieku, kas dzied, spēlē vai danco  87 kolektīvos  četru kontinentu 22 pasaules valstīs - tāda ir diasporas šo dziesmu un deju svētku statistika.

Ja svētku nedēļa sākās ar Pasaules latviešu saieta namu Ķīpsalā, tad LR2 studijā šoreiz norisināsies „ diasporas mazais saiets” -„Latviešiem  pasaulē” viesojās Luksemburgas  folkloras kopu vadītāja Aiga Ožehovska, kādreizējā Luksemburgas folkloras kopas „Dzērves” dalībniece, šobrīd Sanfrancisko folkloras kopas „Migla” vadītāja Natālija da Kruza, Sirsnīgā Briseles teātra aktrises Ieva Brinkmane un Kristīna Lange.

Sirsnīgais Briseles teātris kopā ar Luksemburgas postfolka grupu „Rudzurika” savus skatītājus jau priecēja Kapelu maratonā Vērmanes dārzā, savukārt Latvijas un diasporas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un mazākumtautību folkloras kopas  vēl tikai gatavojas savam lielajam  Dziesmusvētku uznācienam, kad sestdien visas dienas garumā pieskandinās Vērmanes dārzu un Esplanādi.

23.jūnija vakarā, kad Latvijas pļavās tika meklētas Jāņuzāles, vīti ozola vainagi un pamazām šur tur jau bija iedegti Jāņu ugunskuri un iemirdzējās Jāņugunis, „Latviešiem pasaulē” apciemoja lielāko Jāņu svinēšanas pasākumu ārpus Latvijas- „Bērzes Strazdu Jāņu festivālu” Lielbritānijā.

„Bērzes Strazdu Jāņu festivāls” šogad norisinājās jau 11. reizi, tas ik gadu pulcē vairākus tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules un ikreiz izvēršas par vērienīgiem Latvijas kultūras un tradīciju svētkiem. Šoreiz Jāņu svinības bija patiesi grandiozas - 3 dienu garumā uz divām skatuvēm uzstājās bezmaz viss Latvijas mūziķu „zieds”- “Bermudu Divstūris”, “Musiqq”, “Montana”, “Tranzīts”, “Singapūras Satīns”, “100 Debija”, “Edavārdi”, “Mazie Rakari”, Olga Rajecka, Ivo Fomins un Normunds Rutulis. Neatņemama pasākuma tradīcija ir “Līgotava” ar īpašo svētku programmu, kurā tiekas vairāki desmiti ārzemēs dzīvojošo latviešu deju kolektīvu un folkloras kopu. Savukārt zīmotavā, veidotavā, spēlētavā, dziedātavā un dancotavā ikviens varēja iepazīties ar Jāņu un latviešu Līgo vakara tradīcijām, dziesmām un dejām, sportiskas un veselīgas atpūtas aktivitāšu cienītāji varēja piedalīties zolītes un novusa turnīrā, volejbola sacensībās, ikgadējā virves vilkšanā, jogas un zumbas nodarbībās, bet kinomīļiem brīvdabas zonā uz lielā ekrāna bija iespēja noskatīties jaunākās latviešu filmas. Protams, tika kurts lielais Jāņu ugunskurs, kur līgotāji vienojās līdz saullēktam kopīgās līgo dziesmās un dejās. „Latviešiem pasaulē” lielajā notikumu virpulī izdevās uz brīdi sastapties ar „Bērzes Strazdu Jāņu festivāla” ģenerāldirektoru Ģirtu Lerhu.

Ne tik daudzskaitlīga, bet ne mazāk sirsnīga līgošana norisinājās citviet pasaulē. Tāpēc „Latviešiem pasaulē” devās arī uz eksotisko Taizemi, kur uzvīt vainagu, uzlikt latvju ziņģi, satikt vietējos tautiešus un svinēt Jāņus jau otro reizi aicināja Elīna Belova. Savulaik viņa bijusi Radio Naba raidījuma vadītāja, intervējusi jaunos uzņēmējus „Dienas Biznesam”, strādājusi izdevniecībā „Žurnāls Santa”, arī dzīvojusi Kualalumpurā un Singapūrā, bet šobrīd – Bangkokā, kur vada programmatūru izstrādes projektus. Ar dažādās Āzijas valstīs mītošajiem tautiešiem Elīna iepazīstinājusi portāla latviesi.com lasītājus.

Priecīgs satraukumus valda Amerikas krastā, kur lasot Jāņuzāles un pošoties Jāņu svinībām, pamazām arī tiek krāmētas ceļasomas Latvijas apciemojumam.

Pirmo reizi ar divām viesizrādēm- “Anšlavs un Veronika” un “Ķēves dēls Kurbads”, kuras tiks izrādītas „Siguldas devonā” un ZEIT radošā kvartālā, Latviju apciemos Sanfrancisko Jaunais teātris, šobrīd vienīgais aktīvais latviešu teātris ASV. Abas  izrādes veidotas pēc trimdas autoru darbiem, turklāt vienā no tām- titullomā ( Anšlava Eglīša lomā) varēsim redzēt Jaunā Rīgas teātra zvaigzni -aktieri Kasparu Znotiņu. „Latviešiem pasaulē” pirmsviesizrāžu „drudzī” satiksimies ar trim no Sanfrancisko Jaunā teātra trupas: teātra vadītāju un režisori Māru Lewis, kura teātra mīlestību mantojusi no tēva, Nacionālā teātra aktiera; aktrisi Gundegu Ozolu-Biti, kuras tēvs savukārt bijis varens runu teicējs un deklamētājs un  pūtēju orķestru diriģents Rūjienas pusē, un aktrisi Tairu Zoldneri, kurai skatuves debija savulaik bijusi 11 gadu vecumā- viens no zēniem skolēnu izrādē “Emīls uz Berlīnes zēni”.

Gaidāmā Latvijas piedzīvojuma noskaņas valda arī Ņujorkas pusē, kur tikai pirms pāris gadiem radusies tautas deju kopa “Jumalīte” kopā ar savu vadītāju Māru Zālīti pošas saviem pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem. „Jumalītē” kopīgā dejas solī vienojas gan trimdinieku pēcteči, gan tikai nesen iebraukušie, gan pieredzējuši dejotāji, gan iesācēji. Nedēļas nogalē Ņūdžersijas latviešu īpašumā Priedainē ieskandināt Saulgriežus pulcēsies turienes tautieši, kurus ar priekšnesumiem priecēs „Jumis”, „Mazais Jumis”, Ņūdžersijas latviešu pamatskolas koklētāji un Ņujorkas latviešu kora dziedātāji. „Jumalīte” atrādīšot deju lielkoncertam „Mūžīgais dzinējs” samācītas dejas, bet Saulgriežu ballītē visi varēs kārtīgi izdancoties kopā ar Eviju Sloku & co.

Strauji un neatvairāmi tuvojas maģiskais un brīnumu pilnais Jāņu laiks, un tas jūtams ne tikai Latvijā, bet arī citviet - visas pasaules malu malās latvieši pošas svētkiem, atkārto dziesmas, apgūst Jāņu rituālus, iestudē Līgo uzvedumus, noskata košākās pļavas, kur doties pēc Jāņuzālēm, mācas siet sieru, cept pīrāgus un darināt alu, rīko Ielīgošanu LR2 21. jūnijā, Vasaras Saulgriežos un gada garākajā dienā jau astoto gadu pēc kārtas no saules lēkta līdz rietam skanēs „Gadsimta Garākā Līgodziesma”, kur līdzās Latvijas koriem un folkloras kopām vakarpusē līgodziesmas skandēs arī Eiropas latvieši - Luksemburgas postfolka grupa „Rudzurika”, Grācas latviešu koris „Pilskalns”, Parīzes latviešu koris „Latve” un Dānijas latviešu koris „Rietumvējš”, savukārt pašā rīta agrumā, plkst. 4.29 pēc Latvijas laika ar dziesmām modināt sauli klātienē LR2 studijā bija ieradušies tāli viesi - Itālijas latviešu koris „Saule” un viņu diriģente Ilze Atarto!

Ne tikai līgo dziesmas, arī Blaumaņa leģendārās „Skroderdienas Silmačos” ir viens no „obligātajiem” Jāņu laika simboliem. Šogad uz tām sadūšojušies Lielbritānijas latvieši un maizniekmeistars Aigars Opihtins, kurš šoreiz ļāvies jaunam izaicinājumam - uzņēmies režisora lomu. Nākamnedēļ ar Skroderdienām notiks Ielīgošanas svinības Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē, bet „Latviešiem pasaulē” būs iespēja ielūkoties uzveduma mēģinājumu procesā Haidparkā, kur sazinājāmies ar Ābrama lomas atveidotāju Aivi, Antonijas lomas tēlotāju Sandru un režisoru Aigaru.

„Līgošanas nerātnībām” Skroderdienu noskaņās gatavojas  arī Oslo Latviešu Teātris „O'LatTe”. Kā atzīst teātra vadītāja un režisore Ieva Melbārde, viņi savu dzimšanas dienu var svinēt tieši Jāņu laikā, jo savulaik savu radošo darbību sākuši tieši ar „ Skroderdienas Silmačos” iestudējumu. Saulgriežu sagaidīšanas svētkos Oslo „O’LatTe” ar kādu lustīgu danci pievienosies TDK „Ozoliņš” un citi Norvēģijas kori un deju kolektīvi, bet zāļu sievas Līgas Reiteres padomi un gudrības noderēšot Jāņu vainagu pinējiem.

Kamēr Latvijā jūnijs sācies ar ilgi gaidīto skolēnu vasaras brīvlaiku, tikmēr Minsteres latviešu skoliņa „Ūsiņš” mācību gada noslēgumu plāno apvienot reizē ar Jānu ieskandināšanu mēneša otrajā pusē. Savukārt šīs nedēļas nogale tiks pavadīta visai aktīvi - ar Ģimeņu sporta dienu. Tā - kā jau pienākas - sāksies ar iesildīšanos, tupinājumā bērniem dažādas sporta spēles, bet vecākus gaida sportiski izaicinājumi. Noslēgumā, bez šaubām, apbalvošana, bet visi izsalkušie tiks cienāti ar zupiņu un kūkām Sportisko garu „Latviešiem pasaulē” palīdzēja uzturēt Minsteres latviešu skoliņas „Ūsiņš” vadītāja Ilze Liljē.

Protams, visa latviešu dziesmotā pasaule arvien vairāk dzīvo Mežaparka satikšanās gaidās. Pirms doties uz Latviju, Dziesmu svētki tiek ieskandināti Amerikā un dažādās Eiropas valstīs. Nedēļas nogalē uz koncertu "Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem 2023" aicina Beļģijas latvieši - Briseles latviešu koris, Briseles Jauniešu koris, Briseles latviešu dejotāji un sirsnīgais Briseles latviešu teātris. „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar Briseles Jauniešu kori un tā diriģentu Kārli Ostrovski. Kolektīvs  ir pavisam jauns - dibināts tikai pirms diviem gadiem, un visi tā dalībnieki ir Briseles 2. Eiropas skolas skolēni.

Jau pēc mēneša, jūnija nogalē Rīga dimdēs, skanēs, svinēs, krāsosies visu novadu tautastērpos un kļūs par visas pasaules ne tikai dziedošo un dejojošo, bet arī teātri spēlējošo latviešu epicentru. Līdzās Mežaparkam un Daugavas stadionam ir vērts pievērst uzmanību vēl kādam svētku norises punktam galvaspilsētas kartē - Kultūras pilij “Ziemeļblāzma”, kur 1. jūlijā norisināsies diasporas teātru festivāls “Dāvana Latvijai”. Šeit būs iespēja noskatīties četras 2022. gadā diasporas teātru saietā “PLATS solis” Stokholmā godalgotās latviešu izrādes: Bergenas latviešu amatierteātra “LATiBergen” iestudēto “Miglas pilnas acis”, Birmingemas Mazā teātra komēdiju “ČIR, ČIR!”, Īrijas latviešu jauktā kora “LA’IR” sadarbībā ar Īrijas latviešu amatierteātri “Sliedes” radīto oriģinālmūziklu “Miglā iesprostotie” un Latviešu - dāņu biedrības amatierteātris “Pūpols” izrādīto “Edas zvaigšņu stunda”. Gaidot “Dāvanu Latvijai”, sazinājāmies ar PLATS valdes priekšsēdi, arī „Miglā iesprostotie” režisori Sandru Bondarevsku un  festivāla māksliniecisko vadītāju un “ČIR, ČIR!” režisoru Ingmāru Čaklo.

Savukārt jūlija vidū, kad Rīga atpūtīsies no svētku virpuļa un kņadas, visi laipni aicināti  uz Siguldu (attēlā), kur mākslas skolā “Baltais flīģelis” vairāk nekā nedēļas garumā notiks XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Tajos satiksies dažādu jomu latviešu mūziķi - instrumentālisti, vokālisti, diriģenti, komponisti un mūzikas skolotāji no visas pasaules, turklāt ik vakaru skatītājus priecēs arī brīnišķīgi koncerti. Jauno mūziķu meistarkursu tradīcija aizsākusies 1985. gadā Mountorfordā, Kanādā, bet kopš 1994. gada, kad Jaungulbenē notika pirmā mūzikas nometne, kursos skolojušies vairāk nekā 1800 jaunie talanti. „Latviešiem pasaulē” par šīgada aktualitātēm plašāk uzzinājām no XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursu mākslinieciskās vadītājas, Amerikas latviešu komponistes Daces Aperānes.

"Latviešiem pasaulē" šoreiz apciemojām savus senos draugus Stokholmas latviešu skolā un pirmo reizi tikāmies ar Latviešu kultūras biedrību TILTS.

Lai plašāk uzzinātu par ar izglītību saistītajām latviešu aktualitātēm, sazinājāmies ar Stokholmas latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi. Nedēļas nogalē Zviedrijā pirmo reizi norisināsies vērienīga, Stokholmas latviešu skolas organizēta diasporas skolotāju iedvesmas konference “Skolotājs ir Personība”, kurā savu dalību pieteikuši vairāk nekā 50 diasporas skolotāji no 9 valstīm. Programma iecerēta visai aizraujoša - ar lekcijām, meistarklasēm un darbnīcām, ko vadīs runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa, horeogrāfe Lilija Lipora, “Ziedoņa klases” pārstāvji un Stokholmas latviešu skolas pārzine, skolotāja un dizainere Agnese Blaubārde. Bez tem jūnija sākumā Stokholmas latviešu skola ikvienam, kurš vēlas, piedāvā iespēju pārbaudīt savas latviešu valodas zināšanas un kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi pēc Eiropas valodu portfeļa standartiem. Zviedrijas latviešu jauniešu vidū interese par šo eksāmenu esot liela, jo, saņemtā valsts valodas prasmes apliecība dod iespēju to izmantot, stājoties Latvijas augstskolās, pilsonības iegūšanā vai arī piesakoties darbā Latvijā.

Savukārt Amerika aicina uz Dziesmu svētku 150 gadu jubilejas svinībām Filadelfijā, svētku programmā solot gan lekcijas, gan muzikālus priekšnesumus ar Filadelfijas Latviešu Kamerkora Ansambļa un Filadelfijas tautas deju kopas “Dzirkstele" uzstāšanos. Svinības rīko Latviešu kultūras biedrība TILTS, kuras mērķis ir veicināt sadarbību kultūras jomā latviskas izcelsmes cilvēku vidū, atbalstīt kultūras radītājus un popularizēt viņu darbus. TILTS ik gadu rīko vairākas Latvijas un citu mākslinieku - mūziķu un teātru turnejas Amerikā, organizē izrādes un veido simbolisku kultūras tiltu starp visas pasaules latviešiem. „Latviešiem pasaulē” ar TILTU un tā aktivitātēm mūs iepazīstināja tā vadītāja, pazīstamā komponiste, mūzikas dzīves organizatore, pedagoģe, diriģente un publiciste Dace Aperāne.

Nedēļas ieskaņā par godu mieram un vienotībai Eiropā atzīmējām Eiropas dienu, bet nedēļas izskaņā Eiropas latvieši Apvienotās Karalistes piejūras pilsētā Swansea svinēja “Latviešu kultūras dienu”, Latviešu centrā Minsterē mācījās darināt tautiskos brunčus, bet Francijas dienvidos pulcējās latviešu kori no Parīzes, Nīderlandes un Vācijas, lai ieskandinātu Dziesmu svētkus.

Uz Marseļu devās arī „Latviešiem pasaulē”, lai īsu brīdi pirms dziedāšanas meistarklašu, kurās Francijas dziedāšanas entuziastiem mācīs latviešu dziesmas, sākuma satiktos ar Latvijas goda konsuli Dienvidfrancijā Sandru Juhansoni Mouttet un Parīzes latviešu kora „Latve” diriģenti Ināru Braži. Viņas aicināja uz Eiropas dienu programmā iekļautajiem koncertiem „Provence à l’air Baltique” Marseļā un Ēksanprovansā. Tajos Parīzes latviešu koris „Latve” kopā ar diasporas latviešu koriem „LVkorisNL” no Nīderlandes un Ģimeņu kori „Trejzemīte” no Vācijas, kā arī deju kopu "Saime" no Latvijas Francijas publikai sniegs ekskluzīvu iespēju baudīt daļu no mūsu Dziesmu un deju svētku repertuāra.

Savukārt, ieskandinot V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu un, lai plašāk uzzinātu par Latvijas vēstniecībā Stokholmā gaidāmo zinātnieku tikšanos, kurā diskutēs gan par kosmosu, gan zinātnes ietekmi, sazinājāmies Ūmeo Universitātes asociēto profesoru politikas zinātnēs Pēteri Timofejevu. Zviedrijā darbojas otra lielākā Latvijas diasporas zinātnieku kopiena - Latviešu akadēmiskā organizācija Zviedrijā (LAOZ).

Maija sākums visas pasaules latviešiem aizrit Latvijas Neatkarības atjaunošanas svinību zīmē un pie balti klātiem galdautiem. Arī „Latviešiem pasaulē”, protams, paviesojās dažos no svētku pasākumiem.

Sazinājāmies ar mūziķi, dziesminieku un mūsu kolēģi - radio Pieci.lv direktoru Kārli Kazāku, kura muzicēšana šajās dienās priecē Vācijas latviešus. Kārlis devies koncertu minimaratonā, un viņu dziesmās un „sarunās par mums pašiem - kas mēs esam, no kurienes nākam, ar ko esam īpaši, taču arī šajā dažādībā tik ļoti vienoti” iespēja satikt Frankfurtē, Štutgartē, Minhenē un Latviešu centrā Bērzainē.  

Itālijas sauli pēdējās dienās aizēnojuši lietus mākoņi, tomēr, cerot, ka labais laiks atgriezīsies, Itālijas latvieši, nolēmuši satikties brīvā dabā. Kamēr mūsu senie draugi - Milānas latviešu skoliņa aicināja uz Latvijas Neatkarības atjaunošanas svinībām  un pikniku Moncas parkā, tikmēr Romas latvieši pulcējās Caffarella parkā. Ar savu piknika grozu uz Caffarella ieleju, lai iepazītos ar Latviešu bērnu skoliņu Romā un tās izveidotāju un vadītāju  Ritu Leščinsku, devās arī „Latviešiem pasaulē”.

Savukārt Čikāgā norisinājās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīts koncerts “Lai rīb tautu istabiņa!". Tajā tikās un sadancoja trīs deju kolektīvi - Čikāgas latviešu Tautas deju kopa „Mantinieki”, Indianapoles latviešu Tautas deju kopa „Jautrais pāris” un Čikāgas lietuviešu Tautas deju kopa „Suktinis”. Viņiem pievienojās muzicējošais duets Ēriks Kīns un Artūrs Rūsis un Čikāgas Igauņu skolas bērni. Koncerta noslēgumā visi koncerta viesi tika cienāti pie „Mantinieku” klāta svētku galda. Svētku sajūtu „Latviešiem pasaulē” baudījām kopā ar „Mantinieku” dalībnieci Kristu Laukmani.